Venta un Ventas rumba

916 0

Neretas vidusskolas

8.b klases skolnieka

Artūra Kalniņa

Referāts ģeogrāfijā

Venta.

Venta ir lielākā Kurzemes upe. Tā izteka atrodas Žemaitijas augstienē Lietuvā. Augštecē Venta plūst pa plašu senleju. Latvijā upes vidustecē tā tek pa šauru senleju starp Rietumkursas un Austrumkursas augstienēm. Pie Nīgrandes Venta ir iegrauzusies permas kaļķakmeņos. No Šķerveļa ietekas Ventas krastos sākās devona vecuma iežu atsegumi, kas ar pārtraukumiem turpinās līdz pat Abavas ietekai Ventā. Ūdenstūristu, kas ceļo pa Ventu, uzmanību parasti saista dolomīta atsegumi – Ātraiskalns (20 m augsts), Gobdziņu klintis un citi. Ventas gu ultni te veido dolomīti tāpēc daudz krāces un brasli. Pie Kuldīgas atrodas Eiropā platākais ūdenskritums – Ventas rumba. Lejpus Kuldīgas dolomīta atsegumus Ventas krastos nomaina baltie un rūsganie smilšakmens atsegumi. No Zlēkām līdz ietekai jūrā upe tek pa smilšaino Piejūras zemieni. Lejtecē upes plūdums ir lēns. Upes grīvā upe ir 200 m plata. Te atrodas Ventspils osta, kurā pēc Ventas grīvas padziļināšanas var ienākt lielie naftas tankkuģi.

Ventas lielāka pieteka ir Abava. Interesanta un savdabīga ir par „Kurzemes Šveici” dēvētā Abavas senleja. Tā izveidojusies ledāja kušanas ūdeņiem noplūstot uz Baltijas jūru.

Ielejas platums mainās no 2,5km līdz 0,7 km. Tās dziļums vietām sasniedz 58m. Senlejas posms no Kandavas līdz Abavas ietekai Ventā ir iekļauts Abavas senlejas dabas parkā. Senlejas nogāzes saposmo gravas un pieteku ielejas. Krastos ir devona dolomītu un smilšakmens atsegumi un alas. Piemēram; Abavas Velnala, Māras kambari. Lejpus Sabilei atrodas vairāk pakāpju ūdenskritums – Abavas rumba. Abavas ielejā mijas priežu un ozolu meži ar lauksaimniecības zemēm. Lejtecē dominē meži. Tas kopā veido krāšņu un daudzveidīgu ainavu. Skaistā ainava ar tālām skatu perspektīvām, Kandavas un Sabiles īpatnējais mazpilsētu kolorīts un kultūrvēsturiskie pieminekļi (Kandavas pilskalns, Matkules pilskalns u. c.) Abavas senlejā saista daudzu tūristu uzmanību.

Ventas Rumba

Augstums: 1,8 – 2,2 metri – precīzi neviens nepateiks, jo augstums atšķiras dažādās vietās un dažādos gadalaikos.

Platums: Ūdenskrituma platums ir 270 – 275 metri – mērot pa loku, gar klints augšējo malu. Reinas ūdenskrituma oficiālais platums (mērot pa taisnu līniju attālumu starp ūdens plūsmas tālākajiem punktiem) ir 150 metri. Būtu vērtīgi iegūt savstarpēji salīdzināmus datus par abu ūdenskritumu platumu.

Upe: Venta

Pieejamība: Ļoti viegli, Kuldīgas pilsētas centrs.

Atrašanās vieta: Kuldīgas raj., Kuldīga, Venta augšpus pilsētas (ķieģeļu) tiltam.

Apraksts: Ventas Rumba savā ziņā ir skaistās Kuldīgas pilsētas otrais centrs – pilsētas gājēju iela un rātslaukums pēdējos gados paliek aizvien rosīgāki un lietišķāki, taču Ventas Rumba un ķieģeļu tilts joprojām rada idilliskas, rāmas mazpilsētiņas iespaidu.

Ventas rumbai nepiemīt pasaules lielo ūdenskritumu aizraujošais, mežonīgais skaistums. No tilta skatoties tā pat izskatās pēc nelielas krācītes. Ūdenskrituma patieso skaistumu var novērtēt, veltot tam vismaz desmit – piecpadsmit minūtes un noejot pie tā vienā vai otrā krastā.

Ventas ūdens šeit krīt pār Pļaviņu svītas augšējās pasvītas – Riežupes slāņu cietajiem dolomītiem. Riežupes slāņi sensenajos devona perioda laikos veidojušie kā mūsdienu koraļļu rifiem līdzīga barjera – uz tās veidojušies vēl vairāku mūsdienu ūdenskritumi Kuldīgas apkaimē.

Zem Riežupes slāņiem atrodas trauslāki dolomīta slāņi, kurus upe izskalo vieglāk. Laiku pa laikam virs tiem esošie cietā dolomīta bluķi nogāžas, un tādā veidā ūdenskritums pārvietojas pret straumi. Šis ūdenskritums tālā nākotnē visdrīzāk kļūs aizvien zemāks un mazāk izteikts.

Pie ūdenskrituma var vērot aizraujošu skatu – te fantastiskus lēcienus veic vimbas. Zivis mēģina nokļūt Ventas augštecē un, redzot, kā tās izmisīgi nopūlas, ir skaidrs, ka vimbām ūdenskritumi nešķiet tik jauki dabas pieminekļi, kā mums – cilvēkiem. Agrāk ūdenskritumu pārvarēja arī lielākas zivis – laši un stores – tagad tās vairs Ventā nemana.

Join the Conversation