Apraksts:
Mūsdienu ekonomikā ir izveidojusies situācija, ka neviena valsts nevar efektīgi saimniekot bez ārējiem tirdzniecības sakariem, jo valsts, kas mēģina saimniekot tikai savā teritorijā, nesadarbojoties ar citām valstīm, līdzinās naturālai saimniecībai, jo tāda valsts pilnība neizmanto savas iespējas efektīvi strādāt. Pamatojoties uz šo vienkāršo piemēru, var redzēt, ka katrai valstij ir nepieciešams veidot sadarbību ar citām valstīm.Darbs:
IevadsPārsvarā katrai patstāvīgas valsts tautsaimniecībā, lai varētu normāli norisināties saimnieciskie procesi, pastāv sava nacionālā valūta, ar kuras palīdzību tiek veikti maksājumi, norēķini kā arī citas operācijas kā valsts tā arī ārpus tās robežām. Katrai saimnieciskai vienībai ir svarīgi zināt un būt drošai, ka nauda ar kuru tā veiks sainieciskos darījumus būtu stabila, kas savukārt veicinātu tās veiksmīgu saimniecisko darbību. Savukārt šādu apstākļu nodrošināšanā ir ieinteresēta valsts, lai tādā veidā veicinātu ekonomikas attīstību valstī. Tādejādi gan valsts, gan uzņēmumi un privātpersonas ir ieinteresētas, lai nacionālā naudas vienība būtu pēc iespējas stabilāka vai arī tās svarstības būtu vieglāk prognozējamas.
Ar naudas svārstibām saprot savstarpēji attiecināto dažādu valūtu (novērtējot pēc attiecīgo valūtu seguma un pirktspējas) savstarpējās svārstības. Šīs svārstības var izsaukt dažadi ekonomiski notikumi (piemēram: ceļas valsts iekšzems kopprodukta līmenis straujāk nekā citās valstīs, līdz ar to šīs valsts nacionālā valūta būs vērtīgāka). Šo notikumu sekmīga analīze, dod iespēju saimnieciskām vienībām veiksmīgi paredzēt valūtu svārstības.
1993. gada februāra beigās Latvijas Republikā valūtu tirgū, notika straujas pagaidu nacionālās valūtas LVR (Latvijas Republikas rublis) svārstības, kuru rezultātā iestājās panika valūtas tirgū, kas būtiski ietekmēja esošo ekonomisko situāciju Latvijas ekonomikā.
Šajā darbā tiks apskatīta un pētīta valūtas krīze Latvijas Republikā 1993. gada februārī.
Darbā izvirzīto mērķu sasniegšanai veicamie uzdevumi:
• pamatojoties uz ekonomisko literatūru, statistiskiem datiem un publikācijām analizēt un pētīt Latvijas Republikas 1993. gada februāra valūtas krīzes cēloņus;
• pamatajoties uz veiktiem pētījumiem, vaikt secinājumus par to kā šī valūtas krīze ir ietekmējusi uzsākto naudas reformu valstī.
Pētījuma avoti:
• Latvijas Republikas likumi un valdības lēmumi;
• Latvijas Bankas ziņojumi par tās darbību ;
• periodiskie izdevumi;
• vispārējā un speciālā literatūra.
. Kā pētījumu metodes tiek izmantotas: ekonomiskā analīze un statistikās salīdzināšanas metodes.
Autors galveno uzmanību veltīs valūtas krīzei Latvijas Republikā 1993. gada februārī.
Šajā darbā netiks tuvāk apskatīti :
• valūtas krīzes ietekme uz taustsaimniecību, un tās rādītājiem;
• pieprasījuma un izmaksas inflācija Latvijas Republikā;
• iekšzems koprodukts, tā attīstības tendences;
• valūtas tirgus uzbūve un attīstība.
Analizējot Latvijas Republikas valūtas krīzi tiks apskatīts periods no 1993. gada janvāra līdz 1993. gada jūnijam.
1.Valūtas kurss
Mūsdienu ekonomikā ir izveidojusies situācija, ka neviena valsts nevar efektīgi saimniekot bez ārējiem tirdzniecības sakariem, jo valsts, kas mēģina saimniekot tikai savā teritorijā, nesadarbojoties ar citām valstīm, līdzinās naturālai saimniecībai, jo tāda valsts pilnība neizmanto savas iespējas efektīvi strādāt. Pamatojoties uz šo vienkāršo piemēru, var redzēt, ka katrai valstij ir nepieciešams veidot sadarbību ar citām valstīm.
Tā kā pārsvarā katrai valstij ir sava nacionālā valūta, tad, lai varētu valstis savā starpā veikt saimnieciskos darījumus (veikt norēķinus), tām ir nepieciešams noteikt kura valūta būs tā kurā tiks veikti norēķini un noteikt pēc kāda kursa ( attiecības ) tiks mainītas valūtas, jo iegūtie naudas līdzekļi būs nepieciešami izmantot turpmāk, lai saglabātu nepātrauktu ražošanas ciklu vai izlietot tos citos saimnieciskos darījumos. Tādēļ katrai valūtai ir nepieciešams noteikt maiņas kursu attiecībā pret citām valūtām.
Valūtas kursu ietekmējošie faktori ir:
• ekonomiskās augsmes rādītāji (pēc nacionālā brutto iekšzemes kopprodukta);
• nacionālās naudas pirktspējas attiecībā pret cenu līmeņa izmaiņām valstī;
• salīdzināmie procentu likmju līmeņi ( veicot korekcijas ievērojot inflāciju): valstis ar reāli augstāku procenta likmi būs patīkamākas kapitāla ieguldījumiem, rezultātā paaugstināsies nacionālās valūtas kurss;
• spekulatīvās operācijas valūtu tirgū;
• maksājumu bilances stāvoklis un tā tendences, atkarības pakāpe no ārējiem enerģijas un izejvielu avotiem;
• valsts centrālās bankas politika un valsts politika,valsts darbība valūtu tirgū;
• valsts maksātspēja un uzticība nacionālai valūtai starptautiskos tirgos: ja valsts ekonomisko stāvokli augstu vērtē pasaulē, tad viņas valūta skaitās spēcīga un var tikt pārdota par vēl izdevīgāku cenu nekā tādas valsts naudas vienību, kura skaitās vāja;
• inflācijas prognozes, naudas masas pieaugums iekšējā tirgū [14,64].
Ekonomiskās augsmes rādītāji, cenu līmeņa izmaiņas ietekme uz valūats kursu var izskaidrot ar monetāristu formulu MV=Py (M - naudas daudzums apgrozība, V - naudas apgrozības ātrums, P - cenu indekss, y - neto iekšzemes koppodukts). Ja valstī ir novērojama ekonomiskā izaugsme (palielinās iekšzems kopprodukts - y), tad attiecīgās valsts nacionālas valūtas segums palielinās (palielinoties saražoto preču daudzumam - palielinās preču daudzums, kuru var iegādāies iztērējot vienu un to pašu naudas summu pie pārējiem nemainīgiem apstākļiem,M0/P
Spekulatatīvai darbībai valūtas kurss funkcionē kā papildus peļņas gūšanas objekts. Valūtas kursu tas var ietekmēt tādejādi, ka personas, kas veic spekulatatīvās operācijas ar valūtām, spekulē uz valūtu kursu celšanos vai krišanos, tādā veidā tās tieši ietekmē pieprasījumu pēc kādas valsts valūtu, rezultātā - valūtas kurss vai nu celtos vai arī kristos (valūtas kursi stabilizējas tā tirgus optimālā līmenī, izņemot tos gadījumus, kad tiek veikti speciālas mahinācijas, kas rada ļoti būtiski novirzes no optimālā līmeņa).
Maksāšanas bilances stāvoklis un tā tendences tieši atspoguļo pieprasījumu, piedāvājumu pēc attiecīgās valūtas, jo, ja piemēram kāda valsts eksportē vairāk nekā tā importē ( neto eksports ir pozitīvs), tad palielinās šīs valsts valūtas segums un pieprasījums pēc tās (ieplūst valsts ekonomikā papildus kapitāls) - līdz ar to valūtas kurss attiecībā pret citām valūtām aug.
Atkarības pakāpe no ārējiem enerģijas un izejvielas avotiem valūtas kursu var ietekmēt ļoti būtiski, jo, ja kāda valsts ir atkarīga no citas valsts izejvielu vai enerģijas resursu avotiem, tad šī valsts kļust netieši atkarīga no visiem saimnieciskiem procesiem, kas notiek tās partnervalstī (piemēram: ja izejvielu valstī ir novērojama augsta inflācija uz izejvielām, tad līdz ar to tās partnervalsts “importē “ inflāciju uz savu valsti (samazinās valūtas kurss); vai arī, ja izejvielu valsts palielina izvedmuitu nodokļus uz konkrētiem resursiem (šajā gadījumā uz izejvielām, kas nepieciešamas otras valsts tautsaimniecībai), tad partnervalstī , kas iegādājas izejvielas, celsies saražotās produkcijas pašizmaksa - rezultātā kritīsies iekšzemes kopprodukts - līdz ar to valūtas kurss), tādēļ bieži vien tiek ļoti uzmanīgi veikti norēķini šās valsts valūtā, jo pastāv liels risks, ka šajā valstī var rasties nevēlami ekonomiskie procesi, kas varētu nest papildus zadējumus.
Valsts centrālās bankas politika un valsts darbība valūtu tirgū ( var izšķirt divus gadījumus: kad centrālā banka ir atkarīga savā rīcībā no valsts lēmumiem un pretēji ( centrālā banka pastāv kā patstāvīga saimnieciska vienība ar īpašām tiesībām)) bieži vien rada lielu ietekmi uz valūtas kursu kā arī valūtu tirgu, jo šīm institūcijām pieder tiesības , kas tieši var ietekmēt valūtas tirgu. Valsts var ar likumu aizliegt valūtas tirgu, spekulācijas ar nacionālo valūtu, nosakot savas monopoltiesības tirdzniecībā ar valūtu. Rezultātā valsts, vismaz savā teritorijā, var pārdod un pirkt valūtu pēc tāda kursa kāds tai ir izdevīgs. Valsts var piedalīties ar savu kapitālu valūtas tirgū, tādā veidā tā var panākt to, ka valūtas kurss var pieaugt vai kristies (mainot pieprasījumu vai piedāvājumu pēc valūtas), atkarībā no valsts izvirzītiem mērķiem. Centrālām bankām ir naudas emisijas tiesības, līdz ar to centrālā banka, lai mainītu kursu sev vajadzīgā virzienā, var papildus emitēt (pieprasījums pēc valūtas kritīsies) vai izņemt no apgrozības naudu (piepresījums pēc valūtas clesies). Centrālā banka var noteikt arī to vai valūtas kursu brīvi noteiks pieprasījums un piedāvājums pēc tās, vai arī tā būs piesaistītā kādai vispāratzītai vērtībai ( piemēram: dārmetāliem, citu valstu nacionālām valūtai, valūtām). Tajā gadījumā, kad valūta tiek piesaitīta kādai vērtībai, lai nerastos liela atsķirība starp valūtas tirgū noteikto optimālo valūtas kursu un centrālās bankas noteikto valūtas kursu, tad centrāla banka iejaucas valūtas tirgū, lai tādā veidā ietekmējot pieprasījumu un piedāvājumu varētu panākt to, ka valūtas optimālais kurss būtu tādā pašā līmenī kā centrālās bankas noteiktais valūtas kurss (pretējā gadījuma var izveidoties situācija, ka saimnieciskie subjekti attieksies pieņemt vai nelabprāt veiks norēķinos nacionālā valūtā, cietīs ļoti šīs valsts ekonomika) .
Inflācijas prognozes valūtas kursu var ietekmēt tādi, ja tiek sagaidāms, ka cenas uz patēriņa precēm nākotnē kritīsies, tad saimnieciskie subjektii centīsies veikt uzkrājumus naudā (pieprasījums pēc naudas ceļas), palielinās valūtas kurss un pretēji, ja tiek sagaidāma cenu celšanās iedzīvotāji centīsies savus līdzekļus patērēt jau šodien, līdz ar to tie centīsies atbrīvoties pēc iespējas
Komentāri