Apraksts:

Metāla nauda, papīra nauda, papīra naudas lietošanas vērtība un pirktspēja

Darbs:

S A T U R S
lpp.
Ievads . . . . . . . . . . 3
1. Metāla nauda . . . . . . . . . 5
1. 1. Cēlmetālu monētas . . . . . . . 6
1. 2. Krāsaino metālu monētas . . . . . . 8
2. Papīra nauda . . .. . . . . . 9
2. 1. Papīra naudas raљanās . . . . . . 10
2. 2. Papīra naudas nepiecieљamība un iespējamība . . . 15 2. 3. Papīra naudas lietoљanas vērtība un pirktspēja . . 17
Referāta rezumējums . . . . . . . . 21
Tēzes par papīra naudas raљanos . . . . . 21
Secinājumi par papīra naudas nepiecieљamību . . . 22
Secinājumi par papīra naudas pastāvētspēju . . . . 22
Izmantotās literatūras un avotu saraksts . . . . . 23


I E V A D S

"Nauda ir prece un, proti, būtisks līdzeklis vai manta, jo tā aizsargā bagātību no sastinguma, uztur to kustībā un veicina tās apgrozību. Ja Jūs zināt labāku maiņas līdzekli, lūdzu, taču tas atkal būs zināms naudas paveids."
Maksis Љtirners

Nauda (lat. val. pecunia; vāc. val. Geld; angļ. val. money, currency) ir:
1) valsts likumdoљanas aktos oficiāli noteikta abstrakta vērtības vienība, ar kuras starpniecību skaitliski izsakāma jebkura cita priekљmeta vērtība;
2) prece, kuras specifiskā patēriņa vērtība ļauj tai būt par visu citu preču ekvivalentu un pildīt vērtības mēra, maiņas līdzekļu, maksāљanas līdzekļa un uzkrāљanas līdzekļa funkcijas (piem., zelts).
Naudas sistēmas ekonomiskais pamats parasti ir zelts.
Juridiskajā aspektā naudas sistēmu veido sava nacionālā nauda, kas valsts likumdoљanas ceļā atzīta par vienīgo likumīgo maksāљanas līdzekli iekљzemes darījumos. Ārvalstu naudas zīmes, kas ir apgrozībā kādas valsts iekљienē, būtībā nav nauda, bet prece.
Monētas (lat. val. moneta; angļ. val. coin; vāc. val.; Munce) ir vēsturisks nosaukums, kas cēlies no dievietes Junonas Monētas (lat. val. Juno Moneta) monētu kaltuves tempļa Romā, kur pirmās metāla monētas kaltas jau pirms mūsu ēras.
Mūsdienu izpratnē monētas ir metāla gabali, kuriem ir likumā noteiktā forma, svars un zīmogs, kā arī kausējuma sastāvs un nominālvērtības apzīmējums un kurām valsts pieљķīrusi obligāta maksāљanas līdzekļa statusu apgrozībai iekљzemē.
Papīrnauda (angļ. val. paper currency; vāc. val. Papiergeld; fr. val. papier monnaie) ir seviљķas vērtības zīmes, kurām valsts pieљķīrusi obligāta maksāљanas līdzekļa statusu apgrozībai iekљzemē.
Arī uz papīrnaudas var būt personu, dzīvnieku, priekљmetu vai rakstu zīmju attēli.


1. METĀLA NAUDA

Neiedziļinoties vēsturē, kas bagāta ar naudas materiāla daudzveidību, var aprobežoties ar pēdējo simtgadi, salīdzinot naudas veidus mūsdienās ar tiem, kas apkalpoja tirgus ekonomiku 19. gadsimta nogalē.


1. 1. CĒLMETĀLU MONĒTAS

Mūsdienās vienā vai otrā valstī tiek kaltas monētas no dārgmetāliem. Dienvidāfrikas Savienībā regulāri kaļ zelta monētas - krjugerenderus, kas sver tieљi vienu trojas unci (1 Tr. oz) tīrā zelta.
Anglijā laiž apgrozībā soverenus. Francija 1985. gadā par godu Emilam Zolā izlaida 100 franku sudraba monētu. Љajā gadā tāda pat sudraba monēta tika kalta par godu Marijai Kirī. Pēc gada Francijā kā brīvības simbols dienas gaismu ieraudzīja franka platīna monēta (tās svars - 20 g, raudze - 999).
1993. gadā Latvijas Banka izlaida jubilejas latus, atzīmējot Latvijas brīvvalsts dibināљanas 75. gadadienu. 2 lati bija bronzas kaluma, 10 lati - sudraba, bet 100 lati - zelta kaluma. 1980. gadā PSRS par godu Maskavas olimpiādei izlaida apgrozībā 10 rubļu sudraba, 100 rubļu zelta un 150 rubļu platīna monētas. Љādu piemēru minēљanu varētu turpināt.
Kam ir paredzētas љīs dārgmetālu monētas? Vai normālai apgrozībai tirgū, pirkљanas un pārdoљanas aktiem? Pat tīri praktiski tas nebija iespējams, jo љo monētu skaits bija visai ierobežots. Kā piemēru var minēt Franciju, kur 1036. gadā izlaida tikai 9500 platīna monētas. Љo monētu faktiskā cena tirgū ievērojami pārsniedza nominālu, un tās bija domātas kā pievilcīgs gardums numismātiem un tiem, kas vēlējās krāt bagātību dārgmetālu monētu formā. Var droљi apgalvot, ka љīs monētas nepildīja naudas pirmo funkciju un tāpēc par naudu, kas ir organiska trīs funkciju vienotība, nav uzskatāma. Runa ir par cēlmetāliem, kam tīri formāli ir naudas monētas forma.
1. tabula formāli atspoguļo naudas veidu principiālās īpatnības pagājuљā gadsimta beigās un mūsdienās.

1. tabula
Naudas veidi pasaulē 19. gs. pēdējā treљdaļā un 20. gs. pēdējā treљdaļā
________________________________________________________________
19. gs. beigas 20. gs. beigas
________________________________________________________________
1. Pilnvērtīgas sudraba 1. ----------
un zelta monētas
________________________________________________________________
2. Sīkā maiņas nauda 2. Sīkā maiņas nauda
no krāsainiem metāliem no krāsainiem metāliem
________________________________________________________________
3. Papīra nauda kā 3. Papīra nauda no
valsts kases zīmes, dažāda materiāla (papīrs, ko emitē valsts kase krāsainie metāli)
________________________________________________________________
4. Bezskaidrā nauda 4. Bezskaidrā nauda
4. 1. vekseļi 4. 1. vekseļi
4. 2. čeki 4. 2. čeki
4. 3. banknotes, kas 4. 3. banknotes,
apmaināmas pret zeltu kas nav
apmainamas pret
zeltu
________________________________________________________________
5. Beztermiņa noguldījumi 5. Beztermiņa
kredītiestādēs, ko apkalpo čeki noguldījumi
kredītiestādēs, ko apkalpo čeki,kredītkartes un debetkartes
________________________________________________________________
6. Terminētie un krāj- 6. Terminētie un krāj-
noguldījumi kredītiestādēs noguldījumi kredītiestādēs
________________________________________________________________


1. 2. KRĀSAINO METĀLU MONĒTAS

Sīkās maiņas naudas monētas tiek gatavotas no krāsainu metālu kausējuma. Principiāli svarīgi ir tas, ka vienas љādas monētas cena ir zemāka par љīs monētas nominālu. Vienalga, vai runa iet par vienu santīmu vai 2 latiem, Latvijas Bankai љīs monētas izmaksā ievērojami lētāk. Ja pieņem hipotētisku piemēru, ka zaglis, nozadzis vairākus desmitus kilogramu sīknaudas, no krāsainā metāla kaltās monētas izkausē un pārdod љo metālu uzpircējiem, tad љāda operācija nesīs zaglim prāvus zaudējumus. Ja viņљ zagtās monētas izmantotu tieљi kā maksāљanas līdzekli, tad negodīgais guvums būtu ievērojami lielāks.
Maiņas monētas, pilnīgi neatkarīgi no to kalљanai izmantotā materiāla, pēc sava ekonomiskā rakstura ir klasiska papīra nauda. Љī jautājuma skaidrojumu jāapskata atseviљķi.


2. PAPĪRA NAUDA

Paradokss, bet papīrs spēj aizstāt cēlmetālus, arī jebkuru preču naudu! (Ja kāda prece ilgstoљi un plaљā teritorijā tiek atzīta kā nauda, kas pilda visas trīs funkcijas, tad љāda nauda ir raksturojama kā preču nauda). Tomēr ekonomikā visur valda cēloņsakarība, visur saskaramies ar ekonomiskās rīcības motivāciju. Ja pārdevējs par savu preci bez mazākā protesta zelta vai sudraba monētu vietā ņem pretī papīrnaudas zīmi, tad tā ir likumsakarīga parādība. Lai atklātu љādas maiņas principa būtību, jāpievērљas papīra naudas raљanās vēsturei.


2. 1. PAPĪRA NAUDAS RAЉANĀS

Papīra naudas raљanos vēsturnieki datē ar 650. gadu, kad Ķīnā valdīja Tan dinastija. Kāpēc visvarenajam un bagātajam to dienu valdniekam radās doma aplaimot savu tautu ar tik ģeniālu atklājumu kā nauda no papīra? Izrādās, ka to noteica prakse. Ap љo laiku Ķīnā apgrozībā bija vara monētas juanj-pao, kuru svars bija 3,8 g. Љai preču naudai bija visai maza pirktspēja. Pērkot kādu dārgāku mantu, nācās atstiept smagu maisu vai kurvi ar љīm vara monētām. Neērtībās bija arī љīs lētās naudas glabāљanā un saskaitīљanā. Imperatora padomnieki lauzīja savas galvas, kā pārcirst љo mezglu. Beidzot risinājums tika atrasts. Uz augstas kvalitātes papīra iespieda grūti viltojamas naudas zīmes ar nominālu 10 000 juanj-pao. Samaksa par lieliem pirkumiem bija atvieglota љī vārda tieљā un pārnestā nozīmē. Љo papīra naudu varēja brīvi apmainīt pret vara monētām. Ķīnieљi љim jauninājumam uzticējās un bija gaužām apmierināti. Vingrinājumi svarcelљanā atkrita, naudas glabāљana un transportēљana prasīja maz vietas. Taču bija gan viena vērā ņemama neērtība: papīra naudu varēja lietot tikai samaksai par dārgiem un lieliem pirkumiem. Neskatoties uz to, tirgotāju starpā papīra nauda kļuva visai populāra. Arvien lielāks skaits cilvēku deva priekљroku papīra naudai un nebūt neprasīja mainīt to pret vara naudu. Prakse apliecināja, ka par vienu papīra naudas zīmi pao-czao var nopirkt tikpat daudz preču kā par 10 000 juanj-pao. Љis reālais fakts viesa uzticību љai novitātei - apdrukātam papīrītim, kas aizstāja īsto naudu.
Pēc simts gadiem neveiksmes karos pazemināja pao-czao maiņas vērtību. Pieauguљais nodokļu slogs nespēja segt nemitīgi augoљos kara izdevumus. Lai glābtu situāciju, imperātors pavēlēja masveidā emitēt papīra naudas zīmes, tās nenodroљinot ne ar precēm, ne ar metāalu - varu. Pao-czao īpaљnieki drudћaini sāka atbrīvoties no papīra naudas. Panika bija neapturama pat tad, kad 806. gadā imperātors izdeva stingru jo stingru dekrētu: sodīt ar nāvi tos, kam būs mazāk par 50 000 vara monētu juanj-pao. Sākumā veiksmīgais pasākums beidzās ar pilnīgu krahu, izputināja tos, kas savu bagātību glabāja papīra naudā. Izputinātie cilvēki lādēja Dievu, imperatoru, ļaunos garus, bet vēl nesaprata, ka te darbojas objektīvs ekonomisks likums: papīra nauda bija cieņā tikai tik ilgi, kamēr tās daudzums atbilda preču apgrozības nepiecieљamībai. Bet, kad љīs papīra zīmes bija izlaistas tādā skaitā, kas pēc nomināla tālu pārsniedza faktisko nepiecieљamību, pao-czao pirktspēja saruka arvien vairāk un vairāk, līdz beidzot љī nauda pārvērtās tukљos papīrīљos.
Kārdinājums laist apgrozībā "brīnumnaudu" neatstāja Ķīnas imperatorus. 970. gadā no jauna apgrozībā parādījās papīra nauda pen-cen vai "ērtie". Tika mēģināts pārvarēt ekonomikas likumus, paredzot nāves sodu tiem, kas atteiksies pieņemt љīs papīra naudas zīmes. Izvērsās divkauja starp bailēm no nāves un reālo ekonomiku. Uzvarēja ekonomika. Visbargākie sodi netika galā ar papīra naudas pirktspējas