Apraksts:

Windows un Linux attīstības vēsture, minēto platformu salīdzinājums, plusi un mīnusi katrā no tām.

Darbs:

SATURS

Attīstības vēsture..........................................................................................2
Windows un linux salīdzinājums.................................................................7
Plusi un mīnusi...........................................................................................10
Bibliogrāfija...............................................................................................14


VĒSTURE
UNIX – viena no pasaulē vispopulārākajām operāciju sistēmām pateicoties tam, ka to pavada un izplata visvairāk kompāniju. Sākotnēji tā bija izveidota kā daudzu uzdevumu sistēma minidatoriem un meinfreimiem 70. gadu vidū, taču kopš tā laika tā pārauga vienā no visizplatītākajām operāciju sistēmām, neskatoties uz dažkārt pārsteidzošo interfeisu un uz to, ka tai trūkst centralizētas standartizācijas.
Kur tad slēpjas UNIX popularitāte? Daudzi hakeri jūt, ka UNIX – tā ir: laba manta”, Vienīgā Īstā Operāciju Sistēma. Tādēļ arī radās Linux, kā sistēma, ko izstrādā aizvien lielāka UNIX entuziastu grupa, kuri vēlas pašrocīgi tajā parakņāties.
Pastāv UNIX versijām daudzām sistēmām, sākot no personāldatora līdz superdatoriem, tādiem kā Cray Y-MP. Vairums UNIX versiju personāldatoriem ir pietiekoši dārgas un sarežģītas.
Linux ir UNIX brīvi izplatītā versija, sākotnēji to izstrādāja Linuss Tovalds (Torvalds@kruuna.helsinki.fi) Helsinku Universitātē (Somija). Linux tika izveidots ar daudzu UNIX- programmētāju un Internet entuziastu palīdzību, tādu cilvēku, kuriem ir pietiekami iemaņu un spēju attīstīt sistēmu. Linux kodols neuizmanto AT&T vai kāda cita privātavota kodus, un vairums Linux programmu ir izstrādātas projekta GNU ietvaros no Free Software Kembridžā, Masačūsetsā. Savu ieguldījumu deva visas pasaules programmētāji.
Sākotnēji Linuss Torvalds izveidoja Linux kā hobiju. Viņu iedvesmoja operāciju sistēma Minix – mazā UNIX-sistēma, ko izveidoja Andijs Tanenbaums, un pirmoreiz Linux tika apspriests datortīklā USENET newsgroup comp.os. minix ietvaros. Šajās apspriedēs visupirms piedalījās Minix lietotāji no mācību un zinātniskajām iestādēm, kuri gribēja kaut ko vairāk nekā Minix.
Linux agrīnā attīstība visupirms bija saistīta ar uzdevumu pārslēgšanu aizsargrežīmā 80386. Viss tika rakstīts assemblerā. Linuss atceras: „Pēc tam sākās mierīga peldēšana: joprojām pilnīga kodēšana, bet man bija dažādas palīgprogrammas un noregulēšana bija atvieglota. Šajā posmā es sāku izmantot C un tas būtiski visu paātrināja. Tajā pašā laikā man nedeva miera maniakāla ideja, kā pārveidot Minix labāku par pašu. Es cerēju vienā jaukā dienā pārkompilēt gcc sistēmā Linux...” „Divi mēneši pagāja bāzes programmu uzrakstīšanai, bet tad nedaudz vairāk laika Vinčestera draiveram (ar lielu daudzumu kļūdu, kas tomēr strādāja manā mašīnā) un vienkāršai failu sistēmai. Tādējādi es sagatavoju versiju 0.01 (aptuveni 1991.g. augusta beigās). Tā nebija pārāk smalka, bet tajā nebija mīksto disku draivera un tā daudz ko nespēja izdarīt. Bet es vairs nespēju apstāties, kamēr nebiju izveidojis savu Minix.”
Par Linux versijas 0.01 parādīšanos nekad nebija nekādu oficiālu paziņojumu. 0.01 sākotnējie teksti nedeva pat normālu izpildāmu kodu: faktiski tie sastāvēja tikai no sagatavju komplekta kodolam un paļāvās uz to, ka jums ir pieeja Minix-mašīnai, lai varētu kompilēt tās un pilnveidot. 1991. gada 5. oktobrī Linuss paziņoja par pirmo „oficiālo” Linux versiju, versiju 0.02. Šajā laikā Linux jau varēja izpildīt bash (the GNU Bourne Again Shell) un gcc (the GNU C compiler),bet vēl daudz kas nestrādāja. Atkal tā tika atzīta kā hakera sistēmas izveide. Galvenā uzmanība – kodola izveidei. Netika apspriesti nekādi jautājumi darba ar lietotāju, dokumentēšanas, tiražēšanas utt. atbalstam. Šķiet, arī šodien Linux-sistu sabiedrība šos jautājumus uzskata par otršķirīgiem salīdzinājumā ar „īsto programmēšanu”—kodola attīstību.
Pēc versijas 0.03 Linus lēcienā pārgāja numerācijā pie versijas 0.10, jo pie projekta sāka strādāt daudz tautas. Pēc vairākām versiju pārskatīšanām Linus nākošai versijai piešķīra numuru 0.95, lai tādējādi atspoguļotu savu iespaidu par to, cik ātrā laikā iespējama jau „oficiālā” versija. (Parasti programmām nepiešķir versijas 1.0 numuru līdz brīdim, kad tā teorētiski ir pabeigta un noslīpēta). Tas bija 1992. gada martā. Apmēram pēc pusotra gada – 1993. gada decembrī kodola versija vēl aizvien bija Linux 0.99 pl 14 – asimptotiski tuvojoties 1.0. Grāmatas tapšanas laikā kodola tekošā versija – 1.1 patchlevel 52 un gaidāma arī versija 1.2. Šodien Linux – UNIX saimes pilnvērtīga OC, spējīga strādāt ar X Windows, TCP/IP, Emacs, UUCP, mail un USENET. Praktiski visas svarīgākās programmu paketes tika uzstādītas arī Linuxā, proti, Linuxā tagad pieejamas arī komercpaketes. Salīdzinājumā ar sākotnējo kodolu aizvien lielāka iekārtu daudzveidība. Daudzi testēja Linux ar 486.-to un konstatēja, ka tas pilnīgi salīdzināms ar strādājošajām stacijām Sun Microsystems un Digital Equipment Corporation. Kurš gan varēja iedomāties, ka šis „mazais UNIX” izaugs tiktāl, ka spēs darīt visu datoru pasaulē.


Sākumā, kā apgalvoja kāds speciālists, bija dinozauri, bet „Lodziņu” nebija. Protams, melo. Jo bija Apple Macintosh (1983.-1984.g. versijas 1.0-1.1) ar grafisku interfeisu, no kura, kā apgalvo, Billls G. arī paņēma GUI Windows. Vispār Windows droši vien bija pirmā operātejsistēma, kuru Geitam neviens nepasūtīja, bet izstrādāt to viņš uzņēmās uz savu atbildību. Kas tajā ir tāds īpašs? Pirmkārt, grafiskais interfeiss. Uz to brīdi tāds bija tikai izdaudzinātājai MacOs. Otrkārt, tas aptvēra daudzu uzdevumu veikšanu. Protams, dažas operāciju sistēmas ļāva aizmugurējā fonā (backgraund) ietvert papildus uzdevumus, bet tās strādāja ar grūtībām. Vispār 1985. gada novembrī parādījās Windows 1.0. Logi tajā nepārklājās, 8086. procesoros kodoliem bija daudz problēmu. Kā pamatplatforma bija un palika 286. mašīnas.
Tieši pēc diviem gadiem, 1987. gada novembrī iznāca Windows 2.0, pēc pusotra gada – 2.10. Nekā īpaša tajās nebija, vienīgi logi iemācījās pārklāties.
Un visbeidzot, revolūcija! 1990. gada maijs, dižo piepildījumu un realizāciju laiks. Īsāk sakot, iznāca Windows 3.0. Kā tik tur nebija: gan DOS-pielikumi tika veikti atsevišķā logā uz pilna ekrāna, gan Copy-Paste darbojās apmaiņai ar DOS-pielikumu datiem, gan paši Windi strādāja vairākos atmiņu režīmos: reālajā (bāzes 640 Kb), gan aizsargātajā (80286 versijas) un paplašinātajā (80386). Turklāt varēja iekļaut pielikumus, kurus apmērs pārsniedz fiziskās atmiņas apmērus. Bija arī dinamiskā datu apmaiņa (DDE). Pēc pāris gadiem iznāca arī versija 3.1, kurā jau bija problēmas ar bāzes atmiņu. Tāpat bija arī jaunieviesums, kas uzturēja šriftus True Type. Nodrošināts darbs lokālā tīklā. Parādījās Drag&Drop (failu un direktoriju pārnešana ar peles palīdzību). Parādījās OLE (Object Linking&Embedding). Versijā 3.11 bija uzlabota tīkla uzturēšana un ieviesti vēl vairāki maznozīmīgi knifiņi. Paralēli iznāca Windows NT3.5, kura tobrīd sastāvēja no galvenajiem tīklu gabaliem, paņemtiem no OS/2.
1995. gada jūnijā visu ar datoriem saistīto sabiedrību pārsteidza Microsoft paziņojums, ka augustā parādīsies jauna operetājsistēma, kas būtiski atšķirsies no Windows 3.11, tomēr tajā pašā laikā sekos MS kanoniem – lodziņi un vēlreiz lodziņi. 24. augusts – Windows-95 relīzes oficiālais datums (cits nosaukums: Windows 4.0, Windows Chicago). Tagad tā bija nevis vienkārša operāciju vide – tā bija pilnvērtīga operāciju sistēma, kuras uzlādēšanai nebija vajadzīga disku operācijas. 32-bitu kodols ļāva uzlabot pieeju failiem un tīkliem. 32-bitu pielikumi bija labāk aizsargāti no otra kļūdām, bija arī vairākkārtēja lietojuma režīma atbalsts vienā datorā ar vienu sistēmu. Daudz atšķirību interfeisā, daudz uzlabojumu – poga Start
vien ko vērta... Bija arī apdiets speciāli Windows 3.1x – OSR1. Starp citu, tika iekļauts tā saucamais DOS 7.0, kurš diemžēl, stipri vien atšķīrās no DOS 6.22 un diemžēl, tas nebija labāks.
Nedaudz vēlāk iznāca jauns NT, ar to pašu interfeisu, kā 95. lodziņi. Tā bija divos variantos: kā serveris un darba stacija. Sistēmas Windows NT 4.x bija drošas kā Aeroflote, bet ne tikai tāpēc, ka Microsoft komandai padomās sirdsapziņa, bet galvenokārt tāpēc, ka NT rakstīja programmētāji, kuri kādreiz strādāja pie VAX/VMS. Pēc tam kopš sistēmas iznākšanas brīža tikai radīti 6 Service Pack.
1996. gadā iznāca Windows-95 OSR2 (Open Service Release). Distributīvā ietilpa Internet Explorer 3.0 un sena Outlook versija. Jauninājums – FAT32 atbalsts, uzlabots ierīces un draiveru inicializators. Vairāki iestatījumus (tostarp arī video) varēja mainīt bez pārlādēšanas. Bija arī iemontēts DOS 7.10 ar FAT32 atbalstu.
1998. gads. Iznāca Windows-98 ar iemontētu Internet Explorer 4.0 un Outlook. Parādījās tā saucamais Active Desktop, kurš, ja godīgi, tikai traucēja, bet tas bija „pārejošais” uz Interneta OS (toreiz Microsoft jau domāja par tādu sistēmu, pilnībā integrētu ar inetu). Uzlabots universālo draiveru atbalsts un API DirectX. Iemontēts vairāku monitoru atbalsts. Opcionāli varēja pievienot brīnišķīgu utilītu cieto disku pārnešanai no FAT16 uz FAT32. Iemontētajam DOS-am bija tas pats numurs – 7.10. Pēc gada iznāca Windows 98 Special Edition. Ar optimizētu inicializējošu kodolu Internet Ezplorer nonāca līdz versijai 5.0, kas gan maz atšķīrās no 4.x. Integrācija ar Vispasaules Tīklu, kas nozīmēja vairāku visai vāju utilītu tādu kā FrontPage un Web Publisher piegādi. DOS bija tas pats – 7.10.
Mūsdienas, 2000. gads. Iznāk Windows Millenium pilnā versija. Internet Explorer kļuva par versiju 5.5. Interfeiss uzlabojās uz grafisko iespēju rēķina un pateicoties tam, ka tika akcelerēts viss, kas var kustēties (tostarp peles kursoru). Plus pāris tīkla jauninājumi un tas, kas nav vairs winipcfg...
Un visbeidzot 2002. gads. Windows XP. Pagaidām Microsoft darba virsotne.
LINUX UN WINDOWS SALĪDZINĀJUMS
Ātrdarbība
Salīdzinot Linux ātrdarbību ar Windows, diezgan droši var teikt, ka vismaz XWindows programmas nestrādā ātri. Piemēram, StarOffice ielāde Pentium II 266 datorā, ar 64 MB operatīvās atmiņas aizņēma apmēram 15 sekundes, ko

Komentāri

siren 1 10
izcils darbs :) ļoti daudz palīdzēji iegūt noderīgu informāciju ;)