Viduslaiku rudens

873 0

Ievads

Man izteiciens “viduslaiku rudens” asociējas ar viduslaiku beigu posmu, vēl man viduslaiki asociējas ar kaut ko drūmu un tumšu par ko negribas domāt. Par to vai tas tā tiešām ir centīšos izzināt rakstot šo darbu. Domāju ka šis laika posms vēsturē ir ļoti nozīmīgs, jo 14. – 15. gs. notika daudz vēsturisku satricinājumu, šis laika posms sev līdzi nes arī daudz krīzes un postu.

2

14. gs. krīze

No 11. – 13. gs. eiropieši ar smagu darbu bija panākuši, ka viņu dzīves līmenis ir krietni cēlies, bet tad sākās lejupslīde. “E Eiropas zemju iedzīvotājiem nācās pārdzīvot saimnieciskas grūtības, psiholoģiskus triecienus un neskaitāmas problēmas. Epidēmijas un dabas katastrofas, bezgalīgie kari, baznīcas autoritātes krišanās, straujas pārtikas un citu lauksaimniecības izstrādājumu cenu svārstības, nemieri un dumpji, musulmaņu iebrukumi Dienvidaustrumu Eiropā un laicīgo valdnieku bezspēcība grūtību priekšā cilvēkos radīja neziņas un bezpalīdzības izjūtu.”1 Pateicoties šīm problēmām radās krīze, kuru izjuta visi Eiropas iedzīvotāji. No 11. gs sāka strauji pieaugt iedzīvotāju skaits, ap 14.gs vairs nebija brīvu zemju, ko apstrādāt, šo situāciju vēl ļaunāku padarīja nelabvēlīgās klimata izmaiņas. Tā kā cilvēkiem nebija pienācīga uztura, gluži saprotama lieta bija dažādas slimības. Pati smagāka no tām bija mēris, tas Eiropā plosījās no 1347. līdz 1350. gadam. Tas paņēma apmēram 20 mlj cilvēku dzīvību. Pilsētnieki sāka masveidā slepkavot ebrejus, jo vainoja viņus mēra izplatīšanā. Mēra epidēmija nepalika bez sociālām sekām. Mazturīgie iedzīvotāji nonāca trūcībā, sākās zemnieku un nabadzīgo pilsētnieku nemieri. “Kā viena no masveidīgākajām jāmin zemnieku sacelšanās Francijā, kas pazīstama ar nosaukumu Žakērija. Tā sākās 1358. gadā kā atbildes reakcija uz nodokļu papildu ieviešanu, kas tika pamatota ar nepieciešamību izpirkt karali no gūsta.”2

Pēc vēl dažiem mēģinājumiem, nodokļus samazināja.

1 Pasaules vēsture vidusskolai 2. daļa, I. Butulis u.c., Zvaigzne, 2001.g., 8. lpp2 Pasaules vēsture vidusskolai 2. daļa, I. Butulis u.c., Zvaigzne, 2001.g., 10. Lpp 3

Eiropa ceļā uz nacionālu valstu izveidi

Pateicoties Francijas monarham Filipam IV Skaistajam, Francija bija kļuvusi par spēcīgāko monarhiju Eiropā. “1328. gadā, neatstājis troņmantinieku, nomira Filipa IV dēls Francijas karalis Šarls IV. Kopš 10. gadsimta, kad sāka valdīt Kapetingu dinastija, pirmoreiz karaļa varu nebija iespējams nodot mantojuma vienam no vecākajiem dēliem. Lai aizšķērsotu ceļu uz Francijas karaļa troni Šarla IV māsasdēlam, kurš pirms gada bija kļuvis par Anglijas karali Edvardu III, franču juristi bija pasludinājuši, ka troņa mantošana pa sieviešu līniju nav iespējama. Rezultātā vara nonāca Šarla IV brālēna, t.i., attālākas pakāpes radinieka, Valuā grāfa Filipa rokās, kurš kļuva par pirmo jaunās Valuā dinastijas karali Filipu VI. Šie notikumi radīja saspīlējumu Francijas un Anglijas attiecībās. Pēc dažiem gadiem tas pārauga bruņotā konfliktā.”1 1337. gadā Anglija un Francija uzsāka savstarpēju karu, kas ilga 100 gadus, tāpēc to nosauca par Simtgadu karu. Anglija bija acīmredzami pārāka, un ieguva uzvaras svarīgākajās kaujās. “15. gadsimta sākumā franču stāvoklis bija kļuvis pavisam smags. Anglijas karalim Henrijam V jau bija gandrīz izdevies iegūt Francijas karaļa kroni. Viņam vēl turpināja pretoties likumīgais Francijas troņmantinieks Šarls, taču angļu pārspēks bija nospiedošs. ”2 Gluži kā Dieva dāvana nāca zemnieku meitene Ž. d`Arka, viņai izdevās iedrošināt franču karotājus, un tie guva izšķirošas uzvaras, tomēr pēc kādas neveiksmīgas kaujas Žannu sagūstīja angļi, un sadedzināja viņu uz sārta.

1 Pasaules vēsture vidusskolai 2. daļa, I. Butulis u.c., Zvaigzne, 2001.g., 16. lpp2 Viduslaiku vēsture, I. Misāns u.c., Zvaigzne, 1995. g., 214. – 215. Lpp

4

Jaunās iezīmes saimniecības attīstībā.

Zemes īpašnieki un nomnieki sāka ražot pieprasītākās lietas, piem. nodarbojās sr aitkopību, piena lopkopību, audzēt dārzeņus. Saražotās lietas pārdeva tirgū, strauji pieauga naudas nozīme. Sākās straujš tirdzniecības uzplaukums, arī ar ārvalstīm tirgojās arvien vairāk. Ražošanā tika ieviesti jauninājumi – vējdzirnavas, krītoša ūdens enerģija , saglabājās arī cunftes. Zemnieki sāka arvien vairāk audzēt un strādāt, lai saražoto pārdotu tirgū, un nopelnītu pēc iespējas vairāk. Izveidojās viena no ietekmīgākajām tirgotāju apvienībām – Hanza. Hanza kļuva par galveno spēku Ziemeļjūras un Baltijas jūras tirdzniecībā. Pieprasītākās preces bija audumi, sāls, Austrumu garšvielas, stikla izstrādājumi.

5

Cilvēku ikdiena un sadzīve

Viduslaiku cilvēkiem nebija dudz brīva laika, lielākā dienas daļa pagāja strādājot. Brīvajā laika varēja uzspēlēt kārtis, kādu galda spēli, kā arī apkopt savu ķermeni. Darbdiena sākās ar baznīcas apmeklējumu, pēc tam katrs devās savās dienas gaitās. Dienā bija trīs ēdienreizes, pie galda netika ievērota pieklājība. Tika svinēti arī svētki, visi svinēja Ziemassvētkus, Lieldienas, Vasarsvētkus. Svētkos cilvēki varēja aizmirst par ikdienu un ļauties līksmībai. Viduslaiku pilsētām raksturīga blīva apbūve, parasti pilsētas centrā atradās tirgus laukums. Pilsētnieku mājas kļuva arvien mājīgākas, tās sāka celt no akmeņiem un ķieģeļiem, sienas apšuva ar koka dēļiem. Viduslaiku pilsētās bija samērā daudz nabadzīgu cilvēku, viņi bija zaudējuši visu slimības, traumas, vecuma un citu iemeslu dēļ. Šī cilvēku daļa bija atkarīga no apkārtējo žēlsirdības. Viduslaikos nebija zāļu pret smagām slimībām, tāpēc slimos cilvēkus izraidīja no pilsētas, uz speciāli ierīkotām mājām. Vieglākās traumas cilvēki ārstēja pašu spēkiem, smagākos gadījumos griezās pie pūšļotājām vai zāļu sievām. Ķirurģiskas darbības veica bārdzinis. Par labu ārstniecības metodi uzskatīja asins nolaišanu.

6

Izmantotā literatūra.

• Pasaules vēsture vidusskolai 2. daļa, I. Butulis u.c., Zvaigzne, 2001.g., 8. – 16. lpp

• Viduslaiku vēsture, I. Misāns u.c., Zvaigzne, 1995. g., 214. – 215. lpp

• Interneta enciklopēdija www.wikipedia.com

7

Secinājumi

Strādājot šo darbu es secināju, ka viduslaiki tiešām ir ļoti nozīmīgs posms pasaules vēsturē. Es uzzināju ka viduslaikos bijušas daudz krīzes un nopietni militāri konflikti, taču neskatoties uz tiem cilvēki spējuši atgūties un sākt saimniekot atkal. Radušies daudz saimniekošanas jauninājumi, lietas, kas palīdz vieglāk ražot nepieciešamos izstrādājumus. Viduslaiki tomēr ir drūms laika posms, kaut vai tāpēc ka tad nebija ārstu un kārtīgu ķirurģisko instrumentu.

Es negribētu dzīvot tajā laikā.

Join the Conversation