Lejuplādēt darbu:Zip

Apraksts:

Līdz ar kuģošanas sākumu, sākās arī kuģu avārijas. Mūsdienās kuģi ir daudz lielāki un tie pārvadā lielus daudzumus naftas, līdz ar to avārijas nodara daudz lielākus postījumus kā agrāk.

Darbs:

Untitled

Latvijas Universitāte

Ekonomikas un vadības fakultāte

Vadībzinību katedra

Referāts dabas resursu ekonomikā

Tankkuģu avārijas

Referātu veidojuši vadības zinību bakalaura studiju

programmas

Organizāciju vadības studiju virziena

4. kursa studentes:

Rīga 2009

SATURS

IEVADS

Līdz ar kuģošanas sākumu, sākās arī kuģu avārijas. Mūsdienās kuģi ir daudz lielāki un tie pārvadā lielus daudzumus naftas, līdz ar to avārijas nodara daudz lielākus postījumus kā agrāk.

Ekoloģisko katastrofu risks ir saistīts ar bīstamo ķīmisko un naftas produktu tranzītu caur valsts teritorijām un šo produktu pārkraušanu terminālos, kas atrodas apdzīvotās vietās vai tuvu tām. Problēmas var sagādāt bezsaimnieka ķīmisko vielu un atkritumu atrašanas gadījumi, kā arī ķīmiskajās avārijās radušies bīstamie atkritumi.

Kad avarē tankeri, mazuts no nogrimušā vraka turpina izplūst. Naftu no bojātā tankera vēl var mēģināt pārpumpēt vai ļaunākajā gadījumā ievilkt to kādā no piekrastes līčiem, tad katastrofas apmēri var būt nesalīdzināmi mazāki. Taču, ja nerīkojas laicīgi un kavējas ar iespējamajiem risinājumiem rezultāts ir bēdīgs. Naftas vai citu bīstamo vielu noplūde var radīt nopietnu piesārņojumu ūdeņos, kas, savukārt, var apdraudēt ūdens organismu, šajā gadījumā runa jau var iet par desmitiem tūkstošiem putnu, kuri gājuši bojā, par zivīm, par zvejniekiem, kas palikuši bez darba, par apdraudēto tūrisma industriju un zaudējumiem apkārtējai videi, kā arī radīt draudus iedzīvotāju veselības stāvoklim.

Ekonomiskās darbības intensificēšanās sekas ir krasa avāriju skaita palielināšanās Baltijas jūrā. Pēc ekologu rīcībā esošās informācijas, kopš 1980. gada Baltijas jūrā ik gadu notiek vismaz viena liela tankkuģa avārija, kuras dēļ jūrā ieplūst vairāk nekā 100 tonnas naftas, nelaimes gadījumu skaits ir dubultojies kopš 2000. gada. Zinātnieki pauž, ka tieši kuģu satiksme ir iemesls 45 procentiem naftas produktu noplūdes jūrā. Ekoloģisku katastrofu Rīgas jūras līcī var izraisīt pat viena tankkuģa avārija, jo līcis ir sekls un tā ekosistēma ir ļoti jūtīga. Naftas piesārņojums Baltijas jūrā var izraisīt ne tikai masveida zivju bojāeju, bet arī izpostīt pārējo ekosistēmu. Arī balasta ūdeņi nodara lielu kaitējumu.

Latvijas un Eiropas zinātnieki prognozē, ka globālo klimata izmaiņu ietekmē turpmākos gados vētru skaits pieaugs, līdz ar to pieaugs kuģu avārijas un to nodarītie kaitējumi videi.

TANKKUĢIS

Tankkuģis jeb tankeris ir kuģis, kas kalpo, lai pārvadātu lejamkravas bez iepakojuma: naftu, naftas produktus, kā arī augu eļļas, sīrupu, saldūdeni utt. (sk 1.1 att)

1.1 att. Tankeris Omala

Kuģa kravai paredzētā daļa sadalīta ar gareniskajām un šķērsstarpsienām lielā skaitā nodalījumu - tanku. Tas ļauj pārvadāt vienlaicīgi vairākas kravas šķirnes un, bez tam, uzlabo kuģa jūras spējas.

Tankeri ir salīdzinoši jauns kuģu tips, kuru sāka būvēt tikai 19. gs. otrajā pusē. Pirms tam vienkārši nebija tādas tehnoloģijas, kas ļautu pārvadāt šķidras kravas bez iesaiņojuma. Tāpat tirgus nebija pielāgots kravu bez iesaiņojuma pārdošanai un transportēšanai. Tādēļ lielākā daļa kuģu pārvadāja plašu spektru dažādu produktu dažādās tilpnēs un strādāja ārpus noteiktām līnijām. Šķidrumus parasti lādēja mucās - no šejienes radies arī vārds "tonnāža", kas nosaka kravas telpu tilpumu vīna mucu daudzumā, kuras var pārvadāt. Angļu valodā tādu mucu sauc tun. Pat dzeramais ūdens, kas ir nepieciešams komandas izdzīvošanai, tika turēts mucās. Šķidrumu pārvadāšana bez iepakojuma agrākajos kuģos izvirzīja vairākas problēmas:

Tilpnes: uz koka kuģiem tilpnes nebija pietiekoši ūdens un gaisa necaurlaidīgas, lai šķidrums nesabojātos vai nenoplūstu. Dzelzs un tērauda korpusu ieviešana šo problēmu atrisināja.

Lādēšana un izkraušana: šķidrumus bez iesaiņojuma ir jāsūknē - efektīvu sūkņu un sūknēšanas sistēmu attīstība bija vitāli nepieciešama, lai rastos tankeris. Agro sūknēšanas sistēmu piedziņai izmantoja tvaika dzinējus. Tā kā tirgus saņēma produktu šādos daudzumos, bija nepieciešamas īpašas kravas apstrādes iekārtas arī krastā. Mucas varēja izlādēt lietojot parastu krānu. Tajās šķidruma daudzums vienmēr bija relatīvi mazs - tādējādi turot tirgu stabilu.

Brīvās virsmas efekts: apraksta liela šķidruma virsmas laukuma kuģī iespaidu uz kuģa noturību. Šķidrumi mucās nesagādāja problēmas, taču kuģa platuma tanks radītu noturības problēmas. Plašu tanku sadalīšana mazākos šo problēmu atrisināja.

Vairāk par ⅓ no visas pasaules transporta flotes tonnāžas veido tankeri. Ir attīstījušies arī specializēti tankeri, piemēram, gāzes tankeri (pārvadā sašķidrinātu gāzi; amonjaks, propāns utt.), vīna tankeri u.c. Parādījās arī kombinētie kuģi naftas-rūdas vedēji. Vienā virzienā tie pārvadā naftu, bet otrā rūdu. Tas izslēdz kuģa pārgājienus balastā.

Naftas pārvadājumu pieaugums noveda pie ļoti lielu tankeru būves, kuru kravnesība tuvojas 500 000 t. Otrā Pasaules kara laikā izveidoja tankkuģi T2 ar 16 400 tonnu ietilpību (sk. 1.2. att). Tankkuģu lielums struji auga sākot no 1950. gada. Pirmais tankkuģis, kas pārsniedza 100 000 tonnas, tika izveidots 1959.gadā. 1960-to gadu vidū tika radīts tankeris, kura ietilpība sasniedza 200 000 tonnas. 1970-ajos sāka būvēt VLCC(very large crude carrier), kuru garums sasniedza 300m un ietilpība līdz pat 300 000 tonnām. Līdz šim lielākie tankkuģi ir ULCC, kuru ietilpība var sasniegt pat 564 763 tonnas un iegrime 24,6m(Seawise Giant).

Pasaules okeānā kuģo dažādu izmēru tankkuģi, no mazākā- piekrastes tankkuģa lidz pat milzīgajiem supertankkuģiem. (sk 1.1. tabulu)

1.1. tabula

Tankkuģu iedalījums

	garums	platums	iegrime	kravas ietilpība(tonnās)
Piekrastes tankkuģis	205m	29m	16m	50 000
Aframax	245m	34m	20m	Līdz 80 000
Suez- Max	285m	45m	23m	Līdz 160 000
VLCC(very large Crude Carrier)	350m	55m	28m	Līdz 300 000
ULCC(ultra large Crude Carrier)	415m	63m	35m	Līdz 550 000

Pasaulē lielākais tankkuģis ir Jahre Viking, zināmāks ar nosaukumu Seawise Giant (ražots 1976.g. Japānā). Tas ir 458m garš (tas ir par 77m garāks par Empire State Building Ņujorkā), 69m plats. Pa to pārvietojoties izmantoja velosipēdus. Pats kuģis sver 260 851 tonnas, tā krava- 564 763 tonnas, kopējā masa 825 641 tonnas. Šim kuģim, ja tas ir piekrauts, līdz pilnīgam apstāšanās brīdim ir nepieciešamas 15 minūtes, kurās tas vēl veiks 3 km. Tā pagrieziena diametrs ir 2 km. Tiek plānots būvēt tankkuģi Freedom, kura masa kopā ar kravu varētu sasniegt 3milj. tonnas, garums 1300m, platums 217m un ātrums 10 jūdzes stundā.

1.2. att. T2 tankkuģis (viens no pirmajiem tankkuģiem)

Atbilstoši 2007. g. stāvokļa sarakstam par 500 lielākajiem supertankeriem, kuru sagatavoja Visser, ir gandrīz 380 kuģi 279 000-320 000 dwt robežās. Tātad šis ir vispopulārākais izmēru diapazons starp lielākajiem VLCC. Tikai 7 kuģi ir lielāki par šiem un apmēram 90 ir 220 000 un 279 000 robežās.

Mūsdienās lielāko daļu šķidrumu ir lētāk transportēt izlejamā veidā un katram produktam eksistē īpaši termināļi. Krastā lieto lielus uzglabāšanas