Darbs:

ir informāciju, kas iegūta jau veiktajos piesārņojuma izpētes darbos un vides situācijas novērtējumos, piemēram, ģeoloģijas, hidroloģijas u.c. izpētes darbos.
Lai nodrošinātu visas minētās informācijas apkopošanu, VIDM noslēdza līgumu ar Valsts SIA "Vides projekti" par Valsts datu bāzes izveidi, kur izmantojot speciāli izstrādātu programmatūru, tiktu iekļauta esošā informācija par piesārņotām un potenciāli piesārņotām vietām.
Neskatoties uz to, ka augstāk izklāstītā secība ir loģiska un acīmredzama, atsevišķos gadījumos situācija bija tik kritiska, ka praktiskie pasākumi piesārņoto vietu sanācijā tika realizēti jau pirms datu bāzes izveides.
Datu bāze par piesārņotajām vietām
2004.gadā datu bāzes veidošanas darbs tika uzticēts valsts SIA „Vides projekti”. Datu bāze tika veidota sadarbībā ar Vides ministriju un pašvaldībām. Tiesa, 23% pašvaldību neuzskatīja par pienākumu sniegt informāciju saskaņā ar Latvijas normatīvajos aktos noteiktajām prasībām par to teritorijās esošajām piesārņotajām vietām. Datu bāzes veidošanas procesā ir bijušas arī kuriozas situācijas. Tā, piemēram, no dažām pašvaldībām tika saņemta vēstule, ka deputāti padomes sēdē esot vienbalsīgi nobalsojuši, ka piesārņotu vietu viņu pašvaldībā nav.
Patlaban datu bāzē ir iekļauti vairāk nekā 3500 piesārņoto un potenciāli piesārņoto objektu (vietu). Katram objektam, pievienojot to datu bāzei, pēc speciāli izstrādātas metodoloģijas tiek piešķirts noteikts punktu skaits. Izmantojot šo metodoloģiju, piesārņotās vietas tika iedalītas 3 kategorijās:
-Vieta nav piesārņota,
-Potenciāli piesārņota vieta,
-Piesārņota vieta.
Jo lielāks punktu skaits, jo vieta videi ir bīstamāka, jo steidzamāk jāveic tās sanācija. Izmantojot datu bāzes ietvaros iegūto informāciju, tika noteiktas sanācijas prioritātes un, lai piesaistītu ES fondu finansējumu, tās tika iekļautas Vides ministrijas Operacionālajā programmā 2007. - 2013. plānošanas periodam.
2006.gadā tiks pilnveidota datu bāzes programmatūra, kas ļaus attiecināt informāciju uz virszemes un pazemes ūdens objektiem, kas savukārt palīdzēs novērtēt esošo tehnogēno slodzi uz tiem, kā arī tiks izstrādātas vadlīnijas datu bāzes attīstībai un informācija datu bāzes lietotājiem.
Sniedzam ieskatu par visbīstamākajām piesārņotām vietām. Lai uzlabotu tajās esošo situāciju, valsts SIA „Vides projekti” patlaban gatavo dokumentāciju dažādiem ES fondiem finansiālā atbalsta saņemšanai.
Inčukalna gudrona dīķi
Viena no bīstamākajām piesārņotajām vietām Latvijā atrodas Inčukalna pagastā 30–35 km uz austrumiem no Rīgas, bijušajos smilšu karjeros. Tagad tās dēvē par Inčukalna Ziemeļu un Dienvidu dīķiem.
20. gadsimta 50. – 80. gados Rīgas naftas pārstrādes un smēreļļu rūpnīca ik gadu izgāza līdz pat 16 tūkstošiem tonnas sērskābā gudrona - ražošanas atkritumus, kas veidojās medicīnisko un parfimērijas eļļu ražošanas procesā. Līdz 70-to gadu sākumam tika izmantots ziemeļu karjers, vēlāk – arī dienvidu karjers. Atkritumi tika izgāzti tieši smilts karjeros bez jebkādas pamatnes un bortu izolācijas.
Inčukalna gudrona dīķi atrodas artēzisko ūdeņu barošanās zonā un apdraud Rīgas pilsētas dzeramā ūdens ņemšanas vietu – Remberģus, un migrē Gaujas virzienā.
Šis ir viens no visbīstamāk piesārņotajiem objektiem Latvijā. Gudrona utilizācijas un sanācijas procesi jāveic ar lielu piesardzību, lai priekšlaicīgi nenoārdītu dabiski izveidojušos barjeru (apakšējais gudrona slānis ir pārveidojies par asfaltam līdzīgu substanci) un tādā veidā strauji nepalielinātu piesārņojuma izplatību. Jau padomju laikā šajās vietās tika veikta periodiska vides stāvokļa kontrole, taču regulārs sanācijas process līdz šim vēl nav ticis īstenots.
2004. gadā Vides ministrija izsludināja konkursu par tiesībām izstrādāt sanācijas plānu gan abām Inčukalna, gan Olaines izgāztuvēm. Valsts SIA „Vides projekti” konkursā uzvarēja. Saskaņā ar darba uzdevumu bija jāizstrādā 3 dažādas iespējamās sanācijas alternatīvas tehnoloģijas.
Veicot situācijas izpēti, tika konstatēts, ka gudrona dīķim Inčukalnā ir trīs dažādi slāņi, katram no tiem ir jāparedz cits sanācijas veids - slāņu fizikāli ķīmiskās īpašības ir atšķirīgas. Rezultātā 3 dažādu iespējamās sanācijas variantu izstrādes vietā nācās izstrādāt 9 dažādus variantus.
Ja sanācija netiks veikta, būtiski apdraudēta tiek Gauja. Piesārņojums var nonākt upē un tālāk Baltijas jūrā, kas apdraud mūsu starptautisko saistību izpildi ES mērogā. Tāpat arī piesārņojums būtiski ietekme dzeramā ūdens resursus, jo šeit ir artēzisko pazemes ūdens krājumu veidošanas zona.
Olaines šķidro toksisko atkritumu izgāztuve


Olaines šķidro toksisko atkritumu izgāztuve atrodas apmēram 4 km uz ziemeļiem no Olaines. No 1973. līdz 1980. gadam dīķos tika apglabāti rūpnīcu “Latbiofarm” un “Biolar” šķidrie, pastveida un cietie atkritumi (atsevišķos gados tika izvests līdz pat 16000 t/gadā), pamatā amonija hlorīds, piridīns, butanols, izopropanols, nātrija acetāts un daudz citu vielu.
Atkritumu sastāvs mainījās atkarībā no ražotās produkcijas, bet ražotā produkcija gandrīz katru mēnesi mainījās atbilstoši PSRS vajadzībām. Dažkārt dīķos tika izgāzta arī izbrāķētā ķīmiskās rūpniecības produkcija un ķīmiskie atkritumi no ražošanas uzņēmumiem Rīgā. Abas šīs Olaines rūpnīcas veica plašu eksperimentālo darbu programmu, piemēram, ražojot kosmonautiem paredzētus medikamentus.


Tāpēc vienlaicīgi ar jau minētajiem komponentiem, lai gan mazākās daudzumos, dīķī nonāca arī daudzi citi ķīmiskie savienojumi un vielas. To savstarpējo reakciju rezultātā veidojās arī starpvielas, kuru ķīmisko sastāvu un īpašības ir grūti noteikt vai prognozēt.
Olaines reģionālajā attīstības plānā teritorija starp Olaines šķidro toksisko atkritumu izgāztuvi un Jaunolaines ciemu “Mārtiņlauki” paredzēta individuālajai apbūvei, taču diemžēl augstā gruntsūdeņu piesārņojuma līmeņa dēļ šobrīd nav izmantojama paredzētajai saimnieciskajai darbībai.
No 1978. gada Olaines šķidro toksisko atkritumu izgāztuvē tiek veikts gruntsūdeņu piesārņojuma monitorings. 2000. gadā uz veikto pētījumu un monitoringa datu bāzes pamata tika izveidots piesārņojuma migrācijas datormodelis. Atbilstoši šim modelim paredzama piesārņoto gruntsūdeņu migrācija austrumu – dienvidaustrumu virzienā. Tas nozīmē, ja sanācija netiek veikta, potenciāli apdraudēts ir Jaunolaines ciems un Olaines pilsētas ziemeļu daļa. Tiek prognozēta arī piesārņojuma migrācija vertikālā virzienā artēziskajos ūdeņos, kas varētu notikt 23 gadu laikā. Tādējādi, ja sanācija netikts veikta, apdraudēti būs arī dzeramā ūdens krājumi.
Patlaban valsts SIA „Vides projekti” gatavo projekta pieteikumu, lai saņemtu ES Kohēzijas fonda finansējumu Olaines toksisko atkritumu izgāztuves sanācijai.
Rumbulas lidlauks
Rumbulas lidlauks padomju laikā bija militārais lidlauks, tad civilais, tad atkal militārais. Toreiz tas tika apsaimniekots ļoti pavirši. Lidlaukā atradās ne tikai lidmašīnas, bet arī apjoma ziņā milzīgas aviācijas degvielas tvertnes ar petroleju. Naftas produkti, filtrējoties caur smiltīm, nonāk līdz gruntsūdeņiem un tur izveido peldošo naftas produktu slāni. Lidlaukā esošais piesārņojums ir ļoti liels.
Patlaban Rumbulas lidlaukā piesārņojums ir lokalizēts 5 vietās jeb areālos. Piesārņojums atrodas trīs fāzēs: gruntī (sorbētais), uz gruntsūdens virsmas (peldošais) un šķīstošajā fāzē. Tas ir ļoti bīstami, jo tieši gruntsūdens nonāk Daugavā, bet pēc tam - Baltijas jūrā. Rumbula ir ļoti tuvu Rīgas jūras līcim. Ja Baltijas jūrā nonāks ūdens, kurā kaitīgo vielu daudzums pārsniedz normu, Latvijai tiks piemērotas soda sankcijas.
Kopš 2003. gada valsts SIA „Vides projekti” sadarbībā ar SIA „Venteko” veic sanācijas darbus divos lielākajos areālos. Sanācijas darbi tika uzsākti, izmantojot Dānijas EPA tehnisko palīdzību (apmērām 5,5 milj. DKK), kā arī Latvijas vides aizsardzības fonda administrācijas un Rīgas domes ikgadējo līdzfinansējumu.
Lai piesārņojums nevarētu nonākt Daugavā, tiek atsūknēts peldošais tīro naftas produktu slānis. Tika ierīkota atsūknēšanas sistēma - ierīkoti urbumi, ielikti sūkņi, emulsijas attīrīšanas iekārta. Nafta tiek sūknēta ar ūdeni. Sūknēšanas procesā no naftas produktiem un ūdens veidojas emulsija, attīrīšanas iekārtas to nostādina. Naftu sadedzina. Pēc nostādināšanas ūdeni bagātina ar barības vielām un skābekli un ievada atpakaļ gruntsūdeņos. Šis attīrīšanas process notiek nemitīgi, to nedrīkst pārtraukt. Tiklīdz process tiek pārtraukts, piesārņojums atkal sāk plūst uz Daugavas pusi.
Saskaņā ar Rīgas pilsētas attīstības plānu bijušās Rumbulas lidostas teritorija paredzēta mazstāvu dzīvojamo māju apbūvei, līdz ar to veikt pilnvērtīgus sanācijas darbus minētājā teritorijā ir Rīgas domes vides prioritāte. Pilnvērtīgai teritorijas sanācijai nepieciešams liels finansiālais ieguldījums. Tāpēc pašlaik tiek veikti sagatavošanas darbi, lai piesaistītu ES fondu finansējumu.

86% no 1361 skolēniem, kuri piedalījās septembra pirmajā nedēļā Latvijas Zaļā punkta organizētajā virtuālajā forumā par vides jautājumiem, satrauc Latvijas ūdeņu piesārņojums, 82% ir norūpējušies par nelegālajām atkritumu izgāztuvēm mežos, grāvmalās un pludmalēs, bet 77% norāda, ka tos uztrauc arī koku – zemes plaušu – izciršana, savukārt 66% jauniešu jūt rūpniecības un transporta radīto gāzu ietekmi uz gaisa kvalitāti.

Starp biežāk nosauktajām aktivitātēm, kuras skolēni jau veic vides stāvokļa uzlabošanai, 94% respondentu min pārvietošanos ar kājām vai divriteni, 69% dārzu ravē, nevis lieto ķimikālijas nezāļu iznīdēšanai, 62% skolēnu piedalās vides sakopšanas talkās, 51% taupīgi izturas pret ūdeni, bet 38% - šķiro atkritumus. Savukārt galvenās lietas, kuras, skolēnuprāt, katram būtu jādara, lai sekmētu vides saglabāšanu ir pārvietošanās ar kājām, divriteni vai sabiedrisko transportu (75% respondentu), atkritumu šķirošana (69%), koku stādīšana (56%) un dalība vides sakopšanas aktivitātēs (51%).
9 līdz 16 gadus veci skolēni no 71 Latvijas skolas, kuras piedalās programmā "Zaļā punkta skola" šī mācību gada pirmajā nedēļā savu skolotāju vadībā diskutēja par aktuālām