Romas dievi

1399 0

Jupiters.

Jupiters bija debesu dievs. Jupiteru bieži sauca par Lukētiju. Viņš bija līdzīgs grieķu dievam Zevam.Jupiters bija Saturna un Rejas dēls.Viņš bija Neptūna un Plūtona brālis.Jupiters bija romas valsts aizbildnis, gaismas, zibens, pērkona, negaisa un lietus dievs.Viņu attēloja,kā bargu vīru ar lielu bārdu, platām krūtīm, gariem, sprogainiem matiem.Jupiters ir ozola un koku gars. Jupiters bija zemkopības aizbildnis, viņam bija veltīti vīnogu novākšanas svētki.

Junona.

Jūnona ir debesu dieviete seno romiešu mitoloģijā.Jupitera māsa un sieva.Laulību , laulības ceremoniju, dzemdētāju un precēto sieviešu aizbildne.Atbilst sengrieķu dievietei Hē ērai.

Merkurijs.

Merkurijs ir tirdzniecības dievs. Merkurijam tika veltīts templis pie Lielā cirka. Merkurija māte bija Maja. Kā ienākumu un bagātības dievu Merkuriju parasti attēloja ar maku un bieži to attēloja ar Fortūnu. Merkurija epitets bija laimīgais. Merkurijs vēlāk kļuva par dvēseļu pavadītāju uz mirušo valstību, par dievu vēstnesi un kalpu, mākslu un amatu aizstāvi, maģijas un astroloģijas zinātāju.

Neptūns.

Neptūns ir avotu , strautu un upju dievs.Zirgkopu un zirgu sacīkšu aizbildnis. Neptūnu attēloja ,kā atlētisku vīru ar trijžuburi rokā. Neptūns- viens no senākajiem romiešu dieviem. Pirmatnējā Neptūna būtība un kults maz zināmi. Acīmredzot Neptūns vienmēr bijis saistīts ar ūdeni. Par godu Neptūnam uzcelta templi un rīkoji svētki- neptunāliji. Neptūna svētki Neptunaliji svinēti 23.jūlijā, lai atvairītu sausumu. Jūras dieva Neptūna sieva bija Salacija.Neptūnu godāja tie, kas bija saistīti ar jūru vai tie, kas devās jūras ceļojumā.

Marss.

Marss ir kara dievs. Marsam veltītie dzīvnieki ir dzenis, zirgs, vērsis un vilks. Tika uzskatīts par Romas dibinātāju Romula un Rema tēvu. Par godu Marsam marta sākumā rīkoja svinīgus gājienus. Marss atbilda Arejam. Marss bieži tika attēlots uz monētām, kopā ar Honoru un Virtūtu.Viņš bija ļoti populārs armijā. Marss bija Augusta pavadonis, sargātājs, nomierinātājs.

Minerva.

Minerva ir dieviete. Viņa ir amatu un mākslas aizbildne.Minerva, Jupiteru un Junonu veidoja’’ Kapitolija triādi’’.No 3.gs. beigās p.m.ē. Minerva bija kara un gudrības dieviete.

Vulkāns.

Vulkāns ir postošās un attīrošās liesmas dievs. Vēlāk Vulkāns tika godāts kā dievs, kas sargā no ugunsgrēkiem.

Saturns.

Saturns ir viens no senākajiem romiešu dieviem. Saturns ir htonisks mirušo pasaules dievs. Saturns ir kā nepielūdzamu laika ritums, kurš iznīcina to, ko pats radījis, vai arī kā sēkla, kas atgriežas zemē, kas to radījusi. Saturnam tika veltīti nogalināto ienaidnieku ieroči, lai izpirktu izlietās asinis un novērstu to nelabvēlīgo ietekmi uz sējumiem. Astroloģijā Saturnu kā planētu uzskatīja par aukstu un drūmu, kas šādas īpašības piešķir arī cilvēkiem.

Venēra.

Venēra ir dārzu dieviete, kuras vārdu lietoja par sinonīmu augļiem. Vēlāk Venēra kļūst par skaistuma un mīlas dievieti.

Herkuls.

Herkuls ir bagātības vairošanas dievs. Tirgoņi un karavadoņi upurēja viņam desmito daļu savas peļņas un laupījuma. Herkula epitets bija neuzvaramais. Kareivjiem Herkuls bija uzvaras dievs, aristokrātiem- ideāla valdnieka prototips, gudrinieks.

Fortūna.

Fortūna ir laimes, gadījuma un veiksmes dieviete. Vēlāk viņa kļūst par ražas dievieti, kā arī mātes un sieviešu dievieti. Fortūna bija labvēlīga sievietēm, kas laulībā bijušas tikai vienu reizi. Fortūna ir bijusi attēlota arī uz monētām.

Portūns.

Portūns ir durvju dievs, dievs izejai uz upi vai jūru, ostas dievs. Viņam bija savs flamins un svētki- Portunāliji, ko svinēja pie Tibras 17.augustā.

Join the Conversation