Ētika biznesā

28 0

Ētika biznesā.

(referāts)

Izveidoja: (Šeit atliek ierakstīt jūsu vārdu, uzvārdu, klasi)

Rīga 2008

Saturs

1. Ētika biznesā............ 3.lpp.

2. Secinājumi................ 7.lpp.

3. Izmantotās literatūras saraksts ......... 8.lpp.

Ētika biznesā

Mūsu ikdienā ienāk bizness, kas izmaina gan cilvēku, gan viņu attiecības. Aktuāls kļūst jautājums, vai jaunajās attiecībās ir vieta ētikai, senajam morāles principam: ”Nedari otram to, ko tu negribētu, ka dara tev!” Vai biznesā vispār ir iespējama tikumība? Diemžēl aicinājumi pēc ētikas biznesā bieži vien atgādina misionāra darbību. Tik nepieņemams daudziem lieks pats vārdu “ētika” un “bizness” savienojums. Saskaršanās ar dzīvi viņos ir nostiprinājusi pārliecību, ka bi iznesā ētika, godīgums ir neiespējami, vismaz kapitāla sākotnējās uzkrāšanas periodā. Pēc viņu domām, ētika labākajā gadījumā var būt “luksus prece”, ko šad tad var atļauties pēc tam, kad biznesā jau iekarotas stabilas pozīcijas. Ikdienā neizbēgama ir nežēlīga konkurence, kur izdzīvo stiprākais, apsviedīgais, mainīgākais.

Ētika (no gr. ”ethos” – tikums, paraža) ir īpaša cilvēku rīcības un uzvedības pašregulācijas veids. Tā balstās uz cilvēku sirdsapziņu, pienākuma apziņu, godu un atbildību. Tieši tāpēc ētika ir efektīvāka nekā likums. Tā ir efektīvāka arī par reliģiju, kas balstās uz bailēm no Dieva soda. Ētiska cilvēks brīvi izvēlas labo, taisnīgo, patieso. Šīs vērtības nosaka arī viņa attieksmi pret citiem cilvēkiem neatkarīgi no viņu ieņemamā stāvokļa sabiedrībā, tautu un pat cilvēci kopumā.

Bizness pašā vispārīgākajā nozīmē ir personiska iniciatīva, brīva uzņēmējdarbība, kurā iesaistīšanos nosaka gan materiālas, gan arī morālas dabas motīvi. Vieni uzsāk biznesu, lai nodrošinātu augstus dzīves standartus sev un savai ģimenei, cietiem tas ir veids kā izteikt sevi un maksimāli pilnīgi realizēt savas cilvēciskās potences, uzņēmību, spēju sapratīgi riskēt, profesionālismu utt. Parasti abi šie motīvi apvienojas. Neapšaubāmi, ka galvenais mērķis biznesā ir peļņa, jo bez tās nav iespējama to uzdevumu atrisināšana, kuru dēļ cilvēks iesaistās biznesā. Bet kulturāls bizness nav peļņa jebkuriem līdzekļiem. Biznesā cilvēki stājas noteiktās attiecībās, kas izveidojas starp partneriem un konkurentiem, starp darba devēju un darba ņēmēju, starp dažādu profesiju un amatu cilvēkiem, kas strādā firmā. Pašas attiecības biznesam veidojas ar valsti un tās institūcijām, ar sabiedrību kopumā. Tieši šīs daudzveidīgās sadarbības, konkurences, vienlīdzības un subordinācijas attiecības arī ir ētikas darbības sfēra biznesā. Nozīmīga ētiska problēma – mērķu un līdzekļu attiecības biznesā, vara un autoritāte, risks.

Ētikas uzdevums biznesā ir:

1) paaugstināt profesionālās darbības efektivitātes līmeni,

2) humanizēt biznesa attiecības, stiprināt firmās strādājošo un profesionālajās asociācijās iekļauto cilvēku integritāti un solidaritāti,

3) garantēt firmas vai profesijas godu un labu reputāciju sabiedrībā.

Šim nolūkam, ievērojot biznesa kā īpašas sabiedriskas parādības un noteiktas biznesa nozares specifiku, firmas un profesionālās asociācijas izstrādā savus profesionālās ētikas kodeksus. To ievērošana tiek uzskatīta par svarīgu profesionālās piemērotības pazīmi. Šie kodeksi kalpo kā ceļvedis praktiskajā darbībā. To nepieciešamība ir izskaidrojama ar to lielo ietekmi, ko bizness, kas brīvā tirgus ekonomikas apstākļos, veido sabiedrības ekonomiskās dzīves pamatu, atstāj uz valsts sociālo, politisko un kultūras dzīvi, kā arī starptautiskajām attiecībām. Tiem ir arī tīri praktiska nozīme biznesā efektivitātes paaugstināšanā. Šo kodeksu ētiskais saturs veidojas, savienojoties vispārcilvēciskajām morāles normām, kā arī kristīgās ētikas vērtībām.

Tagad gribu minēt dažas ētikas normas, kas savā darbībā jāievēro visiem, kas strādā biznesā –

1. Izturies ar cieņu pret visiem visos saskarsmes līmeņos. Cieņa ir jāparāda ne tikai augstākstāvošajiem, bet arī pret padotajiem. Cieni arī citu domas. Pacenties saprast, kāpēc viņi domā tieši tā un ne citādi. Izdari arī pienācīgu cieņu pret varu un tās institūcijām, jo arī tas ir sekmīgas uzņēmējdarbības nosacījums. Cieni likumus.

2. Racionāli izmanto savu talantu, laiku, līdzekļus. Nepārtraukti rūpējies par savas profesionālās kvalifikācijas paaugstināšanu.

3. Saudzīgi izturies pret savas firmas un profesijas labo slavu. Izvairies no aktivitātēm, kas diskreditē firmu vai profesiju. Nekaitē arī radniecisku firmu un profesiju labajai slavai un reputācijai.

4. Esi godīgs. Nepieļauj firmā favorītismu. Visi darbinieki ir jāvērtē vienīgi pēc viņu profesionālajām īpašībām, pēc viņu profesionālās kompetences. Ideāls profesionālis ir godīgs un tikumisks cilvēks.

5. Izvairies no apzinīgas kaitēšanas citiem. Nekaitē pakļautajiem, apstākļiem un sabiedrībai.

6. Uzmanīgi izturies pret savas un citu zemju kultūru, tradīcijām, dabu un tās bagātībām.

7. Ievēro konfidencialitāti un, proti, vienmēr un visur saglabāt savas firmas un profesijas noslēpumus. Neizpaud arī savu klientu noslēpumus, ja viņi tev tos uztici.

8. Marketingā un reklāmā precīzi atspoguļo preču un pakalpojumu cenas, negodīga tirdzniecība grauj principus, uz kuriem balstās sabiedrība.

9. Augstu vērtē cilvēku dzīvību un viņu tiesības. To apliecināšana ir svarīga visās jomās. Cieni arī savu kolēģu un klientu tiesības.

10. Atlicini laiku atpūtai, jo tā ir nepieciešams nosacījums efektīvam darbam. Firmai ir jārūpējas par savu d

. . .

Secinājumi

Viss iepriekš uzrakstītais liecina, ka arī mūsu valstī ir nepieciešams daudz lielāku uzmanību veltīt ētiskajai izglītošanai. Pēdējais laiks atbrīvoties no vulgārmateriālistiskā uzskata, ka cilvēks ir tikai apstākļu produkts, un tāpēc cilvēki, kas tikai nesen atbrīvojusies no totalitārisma varas, nevar būt tikumiski. Tāds uzskats vairo bezatbildību un netikumību. Neapšaubāmi, cilvēku un viņa tikumisko kvalitāti ietekmē apstākļi. Bet cilvēks ir arī brīva, apzinīga būtne, kas spēj pacelties pāri apstākļiem un veidot sevi. Viņam vienmēr, pat vissarežģītākajos apstākļos, ir izvēles iespējas, un tas nozīmē, ka viņam ir arī jāatbild par savām izvēlēm.

Jāpiebilst arī tas, ka vairās nepieciešams rosināt firmas un profesionālās apvienības izstrādāt savus profesionālās ētikas kodeksus un ieviest tos praksē. Tas varētu stiprināt tikumību arī biznesā.

Izmantotā literatūra

Vēbers M.Protestantisma ētika un kapitālisma “gars”.

Kultūras Fonda Avīze.-1991.-Nr.14.-13.lpp.

Vedins I. „Loģika” Avots, 2000. Ētika, estētika, loģika.

V.Kincāns, “Lietišķā etiķete un protokols”

Join the Conversation