Apraksts:

Vērtspapīru tirgus dalībniekus, kuri vienlaicīgi ir gan emitenti, gan tirgotāji, var iedalīt sekojošās pamatgrupās: 1. Vērtspapīru tirgus galvenie dalībnieki, t.i., valsts, municipalitātes, lielākās nacionālās un starptautiskās kompānijas. Šiem dalībniekiem ir augsta reputācija, tāpēc viņu vērtspapīru emitēšana un realizācija nesastāda grūtības, proti, tirgus vienmēr ir gatavs pieņemt tos lielos apjomos. Šie vērtspapīri, sevišķi valsts un municipalitāšu, nevienmēr garantē lielus ienākumus. Bet šie vērtspapīri ir visdrošākie, un tāpēc ir tādi iedzīvotāju slāņi (piemēram, pensionāri, vientuļi, ģimenes bez apgādnieka un citi), kuri, nevēloties riskēt, iegulda savus līdzekļus tieši tādos vērtspapīros. ASV šos vērtspapīrus dēvē par " blue chips ". Kas ir blue-chip akcijas?

Darbs:

Ventspils Augstskolas
3P1 kursa studentes
SANITAS BIEZĀS
referāts
vērtspapīru darījumos
2000
Vērtspapīru tirgus dalībniekus, kuri vienlaicīgi ir gan emitenti, gan tirgotāji, var iedalīt sekojošās pamatgrupās:
1. Vērtspapīru tirgus galvenie dalībnieki, t.i., valsts, municipalitātes, lielākās nacionālās un starptautiskās kompānijas. Šiem dalībniekiem ir augsta reputācija, tāpēc viņu vērtspapīru emitēšana un realizācija nesastāda grūtības, proti, tirgus vienmēr ir gatavs pieņemt tos lielos apjomos. Šie vērtspapīri, sevišķi valsts un municipalitāšu, nevienmēr garantē lielus ienākumus. Bet šie vērtspapīri ir visdrošākie, un tāpēc ir tādi iedzīvotāju slāņi (piemēram, pensionāri, vientuļi, ģimenes bez apgādnieka un citi), kuri, nevēloties riskēt, iegulda savus līdzekļus tieši tādos vērtspapīros. ASV šos vērtspapīrus dēvē par " blue chips ".
Kas ir blue-chip akcijas?
Vērtspapīru tirgū dažādu terminu un tēlainu apzīmējumu netrūkst. Un viens no šādiem ir angliskais akciju apzīmējums - blue-chip. Šādi sauc publiskā apgrozībā esošas tāda uzņēmuma likvīdākās (likviditāte - iespēja akcijas jebkurā brīdī pārdot) akcijas, kurš labi pazīstams un ar ilgu peļņas un dividenžu maksāšanas vēsturi. Kā piemēru varētu minēt IBM, General Electric, duPont akcijas. Parasti blue-chip akcijas ir dārgas un maksā salīdzinoši nelielas dividendes, bet toties ieguldīšana šajās akcijās saistīta ar zemu risku. Daži investori par blue-chip akcijām sauc tās, kas ietvertas biržas indeksos. Krievijas visdrošākos vērtspapīrus dēvē par “red chips”.

2. Institucionālie investori, tas ir visdažādākās finansu-kredītu iestādes, kas veic operācijas ar vērtspapīriem (komerciālās un investīciju bankas, apdrošināšanas sabiedrības, pensiju fondi un citi). Vairākas no šīm iestādēm apvieno dažādu investoru (fizisko un juridisku personu) līdzekļus un meklē iespējas ieguldīt šos līdzekļus ienesīgos vērtspapīros. Viņi cenšas iegūt akciju kontrolpaketes vai, lai izvairītos no riska, izvieto savu kapitālu dažādās saimniecības nozarēs. Zīmīgākie iedzīvotāju līdzekļi, kuri tiek ieguldīti komercbankās, ir sakoncentrēti viņu trastu nodaļās, kuras pakalpojumus izmanto liels iedzīvotāju skaits. Lai nodrošinātu šo līdzekļu saglabāšanos, tas ir nepieļautu attiecīgo iestāžu bankrotu, valsts regulē šo institucionālo investoru darbību vērtspapīru tirgū.
3. Individuālie investori - dažādas privātpersonas tai skaitā nelielo biznesa uzņēmumu īpašnieki. Mazo uzņēmumu vērtspapīri slēpj sevī nemazu risku: pēc statistikas datiem, aptuveni, ¾ no šo uzņēmumu skaita diezgan ātri pazūd, un tikai ¼ daļa kļūst veiksmīgas. Daži mazie uzņēmumi kļūst par ļoti perspektīviem un ienesīgiem: tieši mazajos uzņēmumos sākās elektroniskās skaitļošanas tehnikas, raķešu, augstas kvalitātes saimniecības preču un citu lietu ražošana. Tieši tāpēc ekonomiski aktīvākai sabiedrības daļai ir tieksme uz risku, tāpēc iegādājas šo uzņēmumu akcijas, cerot uz augstām dividendēm.
4. Vērtspapīru tirgus profesionāļi:
 brokeri - darījumu starpnieki, kas nepiedalās šajā darījumā;
 dīleri - starpnieki, kas darījumos piedalās ar savu kapitālu;
 ieguldītāju konsultanti - tirgus konjuktūras speciālisti.
Brokeris saskaņā ar likumu “Par vērtspapīriem” ir licencēta fiziskā persona, kas vērtspapīru tirgū veic starpniecības darījumus ar vērtspapīriem. Parasti viņi pārstāv specializētas firmas, brokeru sabiedrības, kurām ir piešķirts juridiskās personas status. Rietumos tās var būt gan privātfirmas, gan akciju sabiedrības. Latvijā tās eksistē akciju sabiedrību formā. Brokeri var darboties arī kā banku algoti darbinieki.
Saskaņā ar Latvijas likumdošanu, starpniekdarbību vērtspapīru publiskajā apgrozībā ir tiesīgas veikt tikai brokeru sabiedrības un bankas, kas saņēmušas attiecīgu licenci. Šī licence, parasti tiek izsniegta uz nenoteiktu laiku.
Gan brokeru sabiedrības, gan arī bankas dibināmas Latvijā kā akciju sabiedrības.
Pēc savas struktūras brokeru sabiedrības, pamatā, sastāv no sekojošām daļām:
 vadības;
 administratīvās grupas (sekretariāta, grāmatvedības);
 konsultatīvās nodaļas;
 vērtspapīru tirdzniecības nodaļas;
 informatīvi-tehniskās nodaļas.
Kopsummā tāda veida firmās tiek nodarbināti no 15 līdz 25 cilvēkiem.
Brokeru sabiedrības darbības sfērā ietilpst:
 konsultāciju sniegšana;
 vērtspapīru izvietošana gan primārajā, gan sekundārajā tirgos;
 investīciju fondu vadīšana u. c.
Tai skaitā brokeri sniedz īpašus pakalpojumus naudas tirgū - starpnieka pakalpojumi, banku kredītu un darījumu apdrošināšanas, kā arī brižas darījumu jomā.
Brokeri veic savas operācijas, balstoties uz sekojošiem principiem:
 klients noslēdz līgumu ar brokeru sabiedrību, kurā tiek pārrunāti visi uzdevumi tai skaitā kur iegādāties vērtspapīrus (fondu biržā vai ārpusbiržas tirgū);
 brokeris darbojas klienta norādītās summas ietvaros, saglabājot aiz sevis tiesības vērtspapīru izvēlē, saskaņā ar saņemtajiem norādījumiem;
 izpildot uzdevumu, brokera pienākumos ietilpst paziņot par to klientam, jau iepriekš norunātajā laikā, un pārskaitīt līdzekļus, kas iegūti no vērtspapīru pārdošanas, atskaitot savu komisijas naudu, klientam;
 brokerim ir jāreģistrē darījums īpašā grāmatā, no kuras klientam ir tiesības prasīt izrakstus;
 klients var dot rīkojumu savam brokerim pārtraukt visus viņa sniegtos darījumus.
Attiecības starp klientu un brokera sabiedrību paredz abu pušu sadarbību, kura tiek veikta caur personām, kuras ir atbildīgas par veicamajām darbībām. Visus darījumus, kuri sākumā tiek norunāti mutiski, vēlāk noformē rakstiski attiecīgā līguma formā, kam piemīt likuma spēks.
Brokeru sabiedrībām, pieņemot uzdevumus no saviem klientiem, ir nepieciešamas noteiktas garantijas, it sevišķi, ja klients uzstājas pircēja lomā. Par garantijām var kalpot:
 vekselis uz visu darījuma summu;
 ķīla 25 - 100% apmērā no darījuma apjoma, kura tiek ieskaitīta brokeru sabiedrības kontā;
 tekošais klienta rēķins, kas ir pieejams arī brokerim;
 apdrošināšanas polise, kura tiek nodota brokera rīcībā utt.
Brokeru sabiedrībai jāinformē savus klientus par garantijām, kuras sniedz viņas kontraģents. Pastāv arī iespēja, ka brokeru sabiedrība veic darījumu operācijas par saviem līdzekļiem, piešķirot klientam kredītu, un ņem uz sevi visu risku, kas ir saistīts ar šiem darījumiem. Šajā gadījumā brokeru sabiedrības ienākumus sastāda ne tikai komisijas nauda un procenti no kredīta, bet arī riska nauda. Šajā situācijā brokeru sabiebrība pārkāpj starpnieka funkcijas un vairāk līdzinās pēc darbības rakstura dīleru firmām.
Dīleri. Būtībā ir tie paši brokeri, bet atšķirībā no pēdējiem, viņi iegulda darījumos arī savu kapitālu.
Dīlerus, kuri specializējas uz operācijām ar vērtspapīriem, dēvē par dīleriem ar ierobežotu atbildību, tas ir viņu risks pirkšanas / pārdošanas procesā ir mazāks nekā emitentiem un investoriem (risks eksistē īsā laika periodā).
Dīleri izpilda sekojošas funkcijas:
 nodrošina visus ieinteresētos ar informāciju par vērtspapīru izlaidumiem, to kursiem un kvalitāti;
 darbojas kā aģenti, kuri izpilda klientu norādījumus, dažreiz šos norādījumus saņemot caur brokeriem;
 seko vērtspapīru tirgus stāvoklim, gadījumā, kad pirkšanas/pārdošanas aktivitāte krītas, piemēram, pārdevēju un pircēju trūkuma dēļ, dīleri veic operācijas ar vērtspapīriem par saviem līdzekļiem, lai stabilizētu vērtspapīru kursus (šajā situācijā dīleri rīkojas kā principiāli);
 dod impulsu vērtspapīru tirgus attīstībai, savedot pircējus un pārdevējus kopā (šajā situācijā dīleri rīkojas kā tirgus katalizatori).
Dīleru darbība vērtspapīru tirgū atšķiras no brokeru darbības ar daudz lielāku mērogu. Dīleru firmu rīcībā ir lieli kapitālresursi, kurus viņi palielina, saņemot komisijas naudu un peļņu no kapitālresursu investīcijām.
Konsultanti. Tie ir vērtspapīru tirgus konjuktūras speciālisti (pirmo reizi parādījās Londonā). Likumā “Par Vērtspapīriem” teikts, ka tās ir Vērtspapīru tirgus komisijā reģistrētas fiziskās personas, kas par maksu sniedz konsultācijas un pakalpojumus ar naudas ieguldīšanu un ar darbību vērtspapīru tirgū saistītajos jautājumos.
Viņu darbība ir nepieciešama sakarā ar to, ka pastāvīgi palielinās vērtspapīru tirgus un tā struktūra kļūst komplicētāka, kā arī operācijas ar vērtspapīriem kļūst sarežģītākas. Depozitārijos un citās glabāšanas vietās sakoncentrējas milzīgs vērtspapīru skaits, kuri tiek izlaisti ar dažādiem emitentiem un apveltīti ar pilnīgi nesalīdzināmām īpašībām dažādos laika posmos. Konsultanti nepieciešami ne tikai lai novērtētu jau izlaistos vērtspapīrus, bet arī lai palīdzētu emitentiem nodrošināt jaunu vērtspapīru izlaišanu. Viņi dod ne tikai vienreizējas konsultācijas, bet arī dažreiz risina komplicētas vērtspapīru tirgus problēmas. Piemēram, nosaka banku, uzņēmumu, investīciju fondu un citu akciju kursu izmaiņu perspektīvas. Šim mērķim viņi organizē pagaidu pētniecības grupu, kurā tiek iekļauti ekonomisti, banku darbinieki un citi speciālisti. Brokeri un dīleri, gatavojot lielas operācijas vērtspapīru tirgū, lai samazinātu risku, patstāvīgi nenovērtē visus iespējamos operāciju variantus, bet nereti dod priekšroku konsultantu padomam, jo viņi specializējas atsevišķu vērtspapīru veidos un operācijās ar tiem. Konsultantu pakalpojumi ir vieni no visaugstāk atalgotajiem. To parādīšanos iespējams sagaidīt arī Latvijas vērtspapīru tirgū. Viņiem ir iespēja specializēties atsevišķās nozarēs, proti, banku sektorā, pārtikas preču sektorā, zivju pārstrādes uzņēmumos, mežrūpniecības saimniecībā un citur.

Nosacīti tātad visi vērtspapīru tirgus dalībnieki iedalāmi 2 lielās frontēs – ieguldītājos un tajos, kas vēlas saņemt ieguldījumus pret saviem emitētajiem vērtspapīriem. Turpmākajā darba daļā pievērsīšos tieši ieguldītājiem.

Ieguldītājs likuma “Par vērtspapīriem” izpratnē ir persona, kas savā vārdā un uz sava rēķina iegūst vērtspapīros nostiprinātas tiesības.
Katra ieguldītāja primārais mērķis ir iegūt pienācīgu peļņu, pie kam uzsvars liekams uz vārdu “pienācīgs”,