Darbs:

funkcija nebūt neprasa pilvērtīgu naudu. Tā ir ātri pārejoљa funkcija: monēta slīd no rokas rokā, no kabatas kabatā; tā tiek pārskaitīta no konta kontā. Lai pildītu pirmo funkciju, naudai jāpiemīt pirktspējai. Naudai jāapliecina, jāpārstāv vērtība, bet nebūt nav nepiecieљams, lai tai paљai būtu vērtība.
Prakse sekmēja nepilnvērtīgās naudas apgrozību pilnvērtīgās naudas vietā. Ir labi zināms, ka zelta un sudraba monētas apgrozībā nolietojas, nodilst, praktiski zaudē daļu sava svara. Ja mēs ilgu laiku lietotās monētas precīzi svērtu, tad izrādītos, ka to svars neatbilst likumā noteiktajam cenu mērogam. Bet tavu brīnumu! Љīs nepilnvērtīgās monētas sekmīgi turpina pildīt apgrozības, maiņas un maksāљanas līdzekļa funkciju it kā būtu pilnvērtīgas. Secinājums ir nepārprotams: ir reāla iespēja pirmo naudas funkciju pildīt nepilnvērtīgai naudai, pat papīra naudai. Љī prakse apstiprinātā papīra zīmju nepiecieљamība un iespējamība galu galā izspieda zelta un sudraba monētas no apgrozības; sāka dominēt papīra nauda.


2. 3. PAPĪRA NAUDAS LIETOЉANAS VĒRTĪBA UN PIRKTSPĒJA

Pārdevējam papīra nauda jāatzīst un atzīstot jāpieņem. Citiem vārdiem, papīra naudai ir jābūt sabiedriskai lietoљanas vērtībai , ko kā naudu atzīst visi, sākot ar pārdevēju, banku, apdroљināљanas sabiedrību, biržu un beidzot ar paљu valsti, iekasējot nodokļus un nodevas. Kas pieљķir papīra zīmēm naudas vispārējo lietoљanas vērtību?
1) To nodroљina valsts juridiskais spēks, likums, kas nosaka, ka љo papīra zīmi kā naudu jāpieņem katram itin visos maksājumos.
2) Nepiecieљama uzticība valstij, tās spējai organizēt normālu naudas apgrozību. Interesanta aina bija vērojama pilsoņu kara laikā Krievijas sagrautajā naudas apgrozībā. Tie, kas naivi ticēja, ka carisms atgriezīsies, pretī ņēma pirmsrevolūcijas cara papīra naudu. Februāra revolūcijas piekritēji bija ar mieru pieņemt un krāt kerenkus. Rajonā, kur kādu laiku valdīja anarhists batjka Mahno (Nestrs Mahno (1888 - 1934) anarhokomunists, Ukrainas zemnieku kustības vadītājs pilsoņu kara laikā, asi uzstājās pret boļљevismu - V. Z.), cilvēki bija spiesti norēķināties ar vietējo naudu, ko emitēja anarhistu valdība; tie, kas ticēja boļљevikiem, ņēma pretī to naudu, ko atzina boļљeviku dekrēti u. tml.
3) Lai atzītu naudas sabiedrisko lietoљanas vērtību, papīra naudai jāpiemīt pirktspējai.
Pēdējā atbilde gan teorētiski, gan praktiski ir visai sarežģīta problēma. Vispirms noskaidrosim, cik pilnvērtīgas naudas noteiktā laika sprīdī nepiecieљams apgrozībai, tirgus normālai apkalpoљanai. Vienkārљa formula palīdz љķetināt љīs problēmas kamolu.

M = a - b + c - d, kur
v

M - apgrozībai nepiecieљamais pilnvērtīgās naudas daudzums;
a - preču cenu summa, kas pārdotas konkrētā laika periodā;
b - preču cenu summa, kas pārdotas uz parāda un par kurām nav jāmaksā minētajā laika periodā;
c - parādu maksājumi konkrētā laika periodā;
d - maksājumi, kas savā starpā sedzas;
v - naudas apgrozības ātrums, ko mērī ar vienāda nosaukuma monētu
vidējo apriљu skaitu gadā.
Formula ir nepilnīga, jo tā ignorē pilnvērtīgas naudas izņemљanu no apgrozības un uzglabāљanu zeķē kā rezervi vai dārgmetālu monētu kā bagātības krāљanu. Pieņemsim, ka apgrozās vienīgi papīra nauda un tās daudzums precīzi atbilst minētajai formulai. kā zināms, papīra naudai vērtības nav (abstrahēsumies no papīra zīmju izgatavoљanas izmaksām, kas, ievērojot papīra kvalitāti, sarežģītu zīmju, krāsu kombināciju, pretviltoљanas līdzekļus, var būt paprāvas). Papīra nauda var būt tikai reprezentatīva maiņas vērtība, kas spēj pārstāvēt, reprezentēt vienīgi pilnvērtīgu naudu jeb preču naudu.
Ja apgrozībai ir nepiecieљami 100 miljardi vienību noteiktas pilnvērtīgas naudas un katras naudas vienības cenu mērogs (zelta saturs) oficiāli ir viens grams tīra zelta, tad, izlaižot apgrozībā 100 miljardus papīra naudas zīmju, katra papīra naudas vienība tirgū pārstāvēs vienu gramu tīra zelta. Citiem vārdiem, katras papīra naudas vienības pirktspēja līdzināsies pilnvērtīgās naudas vienības pirktspējai.
Analīzes nosacījumos mainīsim vienu lielumu, proti, papīra naudas daudzumu; pieņemsim, ka apgrozās četri miljardi papīra naudas zīmju jeb četras reizes vairāk nekā nepiecieљams pilnvērtīgu naudas zīmju. Elementāra loģika liek spriest, ka katra papīra naudas vienība tagad pārstāvēs tikai ¼ daļu pilnvērtīgās naudas vienības jeb 0,25 g tīra zelta. Papīra naudas pirktspēja būs četras reizes samazinājusies; par to paљu papīra naudas daudzumu varēs nopirkt četras reizes mazāk preču (ražojumu un pakalpojumu). Proti, lai noskaidrotu papīra naudas pirktspēju, jāizdala apgrozībai nepiecieљamais pilnvērtīgās naudas daudzums ar apgrozībā faktiski esoљo papīra naudas daudzumu; dalīљanas rezultātā iegūst papīra naudas reprezeltatīvo maiņas vērtību, salīdzinot ar pilnvērtīgās naudas vērtību.
Taču 20. gadsimta nogalē papīra naudas pirktspēju nosaka ievērojami sarežģītākas sakarības, ko augstāk minētais apraksts ignorē.
1) Reprezentatīvās maiņas vērtības koncepcija ir organiski saistīta ar darbvērtības teoriju, ko mūsdienu tirgus teorija neatzīst.
2) Zelts vairs nav naudas prece un papīra naudas reprezentatīvās vērtības salīdzinājums ar naudas vienības cenu mērogu zeltā ir zaudējis jēgu.
3) Naudas zīmju emisija arvien plaљāk ir saistīta ar kredītu, apgrozās kredītnauda - banknotes.
4) Nosakot nepiecieљamo naudas daudzumu M, jāievēro konkrēto naudas veidu likviditātes pakāpe.
Mūsdienās papīra naudas pirktspējas noteikљanai pirmām kārtām monetāristi vispārējā veidā izmanto amerikāņi ekonomista Irvinga Fiљera formulu, kas balstās uz tirgus (preču un naudas) līdzsvaru.

M x V = Q x P, kur

M - naudas masa apgrozībā (būtībā M1),
V - vienveidīgo naudas zīmju vidējais apriљu skaits gadā;
Q - preču (visdažādāko ražojumu un pakalpojumu) kopējais daudzums, kas tiek piedāvāts;
P - piedāvāto preču cenas.
Q x P atspoguļo: Q1P1 + . . . + QiPi + . . . + QnPn.
Pēc љīs formulas papīra naudas pirktspēju raksturo cenu līmenis un tā izmaiņas. Pārveidojot iepriekљējo formulu, mēs varam noteikt cenu lielumu:

P = M x V.
Q

Ja P samazinās, papīra naudas pirktspēja kļūst lielāka; ja P pieaug, tad papīra naudas pirktspēja samazinās; ja P paliek iepriekљējā līmenī, tad arī papīra naudas pirktspēja nemainās. Elementārā analīze dod iespēju noskaidrot, kurљ no trim faktoriem (M, V vai Q) un kādā mērā ir izmainījis papīra naudas pirktspēju. Daudzi љīs problēmas pretinieki pieņem V kā nemainīgu lielumu, kas neietekmē papīra naudas pirktspēju. Q samazināљanās, pastāvot nemainīgai naudas masai, izsauc cenu celљanos un papīra naudas pirktspējas kriљanu. Te jāsaskaras ar M izlietoљanas problēmu. Ja apgrozās zelta un sudraba monētas un apgrozībai nepiecieљamais naudas daudzums, pēc darbvērtības teorijas postulātiem, samazinās, tad "liekā" pilnvērtīgā nauda "izkrīt" no apgrozības; nauda sāk pildīt treљo funkciju, un notiek bagātības saglabāљana un uzkrāљana. Nepiecieљamais preču un naudas līdzsvars automātiski atjaunojas, bet cenas pēc noteiktām svārstībām paliek iepriekљējā līmenī.
Līdzsvaroљanas procesi ievērojami sarežģītāk notiek, ja apgrozās papīra nauda. "Liekā" papīra nauda "neizkrīt" no apgrozības, tā netiek uzkrāta kā bagātība, bet gan tiek pārvērsta precēs. Pieprasījums pieaug, cenas ceļas, papīra naudas pirktspēja krītas. Tas pats notiek, ja tiek emitētas papildu papīra naudas zīmes, palielināts M.
Arī papīra naudu cilvēku vairums krāj kā bagātību. Dzenoties pēc augstiem %, papīra naudu var noguldīt bankās kā terminētos un krājnoguldījumus. Uz laiku љie papīrīљi "izkrīt" no apgrozības, bet tikai uz laiku. Noguldījumi ir kredīta avots, un papīra nauda pa kredīta zisniegљanas kanāliem no jauna nonāk apgrozībā, nesamazinot M lielumu un palielinot P.

Te jānonāk līdz problēmai par naudas dažādiem izpausmes veidiem, kad skaidrā nauda ir tikai viena daļa no kopējā naudas apgrozījuma. Lielāko naudas masas daļu sastāda depozīti ar atљķirīgu likviditāti.


R E F E R Ā T A R E Z U M Ē J U M S

Tēzes par papīra naudas raљanos.
1) Mūsdienās atseviљķās valstīs joprojām tiek kaltas monētas no cēlmetāliem, tomēr љī metāla nauda nav domāta plaљām ļaužu masām, bet gan kolekcijām vai kā stabils bagātības uzglabāљanas līdzeklis. Nominālā vērtība ir tīri simboliska.
2) Krāsaino metālu monētas tiek lietotas kā sīknauda, nelielas vērtības preču apgrozījuma atviegloљanai. Pēc savām funkcijām tās ir ekvivalentas papīra nauda.
3) Papīra nauda radās 7. gs. Ķīnā. Iemesls - monētu nespēja nodroљināt lielas vērtības preču apgrozījumu pārlieku lielās masas dēļ. Izlaižot apgrozībā papīra zīmes netika ievērots viens no naudas vērtības saglabāљanas pamatlikumiem - palielinot emitētās naudas daudzumu, proporcionāli pazeminās to vērtība, tāpēc tika piedzīvota liela inflācija.
4) 17. gs. Anglijā pret dārgmetālu depozītiem sāka izdot kvītis. Pakāpeniski љīs dārgmetālu uzglabātuves sāka pārvērsties par bankām, kas izlaida savas privātās banknotes. Ar laiku izlaižamo banknoљu skaits pārsniedza esoљā kapitāla segumu, kas izsauca daudzu banku maksātnespēju.
5) 18. gs. Francijā Džons Lo izlaida papīra banknotes. Lai varētu dzēst valsts ārējos parādus tika samazināts cēlmetālu saturs monētās (samazināta masa), kas sākotnēji izsauca papīranaudas lielu popularitāti, bet pēcāk - lielu inflāciju banknoљu seguma nepietiekamības dēļ.

Secinājumi par papīra naudas nepiecieљamību.
Papīra naudas nepiecieљamību veicina trīs faktori:
1) cēlmetālu trūkums monētu kalљanai, preču raћoљanas straujās paplaљināљanās dēļ;
2) monētu raћoљanas lielie izdevumi;
3) monētu apgrozības neērtības.

Secinājumi par papīra naudas pastāvētspēju.
Papīra naudas eksistenci nodroљina trīs faktori:
1) pirktspēja;
2) uzticība valstij;
3) juridiskais spēks.


I Z M A N T O T Ā S L I T E R A T Ъ R A S
U N A V O T U S A R A K S T S

1. Libermanis. G. Uzņēmējdarbības pamati 4. Nauda, inflācija, valūtas kurss. - R.: "Kamene" SIA, Latvijas Universitātes valsts uzņēmums, starpnozaru konsultāciju centrs "Ekonomists", 1995. - 121 lpp.
2. Stenleiks Dћ. F. Ekonomikas pamati. - R.: Zvaigzne, 1997. - 256. lpp.
3. Vēciņљ Ē. Naudas lietas. - R.: Zvaigzne, 1993. - 170. lpp.
vāto preču cenas