Tobago un Trinidada

10952 0

Tobago un Trinidadas salas.

Par šo salu es līdz šim neko nezināju. Pa radio dzirdēju tikai par muzikālo izrādi Dailes teātrī ar šādu nosaukumu. Man bija nepieciešams liels laika patēriņš, lai atrastu materiālus par Tobago salu. Par šo zemi ir ļoti maz materiālu. Pirms šī darba veikšanas, zināju, ka Tobago sala saistās ar Kurzemi, bet nezināju kā.

Tobago sala atrodas mazu Antiļu salu grupā pie Dienvidamerikas krastiem Atlantijas okeānā.

Platība: 5128 km2

Salas garums ir 42,5 km

Lielākais platums ir 12 km.

Iedzīvotāji: 1 169 700 (2001.g.)

Galvaspilsēta Portofspeina

Administratīvais iedalījums: 9 grāfistes

Valsts iekārta ir pr rezidentāla republika

Pašreizējais Trinidadas un Tobago salas prezidents ir Arturs Napoleons Raimonds Robinsons (kopš 1986. gada)

Oficiālā valoda – angļu

Naudas vienība – Tobago Trinidadas dolārs

Klimats ir ļoti maigs, divi gadalaiki – sausais, no janvāra līdz maijam, un mitrais – no jūnija līdz decembrim.

Gaisa temperatūra visu gadu 24 – 29 grādi.

Attīstīta kalnrūpniecība un naftas pārstrāde

Tūrisma vieta

Eksportē naftu, naftas produktus, cukuru un kakao.

Salas vidū atrodas nelieli 120-680 metrus augsti kalni. No kalniem iztek 30 satiksmei derīgas upes un vairāki strauti, tāpat vairāk nekā simts avotu. Sala bagāta ar kuģniecībai derīgiem jūras līčiem. Jūras līčos un upēs mājo daudz zivju un bruņurupuču. Kalnos bija skaisti meži. Salā ļoti veselīgs un patīkam klimats, vidēji silts bez straujām pārmaiņām. Lieli jūras orkāni salā neplosās. Lietus līst pietiekoši, turklāt oktobrī līst visu mēnesi bez pārtraukuma. Salā krāšņa veģetācija. Zeme auglīga. Teicami padodas visi tropu zonas kultūraugi – kokosa palma, mango, kakao koks, kafijas krūms, vaniļas liāna, cukurniedres, ananāsi, banāni, citroni, apelsīni, pomerances, jamss, saldie kartupeļi, sarkanie pipari, tabaka un daudzi citi. Ar dzīvniekiem sala arī ir diezgan bagāta. Mājo mērkaķi, oceloti, brieži, lāči, caunas, cūkas, truši un citi zvēri. No putniem – zosis, pīles, baloži, papagaiļi, fazāni, ērgļi, kolibri un vēl citi.

Salu pašreiz apdzīvo apmēram 1,15miljoni iedzīvotāji, no kuriem 90 procenti krāsaino un mulatu un tikai kādi 10 procenti balto. Sastopami vēl baltie ar latviskiem vārdiem. Tāpat daudzos mulatos rit daļa latvju asiņu.

Tobago salu atrada Kolumbs savā trešajā braucienā 1498. gadā kopā ar Trinadadu un viņu nosauca par Tabako (tas nozīmē pīpēt tabaku). Spānieši te neatrazdami dārgmetālus, salu pameta savam liktenim un kolonizēja Trinidadu. Tobago centās kolonizēt vairākas valstis arī Kurzemes hercogiste.

Kurzemnieku pārvaldē Tobago bijusi jau 1634. gadā.

Pēc tam no 1642. g. – 1650.g

No 1654. – 1659. g.

Trīs dienas 1668. g.

Un no 1680. g. – 1693.

1802. gadā Trinidada un 1814.gadā Tobago kļuva par Lielbritānijas kolonijām, kas 1899. gadā tika apvienotas

Kopš 1962. gada Tobago un Trinidada ieguva neatkarību.

1978. gadā Tobago un Trinidada kļuva par republiku.

1980.gadā Tobago un Trinidada ieguva autonomiju.

Hercoga Jēkaba valdīšanas laikā (1642 – 1681) Kurzemē radās pārticība visplašākajās aprindās pateicoties hercoga saimnieciskajai darbībai. Valstī bija izveidojies rūpniecības tīkls,

kas sekmēja milzīgu preču apmaiņu ar svešās zemēs ražotajām precēm. Valsts varai bija jāgādā, lai jēlvielas netiktu izvestas, bet pārstrādātas pašu zemē, lai gatavās preces tiktu izvestas ar pašu kuģiem līdz pircēju ostām un tādā pašā veidā tiktu atvestas ārzemju preces, bet tikai tādas, ko nevar ražot pašu zemē. Pie šīs kategorijas piederēja koloniālpreces – siltzemju ražojumi un jēlvielas. Tāpēc valdnieka uzdevums bija gādāt par kolonijām. Jau 1639 – 1640 gadu pirmie Kurzemnieku kuģi braukāja gar Rietumāfrikas piekrasti.

Vestindijā no holandiešiem un flāmiem nomāti kurzemnieku izlūkkuģi parādījās ap 1634. gadu. 1639. gadā kurzemnieki nopirka Tobago no Karību indiāņiem, kas salu atstāja. Salā izkāpa 212 kurzemnieku, kuri neko nezināja par ēdamiem augiem un medicīnas stādiem un nebija pieraduši pie karstā klimata . Viņi visi nomira.

Nākamā kolonija pastāvēja no 1642. gada līdz 1650. gadam holandiešu kapteiņa Karona vadībā. Nemitīgie indiāņu uzbrukumi kurzemniekus beidzot spieda glābiņa meklēšanai pārcelties uz Gvajānu.

Kaut kad starp 1646. un 1648. gadu hercoga pārstāvis nopirka Vorikas grāfa Roberta Riča patentu uz Tobago, par to neko nesamaksājot, jo grāfs drīz nomira.

1653. gadā ceļā devās lielais karakuģis „Das Wappen der Herzogin von Kurland” ar 45 lielgabaliem, 25 vīru komandu, 124 karavīriem, 80 kurzemnieku ģimenēm kā kolonistiem. Iebraucēji salas ziemeļu puses centrālās daļas apgabalu nosauca par Nekurlandi. Radās Kurzemes muiža, Kurzemes un Jēkaba rags, Jēkaba forts, Mazais un Lielais Kurzemes līcis, Kuršu līcis, Kalpu līcis, Ventspils un Liepājas līcis.

Pretēji Gambijas zemei, Tobago bija neapdzīvota un salā nebija patstāvīgu iedzīvotāju, jo Karību jūras indiāņi pārvietojās no vienas salas uz otru. Salā bija divas galvenās ciltis – karībi un avaraki. Ar karībiem bija ļoti grūti sadzīvot, jo viņi bija ļoti kareivīgi un nodarīja kurzemniekiem daudz postījumus, pietam, viņi bija kanibāli.

Hercogs Jēkabs veda uz Tobago melnos no Gambijas. Ceļā no Ventspils pirmais atbalsta punkts bija Gambija, no turienes kuģi pāri okeānam brauca uz Tobago. Drīz vien salā radās trīs forti, divas pilsētas un daudzas plantācijas, ko apstrādāja kolonisti ar melno vergu palīdzību. Tajos laikos visi eiropieši tirgojās ar nēģeriem, arī hercogs Jēkabs piedalījās tādā cilvēku tirdzniecībā, bet vēstures fakti liecina, ka Tobago salā kurzemnieku attiecības pret saviem vergiem nebija sliktas. Tobago salā Kurzemnieku pārvaldē dzimtļaudis kļuva brīvzemnieki. Salā atļāva apmesties arī ārzemniekiem, kuri zvērēja uzticību Kurzemes hercogam.

Koloniju pārvaldīja gubernators un tirdzniecības direktors. Katrā tirdzniecības nozarē bija sevišķs komisārs. Tā kā Gambija bija tirdzniecības osta un tur nebija ierīkotas plantācijas, tad latviešu skaits tur bija niecīgs. Lielāks latviešu skaits bija Tobago salā, lai gan arī tur vairākumā latvieši bija jūrnieki, kurus sauca par Kure vai Kore.

Kurzemnieki centās pievērst karībus kristietībai un Eiropas kultūrai. Šeit tika uzcelta pirmā evanģēliki luteriskā baznīca Dienvidamerikā.

Kamēr Kurzemnieki valdīja Tobago, viņi tur ieveda piķi, darvu, liellopus, lina audeklus, ieročus, kokmateriālus, rotaļlietas, cirvjus, nažus, katlus, spoguļus, kviešu miltus, degvīnu un alu.

No salas izveda tabaku, cukuru, ingveru, bruņurupuču bruņas, kažokādas, tropisko putnu spalvas, rumu, kokvilnu, banānus, vīģes, piparus, kanēli, koraļļus un papagaiļus.

1658. gads bija Kurzemes tirdzniecības zi iedu un Tobago salas zelšanas laiks. Sala bija valdnieka un viņa pavalstnieku galvenākais bagātības avots. Kā no Vecmuižas mācītāja Engelbrehta ziņojumiem, kas toreiz tikko no Tobago salas bija pārceļojis, vērojams, tad tur bija viss tā izdevies, ka labāk vairs nevarēja vēlēties. Salas ražojumi bija tik bagātīgi, ka Jelgava kļuva par noliktavu Rietumindijas tirdzniecībai ar ziemeļiem un varēja apgādāt Krieviju un Zviedriju ar Rietumindijas precēm.

Tobago sala piederēja pie Eiropas balto izceļotāju iemīļotas vietas.

Sakarā ar Jēkaba saimnieciskās neatkarības nostiprināšanos, viņam uzradās ienaidnieki un skauģi. Sevišķi daudz tādu bija starp Holandiešu tirgotājiem. Drīz radās briesmas, Zviedri bez kara pieteikuma pārņēma Kurzemi, Holandieši izmantoja situāciju un īsā laikā pārņēma Gambiju un 1659. gada 11. novembrī noorganizēja dumpi salā. Kurzemnieki bija spiesti padoties, daļa aizbrauca uz Dzimteni, bet citi palika kopā ar Holandiešiem.

Nākamajos gados salā cits citu nomainīja holandieši, angļi, franči, jūras pirāti un karībi. 1669. gada 17. februārī kurzemnieki atguva savu koloniju, bet neuzņēmības dēļ to z

. . .

————————————————————-

Hercogs – neliela novada valdnieks

Kolonija – zeme, kas atrodas citas valsts varā

Izmantotā literatūra

Ž. Bundurs „Senās latvju kolonijas Gambija, Tobago”

G. Kurlovičs, A. Tomašūns „Latvijas vēsture vidusskolai”

J. Juškēvičs „Kurzemes hercogi un viņu laikmets”

Dz. Paegle „Vārds” 4. klasei (2.daļa)

„Latvijas vēsture” (12.gs. beigas-19.gs vidus)

Enciklopēdija „Planēta”

Žurnāls „Klubs” 2002. gada janvāris.

Žurnāls „Zvaigzne” 1988. gads N. 24.

www.enciklopēdija.lv

www.liis.lv

Join the Conversation