Sabiedrības sociāli ekonomiskā stratifikācija ASV

623 0

Untitled

Latvijas Universitātes

Ekonomikas un vadības fakultāte

Ziņojums ekonomikas vēsturē

Sabiedrības sociāli ekonomiskā stratifikācija ASV

Darba vadītāja `

Autori

Rīga 2011

Saturs

Kopsavilkums..............................3

Ievads..............................4

1.Sociālās stratifikācijas jēdziens un būtība............................5

1.1. Stratifikācijas teorijas ..............................5

1.2. Sabiedrības sociāli ekonomiskās stratifikācijas būtība .................6

2. Ekonomiskā stratifikācija ASV..............................9

2.1.ASV ekonomiskās stratifikācijas aizsākumi.......................9

2.2. ASV 20.gs. sākumā. Trestu veidošanās..........................9

2.3. Politiskā ietekme ..............................10

2.4. Divdesmitie gadi..............................11

2.5. 20. gs. Ekonomiskās krīzes, kari, inflācija un bezdarbs..................12

3..Ekonomiskās stratifikācijas ASV mūsdienās. (Statistika)....................

Secinājumi..............................

Izmantotās lieteratūtras saraksts..............................

Kopsavilkums.

Darba mērķis ir :

izklāstīt svarīgākās teorētiskās atziņas par sociāli ekonomiskās stratifikācijas būtību;

sniegt materiālu par sociāli ekonomisko stratifikāciju ASV un tās attīstību vēstures gaitā;

izzināt būtiskākos aspektus, kas sekmējuši ASV sabiedrības sadalīšanos šķ ķirās;

rosināt lasītāju pievērt lielāku uzmanību aplūkojamajai problēmai arī savā ikdienas darbā, savā sociālajā vidē, sekmējot labāku izpratni un savas sociālās pozīcijas aktivizāciju.

ASV mūsdienās ir ļoti pievilcīga valsts ekonomikas ziņā. Gadsimtu gaitā tā ir izveidojusies par ļoti spēcīgu lielvalsti. Tā kā viena no valsts sastāvdaļām ir tās iedzīvotāji, tautas attīstībai ir būtiska loma tās ekonomiskajā attīstībā. Ekonomika un sabiedrība atrodas savstarpējā mijiedarbībā.

Darbā tiek runāts par sabiedrības sociāli ekonomiskās stratifikācijas problēmu, jo tieši tā mūsdienās ir pati nozīmīgākā un lielā mērā ietekmē arī citas sociālās stratifikācijas izpausmes. ASV tās sekas ir labi redzamas- liels sabiedrības deklasēto elementu slānis, milzīgslabklājības līmeņa intervāls, zemāko šķiru neapmierinātība ar esošo situāciju u.c.

Vēsturiskās attīstības gaitā ASV ļoti liela loma ir politiskajai ietekmei uz ekonomiku. Demokrātiskās partijas ideoloģijai raksturīga lielāka iejaukšanās valsts ekonomiskajā situācijā, republikāniskajai mazāka. To nosaka partiju sastāvs. Demokrātiskajā partijā vairākumā ir liberāļi, republikāniskajā- konservatīvie.

Šķiru sadalījumu ASV sekmējusi arī industrializācija, iedzīvotāju skaita pieaugums, „sausais likums”, kurš ne tikai motivēja noziedzību, bet arī palīdzēja nelegālo alkohola tirdzniecību padarīt par ļoti ienesīgu biznesu, kā rezultātā noziedznieki, kas ar to nodarbojās kļuva par sava veida monopolistiem. Tā arī ekonomiskā cikla attīstība spēlē nozīmīgu lomu ekonomiskajā stratifikācijā. Lielas krīzes un depresijas, ekonomikas lejupslīdes palielina plaisu starp nabadzīgajiem un bagātajiem, kā arī veicina zemāko šķiru pārstāvju skaita pieaugumu. Piemēram, 1929. gadā sākušās krīzes iespaidā pēc pāris gadiem bezdarbnieku skaits ASV bija 15 miljoni. Un tā kā tolaik nebija stabilas sociālā nodrošinājumu sistēmas, tika apgrūtināta iekļaušanās atpakaļ ekonomiski aktīvajā zonā. Paradoksāli, bet arī ļoti strauja ekonomiskā cikla augšupeja var kļūt par nevienlīdzības motivatoru, jo šāda situācija ir labvēlīga lieliem uzņēmumiem, kas nes peļņu tikai dažiem cilvēkiem un veicina kapitāla uzkrāšanos augšējos slāņos, tieši tāpat kā recesijas gadījumā, palielinot plaisu starp šķirām.

Svarīgi jēdzieni:

Sociālā stratifikācija- viena no sabiedrības sociālās struktūras konkrētām izpausmēm. Sabiedrības nodalīšanās slāņos jeb stratos ar nevienlīdzīgu sociālo stāvokli. Tātad sociālā stratifikācija raksturo nevienlīdzību starp dažādām cilvēku grupām un to vietu sabiedrībā.

Stratifikācija vienmēr ir saistīta ar sabiedrības noslāņošanos grupās, kurām ir augstāka vai zemāka vieta un arī rangs (prestižs) sabiedrības sociālajā hierarhijā. (7.lpp.SSES)

Sociālais statuss- novērtēta pozīcija, kas raksturo attiecīgas pozīcijas rangu (prestižu) sociālajā hierarhijā.(8. SSES)

Sociālā mobilitāte- cilvēku vai grupu pārvietošanās starp dažādām sociālajā pozīcijām, jeb vietas maiņa stratifikācijas sistēmā. 9.SSES)

Kasta- sociāli reliģiska grupa, kurā piedzimstot cilvēks ar savu sociālo pozīciju nevar mainīt līdz mūža beigām.

Kārta- sociāla grupa, kur cilvēku sociālās pozīcijas tiek mantotas, balstoties uz tradīcijām un likumu.

Šķiras- lielas sociālas grupas, kas atšķiras no citām ar savu ekonomisko stāvokli, interesēm, dzīves stilu. (8. SSES)

Ievads.

Ekonomiskā nevienlīdzība ir ļoti aktuāla parādība mūsdienu modernajās sabiedrībās. Dažās tā ir vairāk izteikta, dažās mazāk. ASV ekonomiskā nevienlīdzība ir izteiktāka nekā lielākajā daļā industriālo valstu, un pēdējos gados tā kļūst aizvien izteiktāka. (1.)

2008. gadā portālā finacenet.lv ASV kopā ar vēl trīs pasaules valstīm nosauktas kā tās, kurās vērojama vislielākā nevienlīdzība starp turīgajiem un nabadzīgajiem. Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (OECD) ziņojumā par pieaugošo ekonomisko nevienlīdzību pasaulē tiek vēstīts, ka ekonomiskā izaugsme pēdējo gadu desmitu laikā turīgajiem sniegusi labumu krietni vairāk nekā nabadzīgajiem. OECD valstīs 10% bagātāko cilvēku vidējais ienākumu līmenis ir aptuveni deviņas reizes lielāks par 10% nabadzīgo iedzīvotāju ienākumu līmeni. (2.)

Vairāki sociologi ir nākuši klajā ar brīdinājumu, ka par spīti augstajam darba ražīgumam amerikāņu sabiedrība ir radījusi pastāvīgu deklasēto elementu slāni, kura tipiskākais pārstāvis ir bezdarbnieks un bezpajumtnieks, kas mitinās pilsētu graustu rajonos- noziedzības un narkomānijas perēkļos. (3.)

Sociāli ekonomiskā nevienlīdzība ir aktuāla problēma mūsdienu modernajās sabiedrībās, jo tā ilgtermiņā nenes labumu nevienai no šķirām. Tā kā ASV ir viens no spilgtākajiem piemēriem, šajā darbā tiks apskatīta sociāli ekonomiskā stratifikācija ASV uz tās vēsturiskās attīstības pamata.

1.Sociālās stratifikācijas jēdziens un būtība

Sociālā stratifikācija- hierarhisks sabiedrības sadalījums, pamatojoties uz sociālām īpašībām. Sociālās atšķirības tiek sadalītas sabiedrībā, kad piederība vai nepiederība kādai sociālai īpašībai, piemēram, bagātībai vai statusam kļūst par izplatītu principu indivīdu sistēmā ar nevienlīdzīgu atalgojumu. Dažādās sabiedrībās izmanto dažādus principus organizējot personu sadalījumu hierarhijā. Tradicionālās sabiedrības bieži izmanto iedzimtas īpašības kā pamatu stratifikācijai, bet modernajās sabiedrībās par kritēriju lielākoties izmanto labklājību un ienākumus. Stratifikācijas nozīme ir tāda, ka tiem, kas atrodas sistēmas augšpusē, ir lielāka iespēja piekļūt deficīta resursiem nekā tiem, kas sistēmas apakšā. (4.)

1.1. Stratifikācijas teorijas

Ietekmīgākās noslāņošanās teorētiskās pieejas ir tās, kuras ir izstrādājuši Kārlis Markss un Makss Vēbers. Lielākā daļa sekojošo stratifikācijas teoriju ir balstītas uz viņu idejām.

1)Marksa teorija. Markss uzskatīja, ka kārtu atšķirības pamatojas uz ražošanas līdzekļiem vai līdzekļiem, ar kuriem cilvēki var nodrošināt sev iztiku. Modernajās sabiedrībās ir divas galvenās šķiras: kapitālisti, kuriem pieder ražošanas līdzekļi un strādnieku šķira, kuri pārdod savu darbaspēku. Strādnieku šķira vairāk saražo nekā nopelna. Pievienotā vērtība ir kapitālistu ienākumu avots.

Šī Marksa teorija visspilgtāk atspoguļota viņa darbā „Kapitāls” (Das Kapital), kura pirmā daļa tika publicēta 1867. gadā.

2)Vēbera teorija. Vēbers uzskatīja, šķiru iedalījums pamatojas ne tikai uz ražošanas līdzekļiem, bet arī uz citiem avotiem,tādiem kā prasmes un spējas. Vi iņš saskatīja citu stratifikācijas aspektu starp šķirām- statusu, atšķirības starp sociālajā grupām, pagodinājumu un prestižu mijiedarbībā ar citiem aspektiem. Statusa iegūšana var būt neatkarīga no šķiru nevienlīdzības un var būt kā pozitīva, tā negatīva. Negatīvās grupas tiek sauktas par izstumtajām.

3)Vraita teorija. Vraits (Wraight) apgalvoja, ka ir trīs līdzekļi kā kontrolēt ekonomikas resursus:

Investīciju, naudas kapitāla kontrole;

Kontrole pār fiziskajiem ražošanas līdzekļiem;

Darbaspēka kontrole.

Kapitālisti kontrolē visas 3 šīs grupas, bet strādnieki nevienu no tām. Starpā ir pretrunīgs šķiru novietojums, tie, kuri ietekmē dažus (bet ne visus) ražošanas aspektus; piemēram, advokāti, kuri strādā lielās kompānijās.(1.178)

1.2.Sabiedrības sociāli ekonomiskās stratifikācijas būtība

Iespējams izdalīt vairākas relatīvi pastāvīgas sociālās stratifikācijas sistēmas.

Fiziski ģenētiskā stratifikācijas sistēma. Tās pamatā ir sociālo grupu noslāņošanās pēc dabiskām sociāli demogrāfiskām pazīmēm: dzimums, vecums, kā arī zināmām fiziskām īpašībām (spēks, skaistums veiklība utt.). Stiprākie ieņem augstāku stāvokli, vājākie- zemāku vietu sabiedrībā. Pārākums tiek pierādīts ar fizisko spēku (arī vardarbību), vēlāk šis pārākums tiek sankcionēts ar tradīcijas un parašu palīdzību. <

. . .

0x01 graphic

 Starp 1979. un 2009.gadutop 5 procentiem amerikāņu ģimeņu reālais ienākumu pieaugums ir 72,7 procenti, saskaņā ar tautas skaitīšanas datiem. Tajā pašā laika posmā, zemākā ienākuma kvintilē redzama reālo ienākumu samazināšanās par 7,4 procentiem. Tas ir krasā pretstatā 1947.-1979.gada periodā, kad visās ienākumu grupās labklājības līmenis bija līdzīgāks un zemākajās kvintilēs pat bija manāms ienākumu pieaugums.

Secinājumi

ASV gadījumā viennozīmīgi pierādās atziņa par to, ka 20% sabiedrības pieder 80% bagātību. Respektīvi, ļoti liela daļa sabiedrības ir ar nepietiekamu ienākumu līmeni.

Sociāli ekonomiskā stratifikācija pārsvarā vērojama modernajās sabiedrībās. To stimulē kapitālisms un brīvā tirgus veidošanās. ASV šis periods visizteiktākais ir industrializācijas un neatkarīgās valsts laikā. 19.- 20. gs.

Augstās muitas nodevas 19.gs. kavēja iekļūšanu ārvalstu tirgos, sašaurinājās vietējais tirgus, līdz ar to bagātību sadalījums kļuva vēl nevienmērīgāks.

Industriālisma un zinātnes progresa ietekmē paplašinājās iespējas attīstīt veiksmīgu biznesu ASV, piemēram, „Standart Oil Trust” trests, kas ir ekvivalents monopolam un kā rezultāts ir milzīga kapitāla koncentrācija vienā punktā, veicinot sabiedrības stratificēšanos.

Iedzīvotāju skaita pieaugums, lielais imigrantu pieplūdums veicināja konkurenci darba tirgū, labvēlīgu vidi brīvā darbaspēka ziņā uzņēmējiem, kā arī algu, ienākumu samazināšanos zemākajai šķirai ekonomiskās stratifikācijas sistēmā.

Sausais likums– 1919.g. – 1933.g. sekmēja nelegālo alkohola tirdzniecību, kā rezultātā veiksmīgākie (piemēram, Alkapones banda Čikāgā) kļuva par ietekmīgiem uzņēmējiem un mobilizējās kā augsta šķira sabiedrībā.

Pēc 1929.gada ekonomiskās krīzes valstī bija 15 miljoni bezdarbnieku, bet tie, kuriem vēl bija darbs, saņēma daudz mazākas algas. Arvien lielākai daļai iedzīvotāju ienākumu apjoms samazinājās un manāmāka kļuva atšķirība starp bagātajiem un nabagajiem.

Izmantotās literatūras saraksts.

Giddens, A. (1996) Introduction of sociology. Second edition. New York. London.

ww norton & company

http://www.financenet.lv/zinas/136580oecd_nevienlidziba_starp_turigajiem_un_nabadzigajiem_turpina_pieaugt LETA 16:38, 21. oktobrī, 2008 Avots skatīts 29.11.2011 plkst. 17:15

Ralfs F. L. (2001) Pasaules civilizācijas. 4. sējums. Mūsu laikmets. Rīga: RaKa 282.lpp.

Lawson, T. & Garrod, J. (2001) Dictionary of sociology. Chicago, Illinois, USA: Fitzroy Dearborn Publishers. 273 pages.

238. Lpp –

60. Lpp Pasaules civilizācijas. 3. Sējums. Jaunie laiki.1. daļa. Ralfs, F. L. u.c. , u.c. 2000.g.

325 lpp.

Lpp.. Pasaules vēstures atlants. 2. Daļa. Zvaigzne ABC Hermanis Kinders, Verners Hilgemanis.

*- R.D. Kornvels. Pasaules vēsture divdesmitajā gadsimtā. Tulkojums latviešu valodā, 1996, apgāds „Zvaigzne ABC” 184, 185, 186.

RTU Humanitārais institūts. Socioloģijas un pedagoģijas katedra. Elmārs Mūrnieks. „Sabiedrības sociāli ekonomiskā stratifikācija.” Rīga 2000

http://inequality.org/income-inequality/ Skatīts 5.12.2011. Plkst- 16:26

Apīnis, A. (1991). Grāmata un latviešu sabiedrība līdz 19. gadsimta vidum. Rīga: Liesma. 223 lpp.

Join the Conversation