Tankkuģu avārijas

935 0

Untitled

Latvijas Universitāte

Ekonomikas un vadības fakultāte

Vadībzinību katedra

Referāts dabas resursu ekonomikā

Tankkuģu avārijas

Referātu veidojuši vadības zinību bakalaura studiju

programmas

Organizāciju vadības studiju virziena

4. kursa studentes:

Rīga 2009

SATURS

IEVADS

Līdz ar kuģošanas sākumu, sākās arī kuģu avārijas. Mūsdienās kuģi ir daudz lielāki un tie pārvadā lielus daudzumus naftas, līdz ar to avārijas nodara daudz lielākus postījumus kā agrāk.

Ekoloģisko katastrofu risks ir saistīts ar bīstamo ķīmisko un naftas produktu tranzītu caur valsts teritorijām un šo produktu pārkraušanu terminālos, kas atrodas apdzīvotās vietās vai tuvu tām. Problēmas var sagādāt bezsaimnieka ķīmisko vielu un n atkritumu atrašanas gadījumi, kā arī ķīmiskajās avārijās radušies bīstamie atkritumi.

Kad avarē tankeri, mazuts no nogrimušā vraka turpina izplūst. Naftu no bojātā tankera vēl var mēģināt pārpumpēt vai ļaunākajā gadījumā ievilkt to kādā no piekrastes līčiem, tad katastrofas apmēri var būt nesalīdzināmi mazāki. Taču, ja nerīkojas laicīgi un kavējas ar iespējamajiem risinājumiem rezultāts ir bēdīgs. Naftas vai citu bīstamo vielu noplūde var radīt nopietnu piesārņojumu ūdeņos, kas, savukārt, var apdraudēt ūdens organismu, šajā gadījumā runa jau var iet par desmitiem tūkstošiem putnu, kuri gājuši bojā, par zivīm, par zvejniekiem, kas palikuši bez darba, par apdraudēto tūrisma industriju un zaudējumiem apkārtējai videi, kā arī radīt draudus iedzīvotāju veselības stāvoklim.

Ekonomiskās darbības intensificēšanās sekas ir krasa avāriju skaita palielināšanās Baltijas jūrā. Pēc ekologu rīcībā esošās informācijas, kopš 1980. gada Baltijas jūrā ik gadu notiek vismaz viena liela tankkuģa avārija, kuras dēļ jūrā ieplūst vairāk nekā 100 tonnas naftas, nelaimes gadījumu skaits ir dubultojies kopš 2000. gada. Zinātnieki pauž, ka tieši kuģu satiksme ir iemesls 45 procentiem naftas produktu noplūdes jūrā. Ekoloģisku katastrofu Rīgas jūras līcī var izraisīt pat viena tankkuģa avārija, jo līcis ir sekls un tā ekosistēma ir ļoti jūtīga. Naftas piesārņojums Baltijas jūrā var izraisīt ne tikai masveida zivju bojāeju, bet arī izpostīt pārējo ekosistēmu. Arī balasta ūdeņi nodara lielu kaitējumu.

Latvijas un Eiropas zinātnieki prognozē, ka globālo klimata izmaiņu ietekmē turpmākos gados vētru skaits pieaugs, līdz ar to pieaugs kuģu avārijas un to nodarītie kaitējumi videi.

TANKKUĢIS

Tankkuģis jeb tankeris ir kuģis, kas kalpo, lai pārvadātu lejamkravas bez iepakojuma: naftu, naftas produktus, kā arī augu eļļas, sīrupu, saldūdeni utt. (sk 1.1 att) 0x08 graphic
0x01 graphic

1.1 att. Tankeris Omala

Kuģa kravai paredzētā daļa sadalīta ar gareniskajāmun šķērsstarpsienām lielā skaitā nodalījumu – tanku. Tas ļauj pārvadāt vienlaicīgi vairākas kravas šķirnes un, bez tam, uzlabo kuģa jūras spējas.

Tankeri ir salīdzinoši jauns kuģu tips, kuru sāka būvēt tikai 19. gs. otrajā pusē. Pirms tam vienkārši nebija tādas tehnoloģijas, kas ļautu pārvadāt šķidras kravas bez iesaiņojuma. Tāpat tirgus nebija pielāgots kravu bez iesaiņojuma pārdošanai un transportēšanai. Tādēļ lielākā daļa kuģu pārvadāja plašu spektru dažādu produktu dažādās tilpnēs un strādāja ārpus noteiktām līnijām. Šķidrumus parasti lādēja mucās – no šejienes radies arī vārds “tonnāža”, kas nosaka kravas telpu tilpumu vīna mucu daudzumā, kuras var pārvadāt. Angļu valodā tādu mucu sauc tun. Pat dzeramais ūdens, kas ir nepieciešams komandas izdzīvošanai, tika turēts mucās. Šķidrumu pārvadāšana bez iepakojuma agrākajos kuģos izvirzīja vairākas problēmas:

Tilpnes: uz koka kuģiem tilpnes nebija pietiekoši ūdens un gaisa necaurlaidīgas, lai šķidrums nesabojātos vai nenoplūstu. Dzelzs un tērauda korpusu ieviešana šo problēmu atrisināja.

Lādēšana un izkraušana: šķidrumus bez iesaiņojuma ir jāsūknē – efektīvu sūkņu un sūknēšanas sistēmu attīstība bija vitāli nepieciešama, lai rastos tankeris. Agro sūknēšanas sistēmu piedziņai izmantoja tvaika dzinējus. Tā kā tirgus saņēma produktu šādos daudzumos, bija nepieciešamas īpašas kravas apstrādes iekārtas arī krastā. Mucas varēja izlādēt lietojot parastu krānu. Tajās šķidruma daudzums vienmēr bija relatīvi mazs – tādējādi turot tirgu stabilu.

Brīvās virsmas efekts: apraksta liela šķidruma virsmas laukuma kuģī iespaidu uz kuģa noturību. Šķidrumi mucās nesagādāja problēmas, taču kuģa platuma tanks radītu noturības problēmas. Plašu tanku sadalīšana mazākos šo problēmu atrisināja.

Vairāk par ⅓ no visas pasaules transporta flotes tonnāžas veido tankeri. Ir attīstījušies arī specializēti tankeri, piemēram, gāzes tankeri (pārvadā sašķidrinātu gāzi; amonjaks, propāns utt.), vīna tankeri u.c. Parādījās arī kombinētie kuģi naftas-rūdas vedēji. Vienā virzienā tie pārvadā naftu, bet otrā rūdu. Tas izslēdz kuģa pārgājienus balastā.

Naftas pārvadājumu pieaugums noveda pie ļoti lielu tankeru būves, kuru kravnesība tuvojas 500 000 t. Otrā Pasaules kara laikā izveidoja tankkuģi T2 ar 16 400 tonnu ietilpību (sk. 1.2. att). Tankkuģu lielums struji auga sākot no 1950. gada. Pirmais tankkuģis, kas pārsniedza 100 000 tonnas, tika izveidots 1959.gadā. 1960-to gadu vidū tika radīts tankeris, kura ietilpība sasniedza 200 000 tonnas. 1970-ajos sāka būvēt VLCC(very large crude carrier), kuru garums sasniedza 300m un ietilpība līdz pat 300 000 tonnām. Līdz šim lielākie tankkuģi ir ULCC, kuru ietilpība var sasniegt pat 564 763 tonnas un iegrime 24,6m(Seawise Giant).

Pasaules okeānā kuģo dažādu izmēru tankkuģi, no mazākā- piekrastes tankkuģa lidz pat milzīgajiem supertankkuģiem. (sk 1.1. tabulu)

1.1. tabula

Tankkuģu iedalījums

garums

platums

iegrime

kravas ietilpība(tonnās)

Piekrastes tankkuģis

205m

29m

16m

50 000

Aframax

245m

34m

20m

Līdz 80 000

Suez- Max

285m

45m

23m

Līdz 160 000

VLCC(very large Crude Carrier)

350m

55m

28m

Līdz 300 000

ULCC(ultra large Crude Carrier)

415m

63m

35m

Līdz 550 000

Pasaulē lielākais tankkuģis ir Jahre Viking, zināmāks ar nosaukumu Seawise Giant (ražots 1976.g. Japānā). Tas ir 458m garš (tas ir par 77m garāks par Empire State Building Ņujorkā), 69m plats. Pa to pārvietojoties izmantoja velosipēdus. Pats kuģis sver 260 851 tonnas, tā krava- 564 763 tonnas, kopējā masa 825 641 tonnas. Šim kuģim, ja tas ir piekrauts, līdz pilnīgam apstāšanās brīdim ir nepieciešamas 15 minūtes, kurās tas vēl veiks 3 km. Tā pagrieziena diametrs ir 2 km. Tiek plānots būvēt tankkuģi Freedom, kura masa kopā ar kravu varētu sasniegt 3milj. tonnas, garums 1300m, platums 217m un ātrums 10 jūdzes stundā.

0x08 graphic
0x01 graphic

1.2. att. T2 tankkuģis (viens no pirmajiem tankkuģiem)

Atbilstoši 2007. g. stāvokļa sarakstam par 500 lielākajiem supertankeriem, kuru sagatavoja Visser, ir gandrīz 380 kuģi 279 000-320 000 dwt robežās. Tātad šis ir vispopulārākais izmēru diapazons starp lielākajiem VLCC. Tikai 7 kuģi ir lielāki par šiem un apmēram 90 ir 220 000 un 279 000 robežās.

Mūsdienās lielāko daļu šķidrumu ir lētāk transportēt izlejamā veidā un katram produktam eksistē īpaši termināļi. Krastā lieto lielus uzglabāšanastankus, kur produktu tur līdz ir iespējams to sadalīt mazākos tilpumos, lai piegādātu mazākiem pircējiem. Pat alus darītavai Guinness Dublinā bija sava tankeru flote, lai nogādātu produkciju Apvienotajā Karalistē.

Dažādiem produktiem nepieciešams dažāds transports un apiešanās. Tādēļ tiek būvēti speciāli tankeru tipi, kā “ķīmiskie tankeri” un “naftas tankeri”. “LNG tankeri” ir samērā rets tankeru veids, kas paredzēts sašķidrinātas dabasgāzes pārvadāšanai.

Tankeri savu darbu sāka naftas industrijā, jo naftas kompānijas meklēja izdevīgākus veidus kā nogādāt savu produkciju klientiem (sk. 1.2. tabulu). No naftas tankeriem supertankeri ir projektēti, lai pārvadātu naftu no vidējiem austrumiem (Arābijas pussala) apkārt Somālijas pussalai. Peldošā uzglabāšanas un lādēšanas iekārta Knock Nevis, agrāk ULCC Jahre Viking ir lielākais kuģis pasaulē. Supertankeris ir 458 m garš un 62 m plats. Supertankeri kopā ar cauruļvadu transportu un dzelz

. . .

SECINAJUMI UN PRIEKŠLIKUMI

Secinājumi

Tankkuģisjeb tankeris ir kuģis, kas kalpo, lai pārvadātu lejamkravas bez iepakojuma: naftu, naftas produktus, kā arī augu eļļas, sīrupu, saldūdeni utt.

Lai samazinātu uz tankkuģiem naftas – ūdens maisījuma daudzumu, tiek izveidoti izolētie balasti ar atsevišķiem sūkņiem un cauruļvadu sistēmu.

Mūsdienīgi kuģi ir aprīkoti ar dažādām jaudīgām enerģētiskajām iekārtām un palīgmehānismiem, kuri darba procesa laikā rada dažādu veidu atkritumus.

Pirmā nozīmīgākā tankkuģa avārija notika 1960. gadā pie Brazīlijas, kad avarēja tankkuģis Sinclair Petrolore un izplūda 17,6 milj. galoni naftas produktu

Naftas noplūdes seku likvid dācija balstās uz konkrēti izstrādātu biotopu izplatības areālu piesaistes modeli

Pakāpeniska atteikšanās no vienkorpusa naftas kuģiem, kuri radīja īpaši lielus draudus, tiek atzinīgi vērtēta kā solis uz priekšu jūras vides aizsardzībā.

Priekšlikumi

Vajadzētu izbeigt no balasta ūdens pieņemšanas kravas tankos.

Labākais veids, kā panākt drošības standartu ievērošanu, ir veikt rūpīgu kuģu tehniskā stāvokļa pārbaudi ES ostās.

Uz kuģiem ir jābūt ierīcei brauciena datu fiksēšanai jeb “melnajai kastei”, lai sniegtu informāciju, kura nepieciešama nelaimes gadījumu izmeklēšanai.

Ir aprēķināts, ka aptuveni 80 % no nelaimes gadījumiem uz jūras notiek cilvēka kļūdas rezultātā, tāpēc īpaša uzmanība jāpievērš jūrnieku apmācībai. Ir izstrādāts Nacionālais gatavības plāns naftas produktu piesārņojuma gadījumiem jūrā, lai gadījumā, ja ir noticis negadījums varētu ātri un efektīvi rīkoties, līdz ar to šīs apmācības nepieciešamas visam personālam.

LITERETŪRAS SARAKSTS

1. www.imo.org

2. Laikraksts Diena ceturdiena, 13.novembris,2003., 9.lpp.

3.http://www.gudrinieks.lv/referati/petniecisks-darbs/baltijas-jura-un-tas-ekologiskas-problemas.html

http://lv.wikipedia.org/wiki/Tankku%C4%A3is

http://www.europarl.europa.eu/highlights/lv/801.html

http://www.vidm.gov.lv/lat/dokumenti/ppd/files/text/Naftas_piesarnojuma_plans.doc limenji

S. М. Nunumarovs – “Jūras piesārņojuma novēršana no kuģiem” Maskava, 1985.g.

8. Dž. Viljams – “Vispārējā jūras piesārņojuma kontrole” .

9. V.М.Vološins – “Jūras vides aizsardzība”.

10. Ilvess Guido. Katastrofas, kas satricināja pasauli / Guido Ilvess ; no igauņu val.tulk. Guntars Godiņš.   2.daļa Aviokatastrofas. – Rīga : Lauku Avīze, 1999. – 255 lpp. : il.  ISBN 9984-567-35-4

11. http://www.europarl.europa.eu/highlights/lv/801.html

http://www.jurmalasnedela.lv/lat/rubrikas/pilseta/?doc=1258

http://www.tvnet.lv/zinas/article.php?id=28077

http://www.diena.lv/lat/arhivs/arzemju-zinas/naftas-nopludes

http://www.tvnet.lv/zalazeme/env/article.php?id=84148

http://www.europarl.europa.eu/highlights/lv/801.html

http://news.frut.lv/lv/horror/catastrophy/15388

http://lv.wikipedia.org/wiki/Att%C4%93ls:Oil_tanker_Omala_in_Rotterdam.jpg

Join the Conversation