Apraksts:

Apskatot pasaules ekonomiku kopumā ir ievērojama virzība uz lielu, multinternacionālu uzņēmumu veidošanu, kuru gada budžeti bieži vien ir lielāki nekā dažu valstu. Tā šie uzņēmumi ieņem noteiktu pozīciju kādā noteiktā tirgū - atkarībā no vietējās ekonomiskās situācijas un likumdošanas. Šo uzņēmumu mijiedarbība ar jau uz vietas esošajiem tad arī veido šo tirgu - kāds šis tirgus, to nosaka tirgus ekonomiskie spēki (saskaņā ar A.Smitu), bet mūsdienās vairs nepastāv tirgus ekonomika tīrā veidā - to pārsvarā regulē likumdošana, tādēļ es savā darbā vēlētos apskatīt kādi saskaņā ar teoriju ir iespējami tirgus veidi.

Darbs:

Saturs

Saturs 2
Ievads 3
Tirgus jēdziens 4
Cenas un vērtības būtība 5
Vietējie, nacionālie un starptautiskie tirgi 6
Tirgus veidi. Biržas 6
Tirgus tipi 9
Konkurences loma ekonomikā 10
Pilnīgas konkurences raksturojums 10
Nepilnīgās konkurences raksturojums. 12


Ievads

Apskatot pasaules ekonomiku kopumā ir ievērojama virzība uz lielu, multinternacionālu uzņēmumu veidošanu, kuru gada budžeti bieži vien ir lielāki nekā dažu valstu. Tā šie uzņēmumi ieņem noteiktu pozīciju kādā noteiktā tirgū - atkarībā no vietējās ekonomiskās situācijas un likumdošanas. Šo uzņēmumu mijiedarbība ar jau uz vietas esošajiem tad arī veido šo tirgu - kāds šis tirgus, to nosaka tirgus ekonomiskie spēki (saskaņā ar A.Smitu), bet mūsdienās vairs nepastāv tirgus ekonomika tīrā veidā - to pārsvarā regulē likumdošana, tādēļ es savā darbā vēlētos apskatīt kādi saskaņā ar teoriju ir iespējami tirgus veidi.


Tirgus jēdziens
Saimnieciskā vienība savu vajadzību apmierināšanai patērē dažādas preces. Tās iegūst divējādi - vai nu pilnībā saražo pati tā sauktajā jeb eksistenci nodrošinošajā saimniecībā, vai arī specializējas un ražo noteiktu preci. Saražotās produkcijas pārpalikumu iemaina pret nepieciešamajām cita veida precēm. Ražošanas specializācija un darba dalīšana ir progresīvāka saimniekošanas forma nekā naturālā saimniecība, jo darba ražīgums tajā ir augstāks. Tāpēc priekšroka tiek dota maiņas jeb tirgus saimniecībai, jo specializācija rosina vienam saimnieciskajam subjektam mainīt preces ar otru, parādās jauns ekonomisks jēdziens - tirgus. To definēt nav vienkārši, jo mūsdienu ekonomiskos apstākļos pircējs un pārdevējs preču pirkšanas, pārdošanas un maiņas darījumus nesaskaņo norobežotā telpā, kā mēs ikdienā saprotam tirgu, bet arī ar dažādu sakaru(pasts, telefons, telefakss, datoru tīkls utt.) starpniecību. Tādejādi tirgu var definēt šādi: tirgus ir vieta jeb sfēra, kurā notiek preču pirkšanas, pārdošanas vai maiņas darījumu saskaņošana.




Tirgus veidošanās

Atkarībā no tā, kāda - plašā patēriņa preču vai ražošanas faktoru tirgū notiek darījumu (rīcības) saskaņošana, mājsaimniecība un uzņēmums var būt gan pircējs, gan pārdevējs.

Cenas un vērtības būtība
Ekonomika vārdam "vērtība" ir konkrēta nozīme; tā izsaka maiņas vērtību. Citiem vārdiem sakot, kaut kādas lietas vērtību izsaka ar tās iespējamo apmaiņas lietu vērtību.
Cenas naudas izteiksme patiesi ir maiņas vērtības mērs - tas parāda, cik viena lieta ir vērta attiecība pret citām lietām. Kopš gandrīz visām precēm un pakalpojumiem ir cenas nau¬das izteiksmē, ir ļoti viegli noteikt, cik vērta ir viena prece attiecībā pret citām. Piemēram, ja preces A cena ir 4 lati un preces B cena ir 2 lati, mēs zinām, ka viena preces A vienība ir preces B divas vienības vērta.
AIgas ir darbaspēka cena. Ja kādas personas darba cena ir 4 lati stundā, tad maiņas vērtība vienai darba stundai ir dažādas preces un pakalpojumi, kurus var nopirkt par 4 latiem.
Daudzu lietu cenas, kuras mēs pērkam, nosaka tirgus spēki - pieprasījuma un piedāvājuma spēki. Piedāvājums izsaka cilvēku gribu un spēju piedāvāt preces pārdošanai, un pieprasījums izsaka cilvēku gribu un spēju preces nopirkt.

Veci un jauni tirgi

Vecākais tirgus veids - tradicionālais tirgus ir vieta, kur pircēji un pārdevēji sastopas, lai veiktu savstarpējus darījumus. Vairumā mūsu pilsētu vēl līdz šim laikam ir tirgus laukumi vai tirgus zāles, kur pirkšana un pārdošana notiek tādā pašā veidā kā pirms gadsimtiem.
Tomēr modernajā pasaulē tirgum var būt dažādi veidi. Tirgu visprecīzāk var definēt kā jebkuru vienošanos, kas dod iespēju pircējam un pārdevējam veikt darījumu, kura rezultātā tiek noteiktas cenas un notiek apmaiņa. Pircējiem un pārdevējiem nav vienam ar otru jāsatiekas. Sakaru līdzekļi palīdz sazināties cilvēkiem, kuri vēlas pirkt un pārdot. Mazi paziņojumi vietējas avīzes slejās ir cits efektīvs līdzeklis, lai savestu kopa pircējus un pārdevējus.
Ārzemju valūtas tirgu dīleri pērk un pārdod ārzemju valūtas. Šie dīleri savstarpēji nesatiekas - daudzos gadījumos tos šķir tūkstošiem jūdžu. Modernās komunikāciju sistēmas dod tiem iespēju precīzi zināt, kas notiek ar valūtu cenām dažādās pasaules daļās. Dīleris Londonā var veikt darījumu ar dīleri Ņujorkā tikpat efektīvi kā tad, ja viņi atrastos vienā kabinetā.


Vietējie, nacionālie un starptautiskie tirgi
Agrākos laikos vairums tirgu bija vietējie. Cilvēki, pateicoties savam pūlēm , apmierināja lielāko daiļu savu vajadzību, un tikai ļoti nedaudzas lielas viņiem vajadzēja iegadāties no citiem. Primitīvie transporta līdzekļi apgrūtināja vai padarīja neiespējamu preču ražošanu pārdošanai plašā teritorijā.
Transporta un komunikāciju pilnveidošana, ka arī reklāmas izmantošana radīja iespēju izveidot nacionālos tirgus daudzām precēm. Vairums preču, kuras mēs pērkam, tiek tirgotas visā valsts teritorijā.
Tāda pati attīstība ir notikusi pasaules tirgu veidošanā. Lielbritānijā, piemēram, pircēji ir pazīstami ar vadošo Amerikas, Japānas, Vācijas, Francijas un Itālija ražotājfirmu nosaukumiem, kaut gan viņi pazīst arī vadošās Lielbritānijas firmas. Izejvielas, tādas ka gumija, cinks, nafta, kvieši, cukurs, kafija un tēja, tiek pārdotas pasaules tirgū jau daudzus gadus. Un mums nevajag aizmirst arī to, ka daudzi pakalpojumi, tādi kā banku un apdrošināšanas pakalpojumi, ir pērkami un pārdodami pasaules tirgū.


Tirgus veidi. Biržas
Patēriņa preču tirgus. Tirgus saimniecību raksturo vairāki tirgus veidi. Viens no tiem ir patēriņa priekšmetu tirgus - ekonomisko attiecību sistēma, kas savieno preču patēriņa ražotājus ar patērētājiem. Šim tirgum ir raksturīgi specifiski pārdošanas nosacījumi un organizācija, savi īpaši konkurences un cenu veidošanās mehānismi. Preces no ražotājiem pie patērētājiem novada starpnieki - vairumtirdzniecības un mazumtirdzniecības uzņēmumi. Mazumtirdzniecības tīklā preces tiek tieši pārdotas patērētājiem. Šo tīklu veido gan šauri specializēti veikali, kioski, gan arī lieli universālveikali, daudzveidīgas tirdzniecības firmas.
Pakalpojumu tirgus. Šeit realizē sadzīves, sociālos u.c. pakalpojumus, kam ir preces ekonomiskā forma.
Ražošanas līdzekļu tirgus. Šeit tiek pārdoti darba līdzekļi un darba priekšmeti, t.i., materiālie resursi. Šis tirgus ir visai diferencēts. Ir iespējams izdalīt energoresursu tirgu, metālu tirgu, būvmateriālu tirgu, iekārtu tirgu utt. Specifisks ražošanas līdzekļu tirgus ir kapitālās celtniecības objektu tirgus. Tajā celtniecības un montāžas firmas pārdod ražošanai pilnīgi sagatavotus uzņēmumus, atsevišķus cehus, ražotnēs. Arī ražošanas līdzekļu tirgū darbojas starpnieki, tajā skaitā lieli vairumtirdzniecības uzņēmumi ar plašām noliktavām. Šo tirgu apkalpo arī preču biržas. Īpašā tirgū pārdod zemi, mežus, zemes dzīļu bagātības.
Darbaspēka tirgus. Šim tirgu tiek piedāvāts un pirkts darbaspēks . Svarīgs darbaspēka tirgus nosacījums ir brīva darbaspēka kustība.
Naudas un vērtspapīru tirgus. Naudas tirgū par noteiktu maksu (procentiem) pārdod (aizdod) īpašu preci — brīvos naudas līdzekļus. Vērtspapīru tirgu notiek akciju, obligāciju un citu vērtspapīru realizācija.
Informācijas tirgus. Bez tā vēl darbojas zinātniski tehniskās un komerciālās informācijas tirgus.
Nekustamā īpašuma tirgus. Te prece ir zeme, ēkas, būves, dzīvojamie nami, vasarnīcas. Var izdalīt atsevišķu dzīvokļu tirgu.
Valūtas tirgus. Valūtas tirgu pārstāv specializētas bankas, starpbanku tirgus, birža, maiņas punkti. Teritoriālā skatījumā izšķir vietējo, nacionālo, reģionālo un pasaules tirgu.
Birža. Tirgus ekonomikas apstākļos daudzveidīgie preču pirkšanas un pārdošanas darījumi tiek organizēti un kārtoti tieši biržās. Biržas būtībā ir pastāvīgas tirgotāju - pircēju un pārdevēju - satikšanās un darījumu noslēgšanas vietas. Tas ir īpašs tirdzniecības veids. Atšķirībā no parastā tirgus, kur pārdod reālas preces, biržā tirdzniecisko darījumu objekts ir preču piegādes dokumenti. Tā, piemēram, labības biržā var pārdot nākamā gada ražu. Kamēr tankkuģis ar naftu ceļo no Persijas juras līča uz Eiropu, tā krava bieži vien tiek daudzkārtīgi pirkta un pārdota naftas biržā.
Atkarībā no tirgus veidiem darbojas arī dažādas biržas. Preču birža ir vieta, kur tiek saņemta informācija un slēgti preču pirkšanas un pārdošanas darījumi pēc to paraugiem vai standartiem. Darbojas gan universālas, gan arī specializētas preču biržas. Biržu saimē var izdalīt melno un krāsaino metālu u.c. biržas.


Fondu birža ir vieta, kur pērk un pārdod visāda veida vērtspapīrus. Tas rada tūlītēju iespēju pārvērst naudas līdzekļus vērtspapīros un otrādi. Tādejādi ar fondu biržas starpniecību brīvos naudas līdzekļus, kuri nav ieguldīti citur, var novirzīt uzņēmējdarbības izvēršanai.
Valūtas birža vairumā tiek pirkta un pārdota brīvi konvertējama ārzemju valūta. Valūtas biržu operāciju objekti ir arī ārvalstu vekseļi, cita veida parādzīmes.
Darba biržu galvenais uzdevums ir palīdzēt bezdarbniekiem atrast darbu. Šajā sakarā darba biržās tiek veidotas informācijas bankas par darbaspēka pieprasījumu un piedāvājumu valstī vai reģionā.
Biržas darījumus kārto biržas starpnieki: mākleri, brokeri, dīleri. Viņu uzdevums ir pārdevējiem atrast pircējus un otrādi. Biržas ienākumus veido galvenokārt maksa par starpniecības pakalpojumiem.
90. gadu sakumā, sairstot vecajai viscaur birokrātiskajai apgādes un sadales sistēmai, Latvijā notika īsts preču biržu dibināšanas bums. Īsā laikā valstī sāka darboties vairāk nekā 20 starpnieku organizāciju, kurām bija lepnais biržas nosaukums. Ievērojot Latvijas iedzīvotāju skaitu, tā varēja droši pretendēt uz godpilno vietu Ginesa rekorda grāmatā kā pirmā lieluma biržu zvaigzne pasaules valstu starpā. Vērtējot šo biržu reālo darbību, jāatceras tautas gudrība: "Neskati viru no cepures." Šīs starpnieku organizācijas būtība bija tirdzniecības nami, kas pieņēma pārdošanai visu, kas tika piedāvāts, un izmantoja izsoles mehānismu. Latvijas biržu ziedu laiks, kā to varēja