Apraksts:

Šī darba mērķis bija tuvāk iepazīstināt ar tiesību aizsardzības iestāžu darbinieku apģērbu un ģērbšanās kultūru. Prokuratūras, tiesu un advokatūras darbiniekiem , izvēloties darba apģērbu, neatkarīgi no savas individualitātes, jāņem vērā arī darbavietas vide. Viņu apģērbam jābūt gan elegantam, gan modernam, gan praktiskam, kas ir daudzu panākumu ķīla un nodrošina panākumus kā darbā, tā sadzīvē.

Darbs:

Tiesības aizsardzības iestāžu darbinieku apģērbs un ģērbšanās kultūra


Saturs

Ievads 3

1. Ieskats apģērba vēsturē 4

2. Tiesības aizsardzības iestāžu darbinieku apģērbs 5

2.1. Tiesu prokuratūras un advokatūras darbinieku apģērbs 5

2.2. Latvijas Republikas iekšlietu iestāžu darbinieku apģērbs 7

3. Tiesības aizsardzības iestāžu darbinieku ģērbšanās kultūra 9

3.1. Elegance - apģērba un ģērbšanās vadmotīvs 9

3.2. Apģērba valkātprasme un kopšana 9

3.3. Apģērba modernizēšana 10

Nobeigums 12

Izmantotā literatūra 13

Pielikumi


Ievads


Apģērbs ir kods, ietvars ,kurā cil-
vēks pats sevi ievieto. Ar šī ietvara
palīdzibu viņš cenšas ietekmēt
apkārtējo pasauli un tikai retais
no mums var atļauties nerūpēties
par to, kā izskatīties.
S. Lasila

Uzticības attiecību veidošana starp partneriem ir viens no svarīgākajiem jebkuras organizācijas uzdevumiem. Mūsdienās ļoti liela nozīme ir arī apkalpošanas kultūrai, psiholoģiskajai kompetencei, kā arī ētiskajiem un tikumiskajiem aspektiem.
Cilvēka apģērbs ir viena no viņa individualitātes izpausmēm, tomēr, izvēloties apģērbu darbam, vispirms jāievēro iestādes darba specifika, koptēls un mērķis, kā arī tradīcijas.
Ikdienā mums ikvienam nākas saskarties ar policijas, prokuratūras, tiesu un advokatūras darbu, un šo iestāžu darbinieku ārējais izskats ir viens no svarīgākajiem lietišķa cilvēka vērtēšanas kritērijiem. Tā kā es jau vairākus gadus strādāju valsts policijā un mans darbs saistīts ar ikdienas saskarsmi ar cilvēkiem, šī darba mērķis ir tuvāk apskatīt un novērtēt tiesības aizsardzības iestāžu darbinieku apģērbu un ģērbšanās kultūru. Kā galvenos uzdevumus mērķa sasniegšanai formulēšu:
1. Iepazīšanos ar tiesas, prokuratūras un advokatūras darbinieku apģērbu, tā kopšanu, valkātprasmi un modernizēšanu.
2. Iepazīšanos ar iekšlietu iestāžu darbinieku apģērbu, tā kopšanu un valkātprasmi.
3.Tiesību aizsardzības iestāžu darbinieku ģērbšanās kultūru.
Šī temata risinājumā izmantotie avoti ir literatūra, preses izdevumi, LR Iekšlietu Ministrijas pavēles, mācību materiāls un personīgā pieredze.


1. Ieskats apģērba vēsturē


Apģērba attīstība ilgusi daudzus gadsimtus, pat gadu tūkstošus. Apģērba attīstību noteicis attiecīgais laikmets, nacionālās un etniskās tradīcijas, cilvēku darba un sadzīves raksturs, sabiedriskās attiecības, kultūra un māksla, kā arī protams, klimatiskie apstākļi.
Senajos laikos vairākām tautām apģērbs vispirms norādīja cilvēka piederību noteiktam sabiedrības slānim. Pastāvēja pat stingri aizliegumi vienkāršiem ļaudīm vilkt mugurā augstākai kārtai piederoša cilvēka drānas.
Sensenos laikos apģērbs sastāvēja no gurnu apsējiem un zvērādu apmetņiem. Daudzus gadsimtus cilvēki valkāja galvenokārt pašdarinātu apģērbu. Eiropā kopš 12.gs. izplatījās jau īpaši piegriezts apģērbs.
Jau no senseniem laikiem apģērbs ir raksturojis arī tā valkātāja sociālo un mantisko stāvokli, profesiju, tautību, viņa raksturu un izpratni par apģērbu un ģērbšanos, kā arī attiecīgo laikmetu. Mūsdienās apģērba un ģērbšanās kultūras galvenais motīvs ir elegance. Katrā ziņā nedrīkst jaukt jēdzienus "elegants" un "moderns". Noteicošais ir tas, ka tērps, ko esi izvēlējies, ir piemērots situācijai un pašam valkātājam. Elegancē galvenā ir personība. Var tikai lieku reizi atkārtot, ka gaume un elegance stāv pāri laikam.
Ritot gadsimtiem, radās valsts veidotās institūcijas, kuru pamatfunkcijas bija aizsargāt cilvēka tiesības. Dažās no šīm institūcijām, lai tās spētu atšķirt no pārējiem, tika ieviesta "uniforma ", piem. policijā, tiesā. Izvēloties darba apģērbu, neatkarīgi no katra individualitātes, tika ņemta vērā arī darbavietas vide, tādēļ darba drēbēm bija jābūt lietišķām, ērtām un izturīgām. Šinī darbā es sīkāk pievērsīšos tiesības aizsardzības iestāžu darbinieku apģērbam mūsdienās, par ko izklāstīšu nākamajā nodaļā.

2. Tiesības aizsardzības iestāžu darbinieku apģērbs

2.1. Tiesu, prokuratūras un advokatūras darbinieku apģērbs

Iepazīstoties tuvāk ar tiesas, prokuratūras un advokatūras darbinieku apģērbu, jāpiezīmē, ka pildot savus pienākumus, speciālā apģērbā ir tikai tiesneši. Piedaloties tiesas sēdē, tiesnesis ir tērpies mantijā un aplicis amata zīmi. Tiesneša amata zīmi piešķir, tiesnesim stājoties amatā.
Zemesgrāmatu nodaļas tiesnešiem nav mantijas, bet ir zemesgrāmatu nodaļas tiesneša amata zīme, ko piešķir tiesnesim stājoties amatā.
Vispirms aplūkosim sieviešu apģērba prasības prokuratūras, advokatūras un tiesas darbiniecēm, atrodoties darba vietā. Šo profesiju sievietes pārstāv valsts institūcijas, kuras aizsargā cilvēku tiesības un tā kā sievietes parasti izvēlas garderobi atbilstoši savai gaumei, ir grūti runāt par vispārējām un viennozīmīgām prasībām. Tomēr darbs tiesību aizsardzības iestādēs pieprasa no sievietes atturību apģērba stila izvēlē un personīgo interešu un gaumes pakļaušanu darba interesēm. Darba apģērbam jābūt praktiskam, ērtam, glītam un izturīgam, kā arī lietišķam, mēreni elegantam un modernam. Būtu jāatceras, ka darba vietā vajadzētu ieturēt zināmu atturību apavu un rotaslietu izvēlē, matu sakārtojumā un mērenību kosmētisko līdzekļu lietošanā. Šo iestāžu darbiniecēm nav pieļaujams nēsāt darbā :
-) šauras, pieguļošas bikses;
-) šortus;
-) svārkus ar dziļiem šķēlumiem;
-) pārāk īsus svārkus ( mini );
-) pārāk spilgtu un izaicinošu tērpu;
-) zeķes ar rakstiem.
Ikdienā nav ieteicams šāds apģērbs:
-) vakara un svinīgs tērps;
-) vakarkleita;
-) dekoltēti tērpi;
-) sporta tērpi un apavi;
-) pārāk daudz rotaslietu;
-) kā arī aizraušanās ar dārglietām, īpaši ar briljantiem un pērlēm. Nav vēlams valkāt:
-) ielas apavus ( zābaki, kurpes ) darba telpās;
-) audzēt pārmērīgi garus nagus un krāsot tos spilgtās krāsās;
-) pārmērīgi lietot kosmētiku un smaržas.
Iestādes darbiniekiem ( gan vīriešiem, gan sievietēm ) ar savu izskatu jārada stabilitāte, nopietnības un nemainīguma iespaids. Nevajadzētu nedz atpalikt no modes, nedz censties to apsteigt. Gan novecojis, gan pārāk moderns tērps var radīt klientā šaubas, nedrošību un neuzticību. Konservatīvisms un klasiskais stils veicina nopietnības, stabilitātes, drošības iespaidu saistībā ar pārstāvošas iestādes vārdu.
Protams, katras profesijas pārstāvjiem var būt savi priekšstati par apģērbu. Pavisam atšķirīgas ir situācijas apģērba izvēlei, ja cilvēks strādā viens vai darbojas nelielā uzņēmumā, vai valsts iestādē. Ja cilvēks strādā mājās vai savā ofisā un negrasās ne ar vienu tikties, tad, protams, viņa apģērbs var būt demokrātiskāks. Bet tiklīdz viņam jādodas uz tikšanos un jātiekas ar cilvēkiem, - stilam jāmainās atbilstoši apstākļiem.
Runājot par kungiem, tiesu, prokuratūras un advokatūras darbinieku ikdienas apģērbs ir uzvalks. Uzvalks var būt kombinēts ( bikses var būt citādā krāsā nekā žakete vai otrādi ). Atkarībā no gadalaika vai laika apstākļiem uzvalks var būt tumšāks vai gaišāks.
Oficiālos gadījumos ( piem. apmeklējot tiesas sēdes u. c. ) žaketei jābūt aizpogātai. Klasiskā uzvalka žaketes augšējai pogai jābūt aizpogātai, bet uzvalkam ar divrindu pogājumu - pilnīgi aizpogātam. Apsēžoties vai strādājot citos darba apstākļos, žakete var būt neaizpogāta. Karstos laika apstākļos telpās var uzturēties bez žaketes, bet, uzsākot darbu ar klientu, tā jāuzvelk. Žaketes augšējā kabatā nenēsā rakstāmpiederumus un citus priekšmetus. Svinīgos gadījumos žaketes augšējā kabatā var atrasties kabatlakatiņš, kuru pieskaņo kaklasaitei.
Bikses nedrīkst būt ne pārāk īsas, lai neatsegtu zeķes, ne pārāk garas. Žaketes un bikšu kabatās rokas netur.
Apavi - tumšas kurpes. Apavi nedrīkst būt gaišāki par uzvalku. Ziemas laikā iestādēs telpās āra apavus nevalkā.
Zeķēm jābūt tumšām, vēlams - melnā krāsā, baltas zeķes nav piemērotas tumšam uzvalkam.
Krekls - ar vienu kabatu, ar cieto apkaklīti un garām piedurknēm. Krekla piedurknēm jābūt garākām ( 2 - 2,5 cm ) par žaketes piedurknēm. Krekla krāsa - balta, zilgana, krēmkrāsa utt. Lietišķa cilvēka garderobē nedrīkst būt melnas, tumši zilas, brūnas krāsas krekli, kā arī rūtainie un raibie krekli.
Kaklasaiti izvēlas, ņemot vērā īpašnieka gaumi, bet darba apstākļos tā nedrīkst būt pārāk spilgta un grezna. Kaklasaites platums un garums parasti tiek pieskaņots modes prasībām.
Kaklasaiti aizsien tādā veidā, lai šaurā daļa nebūtu garāka par plato. Platajai daļai jābeidzas jostas līmenī. Pastāv vairāki kaklasaišu mezglu sasiešanas varianti, un katru no tiem izmanto atbilstošā gadījumā.
Katrā ziņā jebkurā gadījumā jāatceras, ka ārējais izskats ir viens no svarīgākajiem lietišķa cilvēka vērtēšanas kritērijiem. Ir labi zināms, ka cilvēku vispirms vērtē pēc viņa izskata un tikai pēc tam - pēc profesionālajām iemaņām un cilvēciskajām īpašībām. Vienkārši, bet eleganti apģērbts tiesības aizsardzības iestādes darbinieks psiholoģiski rada vairāk uzticības un simpātiju nekā nevērīga izskata kungs saburzītā uzvalkā. Neuzticību rada arī pārāk grezni, ekstravaganti "sapucējies " darbinieks.


2.2. Latvijas Republikas iekšlietu iestāžu darbinieku apģērbs


Atšķirībā no citām tiesību aizsardzības iestādēm, iekšlietu iestāžu darbiniekiem ir noteikts formas tērps, kuru šo iestāžu darbinieki valkā atbilstoši Latvijas Republikas AP Prezidija 1993. gada 3. maija lēmumam "Par Latvijas Republikas iekšlietu iestāžu darbinieku formas tērpu un atšķirības zīmju aprakstu ".
2.2.1. LR iekšlietu iestāžu darbinieku formas tērpa apraksts.
Tiesības un pienākums nēsāt LR iekšlietu iestāžu darbinieku formas tērpu ir atestētiem iekšlietu iestāžu darbiniekiem un aktīvajā militārajā dienestā iesauktajām personām.
LR iekšlietu iestāžu darbinieku formas