Darbs:

gala līdz astes spuras beigām. Vēža garumu nosaka, mērot attālumu no pieres dzelkšņa (ass izaugums pirms acīm) līdz astes plāksnīšu galam.


Vispārējie makšķerēšanas aizliegumi
Aizliegts iegūt šādu sugu zivis un ūdens bezmugurkaulniekus visās ūdenstilpēs:
1. nēģus - visu gadu;
2. lašus, taimiņus - visu gadu, izņemot licencētās makšķerēšanas noteikumos norādītās vietās un laikos;
3. līdakas - no 15.marta līdz 30.aprīlim;
4. zandartus - no 1.maija līdz 31.maijam;
5. alatas - no 1.aprīļa līdz 31.maijam;
6. sīgas, strauta foreles, repšus (ripusus) - no 1.oktobra līdz 30.novembrim;
7. vēžus (platspīļu un šaurspīļu) - no 1.oktobra līdz 30.jūnijam, kā arī vēžu mātītes ar redzamiem ikriem - visu gadu.
Aizliegts izmantot ēsmai šo noteikumu 19.punktā minētās zivis, vēžus, kā arī nēģu kāpurus (ņurņikus). Aizliegta jebkura veida makšķerēšana (arī ar spiningu) visu gadu:
1. Baltijas jūrā un Rīgas jūras līcī ietekošo upju un kanālu grīvās 200 m rādiusā no ietekas;
2. 100 m lejup pa straumi no aizsprostiem, slūžām, ūdenskritumiem un citām gultni aizsprostojošām ietaisēm;
3. no tiltiem un zem tiltu konstrukcijām;
4. 50 m attālumā no noteiktā kārtībā apzīmētiem rūpnieciskās zvejas rīkiem, zivkopības sprostiem un zivju ceļu konstrukcijām.
Aizliegts spiningot no krasta no 15.marta līdz 30.aprīlim. Aizliegta jebkura veida makšķerēšana, tai skaitā ar spiningu, no 15.marta līdz 31.maijam:
1. no laivām un citiem peldošiem transportlīdzekļiem;
2. kanālos un caurtecēs, kas savieno ezerus ar upēm, ar citiem ezeriem, ar Baltijas jūru vai ar Rīgas jūras līci.
Aizliegts atrasties ūdenstilpēs vai to tiešā tuvumā:
1. ar zivju un vēžu ieguves rīkiem, kuru lietošana attiecīgajā laikā un vietā nav atļauta;
2. ar zivīm, vēžiem un citiem ūdens bezmugurkaulniekiem, kuru ieguve attiecīgajā laikā un vietā nav atļauta vai kuru daudzums pārsniedz šajos noteikumos atļauto loma lielumu.
Aizliegts atstāt ūdenī makšķerēšanas rīkus bez uzraudzības. Aizliegts saskaņā ar Zvejniecības likuma 22.pantu pārvietot visu sugu zivis, kā arī vēžus un citus ūdens bezmugurkaulniekus no vienas ūdenstilpes otrā bez Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas atļaujas.
Sodi par pārkāpumiem:
Elektrozvejas ierīču nelikumīga izgatavošana, iegādāšanās, glabāšana, realizēšana, pārvadāšana un pārsūtīšana.
Par elektrozvejas ierīču nelikumīgu izgatavošanu, iegādāšanos, glabāšanu, realizēšanu, pārvadāšanu vai pārsūtīšanu -
soda ar brīvības atņemšanu uz laiku līdz pieciem gadiem vai ar naudas sodu līdz simt divdesmit minimālajām mēnešalgām, konfiscējot mantu vai bez mantas konfiskācijas.
Medību, zvejas, makšķerēšanas noteikumu pārkāpšana, kā arī cietsirdīga izturēšanās pret dzīvniekiem
Par medību, zvejas, makšķerēšanas, zivju krājumu aizsardzības noteikumu un noteiktās kārtības, kā arī par citu dzīvnieku izmantošanas veidu noteikumu pārkāpšanu -
uzliek naudas sodu līdz simt latiem, konfiscējot pārkāpuma priekšmetus un izdarīšanas rīkus vai bez konfiskācijas.
Par medībām bez attiecīgas atļaujas, medībām vai zveju aizliegtās vietās saudzēšanas laikā, ar aizliegtiem rīkiem vai paņēmieniem, kā arī par citu medību, zvejas vai makšķerēšanas noteikumu atkārtotu pārkāpšanu gada laikā (no dienas, kad uzlikts iepriekšējais administratīvais sods par šādu pārkāpumu) -
uzliek naudas sodu līdz divsimt latiem, konfiscējot pārkāpuma priekšmetus un izdarīšanas rīkus, vai atņem medību tiesības uz laiku līdz trim gadiem, konfiscējot pārkāpuma priekšmetus un izdarīšanas rīkus.
Par cietsirdīgu izturēšanos pret dzīvniekiem (tīšu dzīvnieku sišanu, kas saistīta ar fizisku sāpju nodarīšanu; darbībām, kam ir spīdzināšanas raksturs) vai dzīvnieku turēšanas noteikumu pārkāpšanu -
uzliek naudas sodu līdz piecdesmit latiem.


IV. Nobeigums
Lai veicinātu nacionālās zvejniecības atjaunošanu un tās attīstību jūras piekrastē un iekšējos ūdeņos, 1998. gadā zivsaimniecībā tika noteikti šādi valsts atbalsta pasākumi:
1. atbalsts zvejniekiem vai uzņēmumiem, kas zvejo jūras piekrastē vai iekšējos ūdeņos, jaunu zvejas kuģu, motorlaivu, laivu, zvejas rīku iegādei, to jaunbūvei un modernizācijai, kā arī jaunu zvejas tehnoloģiju ieviešanai un nozvejoto zivju uzglabāšanas, zivju pārstrādes tehnoloģisko iekārtu iegādei un montāžai;
2. atbalsts stihiskā nelaimes gadījumā (vētrā; ugunsgrēkā u.c.) zaudēto zvejas rīku kompensācijai;
3. atbalsts profesionālās kvalifikācijas paaugstināšanai zvejniecības jomā jūrskolā, arodvidusskolā, jūrniecības koledžā u.c. specializētās mācību iestādēs.
1998. gadā notikušas 5 subsīdiju komisijas sēdes un, saskaņā ar komisijas lēmumu, valsts subsīdijas Ls 150 tūkst. apmērā ir piešķirtas 52 juridiskām un fiziskām personām. 1999. gadā valsts atbalstam zivsaimniecības attīstībai paredzēti Ls 410 tūkst. šādiem mērķiem:
• iekšējo ūdeņu un piekrastes zvejas attīstībai:
1. zvejas laivu, motorlaivu, zvejas rīku iegādei, izgatavošanai un modernizācijai;
2. zivju uzglabāšanas iekārtu iegādei, izgatavošanai un modernizācijai;
• jūras mēslu uztveres molu atjaunošanai jūras piekrastē;
• zvejas kuģu sagatavošanai atbilstoši Eiropas Savienības kvalitātes un higiēnas prasībām, jaunu zvejas tehnoloģiju ieviešanai, navigācijas, zivju meklēšanas un satelītu sakaru aparatūras iegādei;
• zivju apstrādes uzņēmumu sagatavošanai atbilstoši Eiropas Savienības kvalitātes un higiēnas prasībām, tehnoloģisko un kvalitātes kontroles iekārtu, aparatūras iegādei un montāžai;
• starptautiskām prasībām atbilstošu zivkopības tehnoloģiju ieviešanai, t.sk. Norvēģijas un Latvijas sadarbības programmai lauku attīstībai un saldūdens vēžu un zivju audzēšanai.


V. Saturs


I. Ievads. 1
II. Vispārīgi 2
III. Tiesiskais regulējums 4
1)Likumdošana 4
2)Zvejniecības likums 4
3)Makšķerēšanas noteikumi 6
IV. Nobeigums 6
V. Saturs 6