Darbs:

izvēlētos fiksēto procentu likmi. Tieši tāpat kā bankas rēķina savus ieņēmumus, uzņēmējs rēķina savus izdevumus. Un izvēloties konkrēto kredītu, uzņēmējam būtu vieglāk saplānot savus gaidāmos izdevumus.
Kredīta izsniegšanas laiks ir atkarīgs no kredīta veida: sākot no pāris dienām (overdrafts (bez nodrošinājuma gadījumā)) līdz aptuveni vienam mēnesim (citu kredītu gadījumā - kur nepieciešams nodrošinājums): jo būs jāsavāc un jāiesniedz bankā visi nepieciešamie dokumenti, bankai jāizskata kredīta pieteikums un jāpieņem lēmums. Jāsagatavo aizdevuma dokumentācija, jāpiereģistrē nodrošinājums Zemesgrāmatā vai Uzņēmumu Reģistra Komercķīlu reģistrā.
Kredīta saņemšanai ir jāiesniedz:
1. Kredīta pieprasījums
2. VID apstiprināta uzņēmuma Bilance par iepriekšējo uzņēmuma saimnieciskās darbības gadu un tekošā gada operatīvie finansu dati.
3. Peļņas un zaudējumu aprēķins par iepriekšējo uzņēmuma saimnieciskās darbības gadu un tekošā gada operatīvie finansu dati.
4. Biznesa plāns - lai banka varētu novērtēt sagaidāmo uzņēmuma naudas plūsmu kredīta veiksmīgai atmaksai. Bet Banka neizsniedz kredītus, balstoties tikai uz Biznesa plānu – tas ir tikai viens no galvenajiem nosacījumiem kredīta saņemšanai.
5. Nodrošinājums - ķīla. (nekustamais īpašums, pamatlīdzekļi, preces, materiāli, izejvielas un nepabeigtie izstrādājumi, debitoru parādi, citi apgrozāmie līdzekļi, vērtspapīri, atkarībā no to likviditātes, depozīts bankā) .
Kārtojot kredītu ir jārēķinās ar sekojošām izmaksām:
1. Banka noteikti prasīs nodrošinājumu apdrošināt. Kā atlīdzības saņēmējs apdrošināšanas polisē, būs jānorāda banka. Apdrošināšanas izmaksas sedz kredīta ņēmējs.
2. Bankas menedžmenta komisijas par aizdevuma izsniegšanu.
3. Notāra pakalpojumu apmaksa – reģistrējot ķīlas.
AIZDEVUMI
Vienreizēji izmaksātas summas noteiktā lielumā un noteiktā laika periodā.
Kreditējot uzņēmumu ar vienkāršo aizdevumu, tam tiek izsniegta visa kredīta summa pilnībā. Pēc tam kredīta ņēmējs maksā kredīta iestādei procentus un dzēš kredītu saskaņā ar kredīta līgumu. Procentu likmes lielums tiek noteikts atkarībā no aizdevuma summas lieluma un citiem faktoriem. Kredīta dzēšana visbiežāk notiek periodiski, vai arī pakāpeniski izmaksājot parāda vienādās daļas katrā dzēšanas termiņā. Citos gadījumos kredīts tiek izsniegts ar noteikumu, ka kredīta ņēmējs kredīta termiņa gaitā maksā tikai procentus, bet visu kredīta summu izmaksā vienreiz – termiņa beigās.
Šo kredītu visbiežāk bankas piešķir uz termiņu līdz vienam gadam, lai uzņēmums varētu papildināt savu pamatlīdzekļu apjomu.
VEKSEĻA KREDĪTS
Vekselis – noteiktā formā izrakstīta un ar attiecīgu valsts nodevu apmaksāta beznosacījumu parādzīme par noteiktas naudas summas atmaksāšanu noteiktā termiņā un veidā.
Vekselis, kuru izdevusi banka, darbojas kā naudas noguldījuma veids, par ko tiek maksāti diskonta procenti, un kā maksāšanas līdzeklis, kuru tā īpašnieki var nodot citām personām, norēķinoties par precēm, vai arī, beidzoties vekseļa termiņam, saņemt bankā skaidru naudu. Vekseļa darījumi pircējam un pārdevējam piešķir šādas priekšrocības:
• pircējam saīsinās maksājuma termiņš;
• pircējam rodas iespēja nekavējoties savā komercbankā iegūt naudas līdzekļus, tādā veidā veicot nākamos darījumus;
• pārdevējam nostiprinās ticība, ka kredīta summa tiks atgūta, jo to nodrošina tā saucamā “vekseļa stingrība”.
Lai vairotu kreditoru uzticību, par vekseli iespējams galvot; galvojums tiek rakstīts uz vekseļa, kurā galvenais ir galvotāja paraksts.
GALVOJUMA KREDĪTS
Lielākā daļa kredītu tiek izsniegts pret kredīta nodrošinājumu: nekustamo īpašumu, precēm, preču nosūtīšanas dokumentiem, vērtspapīriem, depozītiem bankās, apdrošināšanas sabiedrībās, juridisko un fizisko personu garantijām.
Lai varētu saņemt galvojuma kredītu, kredīta ņēmējs noslēdz galvojuma līgumu ar galvotāju, bet banka no savas puses noslēdz galvojuma līgumu ar galvotāju, nododot galvojuma solījumu un to pieņemot, rakstiskā formā.
Latvijā ir izplatītas personālās garantijas, ko dod juridiskas personas galvojuma veidā citai juridiskai personai – kredīta ņēmējam. Kredīta neatmaksāšanas gadījumā galvotājs ir spiests segt kredītdevējai bankai izmaksāto kredītu, pamatojoties uz iepriekš noslēgto galvojuma līgumu starp galvotāju un banku. Protams, galvotājs var kreditoram iesniegt visas iebildes jebkurā gadījumā, tas var pārstāvēt parādnieku, piemēram, pieprasot termiņa atlikšanu.
CESIJAS KREDĪTS
Cesija – prasījuma tiesību nodošana no vaina kreditora citai personai, kura pēc šo tiesību pārņemšanas pati kļūst par kreditoru.
Prasījumi no viena kreditora otram var pāriet šādos gadījumos:
• pēc likuma, bez agrākā kreditora gribas izteikuma;
• pēc tiesas sprieduma;
• pēc tiesiska darījuma – kreditors to noslēdzis uz likumiska pienākuma pamata vai labprātīgi.
Cedents, t.i., kreditors, kuram ir prasījuma tiesības, kas izriet no līguma vai darbības, noslēdzot līgumu, nodod tās cesionāram – personai, kura uzņemas realizēt šīs tiesības attiecībā pret parādnieku. Cesija ir spēkā pat tad, ja parādnieks par to nezina. Bez tam likums (Civillikums) paredz, ka var nodot arī tādus prasījumus, kuriem vēl nav iestājies termiņš, kā arī nosacītus, pat nākamos un nedrošos.
Cesijas kredīts ir parādnieka un kreditora vienošanās par prasību nodošanu trešajai personai. Vienlaikus tiek noslēgti divi darījumi:
• līgums par kredīta piešķiršanu;
• līgums par prasību tiesību nodošanu.
Šajos darījumos piedalās trīs personas:
• iepriekšējais kreditors, kas nodod savas prasības (cedents);
• jaunais kreditors, kurš iegūst prasības (cesionārs);
• parādnieks, kuram jāmaksā.
Slēdzot līgumu, parasti tiek norādīta konkrēta summa, kas parasti nepārsniedz cedenta prasījuma apmēru. Varētu pat teikt, ka viņš tās pārdod. Pēc cesijas līguma noslēgšanas agrākais kreditors tomēr saglabā savas tiesības pret parādnieku līdz tam laikam, kamēr cesionārs nav dabūjis apmierinājumu no parādnieka, nav cēlis pret to prasību, vai pienācīgā kārtā tam par cesiju paziņojis. Izšķirošais šeit ir tas, kad parādniekam kļūst zināms par kreditoru maiņu. Līdz tam laikam parādnieks var izpildīt savas saistības pret agrāko kreditoru, tādēļ cesionāram pēc cesijas līguma noslēgšanas būtu vēlams nekavējoties pat to paziņot parādniekam.
Atkarībā no tā, vai persona, kas ir parādā parādniekam (kredīta ņēmējam), uzzina vai neuzzina par prasības nodošanu, izšķir slēpto un atklāto cesiju.
HIPOTĒKU KREDĪTS
Hipotekārais kredīts ir ilgtermiņa aizdevums. Latvijā šim nolūkam ir nodibināta Latvijas Hipotēku un zemes banka. Tā izsniedz aizdevumus pret nekustamo īpašumu Latvijas pilsētās un laukos.
Pēc kredīta ņēmēja un kredīta devēja vienošanās par kredīta piešķiršanu, Zemes grāmatā tiek izdarīts ieraksts par ķīlas tiesībām kādam noteiktam nekustamajam īpašumam, kredīta neatmaksāšanas gadījumā kredīta devējam ir tiesības pieprasīt vai nu nekustamā īpašuma izsoli vai piespiedu pārvaldīšanu.
Hipotekāro kredītu izsniedz šādiem mērķiem:
• zemes iegūšanai;
• mantošanas tiesību nokārtošanai;
• ēku būvēšanai, meliorācijai un ilggadīgiem stādījumiem;
• agrāko hipotekāro parādu nokārtošanai u.c. vajadzībām.
Latvijas Hipotēku un zemes banka izlaiž arī ķīlu zīmes 50, 100, 250, 500, 1000 un 10 000 latu nominālvērtībā. Kopējai izlaisto ķīlu zīmju vērtībai jāatbilst ieķīlātā īpašuma vērtībai. Procentu maksa par ķīlu zīmēm jānokārto divas reizes gadā.
Speciālas programmas kredītu saņemšanai mazā un vidējā biznesa atbalstam.
1) Bankas klienti – mazie un vidējie uzņēmumi iegūst iespēju saņemt ilgtermiņa finansējumu ar atvieglotiem noteikumiem (piem., zemākas menedžmenta komisijas). Tās ietvaros banka ir ieinteresēta dot priekšroku uzņēmumiem īpaši atbalstāmos reģionos, jauniem uzņēmumiem (līdz 2 gadiem) un uzņēmumiem attīstības stadijā (dibināti ne agrāk kā pirms 5 gadiem), kā arī maziem projektiem (līdz 30.000,- EUR).
2) Ir iespējams saņemt ilgtermiņa finansējumu ar atvieglotiem noteikumiem – piemēram, zemākām procentu likmēm, kā arī pārfinansēt jau esošos kredītus. Minimālā aizdevuma summa ir, sākot no 20.000,- EUR. Ar EIB līdzekļiem var finansēt līdz 50% no konkrētā projekta kopējās vērtības.

Kredīti zemnieku saimniecībām - stingri tiek vērtēta klienta maksātspēja un biznesa risks.
Kredīti jaundibinātiem uzņēmumiem - ja uzņēmums vēl nav dibināts, aizdevumu biznesa uzsākšanai tā dibinātāji var saņemt kā privātpersonas. Jaundibinātam uzņēmumam aizdevums tiek izsniegts tikai ar stabilu nodrošinājumu, hipotēku uz nekustamo īpašumu. Banka nekreditē uzņēmumus, balstoties tikai uz biznesa plānu. Ņemot aizdevumu, lielākās problēmas parasti ir nepieciešamā nodrošinājuma sameklēšana. Jaunu biznesu uzsākot, dažreiz rodas grūtības pārliecināt banku par biznesa rentabilitāti un aizdevuma atmaksu, jo nav pietiekamas informācijas un pārliecības par plānojamo naudas plūsmu.



Līzings

Daudzos gadījumos, kad uzņēmējam nepieder īpašumi, ko varētu reģistrēt kā ķīlu, arī kredīta darījumi praktiski nav iespējami, jo patlaban visas bankas izsniedz kredītu pret ķīlu. Kā viens no risinājumiem ir iespēja iegādāties vajadzīgo lietu uz līzinga pamata. Līzings ir noma ar izpirkuma tiesībām. Parasti līzingā iegādājas automašīnas, iekārtas, ēkas. Līzinga gadījumā klients iegūst tiesības lietot līzinga priekšmetu un maksā par tā nomu, bet priekšmeta īpašnieks līdz tā izpirkšanas beigām ir līzinga kompānija.
Līzings tiek iedalīts kā:
- finanšu līzings – līzings ar izpirkuma tiesībām, līzinga ilgums – līdz 5 gadiem, tiek maksāts īpašuma izpirkuma maksājums, procenti no neatgrieztās summas, un pievienotās vērtības nodoklis. Finansu līzingā paņemto priekšmetu līzinga ņēmējs (klients) lieto uzreiz, un tas atrodas klienta bilancē. Beidzoties līgumam, līzinga priekšmets pāriet klienta īpašumā.
- operatīvais līzings – nomas maksājumi par, piemēram, automašīnu. Tiek maksāts nomas maksājums un pievienotās vērtības nodoklis, bet šis priekšmets visu nomas laiku atrodas līzinga devēja bilancē. Līzinga līguma termiņa beigās līzinga kompānija piedāvā nomniekam atpirkt nomāto automašīnu, vai arī slēgt citu līzinga līgumu par citas, līdzvērtīgas automašīnas nomu.
Līzinga saņemšanai ir jāiesniedz:
• Līzinga pieprasījums
• VID apstiprināta uzņēmuma bilance par iepriekšējo uzņēmuma saimnieciskās darbības gadu un tekošā gada operatīvos finansu datus.
• Peļņas un zaudējumu aprēķins par iepriekšējo uzņēmuma saimnieciskās darbības gadu un tekošā gada operatīvos finansu datus.
• Nodrošinājums - ķīla, jeb līzinga objekts.


Formējot līzinga līgumu ir jārēķinās ar sekojošām izmaksām:
1. Līzinga objekta apdrošināšana, kā atlīdzības saņēmējs apdrošināšanas polisē, būs jānorāda līzinga kompānija. Apdrošināšanas izmaksas sedz līzinga ņēmējs.
2. Līguma atlīdzība – atlīdzības lielums atkarīgs no izsniegtās naudas summas.
3. Notāra pakalpojumu apmaksa – reģistrējot ķīlas.
Latvijā pazīstamākās līzinga kompānijas – Hanza līzings, Unilīzings, Hipolīzings.
Uzņēmējiem – naudas izteiksmē līzings ir neizdevīgāks. Procentu likme ir neizdevīgāka, kā kredītiem, un līzinga maksājumi vienmēr būs ar pievienotās vērtības nodokli.
Līzinga priekšrocības:
 lētāks par naudas kredītu;
 iespēja drīzāk atjaunot ražošanas iekārtas;
 finansējums tikai ar svešiem līdzekļiem; pašu kapitāls netiek ilgstoši saistīts;
 likviditātes uzlabošana;
 nav prasību pēc kredītu garantijām;
 nav līdzekļu kustības bilancē, bet gan līzinga atvilkumu procenti kā uzņēmuma izdevumi; līdz ar to ienākuma nodokļa samazinājums.
Līzinga trūkumi:
 ilgstošas līgumsaistības;
 papildizdevumu rašanās;
 zināms risks.


Faktorings

Faktorings ir apgrozāmo līdzekļu kreditēšana pret debitoru parādiem (pircējiem juridiskām personām). Pakalpojums nav piemērots privātpersonu parādu segšanai.
Faktorings kā pakalpojumu kopums satur:
• Finansēšanu pret neapmaksātajiem rēķiniem;
• Rēķinu administrēšanu un naudas prasījumu tiesību pārņemšanu no pircējiem;
• Riska samazināšanu rēķinu neapmaksāšanas gadījumā;
• Palīdzību klienta biznesam to pircēju kredītspējas noteikšanā.
Faktorings ir izdevīgs pakalpojums, piemēram, ražotājiem, vairumtirdzniecības kompānijām, piegādātājiem, eksportējošām kompānijām, mazajiem un vidējiem uzņēmumiem, kas strauji attīstās, bet kam novēlotu vai atliktu maksājumu dēļ rodas problēmas ar naudas plūsmu. Faktorings stabilizē naudas plūsmu, samazina izdevumus, kas saistīti ar pircēju parādu administrēšanu un iekasēšanu, samazina risku, kas saistīts ar jaunu pircēju un tirgus apgūšanu.
Iesniedzamie dokumenti Faktoringa saņemšanai – līdzvērtīgi iepriekšējiem finansējuma veidiem. Bet nav nepieciešams nodrošinājums. Procentu likmes samērā augstas, salīdzinoši ar kredītu vai līzingu, uzņēmējiem neizdevīgas. Latvijā plaši neattīstīts kreditēšanas veids. Zinu, ka ar faktoringu izsniegšanu nodarbojas Hanza līzings un Unilīzings.


Secinājumi

Savā darbā es aplūkoju vienu no svarīgākajiem uzdevumiem uzņēmējdarbībā - finansēšanas avotu noteikšanu.
Finansēšana ir uzņēmuma apgādāšana ar naudu un lietām, kas nepieciešamas uzņēmuma darbībai, uzņēmuma mērķa sasniegšanai. Finansēšana nav vienreizējs pasākums, uzņēmumu dibinot, bet gan kapitāla līdzekļu, finansu resursu sarūpēšana, izmantošana un neapsīkstoša izmantošana. Uzņēmēja mūžīgās alkas pēc peļņas lika kapitāla apritei notikt nerimtīgi. Bet kapitāla aprite nevar notikt bez finansēm. Preču plūsma nav iespējama bez naudas plūsmas un otrādi. Tāpēc tik nozīmīga ir finansēšanas funkcija.


Izmantotā literatūra
1. Ahenbahs J., Beļčikovs J. Uzņēmējdarbībā tirdzniecībā- Rīga: Vaidelote, 1999. -213.lpp
2. Rurāne M. Uzņēmuma finansu vadība. - Rīga: Turība, 1997. - 159lpp.
3. Slavinska I. Uzņēmējdarbības plānošana un kontrole- Rīga: Turība, 2003.- 168.lpp
4. Vedļa A. Ceļvedis uzņēmējdarbībā- Rīga: Petrovskis &Ko, 2002. – 490.lpp
5. http://www.bankas.lv
6. http://www.hansabanka.lv
7. http://www.lizings.lv
8. http://www.seb.lv