Apraksts:

Pirmā palīdzība un viss par to.

Darbs:

darbs darba aizsardzība

Rīga, 2008

PIRMĀS MEDICĪNISKĀS PALĪDZĪBAS SNIEGŠANA CIETUŠAJIEM

1. PIRMĀ PALĪDZĪBA

Pirmā palīdzība ir palīdzība cietušajiem, ko sniedz dzīvībai un veselībai kritiskos apstākļos persona ar vai bez kvalifikācijas medicīnā, neatkarīgi no sagatavotības un ekipējuma, savu zināšanu un iespēju apjomā. Lai pareizi sniegtu pirmo palīdzību, glābējam ir jāievēro atsevišķu pasākumu secība (glābšanas ķēdīte):
Tūlītējie pasākumi:
 izvērtēt paša un cietušā drošību (nevilkt ārā no elektrības ietekmes zonas, pirms strāva nav atslēgta);
 nodzēst liesmu, atslēgt elektrību, izslēgt gāzi;
 apturēt dzīvībai bīstamu asiņošanu;
 nepieciešamības gadījumā “A B C”;
 uzstādīt brīdinājuma zīmes negadījuma vietas norobežošanai.
Ātrās medicīniskās palīdzības (ĀMP) izsaukšana (ar iespējamiem sakaru līdzekļiem, kā arī izmantojot garāmbraucējus vai gājējus). Jāziņo:
 kur noticis (precīzu negadījuma vietu );
 kas noticis;
 cik cietušo un kādi bojājumi;
 atbild uz pārējiem jautājumiem.

UZMANĪBU!
Ātrās palīdzības izsaukuma telefona numurs 03 joprojām ir spēkā, taču tas darbojas turpat kur darbojās - tikai bijušajā PSRS, un t.s "sociālistiskās sadraudzības valstu" teritorijās. Tagad tas cituviet ir saglabāts, taču mēģinot izsaukt ātro palīdzību pa šo numuru, īpaši ārzemēs, var rasties problēmas, jo pārējā pasaulē neatliekamo, tai skaitā arī ātro palīdzību izsauc tikai pa starptautisko neatliekamās palīdzības izsaukuma numuru: 112 uz šo numuru var zvanīt visā Rietumeiropā, arī Latvijā, Amerikā, utt., bez maksas no jebkura telefona, taksofona, arī mobilā telefona, neatkarīgi no tā, kura kompānija (LMT, BaltCom GSM, utt.) šo telefonu apkalpo. Zvanīt var arī tad, ja mobilais telefons ir atslēgts no operatora. Ja vien mobilais telefons ir tehniskā kārtībā, zvans 112 būs efektīgs vienmēr!

Pirmā palīdzība:
 sīkāku brūču pārsiešana;
 cietušo apsegšana vēsā laikā;
 bezsamaņā guļošo novietošana stabilā sānu guļā;
 satrauktu nomierināšana u.c.
Transportēšanas nepieciešamība: cietušo nedrīkst vest nepiemērotā transporta līdzeklī. Un tomēr tas jādara, ja:
 cietušais smok vai noasiņo;
 klimatiskie apstākļi pasliktina cietušā stāvokli;
 sakaru trūkums neļauj saņemt palīdzību;
 sieviete dzemdē.


2. BEZSAMAŅAS NOTEIKŠANA

Cilvēks, kas atrodas bezsamaņā, neatbild uz uzrunu un nereaģē uz pieskārienu vai sāpīgu kairinājumu. Jāatceras secība :
1. uzrunāt – “ko guli, kas noticis ?”;
2. papurināt aiz pleca, bet, ja nereaģē, tad
3. izdarīt sāpīgu kniebienu rokas iekšpusē vai kājā.
Neaizmirstiet lūgt kādam citam izsaukt ātro palīdzību. Ja cietušais ir bezsamaņā, tad tālākas palīdzības sniegšanai ir nepieciešams:
“A” - novietot cietušo uz muguras uz cieta pamata;
- pārliecināties vai cietušais elpo;
- atliekt galvu, pārbaudīt mutes dobumu un nepieciešamības gadījumā to atbrīvot no ēdiena paliekām, un, pietuvinot savu vaigu, sajust izelpas gaisu un reizē novērot krūšu kurvja kustības.
Elpošana ir jāvērtē ne mazāk kā 10 sekundes. Ja cietušais elpo normāli, tad pagriezt to stabilā sānu guļā. Ja cietušais neelpo, tad pēc mutes dobuma pārbaudes izdarīt:
“B” - nekavējoties sākt elpināšanu "mute - mutē" 2 izelpas pēc kārtas, tad tūdaļ pārbaudīt pulsu uz kakla - miega artērijas abās pusēs pēc kārtas (bet ne vienlaicīgi), lai neradītu asins cirkulācijas traucējumus galvas smadzenēm. Pulss jākontrolē vismaz 5 sekundes katrā pusē. Ja pulss saglabāts, tad turpināt tikai elpināšanu 10 - 12 reizes minūtē, pēc katras minūtes atkal pulsa pārbaude.
Ja pulsa nav, jāsauc palīgā "sirdsdarbības apstāšanās!" un jāuzsāk:
“C”- slēgto sirds masāžu:
- atsegt krūšu kurvi;
- sataustīt pareizo masāžas vietu uz krūšu kaula;
- pareizi novietot rokas un izdarīt 15 masāžas uzspiedienus, saspiežot krūškurvi 4 - 5 cm (pieaugušam cilvēkam), patērējot 10 - 11 sekundes;
- seko jauna izelpa 2 x, pēc tam atkal 15 x masāža;
- pēc 4 šādiem cikliem (2:15) - pulsa kontrole.
Uzsākto elpināšanu un sirds masāžu turpināt:
- līdz atjaunojas sirds darbība un elpošana;
- ierodas ātrā palīdzība.
Ja ir divi glābēji, tad viens elpina, otrs - izdara sirds masāžu. Elpināšanas un masāžas attiecība ir 1:5. Pēc 10 cikliem - pulsa kontrole. Pēc laika glābēji, nepārtraucot atdzīvināšanu, var mainīties vietām.


A B C

"A B C " īpatnības bērniem no 1- 8 gadu vecumam:
Bērnam gan elpošana, gan sirdsdarbība ir biežāka nekā pieaugušam, tāpēc elpināšana ir jāizdara 20 reizes minūtē. Sirds masāžu izdara ar vienas plaukstas pamatni, vienu pirkstu uz augšu no ribu loka savienojuma, 2 - 3 cm dziļi ar frekvenci 80 reizes minūtē. Elpināšanas un masāžas attiecība ir 1:5. Par sirdsdarbības atjaunošanos liecina:
- sejas krāsas normalizēšanās;
- acu zīlīšu sašaurināšanās;
- pulsa sataustīšana.
Ja cietušais neelpo, tad jāturpina viņa elpināšana 10 - 12 reizes minūtē. Atjaunojoties elpošanai un sirdsdarbībai, cietušo jāturpina novērot, jo elpošanas un sirdsdarbības traucējumi var atkārtoties. Cietušā elpināšana ir jāuzsāk vai jāturpina arī tad, ja cietušais elpo mazāk kā 10 reizes minūtē. Ja atjaunojas elpošana - pagriezt cietušo stabilā sānu guļā.


3. ASIŅOŠANA

Palīdzība (ja ir ārēja asiņošana - caur brūci) jāsniedz, izmantojot vienreizējās lietošanas medicīniskos cimdus:
- asiņošanas apturēšana jāveic, cietušajam atrodoties guļus stāvoklī;
- izspiest brūci ar pirkstiem vai plaukstu;
- ja asiņo brūce rokā/kājā, tad roku/kāju pacelt uz augšu (ja nav kaulu lūzumi);
- nospiest asiņojošo asinsvadu tālāk no brūces;
- uzlikt spiedošu pārsēju;
- žņaugu drīkst pielietot tikai ārkārtējos izņēmuma gadījumos:
 ja ar spiedošu pārsēju asiņošana nav apturēta (lielo arteriālo asinsvadu bojājuma gadījumā rokā un kājā, kad asiņošana apdraud cietušā dzīvību);
 traumatiskas amputācijas gadījumā;
 ja ir vaļējs lūzums ar stipru asiņošanu.
Pielietojot žņaugu jāatceras, ka:
- to drīkst likt tikai uz drēbēm;
- 5 cm virs brūces;
- nedrīkst pārāk stipri novilkt žņaugu, lai netraucētu nervu;
- pēc žņauga uzlikšanas jāatzīmē uzlikšanas laiks;
- žņaugu nedrīkst turēt ilgāk par 1 stundu vasarā un 2 stundas ziemā. Žņauga pagatavošanai var izmantot elastīgu audumu, šalli u.c. Pēc žņauga uzlikšanas, iešinēt ekstremitāti kā pie lūzuma.
Iekšēju asiņošanu izraisa iekšējo orgānu bojājumi. Tās pazīmes ir: pieaugošs ādas bālums, āda klāta aukstiem sviedriem, vēsas ekstremitātes, slāpes, ātrs, vāji taustāms pulss.
Ja ir aizdomas par iekšēju asiņošanu, tad cietušajiem ir:
- jānodrošina miers;
- uz iespējamās asiņošanas vietas jāuzliek aukstums, cietušo steidzami jānogādā medicīnas iestādē.
Visos lielāku asins zuduma gadījumos (ja cietušais ir pie samaņas ) jānogulda ar zemāk nolaistu galvgali (arī transportēšanas laikā).

4. BRŪCES

Pirmās palīdzības sniedzējs sniedz tikai pirmo palīdzību, nevis ārstē! Palīdzības uzdevums ir apturēt asiņošanu un pārsiet brūci, lai pasargātu to no tālākas infekcijas iekļūšanas brūcē.
Palīdzība:
- cietušais jānogulda vai jāapsēdina;
- brūce jāpārsien ar tīru pārsēju, ievērojot arī asiņošanas apturēšanu.
Aizliegts:
- mazgāt brūci;
- lietot ziedes, aerosolus, dezinfekcijas līdzekļus;
- izvilkt svešķermeņus.
Izņēmums:
- apdeguma brūci nepieciešams atdzesēt;
- dzīvnieku koduma brūci mazgāt ar ziepju ūdeni (bīstami inficēties ar trakumsērgu).
Ja brūcē palicis svešķermenis, to neizņemt un nekustināt, brūci pārsiet kopā ar svešķermeni.

5. SKELETA TRAUMAS

Cilvēkiem bez medicīniskās izglītības ir grūti atšķirt dažādu traumu veidus (sasitumus, mežģījumus, lūzumus), tāpēc katru tādu traumu nosacīti jāuzskata par lūzumu. Sniedzot palīdzību, svarīgi nepastiprināt sāpes, bet vaļēja lūzuma gadījumā apturēt asiņošanu un pārsiet brūci. Pie traumas nedrīkst mainīt cietušā stāvokli un pārvietot to bez sevišķas nepieciešamības, kamēr notikuma vietā ierodas ĀMP.

1.Roku/kāju traumas pazīmes:
- sāpes;
- deformācija;
- nespēja kustināt roku/kāju.
Palīdzība:
- saglabāt traumas radīto deformāciju;
- izdarot mobilizāciju, padarīt nekustīgu vismaz vienu locītavu virs un vienu locītavu zem traumas vietas, izmantojot dažādus gadījuma priekšmetus;
- roku fiksēt trīsstūrveida lakatiņā. (ja traumēts augšdelms vai kāja);
- nekustināt un nepārvietot, ja tas nav absolūti nepieciešams;
- izsaukt ātro palīdzību;
- ārkārtējā gadījumā, ja cietušo nepieciešams transportēt pašam, tad traumēto roku fiksēt pie krūšu kurvja; kājai gar abām pusēm piesaitēt attiecīga garuma dēlīšus vai citus gadījuma priekšmetus, vai arī piesaitējot veselo kāju pie traumētās.

2. Galvas traumas pazīmes:
- apziņas un līdzsvara traucējumi;
- bezsamaņa;
- reibonis, slikta dūša vai vemšana;
- paplašināta acu zīlīte vienā acī.
Palīdzība:
- noguldīt ar paceltu ķermeņa augšdaļu;
- ja ir vemšana, tad cietušā galvu pagriezt uz sāniem;
- izsaukt ĀMP.
3. Mugurkaula traumas pazīmes:
- sāpīga mugurkaula deformācija;
- iespējami jušanas un kustību traucējumi.

Palīdzība:
- ja nav nepieciešams izdarīt sirds-plaušu atdzīvināšanu, tad vēlams nemainīt cietušā stāvokli, līdz ierodas ĀMP;
- ārkārtējos gadījumos (sakaru trūkums, slikti klimatiskie apstākļi) cietušo transportē pašu spēkiem, to noguldot uz cieta pamata.
4. Krūšu kurvja traumas pazīmes :
- sāpes, kas pastiprinās elpojot;
- apgrūtināta elpošana, smakšana;
- klepus;
- asins atklepošana;
- pulsa paātrināšanās.
Palīdzība:
- cietušo novietot pussēdus vai guļus uz traumētās puses, lai mazinātu sāpes un atvieglotu elpošanu;
- izsaukt ĀMP.
Smakšanas gadījumā, ja nav iespēja nodrošināt elpošanu, steidzami transportēt.
Ievainojuma gadījumā bez minētām pazīmēm ir arī vēl brūce, caur kuru elpojot krūšu kurvī iekļūst gaiss, kas vēl vairāk apgrūtina elpošanu. Bez iepriekšminētajiem palīdzības pasākumiem, jāuzliek ciešs pārsējs uz brūces.
5. Vēdera traumas pazīmes:
- sāpes vēdera apvidū pēc traumas;
- cietušais ieņem piespiedu saudzējošu stāvokli, lai mazinātu sāpes;
- slāpes.
Vēdera ievainojuma gadījumā bez jau