Sv.Annas baznīca

432 0

Jelgavas Sv Annas evaņģēliski luteriskā draudze un dievnams 430 gados

Šogad atceramies daudzus ievērojamus notikumus gan Jelgavas, gan tās dievnamu vēsturē. Apritējuši 430 gadi, kopš 1573. gadā Jelgavai tika piešķirtas pilsētas tiesības, un vēstures avotos droši datējami fakti par Sv. Annas evaņģēliski luteriskās baznīcas un draudzes pastāvēšanu Kurzemes un Zemgales hercogistes galvaspilsētā Jelgavā.

Šajā rakstā vairāk izcēlu faktus par 20. gadsimtu un baznīcas atjaunošanu pēc Otrā pasaules kara. Pamatīgāk ar mūsu baznīcas un draudzes vēsturi visi interesenti varēs iepazīties, apmeklējot izstādi Ģ. Eliasa Jelgavas vēstures un mākslas mu uzejā un noklausoties referātus izstādes atklāšanas pasākumā 26. jūlijā plkst. 14.30.

16.–19. gadsimts un leģendārais mācītājs Konrādijs

Par juridisko pamatu Sv. Annas baznīcas izveidošanai kalpoja 1567. gada 28. februārī hercogistes landtāgā pieņemtais lēmums, ar kuru Kurzemē un Zemgalē (izņemot Pilteni un Grobiņu) tika atjaunotas vai uzceltas no jauna 70 baznīcas, astoņas skolas un astoņas nabagu patversmes. Ir droši zināms, ka 1573. gadā Sv.Annas baznīca bija uzcelta un iesvētīta.

Ievērojamu morālu un finansiālu atbalstu dievnama celšanai devusi hercoga Gotharda Ketlera sieva, Meklenburgas princese Anna Ketlere (1531–1602). Daudzi uzskata, ka baznīca nosaukta viņas vārdā. Tomēr drošāk ticams, ka mūsu dievnama nosaukums saistīts ar svēto Annu no Svētajiem Rakstiem – Dievmātes Marijas māti, un avoti min, ka Jelgavā šādi saukts dievnams pastāvējis jau pirms 1573. gada.

Sākotnēji baznīca un atsevišķi esošais zvanu tornis bija no koka, apkārt tai bija dārzs un sēta ar granīta stabiem. Zem baznīcas bija pagrabi, līķu kambari, kur glabāti mirušie mācītāji un citi baznīcai tuvu esoši ļaudis. Apkārt baznīcai bijusi kapsēta, par kuras slēgšanas laiku ziņu nav. Koka baznīcas ēkas mūžs nebija ilgs. 1619.–1621. gadā pie vecās koka baznīciņas uzcēla mūra torni. Tā augstums bija apmēram līdz tagadējā torņa jumtam. Lielu postu gan baznīcai, gan pilsētai nodarīja zviedru iebrukums 1621. gadā. Pēc zviedru aiziešanas 1633. gadā uzsākta pastorāta atjaunošana un sākts domāt par jaunas mūra baznīcas celšanu. 1638. gadā uzsāktie darbi turpinājās līdz 1641. gadam. Vecais mūra tornis 1649. gadā pagarināts, un tā augstums sasniedza 49 metrus. Sv. Annas baznīca un Sv. Trīsvienības baznīca bija pirmās mūra ēkas Jelgavā.

Sv. Annas baznīca ir viens no retajiem manierisma stila pieminekļiem Latvijā.

Baznīcas gotiskie elementi ir tornis ar smaili un augstie logi.

1826. gadā baznīcā notika remonta darbi un tika klasicizēts celtnes interjers, uzbūvēta jauna kancele, pārbūvētas luktas. Baznīcai ir bijis baroka formās veidots altāris, tas pārveidots 1848. gadā. 1859. gada 7. maijā baznīcas torņa smailē iespēra zibens, un torni atkal vajadzēja pārbūvēt.

Šajā laikā draudzē kalpoja leģendārais mācītājs Morics Vilhelms Konrādijs (1850–1902). Neapšaubāmi viņš ir pati kolorītākā persona no Sv. Annas baznīcas mācītājiem un arī visilgāk no visiem kalpojis draudzei – 52 gadus. Konrādija tēvs – tā viņu mīļi sauca tautā. Viņš nebijās nedz no muižniecības, nedz no tai toreiz pakalpīgās konsistorijas un atklāti izzoboja un norāja visādus netikumus. Konrādijs bija slavens ar savu īpatnējo izteiksmes veidu un oriģinālajiem sprediķiem. Daudzi viņa izteicieni un sprediķi ierakstīti arī Latvijas humora vēsturē. Viņš bija cienīts savas stājas, izglītības un taisnās dabas dēļ. Konrādija kalpošanas laikā 1883. gada 10. novembrī baznīcas dārzā tika iestādīts un iesvētīts ozols par godu Mārtiņa Lutera 400 gadu dzimšanas dienas atcerei. Tagad tas, iežogots ar dzelzs kaluma sētu, joprojām kuplo stalts. 2004. gada 27. maijā pieminēsim M. V. Konrādija nāves 100. gadadienu.

20. gadsimta sākums – vairāk gaismas

20. gadsimts mūsu dievnamam sākās ar jaunām izmaiņām. 1909. gadā baznīcā ielikti seši logi ar svina rāmjiem, lai baznīcā iekļūtu vairāk gaismas. Tika noārdīti balkoni – luktas, kas atradās priekšā logiem. 1912. gadā baznīca tika pie jaunām ērģelēm. Šajā laikā latviešu glezniecībā ienāca Janis Rozentāls, kura altārglezna arī pašlaik atrodas Sv.Annas dievnama mazajā baznīcā.

J. Rozentāla glezna Kristus un samariete gleznota ap 1910. gadu. Tā ir Latvijas mākslas pieminekļu sarakstā un 1997. gadā par jelgavnieku Kurzemnieku ģimenes līdzekļiem restaurēta. Pirmā pasaules kara laikā vācieši dievnamam nolaupīja zvanu, bet jauns baznīcas tornī tika uzstādīts 1925. gadā.

No 1930. līdz 1932. gadam notika arī nozīmīga iekštelpu rekonstrukcija un remonts pēc profesora arhitekta P. Kundziņa projekta. No jauna tika izveidota un nokrāsota altāra arka. Uz altāra arkas izveidoja uzrakstu JĒZUS KRISTUS TAS PATS VAKAR, ŠODIEN UN MŪŽĪGI.

No 1920. gada draudzes virsmācītājs un arī Jelgavas garnizona mācītājs bija Jēkabs Ķullītis. 1926. gadā draudzē bija jau ap 5000 reģistrētu locekļu.

Kara posts un baznīcas atdzimšana

Otrais pasaules karš un okupācijas atnesa Jelgavai, tās iedzīvotājiem, baznīcām, draudzēm jaunu postu un ciešanas. 1941. gadā Sv. Annas baznīca palika neskarta, bet 1944. gada 4. augustā dievnams tika sagrauts un nodedzināts. Bija palikuši vairs tikai kaili mūri bez jumta, ar tukšām logu ailām un izrobots tornis bez smailes. Jau iepriekš vācieši no torņa bija noņēmuši baznīcas zvanu. Inventārs sadedzis vai izvazāts, starp kanceles un altāra vietu rēgojās milzīga aviācijas bumbas bedre. Tāds izskatījās dievnams no 1944. līdz 1947.gadam.

Daudzi draudzes locekļi bija gājuši bojā vai devušies trimdā. Visu vajadzēja sākt no jauna. Šodien var tikai apbrīnot to draudzes locekļu un mācītāju drosmi, kuri, spītējot apkārt valdošajai gaisotnei un pēckara nabadzībai, atrada spēkus un apņēmību atjaunot Sv. Annas baznīcu un sekot Kristus mācībai ļoti grūtos un nepateicīgos apstākļos. Enerģiskais mācītājs Romāns Šmits pulcināja kopā kādreiz lielās Sv. Annas draudzes atlikumu (dažus desmitus cilvēku) un iedvesmoja tos nopostīto dievnamu atjaunot. Pastāvošā vara jau bija uzsākusi sagrauto baznīcu iznīcināšanu. R. Šmits saņēma atļauju baznīcu atjaunot kā vēsturisku pieminekli. 1947. gada 26. jūlijā Annas dienā baznīcā notika pirmais pēckara dievkalpojums. Nākamgad 17. maijā – atjaunojamās baznīcas pamatakmens ielikšanas dievkalpojums.

Baznīcas restaurācijas projektu bija izstrādājis arhitekts Pēteris Saulītis. Visu būvniecības vadību uzņēmās Kārlis Strautmanis. Atjaunošanas darbus draudze veica brīvprātīgi. Seši strādnieki strādāja pastāvīgi, pārējie palīdzēja dažādos darbos. Bija cilvēki, kuri ziedoja savus būvmateriālus. Draudzes locekļi brauca mežā, cirta kokus un zāģēja. Aiz al ltārtelpas atjaunoja un iekārtoja dievkalpojumiem mazo zāli, kuru mēs, draudzes locekļi, saucam par mazo baznīcu. Tajā ir neliels altāris, nedaudz sēdvietu un kora balkons. Altāris un kancele mazajā baznīcā ir atvesti no likvidētās Rīgas Apustuļu draudzes. 1948. gada 31. oktobrī notika mazās baznīcas iesvēte.

Tajā pašā laikā vietējā vara visādi centās aizkavēt dievnama atjaunošanu, bet pakalpiņi laikrakstos rakstīja ķengājošus rakstus par R. Šmitu un būvdarbu vadītāju K. Strautmani.

Mācītājs R. Šmits bija atsaucīgs sirdscilvēks, pašaizliedzīgs gara cīnītājs, kura Dieva mīlestība un apgarotie vārdi sildīja un spēcināja draudzi un pārējos krietnos cilvēkus gan baltās, gan nebaltās dienās. Bez viņa šodien diezin vai virs Jelgavas paceltos staltais dievnams, un Sv. Annas baznīcas liktenis varbūt būtu līdzīgs Sv. Trīsvienības baznīcas un tās torņa liktenim. Sv. Annas baznīca bija pirmā, kuru Latvijā atjaunoja pēc Otrā pasaules kara.

1956. gada 24. augustā notika atjaunotā torņa iesvētīšana, 1968. gada 25. augustā – baznīcas iesvēte sakarā ar atjaunošanas darbu nobeigumu.

Valsts neatkarība – ar jaunām pārmaiņām

Jaunas pārmaiņas sākās deviņdesmitajos g

. . .

Join the Conversation