Darbs:

potenciāls - izņemot C13-2 komponentu, kam ir augsts potenciāls.

Nejonu virsmaktīvās vielas

Alkilfenoletoksilāti (APEO) pieder pie nejonu virsmaktīvajām vielām. Tie, īpaši oktilfenolu un nonilfenolu etoksilāti, ir noturīgi un ļoti toksiski ūdens organismiem. Sabrūkot nonilfenoletoksilāti veido nonilfenolus, kas tiek uzskatīti par endokrīnās sistēmas bojātājiem.
Spirta etoksilāti arī pieder pie nejonu virsmaktīvajām vielām. Tie ir ļoti toksiski ūdens organismiem, bet normāli tos noārda ūdens attīrīšanas iekārtās.

Katjonaktīvās vielas

Četraizvietotā amonija sāļi parasti bioloģiski nenoārdās. Bet Ziemeļu gulbja kritēriji nosaka, ka četraizvietotā amonija sāļus var lietot, ja tie ir viegli bioloģiski noārdāmi -- tas ir, ja tādus var atrast. Salīdzinājumā ES Ekopuķītes kritēriji līdzekļiem, kas paredzēti trauku mazgāšanai ar rokām, vienkārši skaidri pasaka, ka četraizvietotā amonija savienojumi ir aizliegti.

Citi savienojumi

Dezinficējošie līdzekļi ir produkti, kas dezinficē vai kavē mikroorganismu, piem., baktēriju, vairošanos. Tie ne tikai saglabā pašu produktu, bet arī dezinficē ūdeni un traukus. Produkti ar šādām vielām nesaņem ekomarķējumu. Tie ir lieki un var radīt baktēriju rezistenci.

Krāsvielas. Lielākā daļa no tām ir noturīgas, slikti bioloģiski degradējas un mazgājamajos līdzekļos no tām nav jēgas. Visizplatītākās krāsas: pārtikas dzeltenais 4, pārtikas zilais 5, pārtikas zilais 5:2, Annatto ekstrakts, vara hlorofils, pirazolīna atvasinājumi.

Fermenti ir proteīni, kas reaģē ar noteiktiem organiskiem netīrumiem, lai palīdzētu tos sadalīt mazākās daļiņās, ko vieglāk iztīrīt citām mazgājamā līdzekļa sastāvdaļām. Fermenti ievērojami samazina citu mazgāšanas līdzekļu sastāvdaļu nepieciešamību un katalīzē traipu tīrīšanu zemākās temperatūrās. Fermentu lietošana mazgājamajos līdzekļos ir lielā mērā veicinājusi mazgāšanas temperatūras samazināšanu un tādējādi enerģijas taupīšanu.
Fermenti ir viegli bioloģiski noārdāmi, bet tie var izraisīt alerģiju, ja cilvēki tos ieelpo sausā veidā. Šodien fermentus pārdod granulētā veidā, krietni samazinot alerģisko ietekmi. Lai izvairītos no problēmām, veļas pulveris nedrīkst saturēt fermentus ražojošus mikroorganismus.
Pildvielas var pievienot veļas pulveriem, lai novērstu kunkuļu veidošanos, bet tās bieži lieto, lai palielinātu apjomu. Vispopulārākā pulveru pildviela ir nātrijs, ko bieži lieto, lai padarītu trauku mazgāšanas šķidrumu viskozāku. Šķidro līdzekļu vislielākā sastāvdaļa (līdz 90%) ir ūdens. Vielas pašas par sevi videi nav bīstamas, bet to augsta koncentrācija palielina vajadzību pēc transporta, iesaiņojuma un enerģijas. Koncentrētie mazgāšanas līdzekļi satur tikai dažus procentus pildvielu.
Optiskos balinātājus lieto veļas mazgāšanas līdzekļos. Tie satur fluorescentas daļiņas, kas ultravioleto gaismu pārvērš redzamā gaismā, lielākoties spektra zaļajā gaismā. Tā iedarbojas uz cilvēku redzi, liekot audumam izskatīties baltākam nekā patiesībā. Optiskos balinātājus nav viegli bioloģiski noārdīt, un tie saindē ūdenī mītošās dzīvās būtnes. Pēc mazgāšanas uz drēbēm palikušās atliekas izraisa iekaisumu un varbūt arī alerģiju.

KO VARAM DARĪT?

Lietosim drošas alternatīvas!
Daudzus tīrīšanas līdzekļus var aizvietot ar citiem līdzekļiem, kas labi tīra un ir daudz drošāki. Tālāk sniegti daži piemēri.
Dzeramajai sodai ir daudzas īpašības, kas noder tīrīšanā. Dzeramo sodu gatavo no kalcinētās sodas, un tā ir viegli sārmaina (tās pH ir apmēram 8,1; neitrāls pH ir 7). Tā neitralizē skābju radītas smakas ūdenī un absorbē gaisa smakas. To var sajaukt ar ūdeni un lietot kā universālu virtuves tīrāmo līdzekli. Tā nav dārga un ir iedarbīga. Uz mikla sūkļa vai lupatiņas uzsmidzinātu dzeramo sodu var lietot virtuves galdu, izlietņu, vannu, cepeškrāšņu, ledusskapju iekšpuses un stikla šķiedras neabrazīvai tīrīšanai. Tā noder gaisa atsvaidzināšanai un labi noņem nepatīkamu aromātu no paklājiem.
Kalcinētā soda (nātrija karbonāts) ir daudz sārmaināka par dzeramo sodu, tās pH ir ap 11. Tā neizdala bīstamus izgarojumus un ir daudz drošāka nekā rūpnieciskie šķīdinātāji, tomēr, darbojoties ar to, jums jāvalkā cimdi, jo soda ir kodīga. Kalcinētā soda šķīdina taukus, iztīra vaska un lūpu krāsas traipus un neitralizē smakas tāpat kā dzeramā soda. Neapstrādājiet ar to stikla šķiedru, alumīniju vai vaskotu grīdu - ja vien nevēlaties noņemt vasku.
Baltais etiķis un citrona sula. Būdami skābi, tie neitralizē sārmainas vielas, tādas kā cieta ūdens radīto katlakmeni. Skābes izšķīdina sveķainus netīrumu pikučus, saēd sūbējumu un notīra netīrumus no koka virsmām. Etiķi var piejaukt ūdenim un ar to mazgāt logus, stiklu, galda virsmas un flīzes. Citrona sulu var lietot kā balinātāju, mazgājot veļu, un virtuves virsmu tīrīšanai.

Šķidrās ziepes un mazgāšanas līdzekļi ir nepieciešami tauku šķīdināšanai, un tie nav viens un tas pats. Ziepes gatavo no taukiem un sārma. Mazgāšanas līdzekļi ir sintētiski materiāli, kas atklāti un sintezēti pagājušā gadsimta sākumā. Pretstatā ziepēm, mazgāšanas līdzekļi ir speciāli izveidoti tā, lai nereaģētu ar cieta ūdens minerāliem un neradītu nosēdumus. Ja jums ir ciets ūdens, pērciet mazgāšanas līdzekli, kas bioloģiski noārdās un ir bez smaržvielām; ja jums ir mīksts ūdens, varat lietot šķidrās ziepes.
Pelējuma iznīcinātāji un dezinfekcijas līdzekļi. Kā dezinfekcijas līdzekli ieteicams lietot parastās ziepes. Daudzas ēteriskās eļļas, kā lavandas, krustnagliņu un tējas koka eļļa (izcils dabisks fungicīds), ir ļoti antiseptiskas, tāpat arī greipfrūtu sēklu ekstrakts. Samaisiet vienu tējkaroti ēteriskās eļļas ar divām krūzītēm ūdens pudelē ar smidzinātāju (uzmanieties, lai nekas nenonāk acīs). Greipfrūtu sēklu ekstrakta aerosolu var pagatavot, pievienojot litram ūdens 20 pilienus ekstrakta.
Sāli var lietot kā lielisku abrazīvu līdzekli katlu un pannu tīrīšanai.
Olīveļļu sajauciet ar etiķi un spodriniet ar to mēbeles.
No šīm sastāvdaļām jūs paši varat pagatavot tīrīšanas līdzekļus, iepildīt tos pudelēs un uzlīmēt skaistas etiķetes.

IETEKME UZ VIDI



!!! Daži ieteikumi:
Glabāt atsevišķā vietā (nevis blakus makaroniem vai kāpostiem); glabāt bērniem nepieejamā vietā;
Nemainīt iesaiņojumu, piemēram, nepārbērt citā traukā. Šā iemesla dēļ slimnīcā nokļuvuši cilvēki, kas ēdienam sāls vai cukura vietā pievienojuši veļas pulveri.
Ja nav veļas mazgājamās mašīnas un veļa jāmazgā ar rokām (vai arī to prasa kopšanas noteikumi), izvēlieties tam piemērotu līdzekli un uzvelciet gumijas cimdus. Pretējā gadījumā āda tiks stipri attaukota, var rasties ādas apsārtums un iekaisums.
Svarīgi zināt, kādā temperatūrā rodas mazgāšanas efekts. Pretējā gadījumā patērēsiet daudz vairāk elektrības un par to arī maksāsiet, piemēram, ja efekts rodas jau pie 60°C, bet jūs uzstādīsit režīmu, kas veļu mazgā 90°C temperatūrā. Veļas mazgājamie līdzekļi, kas domāti veļas vārīšanai, dod vislabāko mazgāšanas efektu pie augstas temperatūras.
Izpētiet, kāda ir ražotāja rekomendētā doza un izmantojiet dozatoru! Mazgāšanas līdzekli nelietojiet vairāk kā vajadzīgs. Lietojot vairāk līdzekļa, kā vajadzīgs, veļa tīrāka nebūs, bet jūs izšķērdējat pulveri, otrkārt, vidē (Baltijas jūrā) nonāks ķīmisks piesārņojums.
Centieties iebērt veļas pulveri dažu centimetru attālumā, lai virs bļodas neveidotos pulvera mākonis, kas kairina acu un deguna gļotādu un elpošanas ceļus (granulētie veļas pulveri put mazāk). Šķidrie mazgājamie līdzekļi neput.
Vislabāk ir mājās turēt divu veidu veļas pulverus - baltai un krāsainai veļai. Krāsaino apģērbu košums samazinās, ja tie tiek mazgāti veļas pulverī, kas domāts baltai veļai, jo tas satur balinātājus. Turklāt optiskie balinātāji, kurus satur baltajai veļai paredzētie pulveri, ir kaitīgi gan videi, gan var kairināt ādu!

!!! Daži ieteikumi, izvēloties veļas mazgājamo līdzekli:

Pārbaudiet, vai uz iepakojuma norādīts mazgājamā līdzekļa sastāvs, izpētiet to.
Kad iepērkaties, salīdziniet, cik izmaksā viena mazgāšanas reize!
Pirmajā brīdī šķiet, ka videi draudzīgi līdzekļi ir ievērojami dārgāki: tomēr, salīdzinot cenas par vienu mazgāšanas reizi, tās vairs nav tik ļoti atšķirīgas, jo videi draudzīgie mazgājamie līdzekļi parasti ir koncentrētāki un lielākos iepakojumos.
Atcerieties: ja neizmantojiet dozatoru, lieki izšķērdējiet mazgājamo līdzekli, un ietaupījums, pērkot lētāko līdzekli, ir ilūzija.
Ja uz paciņas norādīts, ka fosfāti aizvietoti ar ceolītiem, ka nav pievienoti optiskie balinātāji, - šāds līdzeklis ir labāks nekā vairums citu.
Visbiežāk alerģijas izraisa nevis pulvera pamat sastāvdaļas, bet gan tieši piedevas, piemēram, stabilizatori, antioksidanti, krāsvielas, optiskie balinātāji, smaržvielas, enzīmi. Tāpēc vēlams izvēlēties tādus līdzekļus, kas nesmaržo, kurus iesaka īpaši alerģiskiem cilvēkiem.

Viens un tas pats mazgājamais līdzeklis, kas ražots dažādās rūpnīcās, var atšķirties pēc sava kaitīguma un arī efektivitātes, tāpēc svarīga ir ne tikai marka, bet arī izcelsmes valsts. Šī iemesla pēc Latvijas patērētājiem neder citu valstu tirgus pētījumi par mazgājamo līdzekļu īpašībām, līdzeklis, kas guvis augstu novērtējumu vienā valstī, citā valstī var krietni atšķirties.

Mācies lietot veļas mazgājamos līdzekļus videi draudzīgā veidā, jo tas ir izdevīgi gan Tavam makam, gan videi:
• veļu pirms mazgāšanas šķirot (piemēram, pēc krāsas, netīrības, materiāla),
• piekraut mazgāšanas mašīnu pilnu un tikai tad ieslēgt,
• nelietot pārāk daudz mazgāšanas līdzekļa, ievērot ieteikumus par devām,
• izvēlēties zemas temperatūras mazgāšanas režīmus.

!!! Un atcerieties — mazgājiet veļu, nevis jūru!
Tavs avots sākas Tavā vannas istabā.


Izmantotā literatūra:
A. Melnalksnis” ZELTA MĀJAS GRĀMATA”, Rīga, „Zinātne” 1992

http://www.za.lv/lifestyle/household_chemistry.html

http://www.maminugrupa.lv/regularas%20tiksanas/071007Zalais_dzivesveids.htm

http://www.zb-zeme.lv/dzivesveids/Mazg%C4%81%C5%A1anas%20l%C4%ABdzek%C4%BCi

http://www.videsvestis.lv/content.asp?ID=34&what=1