Apraksts:

Tākā privatizācijas sertifikātu darbības termiņš strauji tuvojas beigām, tad vēl jo aktuālāka šķiet to ieguldīšana. Tādēļ daudziem sabiedrības locekļiem būtu aktīvi jāseko privatizācijas procesa norisēm uz privatizācijas objektu akcijām, kas piedalās Latvijas vērtspapīru tirgū

Darbs:

Cēsu 2 vidusskola

Referāts
Statistikā

Cēsu 2 vidusskolas
10.a klases skolnieces
Kates Anohinas


Darba vadītājs ___________________________




Cēsis1998
Satura rādītājs

1.
2. Ievads 2.lpp
3. Privatizācijas ietekme uz tautsaimniecību 3.lpp
4. Valsts īpašuma un zemesgabalu privatizācija 5.lpp
5. Pašvaldību īpašuma objektu privatizācija 8.lpp
6. Dzīvojamo māju privatizācija 9.lpp
7. Īpašuma tiesību atjaunošana 11.lpp
8. Nobeigums 12.lpp
9. Izmantotā literatūra 13.lpp



Ievads

Aplūkojot patreizējās norises gan pasulē, gan Baltijā, jo īpaši Latvijā, mēs arvien vairāk apzināmies ražošanas, tirdzniecības un starptautisko sakaru nepieciešamību, lai to nodrošinātu Latvija ir uzsākusi savu tirgu pārkārtot atbilstoši tai tirgus sistēmai, kas jau vairākus gadu desmitus ir pierādījusi savu funkcionēšanas spēju-tirgus ekonomika. Tādēļ liela nozīme ir iesāktajai, vēl nepabeigtajai un aktuālajai privatizācijas programmai. Par cik vēl joprojām ir aktuāla arī privatizācijas serifikātu realizācija, autors šajā darbā piedāvā patreizējā privatizācijas stāvokļa analīzi. Vēl joprojām ir vairāki valsts objekti, kuri privatizācijas gaitā gaida savus saimniekus, kas intensīvāk varētu veicināt to attīstību. Līdz ar īpašnieku iegūšanu, uzņēmumos ir gaidāms ražošanas un apgrozījuma pieaugums, kas tāpat veicinās arī Latvijas iekšzemes kopprodukta pieaugumu. Privatizācija zināmā mērā norāda uz to, cik sabiedrība ir maksātspējīga, kāds ir tās naudas resursu fonds. Tā tiek ietekmēta ar banku aizdevumu procentu likmēm, kā arī ar investoru ieinteresētību (uzņēmumu privatizācija).
Tākā privatizācijas sertifikātu darbības termiņš strauji tuvojas beigām, tad vēl jo aktuālāka šķiet to ieguldīšana. Tādēļ daudziem sabiedrības locekļiem būtu aktīvi jāseko privatizācijas procesa norisēm uz privatizācijas objektu akcijām, kas piedalās Latvijas vērtspapīru tirgū.
Šī darba mērķis ir iepazīties ar Latvijas Republikā veiktajiem privatizācijas darījumiem un izskatīt privatizācijas procesa gaitu reālos faktos, aplūkot kādi resursu daudzumi ir novirzīti uz uzņēmumu privatizāciju, to parādu nomaksāšanu, kā arī kādi naudas līdzekļu daudzumi ir tikuši novirzīti dzīvojamo platību privatizēšanā. Laika posms, kas šajā darbā tiks apskatīts, ir robežas no 1993.-1997.gada II pusei.


Privatizācijas ietekme uz tautsaimniecību

Īpašuma tiesību reformēšana Latvijā tika uzsākta 1991.gada II pusē, realizējot LR AP 1991.gada 20.marta lēmumu “Par valsts īpašumu un tā konversijas pamatprincipiem”. Atbilstīgi tam valsts īpašuma objekti, kas netiek bez maksas nodoti pašvaldību valdījuma un likumā noteiktajā kārtībā denacionalizēti, tiek privatizēti. Laika periodā no 1991.gada jūnija līdz 1994.gada jūlijam valsts īpašumā esošo uzņēmumu un statūtsabiedrību privatizāciju veica nozaru ministrijas, atbilstoši lauksaimniecības un zvejnieku kolhozu, pašvaldību tirdzniecības, sabiedriskās ēdināšanas un sadzīves pakalpojumu, zemes lauku apvidos, agroservisa, piena, gaļas pārstrādes uzņēmumu, maizes ražošanas valsts uzņēmumu privatizācijas likumiem. Ņemot vērā uzņēmumu valdības un nozaru ministriju priekšlikumus, Latvijas valdība kartu gadu sastādīja un apstiprināja privatizējamo un neprivatizējamo valsts uzņēmumu un to atsevišķu strukturvienību sarakstus. Līdz 1993.gada beigām privatizējamo valsts uzņēmumu sarakstā tika iekļauti 712 uzņēmumi un to daļas, bet neprivatizējamo uzņēmumu sarakstā - 558, taču līdz 1994.gada jūnijam privatizācija bija pabeigta tikai 131 rūpniecības, lauksaimniecības, celtniecības u.c. nozaru uzņēmumā jeb 19% no prvatizēšananai paredzētajiem uzņēmumiem (698). 1993.gada beigās 68,6% no rūpniecības kopprodukcijas ražoja valsts organizāciju īpašumā esošie uzņēmumi (sk.1.tabulu).
1.tabula
Īpašuma formu īpatsvars rūpniecības produkcijas ražošanā
(procentos no kopapjoma)

1993 1994 1995 1996
Valsts īpašums 65.0 49.2 41.9 32.4
Pašvaldību īpašums 3.6 4.0 4.8 4.3
Privātais sektors 17.8 26.9 31.2 42.4
Jauktais īpašums ar valsts kapitāla daļu 13.4 19.8 22.1 20.9

Tā kā likumi, kas noteica privatizācijas procesu lauksaimniecības nozarē, tika pieņemti jau 1991.-1992. Gadā, privātā sektora īpatsvars lauksaimniecības produkcijas ražošanā ir salīdzinoši augstāks nekā rūpniecībā (sk.2.tabulu).
2.tabula
Īpašuma formu īpatsvars rūpniecības produkcijas ražošanā
(procentos no kopapjoma)

1990 1991 1992 1993 1994 1995 1996
Valsts saimniecības un statūtsabiedrības 72 66 48 35 27 24 24
Zveijnieku saimniecības, piemājas un personīgās palīgsaimniecības 28 34 52 65 73 76 76

1994.gadā tika pabeigta piena pārstrādes uzņēmumu privatizācija, 1996.gadā - maizes un gaļas ražošanas, bet 1997.gadā -labības glabāšanas un pārstrādes uzēņemumu privatizācija. Lauksaimniecības nozarē turpina darboties 116 statūtsabiedrības, kas izveidojušās uz bijušo kolhozu un sovhozu bāzes.
Privatizācijas politikas maiņu noteica Latvijas valdības deklarācija 1994.gada septembrī. Jaunā privatizācijas politika paredzēja aktivizēt privatizācijas procesus visā tautsaimniecībā, lai iespējami ātrāk radītu labvēlīgu vidi privātā kapitāla darbībai un veicinātu investīciju piesaisti ekonomikas attīstībai. Valstī sāka realizēt centralizētu, visaptverošu, uz tirgus pamatiem balstītu privatizāciju, pakāpeniski iesaistot privatizācijas procesā privatizācijas sertifikātu īpašniekus. 1994.gadā tika dibināta bezpeļņas organizācija valsts akciju sabiedrība “Privatizācijas aģentūra”, kas nodrošina privatizācijas procesu, investīciju piesaisti, akciju publisko piedāvājumu, uzņēmumu valsts budžeta parādu kapitalizāciju un zemes gabalu zem valsts īpašuma objektiem privatizāciju. Privatizācijas procesa un privatizācijas normatīvo aktu sakārtošana ir nodrošinājusi to, ka privātsektors 1996.gada beigās deva 59% no iekšzemes kopprodukta un nodarbināja 64% strādājošo (sk.1.grafiku)
1.grafiks



Valsts īpašuma un zemesgabalu privatizācija

Vairāk nekā 95% valsts uzņēmumu ar MK lēmumu ir nodoti privatizācijai, tai nav nodoti pagaidām daži specializētie uzņēmumi (valsts a/s “Lidosta Rīga”, a/s “Latvijas dzelzceļš”, a/s “Latvijas pasts” un Rīgas brīvosta) un kūltūras iestādes, pavisam privatizācijai nodoti 848 dažādi valsts īpašuma objekti no tiem 35 - ar vairāk nekā 500 strādājošajiem (sk.3.tabulu).
3.tabula
Valsts īpašuma objektu privatizācija 1994.-1997.gadā*

1994 1995 1996 1997
Privatizācijai nodoto objektu skaits 238 453 829 848
Apstiprināto privatizācijas objektu skaits 39 397 711 978
Pārdoto objektu skais 15 247 516 760
Kopējā objektu pārdošanas cena, Ls milj. 1.5 34.8 37.2 151.3
Garantētās investīcijas, Ls milj. 1.1 18.2 37.8 36.9
Pārņemamās saistības, Ls milj. 0.3 14.7 36.5 146.6
Pirkumu līgumos garantēto darba vietu skaits 297 13870 14103 19853
*LPA dati

Privatizācijas aģentūra 1997.gadā ir saglabājusi iepriekšējo tempu - t.i. 1 objekta pirkuma līgums dienā; 1997.gada 10 mēnešos - 244 valsts īpašuma līgumi, 20 valsts kapitāla daļu līgumi, 3 nekstamā īpašuma līgumi. Pilnībā pabeigta 9 valsts uzņēmumu likvidācija denacionalizācijas jomā aģentūras darbība aktivizējusies - izskatītas 146 lietas, t.i. vairāk kā iepriekšējos 3 gados kopā. Kopējā cena 1997.gada 10 mēnešos bija 151.3 milj.Ls, no kuriem 44% maksājumu veica Ls, bet 55.6% - privatizācijas sertifikātos.
Līdz 1997.gada 6.novembrim privatizacijas publiskā piedāvājuma programmā par sertifikātiem ir piedāvātas 62 uzņēmumu akcijas. Par publiskā piedāvājuma pārdotajām akcijām līdz 1997.gada 1.novembrim ieskaitīti 9.7. milj.privatizācijas sertifikātu.
Privatizācijas aģentura plāno privatizācijas publiskajā programmā vēl iekļauti apmēram 19 tādu valsts īpašuma objektu akcijas, kuru kopējais pamatkapitāls ir aptuveni 320 milj.latu.
Privatizācijas publiskā piedāvājuma programma devusi ievērojamu ieguldījumu kapitāla tirgus attīstībā Latvijā. Rīgas fondu biržā tiek kotētas privatizācijas procesā emitētās akcijas.
Privatizācijas aģentūra paredz uzsākt nelielas akciju daļas pārdošanu starptautiskajā vērtspapīru tirgū, izmantojot globālo depozitāro sertifikātu programmu. Pirmā sabiedrība Latvijā, kuras akcijas kotēšana uzsākta ārzemēs, ir Latvijas Unibanka. Globālo depozitāro sertifikātu ietvaros paredzēts realizēt 4.8 milj. Unibankas akciju. Īstenojot ieceri vaiekt minēto vērtspapīru apgrozību Londonas biržā, tiks celts Unibankas prestižs un veicināts privatizācijas process Latvijā.
Latvijas naudas ieviešanas procesā (1992.-1993.gads), kā arī banku krīzes (1994.-1995.gads) dēļ gandrīz visiem privatizācijas procesā esošajiem uzņēmumiem un uzņēmējsabiedrībām bija uzkrājies aptuveni ¼ miljarda Ls liels kopējais parāds valsts un sociālajam budžetam. Lai atvieglotu privatizēto un privatizējamo valsts rūpniecības un lauksaimniecības uzņēmumu grūto finansiālo stāvokli un nodrošinātu parādu ieskaitīšanu budžetiem, 1996.gadā Latvijas valdība nolēma sākt valsts budžetā ieskaitāmo maksājumu pamatparāda kapitalizāciju. Pirmā gada pieredze, diemžēl, liecina, ka ievērojams skaits parādu kapitalizācijas subjektu neatbilst minētajiem nosacījumiem, līdz ar to šis process attīstās navienmērīgi (sk.4.tabulu)

4.tabula
Valsts nodokļu parādu kapitalizācija Privatizācijas aģentūrā ceturkšņa griezumā
(tūkst.Ls)
1996 1997 Kopā uz 1997.gada 15.novembri
IV I II III
LPA apstiprināto parādu kapitaliz. Noteikumu skaits 4 25 15 10 60
Kopējā summa 2117 7826 6249 9265 28453
tai skaitā
pamatparāds
1250 4457 3243 3602 14031
Kapitalizējamais pamatparāda palielinājums 239 1518 1337 1854 5567
Dzēšamā kavējuma/soda nauda 628 1851 1669 3809 8855

Kapitalizācijas procedūra paredz nodokļu maksājmu pamatparāda summas aizstāšanu ar statūtsabiedrības kapitāla daļām tādā pašā vērtībā, palielinot pamatkapitālu. Ja statūtsabiedrības dalībnieki vai pati statūtsabiedrība likumā un tās statūtos noteikatjos gadījumos neizmanto pirmpirkuma tiesības, šīs kapitāla daļas tiek pārdotas atklātā izsolē vai Rīgas fondu biržā. Par akcijām (kapitāla daļām), kas ir ekvivalents pamatparādam, jāmaksā Ls, par nodokļu parāda palielinājuma daļu - sertifikātos. Privatizācijas