:
:
Aizmirsu paroli  
 
 
 

Apraksts:

Referat par ukrainu, ieguvu 7 balles

Darbs:


Rīgas 45. vidusskolas
10.b klases skolnieces

Referāts ģeogrāfijā


UKRAINA




Saturs.

Ukrainas ekonomiski – ģeogrāfiskais raksturojums. 3
Reljefs 4
Tektoniskā uzbūve. 5
Klimats. 7
Melnā jūra. Azovas jūra. 7
Grunts. 8
Dabas zonas. 8
Meža stepe. 8
Stepe. 9
Jaukto koku meža zona. 9
Krimas kalni. 9
Iekšzemes ūdeņi. 10
Augu valsts. 11
Dzīvnieku valsts. 11
Ukrainas saimniecība. 11
Kijeva. 14
Ievērojamākie cilvēki, kas dzimuši Ukrainā. 15
Izmantotā literatūra. 16




Ukrainas ekonomiski – ģeogrāfiskais raksturojums.

Ukraina ir valsts Dienvidaustrumeiropā. No dienvidiem to apskalo Melnā un Azovas jūras. Tās platība ir 603,7 tūkstoši km2, garums no ziemeļiem uz dienvidiem ir 893 km, no rietumiem uz austrumiem – 1316 km. Tā robežojas ar Moldāviju, Rumāniju, Ungāriju, Slovākiju, Poliju, Baltkrieviju, Krieviju. Kopīgais sauszemes robežas garums ir 6500 km, jūras - 1050. Iedzīvotāju skaits (01.01. 2000.g. dati) ir 49,7 milj. cilv., iedzīvotāju blīvums ir 82.0 cilv/km2. Pēc nacionālā sastāva – ukraiņu skaits ir 72%, krievi – 22,1%, ebreji – 0,9%, moldāvi – 0,6%, poļi – 0,4%, citas tautības (tatāri, bulgāri, ungāri) – 4%. Administratīvi teritoriālais dalījums: 24 apgabali un Krimas Autonomā Republika. Galvaspilsēta: Kijeva, tajā dzīvo 2631,9 tūkstoši cilvēku (01. 01. 2000) Lielākās pilsētas: Harkiva - 1500, 4 tūkst. cilv., Dņepropetrovska - 1102,9 tūkst. cilv., Doņecka - 1049,5 tūkst. cilv., Odesa - 1011,0 tūkst. cilv., Zaporožje - 847,8 tūkst. cilvēku Ļviva - 788,1 tūkst. cilvēku, Nikolajeva - 508,1 tūkst. cilvēku, Luganska - 468,6 tūkst. cilv. Valsts valoda ir ukraiņu, sarunu valoda: ukraiņu, krievu. Naudas vienība: grivna. Svara un mērvienību sistēma: metriska. Klimats: pārsvarā mēreni kontinentāls; Krimas dienvidu krasts – subtropisks. Reljefs: dominē (95%) paugurains līdzenums un zemienes (absolūtās atzīmes virs jūras līmeņa 100 līdz 500m); kalnu ainavas (5%) sastopamas Karpatu (augstākā atzīme 2061 m - Goverla) rietumdaļā un Krimas kalnu dienvidos (1545 m - Roman-Koš). Galvenās upes: Dņepra ( garums Ukrainas teritorijā 981 km) dienvidu Buga (806 km), Siverskas Doņeca (672 km). Ukrainas teritorijā ir 1200 grunts veidi. Bet galvenā tās bagātība ir melnzeme, kas aizņem gandrīz 44% tās teritorijas. Dzelzceļš: kopīgais garums 22100 km, gandrīz trešā daļa ir elektrificēta. Autoceļi: kopīgais ceļu (ar cietu segumu) garums ~162 tūkst. km. Jūras ostas: Iljičevska, Izmaila, Odesa, Mikolajeva, Kerča, Hersona, Mariopole, Berdjanska, Eipatorija, Feodosija. Lidostas: Kijeva (starptautiska), apgabalu pilsētas. Kalnrūpniecība: nafta, gāze, ogles, dzelzs, mangāns, titāns, dzīvsudrabs, niķelis, cirkonijs, grafīts, kaolīns, sērs, vārāmā un kālija sāls, apdares un dekoratīvie akmeņi u. c. Smagā un vieglā rūpniecība, melnā un krāsainā metalurģija, metālapstrāde, mašīnbūve, aparātu būve, elektrotehniskā, ķīmiskā, tekstila, celtniecības industrija, pārtikas u.c. Energosaimniecība: visa energosistēma (siltuma, atoma un hidroelektrostacijas) ietvertas vienotā SNG un Austrumeiropas energotīklā. Lauksaimniecība: graudaugu kultūras, augļu un dārzeņu produkcija, lopkopība. Ārējā tirdzniecība: eksports - minerālu jēlprodukcija, čuguns, tērauds, velmējumi, dzelzs kausējumu produkcija, iekārtas, aparāti, mašīnas, vieglās rūpniecības izstrādājumi, lauksaimniecības produkcija; imports: energoresursi, krāsainie metāli, vieglās un vidējās mašīnbūves produkcija, sadzīves tehnika u.c.

Reljefs.

Ukrainas ģeotektonisko
struktūru dažādība un to attīstības ģeodinamiskie apstākļi, noteica neskaitāmu derīgo izrakteņu iegulu izveidi. Visnozīmīgākās ir dzelzsrūdas, mangāna rūdas, urāna rūdas, ogles, gāze, nafta un kondensāts, titāns, cirkons, sērs, kaolīns, grafīts, rūdu nesaturošās izejvielas metalurģijai un apdares akmens. Pasaulē un Eiropā paši lielākie rūdas objekti: Krivorožskas dzelzsrūdas, Nikopoles mangāna rūdas, un Doņeckas ogļu baseini; Iršanskas titāna rūdas, Kirovogradas urāna rūdas, Pobužskskas grafīta rūdas rajoni Ukrainā ir krams, pirofilīta slāneklis, smilšakmens, kaļķakmens un krīts, akmens sāls, dzintars, pusdārgakmeņi, minerālūdeņi. Ukrainā atrastas unikālās, pagaidām pasaulē vienīgās Peržanskas berīlija iegulu atradnes, kas saistās ar ļoti retu un vērtīgu metālu – genthelvīnu. Zemes dzīlēs atrastas rūpnieciskas zelta, litija, skandija, retzemju metālu, fluorīda, degslānekļa, fosforīta atradnes. Ir cerības atrast izstrādāt jaunus derīgo izrakteņu veidus: varu, platinoīdus, molibdēnu, alvu, tantalu, niobiju, vanādiju u.c. Arvien lielāka uzmanība tiek veltīta Poļesjes dzintaram, Volīnijas topāziem, morioniem, labradoriem, Krimas kerčenītiem. Ukraina aizņem 0,4 % pasaules sauszemes un nodrošina 5 % minerālizejvielu un to pārstrādes produktu, tai skaitā 20% mangāna un 10% dzelzsrūdas, 3% ogļu. Izpētīto galveno derīgo izrakteņu rezervju aptuvens novērtējums ASV dolāros pārsniedz 7 trlj. dolāru.


Tektoniskā uzbūve.


Ukrainas teritorijas tektoniskā (iekšējā) uzbūve veidojās 3,5 miljards gadu ilgā laika posmā no prekembrija līdz kainozojam. Šeit ir fiksēti 3650 milj. gadus veci - Eirāzijas kontinentā vecākās prekembrija zemes garozas relikti. Ukraina ir ne tikai Eiropas ģeogrāfiskais, bet arī ģeoloģiskais centrs. Tās teritorijā sastopas galvenās Eiropas kontinenta struktūras: Austrumu, Rietumeiropas un Centrālās Eirāzijas platformas; Tetisa struktūras, Alpu-Karpatu un Krimas-Kaukāza kroku sistēmas. Starp galvenajām Ukrainas teritorijas zemes garozas ģeostruktūras zonām izceļas senā Austrumeiropas platforma, jaunā Skitu plātne, Donbasa, Karpatu un Krimas kroku apgabali.


Klimats.

Ukrainas teritorijai raksturīgs visumā labvēlīgs klimats. Tomēr, tās novietojuma fiziski-ģeogrāfiskās īpatnības un pāri tai cirkulējošie procesi nosaka lielo klimatisko apstākļu dažādību un salīdzinoši biežo dažādu bīstamu laika apstākļu atkārtojamību. Ukraina novietojusies Eiropas dienvidaustrumos mērenā klimata joslā. Tās lielākajai daļai raksturīgs mēreni kontinentāls klimats. Ukrainas teritorija atrodas divās klimatiskajās – mērenajā un subtropiskajā platuma zonās. Pēdējā aptver tikai Krimas Dienvidu krastu. Ukrainā uzskaita sekojošus klimatiskos apgabalus-: Atlantijas-kontinentālo, kas ietver jaukto mežu un meža stepes zonu, Ukrainas Karpatu kalnu masīvu, Krimas kalnus, Krimas dienvidu piekrasti.

Melnā jūra. Azovas jūra.

No dienvidiem Ukrainu apskalo sāļie Melnās un Azovas jūras ūdeņi. Melnās jūras maksimālais garums no austrumiem uz rietumiem ir 1160 km; no ziemeļiem uz dienvidiem – vairāk par 600 km. Kopējais tās krastu garums ir ap 3,4 tūkst. km., Ukrainas teritorijā – 1540 km. Aptuveni pirms 7-9 tūkst. gadiem ūdenim izlaužoties caur Bosforu un Dardaneļiem, izveidojās Melnās un Vidusjūras savienojums. Vasarās Melnās jūras virspusē ūdens temperatūra svārstās no + 25 - +27 grādiem pēc Celsija skalas, ziemās – no + 8 - -0.5 grādiem pēc Celsija skalas. Dziļumā temperatūra ir nemainīga - + 9 grādi pēc Celsija skalas. Stipra vēja laikā Melnajā jūrā mēdz būt lieli viļņi – augstumā 3 – 5 m., garumā 10 - 15 m. Vētras laikā viļņu augstums sasniedz 15 m, garums – 30 m. Azovas jūra faktiski ir Melnās jūras līcis, ar kuru to saista Kerčas jūras šaurums. Azovas jūras vidējais dziļums 7 – 10 m. Azovas jūras ūdeņi vasarās stipri sasilst un sasniedz 27 - 32 grādus pēc Celsija skalas. Ziemās krastu tuvumā Azovas jūra aizsalst gandrīz uz 3 mēnešiem, bet tās centrālo daļu sedz peldošs ledus. Azovas jūra ir galvenā Melnās jūras zivju nārstošanas vieta, kurā zivis iepeld caur Kerčas jūras šaurumu un tur nērš. Unikāls ir līdz 1 metru dziļais Sivaša līcis, kurš atrodas Azovas jūras rietumu daļā. Tas ir atdalīts no jūras ar 270 metru šauru, Arabatskas bultu. (Arabatska strilka).

Grunts.

Viena no pašām lielākajām Ukrainas dabas bagātībām ir tās melnzeme – pašas auglīgākās gruntis, trūdu saturs, kurās pārsniedz 12 %, bet humusa slāņa biezums – 1,5 m. Šīs gruntis izveidojušās pirms daudziem tūkstošiem gadu, atmirstot un satrūdot biezajai zāles kārtai stepēs. Katrai dabas zonai, ar tai piemītošo augu valsti, raksturīgs kāds noteikts, dominējošs grunts tips. Poļesjē podzolētās gruntis, tālāk uz dienvidiem – melnzeme, kas aizņem aptuveni 60% no valsts lauksaimniecībā izmantojamām zemām. Sausajā dienvidu Stepē, Melnās un Azovas jūru piekrastēs izplatītas kastaņbrūnas gruntis. Visumā atklāti ap 650 dažādi grunts veidi. Ilgstoša liela daudzuma minerālmēslu pielietošana novedusi pie tā, ka Ukrainas gruntīs ir uzkrājušās stipri toksiskas vielas, bet pašu grunts izmantošanas intensivitāte – pie to noplicināšanās un degradācijas.

Dabas zonas.

Meža stepe.

Ukrainas centrālo daļu aizņem mežastepes zona. Tās dienvidu robeža vijas cauri Pervomaiskai, Kirovogradai, Kremenčugai, Krasnogradai un Volčanskai. Mežastepes zonas raksturīga iezīme ir meža un stepes ainavu apvienojums. Dažāds, nereti kontrastains reljefs, veido šo zonu ļoti glezniecisku. Lietus un nokrišņu un kušanas ūdeņu dabības rezultātā izveidojušies gravas un sengravas.



Stepe.

Stepes zona – viena no Ukrainas lielākām dabas zonām. Stepe aizņem 40% tās teritorijas. Klājas no Mežastepes līdz pat Melnās un Azovas jūras piekrastām un Karpatu piekājei. Tā kā nokrišņu šeit vairāk iztvaiko, kā rodas, mežs izaugt šeit nevar. Gandrīz visa stepe ir uzarta. Dabiskie stepes lauki saglabājušies tikai rezervātos un daļēji - gravu nogāzēs. Agrāk Ukrainas stepe izskatījās kā nebeidzams dažādu zāļu- segums. Pārmērīga zemes apūdeņošana īpaši stepes dienvidu daļā, noveda pie augsnes sasāļošanas.

Jaukto koku meža zona.

Ukrainas ziemeļu daļu aizņem jauktu koku meža zona – aptuveni 20% no valsts teritorijas. Ukrainas dienvidus robeža caurvij līniju – Ustiluga – Rivna – Šepetovka – Žitomira – Kijeva – Nižina – Baturina – Kroļiveca.
Zonai raksturīgs līdzens reljefs, ievērojams augsnes mitrums. Šeit ir daudz purvu. Poļesjei lielu ļaunumu

[1]  2  Tālāk

Komentāri

mwvwpvsrkqb 1 8
RRkH7W bgbvzcqibgik


udpntu 1 8
J1wnUG dfpacdmetzkn


qwbbhkx 1 8
LfZ4hS hrpbmtlbzsjy


Siti 1 8
Liv,1. Nu imi retrag pearrea ca esti un individ talentat. Chiar si cu marea gaselnita-acrostihul, care spui ca ti-a limitat versificatia, tot e un text interesant, desigur, murdarit de sintagma-cheie, care se afla mult sub posibilitatile tale, deja aratate. E ca si cum ai cheltui zacaminte nobile si armate de oameni cultivati si talentati, ca sa prinzi o musca. Tintele mici distrug vocatiile mari. 3. Ti se pare o mare victorie daca, abia la sesizarea ta, a fost sesizat jocul de litere vertical? Macar daca ai fi compus o fraza mai desteapta! 4. Ai dreptate, nu am banuit ca trebuie sa citesc de la inceput toate variantele de capcane, dar nu e o problema. Daca un om iti deschide usa, tu ii dai buna ziua, ii ceri un pahar cu apa, iar dupa ce ti-l da, ii arunci cu el in cap, esti, cu adevarat, surprinzator, pentru ca foarte multi, inclusiv eu, pleaca de la premisa de sinceritate, de bunacredinta. Si nu se asteapta sa aiba la usa un clovn, un creier mustind de trivialitati sau pe cineva care pune ceva murdar pe clanta. 5. Pacat ca talentul dumitale se limiteaza, cel putin aici, la scopuri adolescentine, care par, deja, maladive. 6. Desi ma stanjeneste limbajul vulgar pe care l-ai ales si care te irita ca nu a fost observat la prima (dar la care poate ajunge orice prost), voi lasa murdaria pe blog pana mi se va cere (daca mi se va cere) sa o scot. 7. La nivelul la care ai ajuns sa zbori, ma gandesc daca mai merita sa irosesc atata timp cu comentariile tale, ale dumitale, ale domniei tale, ale dumneavoastra (alege apelativul care iti place). Imi pare rau. Ramas bun!


Zalfa 1 8
Imi pare foarte rau ca v-am sraaupt asa de tare. N-am absolut nimic cu dumneavoastra, ba chiar pot sa va spun ca imi place aproape tot ce scrieti. Nu comentez pe bloguri si interventiile mele de acest fel s-au rezumat la doar citeva sute de cuvinte adunate de-a lungul timpului. Nu stiam de blogul dumneavoastra pina acum citeva saptamini, cind iubita mi-a trimis pe mail un text cu "draga timberiu". M-a intrebat ce parere am si i-am raspuns ca e un text contrafacut si ca cineva destept incerca sa imite un prost. Dar nu-i reuseste, pentru ca desparte perfect in silabe, dar scrie cuvinte de o stupizenie care e clar contrafacuta. Am dat o cautare pe Google pentru a gasi sursa textului si asa am ajuns pe pagina dumneavoastra. Nu mai intrasem pina atunci niciodata. Lucrez intr-un domeniu care nu are nici o legatura cu poezia. Revenind la blog, am gasit acolo si citeva comentarii pe care le-am recunoscut ca sint ale iubitei mele. Nu stiu de ce m-am enervat destul de tare. Am citit de cind ma stiu si poate ca asta m-am sraaupt, ca a intrat pe un site pe care vrea sa discute poezie si nu face asta doar acasa, cu mine, cu prietenii nostri, care au citit mult, mult mai mult decit majoritatea celor pe care-i intilnesc aiurea. A fost o prostie din partea mea sa ma enervez dintr-un lucru atit de simplu. Imediat am decis sa intru pe blogul asta pentru ca voiam sa-i arat ca si eu pot scrie lucruri de genul ala si ca textele mele se vor remarca imediat. Pot scrie oricum, dar am ales un stil mai abrupt. Primele dati m-am semnat "absolventul" si am atacat o biata studenta (va amintiti, probabil). Apoi am scris textele din ultimele doua zile, semnate cu 60% din prenumele meu. Vorbeam cu un prieten care urmarea incursiunea mea imbecila pe blog si-i spuneam ca "uite, nici nu-mi vine sa-i zic nimic omului astuia, pentru ca raspunde cu atit de mult bun simt si recunoaste atit de deschis ca textele au oarecare valoare, incit imi anuleaza aproape toata rautatea pe care vreau s-o arunc, in joaca, peste site-ul asta". Aseara ii spuneam iubitei ca o sa mai scriu doar un text, o poezie, si apoi incetez joaca asta. N-a fost de acord cu ce vreau sa fac, cu acrostihul. Nu m-am putut abtine, cu gindul, totusi, ca jignesc un om pe care-l apreciez dintr-o joaca si din dorinta copilareasca de a-i arata iubitei ca ma pot face remarcat literar. Am gresit si va rog sa ma iertati, asa cum am rugat-o si pe iubita s-o faca. Uneori imi place atit de mult sa rostogolesc cuvintele, incit uit ca pentru cei din jur asta nu e o joaca si ca succesiunea asta de semne mici si negre poate jigni. Nu cautati printre rindurile mele reminiscente freudiene ale unui complex sau altul, pentru ca astfel de sensuri sint departe de realitate. A fost o joaca de-a cuvintele, pe care am impins-o prea departe. Va rog inca o data sa ma iertati.