Darbs:

pret konvertējamo, un 1993. gada februārī to tā ir arī realizējusi.
Latvijas Banka krīzi valūtas tirgū 1993. gada februārī varēja izsaukt pārdodot komercbankām un caur savām nodaļām jebkuram interesentam konvertējamo valūtu lielos daudzumos, uzpērkot LVR , kas izsauca atbildes reakciju valūtu tirgū. Atbildes reakcija varēja būt tāda, ka Latvijas bankas, valūtas maiņas punkti, mājsaimniecības, redzot ka tiek piedāvāta valūta lielos daudzumos, reaģēja uz to stihiski (pēc autora domām šeit nostrādāja psiholoģiski faktori, jo tā laika presē pastāvēja daudz viedokļu par Latvijas Bankas monetāro politiku.Vairums viedokļi bija tādi, ka LVR ir novērtēts pa augstu, nepieciešams, lai uzlabotu ekonomisko situāciju valstī devalvēt LVR, tas rezultātā izsauca stihisku nevis apdomātu reakciju uz pēkšņām nestandarta situācijām valūtu tirgū), kā rezultātā daudzas privātās personas steidzās samainīt savus uzkrājumus konvertējamā valūtā pret LVR. Tas izsauca palielinātu konvertējamās valūtas piedāvājumu valūtas tirgū, kas savukārt paaugstināja LVR kursu attiecībā pret citām valūtām. Latvijas Banka turpretī pēc līdzsvara izjaukšanas varēja uzsākt konvertējamās valūtās uzpirkšanu par iepriekš uzpirktiem LVR un Krievijas rubļiem (par to liecina tas, ka neilgā laika posmā konvertējam valūtu kursi attiecībā pret LVR atkal pacēlās tik pat kā līdz iepriekšējam līmenim). “Dolāra kursa pazemināšanu uzsāka pati Latvijas Banka, un tas ka komercstruktūtras valūtas kursu nolaida vēl zemāku, ir loģiska reakcija. Pieredze rāda, ka laist apgrozībā lielāku daudzumu dalāro pa zemām cenām - tā ir centrālo banku stratēģija pirms naudas reformām. Katrā ziņā, ja naudas reforma notiks, tad pakāpeniski - pusotra vai divu mēnešu laikā”, H. Jansons ( PaRex bankas eksperts valūtas tirdzniecības jautājumos)[13]. No tā varam secināt, ka Latvijas banku loma šajā krīzē ir tā, ka tās tikai palielināja valūtās svārstību amplitūdu, bet nevis to izraisīja, jo tās reaģēja uz radušos situāciju valūtu tirgū. Šās krīzes rezultātā Latvijas Banka guva nacionālās valūtas segumu, kas nākotnē atviegloja turpmāku sekmīgu naudas reformas īrstenošanu.


Priekšlikumi un secinājumi


No šā darba var izdarīt šadus secinājumus un priekšlikumus :

1. Valūtas krīzi 1993. gada februārī nevarēja izraisīt Latvijas tautsaimniecības faktori.
2. 1993. gada februāra krīzē liela nozīme bija Latvijas Bankai un kredītiestādēm.
3. Latvijas Bankas, lai uzlabotu savus bilances rādītājus un radītu stabilu nodrošinājumu nacionālai valūtai, īstenoja valūtas krīzi, kuras rezultātā neilgā laika posmā nacionālā valūtas LVR attiecībā pret USD īsā laika posmā pieauga par 20%, bet pēc tam kritās aptuveni par 18% ar tendednci kursam pakāpeniski augt kamēr as netika piesaistīts SDR ar kursu 1SDR=0.7997 LVL.
4. Valūtas krīzes rezultātā Latvijas Banka samainīja savos ārējos atīvos nekonvertējamo valūtu pret konvertējamām valūtām.
5. 1993. gada februārā krīzē Latvijas Banka palielināja nacionālās valūtas segumu konvertējamā valūtā, tai pat laikā samazinot nekonvertējamās valūtas īpatsvaru, kas nākotnē atviegloja turpmāku sekmīgu naudas reformas īrtenošanu.
6. Latvijas Banka ar valūtas krīzes realizāciju 1993. gada februārī parādīja to, ka tā spēj kontrolēt norises valūtas tirgū, tādejādi tā palielināja uzticību sev kā emisijas bankai, tas savukārt attiecīgi palielināja uzticību nacionālai naudas vienībai.
7. Latvijas Bankas darbību 1993. gada februāra valūtas krīzē atviegloja arī tas, ka tā vēl pildīja komercbankas funkcijas.
8. Latvijas banku loma 1993. gada februārā valūtas tirgū bija salīdzinoši maza. Tās kalpoja kā patiprinošs faktors.





Izmantotās literatūras un avotu saraksts:


1. Latvijas Republikas valdības ekonamiskās politikas memorands.AP&MP, (Dienas pielikumus). 1992. gada 28. augusts.
2. Latvijas Republikas Naudas reformas lēmums Nr.2 “Par Latvijas rubļa kā vienīgā obligāti pieņemamā maksāšanas līdzekļa noteikšanu Latvijas Republikā”. Laikraksta Diena pielikums. 1992. gada 17. jūlijs.
3. Latvijas Bankas padomes sēdes lēmums Nr. 3. AP&MP ( Dienas pielikums), 1993. gada 29. janvārī.
4. Latvijas Bankas prezidenta Eināra Repšes ziņojums Latvijas Republikas Augstākās Padomes plenārsēdē 1992. gada 13. oktobrī. AP& MP (Dienas pielikums), 1992.gada 20 oktobris.
5. Latvijas makroekonomiskie Rādītāji #1/1995.: statistisko datu krājums.-R.:Latvijas Republikas Valsts statistikas komiteja,1995.-139 lpp.
6. Patēriņu cenu indeksi #9/1995.: statistiko datu krājums.-R.: Latvijas Republikas Valsts statistikas komiteja, 1995 - 20 lpp.
7. Latvijas Banka.1992. gada pārskats.,Rīga 1993.g.,29.lpp.
8. Latvijas Banka,Latvija Banka 1993 gada pārskats, Rīga ’’Jāņa sēta’’,1994.g.54.lpp.
9. Latvijas Banka,Latvijas Bankas Monetārais apskats 1/1994, Rīga ’’Jāņa sēta’’,1994.g.54.lpp.
10. Dienas Bizness,Valūtas kusi Rīgā pret LVR.1993.gada 26 februārī.
11. Aizsilnieks Latvijas saimniecības vēsture, Rīga 1968.g., 855, lpp..
12. Averss un Reverss, Kārlis Bauze, Piesaiste SDR - veiksmīgs lata kursa stabilitātes nodrošinājums. Latvijas Banka 1996. gads.
13. Šo pirmdien gaidāms paziņojums par naudu. Anita Smoļenska. Diena.1993. gada 26. februāris.
14. À.Â.Àíèêèí è äðóãèåбÂàëþòíûé Ïîðòôåëü. Ìîñêâàб ЭÑÎÌÈÍÒÝÊЭб 1995.ã.б680.ñ.