Darbs:

ķites, tepes un tipogrāfisko krāsu ražošanas, pārveidošanas, piegādes un izmantošanas atkritumi;
• foto rūpniecības atkritumi;
• termisko procesu neorganiskie atkritumi, nederīgas iekārtas un smalcināšanas atkritumi;
• atstrādātas eļļas, par šķīdinātājiem izmantoto organisko vielu atkritumi;
• baterijas un akumulatori.

Ja zivis, kuru ķermeņos ir uzkrājušies smagie metāli vai kādas citas indīgas vielas, izmanto barībai, var saindēties. Daudzas valstis atbrīvojas no atkritumiem, tos izvedot speciālās baržās un noslīcinot okeānā. Šādas rīcības sekas jau liek par sevi manīt...


4.3 Mājsaimniecībā radītie bīstamie atkritumi

Kā jau minējām, arī mūsu sadzīvē rodas bīstamie atkritumi. Ikdienā mēs iegādājamies plaša patēriņa preces (arī iepakojumu), kas satur bīstamas vielas vai kam piemīt īpašības, kas ir klasificējamas kā bīstamas.
Iedzīvotāju radīto atkritumu sastāvā ir dažādas bīstamas vielas - Smagie metāli un to savienojumi:
• Dzīvsudrabs – toksisks un mutagēns, uzkrājoties organismā (smadzenēs, nierēs un aknās), dzīvsudrabs rada aknu bojājumus, smadzeņu darbības traucējumus un centrālās nervu sistēmas bojājumus, var izraisīt alerģiju. Dzīvsudrabs atrodas luminiscences spuldzēs, dzīvsudraba termometros, asins mērīšanas aparātos, dažos medikamentos, akumulatoros, baterijās, elektrības mērītājos, zobu plombēs un pesticīdos.
• Svins – toksisks, uzkrājas kaulos, var izraisīt anēmiju un vēzi, centrālās nervus sistēmas, plaušu un asinsrites sistēmas bojājumus. Svins atrodas pesticīdos, svina akumulatoros un baterijās, automobiļu radiatoros, māla trauku glazūrā, to izmanto krāsu un pigmentu ražošanā.
• Kadmijs – toksisks, uzkrājas aknās, nierēs, kaulos un matos, rada nieru, centrālās nervu sistēmas, kaulu bojājumus, hronisku saindēšanos, aizsusu un mazasinību. Kadmijs atrodas sārmu baterijās un fotoelementos, to lieto tērauda un dzelzs pārklāšanai.
• Niķelis – toksisks, kancerogēns, rada plaušu un kuņģa vēzi, alerģiju, dermatītu un asinsrites traucējumus. Niķelis atrodas galda piederumos, magnētos, iekšdedzes motoru svecēs, akumulatoros un baterijās.
• Arsēns – toksisks, kancerogēns, var izraisīt ļaundabīgos audzējus, uzkrājas muskuļaudos, piesārņo augsni, akumulējas gan sauszemes, gan ūdens ekosistēmās. Arsēns atrodas augu aizsardzības līdzekļos, kokmateriālus aizsarglīdzekļos, elektrisko un elektronisko aparātu sastāvā.
• Pesticīdi – indīgas ķīmiskas vielas, kas toksiski iedarbojas uz kādu noteiktu dzīvo organismu grupu. Tie nogulsnējas taukaudos, var izraisīt ļaundabīgo audzēju veidošanos un mainīt procesa norisi cilvēka organismā, izjauc bioloģisko līdzsvaru. Pesticīdus (insekticīdus, herbicīdus, fungicīdus, baktericīdus, rodentocīdus u.c.) izmanto cīņā ar kaitēkļiem.
• Organiskie šķīdinātāji – toksiski, kancerogēni, teratogēni, viegli uzliesmo vai sprāgst, gaistoši izraisa alerģiju. Organiskos šķīdinātājus plaši izmanto ķīmiskajā rūpniecībā, piemēram, kā traipu tīrīšanas līdzekļus, virsmu attīrīšanai, dažādu vielu šķīdināšanai un citur.
• Naftas produkti – toksiski, ātri iztvaiko. Naftas produktiem nonākot ūdenī, veidojas virsmas plēve, kas pārtrauc gaisa apmaiņu ar ūdeni, šādā plēvē koncentrējas citas piesārņojošas vielas – smagie metāli un hlororganiskie savienojumi. Naftas produktu lietojums ir visai plašs. Tos izmanto kā degvielu, smērvielas, bet bitumena formā – hidroizolācijas materiālu veidošanai. Eļļas izmanto transporta līdzekļos, motoros, gan sadzīvē, gan ražošanā lietojamos mehānismos. Savukārt smērvielas –kustīgu savienojumu eļļošanai un gultņos.
• Skābes un sārmi – lietoti lielā koncentrācijā, var izraisīt smagus apdegumus. Tie atrodas baterijās, akumulatoros, tos izmanto sadzīves ķīmijā.
• Medikamenti – bīstami, jo tiem raksturīga bioloģiskā aktivitāte, kā arī, nonākot kontaktā ar pārējiem atkritumiem, medikamenti var veidot toksiskus savienojumus, kas piesārņo ūdeni un gaisu. Tie var būt kaitīgi dzīviem organismiem. Medikamenti ir bīstami, arī lietojot tos neatbilstošās dozās, bez ārsta ieteikuma vai izmantojot novecojušus preparātus.
• Freoni – gāzes, kas negatīvi ietekmē ozona slāni. Freonus izmanto kā siltumnesēju dzēšanas iekārtās (ledusskapjos), aerosols un ķīmiskajā rūpnīcā.


4.4 Kā rīkoties ar mājsaimniecības bīstamajiem atkritumiem?


Latvijā iecerēts ievest mājsaimniecības bīstamo atkritumu savākšanas sistēmu, kas nosaka, ka:
• savā dzīvesvietā bīstamie atkritumi jānovieto atsevišķos maisiņos un jāuzkrāj līdz nodošanai, uzglabājot vietās, kur tiem nepiekļūst bērni vai dzīvnieki;
• uzkrātie bīstamie sadzīves atkritumi jānodod specializētai firmai, kas saskaņā ar grafiku regulāri apbraukās atkritumu galvenās radīšanas vietas, vai pašu spēkiem jāaizved uz savākšanas punktiem;
• savākšanas punktos katra veida bīstamie atkritumi jānovieto tam paredzētā konteinerā;
• atsevišķus bīstamos atkritumus, piemēram, baterijas un akumulatorus, var bez maksas nodot tirdzniecības vietās, kur šos izstrādājuma veidus pārdod.
4.5 Bīstamo atkritumu pārstrādes tehnoloģijas

Atsevišķu veidu bīstamo atkritumu šķirošana ir ļoti svarīga, jo, bīstamos atkritumus savācot kopā ar sadzīves atkritumiem un transporta līdzeklī tos sapresējot, kā to dara ar sadzīves atkritumiem, tie tiek atbrīvoti no iesaiņojuma un, nonākot saskarsmē ar citām vielām, var izraisīt bīstamas reakcijas. Savukārt nonākot sadzīves atkritumu izgāztuvēs, šīs vielas var piesārņot gruntsūdeņus un gaisu, līdz ar to pasliktinot mūsu dzīves kvalitāti.
Bīstamo atkritumu piejaukums otrreizēji izmantojamām izejvielām būtiski pasliktina to kvalitāti, liedzot tās pārstrādāt un izgatavoto produkciju pārdot tirgū. Šķirot svarīgi ir tāpēc, lai varētu noteikt un izmantot visatbilstošāko pārstrādes vai neitralizācijas metodi. Tāpēc bīstamo atkritumu savākšanu veic specializēti uzņēmumi, kas saņēmuši atļauju darbībām ar noteikta veida bīstamajiem atkritumiem. Mūsu valstī viens no lielākajiem uzņēmumiem, kas veic bīstamo atkritumu apsaimniekošanu, ir a/s BAO.
Bīstamo atkritumu pārstrādes pamatā ir atkritumu sagatavošana drošai noglabāšanai un šā procesa notekūdeņu attīrīšana, kā arī atsevišķa veidu bīstamo atkritumu materiālu pārstrāde un enerģijas iegūšana.

Bīstamos atkritumus iespējams pārstrādāt ar dažādām tehnoloģijām

• otrreizējā pārstrāde – tā ietver vielu separāciju, filtrāciju, destilāciju, ķīmisko reģenerāciju un šķīdinātāju ekstrakciju;
• fizikāli ķīmiskās pārstrādes process – tiek realizēta vielu mehāniska atdalīšana, neitralizācija, nogulsnēšana, ķīmiskā detoksikācija un oksidēšana reducēšana;
• bioloģiskā pārstrāde – tā balstās uz aerobiem (ar skābekli) vai anaerobiem (bez skābekļa) procesiem un tiek izmantota atsevišķu specifisku bioloģiski sadalošos atkritumu (piemēram, lopu apstrādes atkritumiem, mēslojumam, kas, iespējams, satur patogēnus, notekūdeņu attīrīšanas dūņām, ar naftas produktiem piesārņotas augsnes attīrīšanai, u.tml.) pārstrādei;
• termiskā pārstrāde tiek izmantota organisko bīstamo atkritumu pārstrādei. To pamatā var iedalīt oksidēšanās procesos jeb sadedzināšanā un gazifikācijas procesos. Atkritumu sadedzināšana ir visplašāk izmantotā pārstrādes metode, lai samazinātu bīstamo atkritumu daudzumu un to bīstamību videi un cilvēkiem. Latvijā darbojas vairākas speciālās bīstamo atkritumu sadedzināšanas krāsnis. Lielāko daļu naftas produktu atkritumus sadedzina Brocēnu cementa rūpnīcā, arī Olainē ir uzstādīta bīstamo atkritumu sadedzināšanas rūpnīca;
• imobilizācija – ķīmiskā fiksācija, iekapsulēšana, vielas stabilizēšana, tās pārvēršana cietā fāzē. Šī tehnoloģija pamatā izmantojama, apstrādājot metālapstrādes un dzīvsudraba atkritumus.


5. Atkritumi piekrastes joslā Latvijā

Kas apdraud piekrastes biotopus?
Visu piekrastes ekosistēmu degradē pludmales un kāpu izbraukāšana. Cilvēki lieto jūras krastu kā automašīnu ceļu. Tā tiek traucēti dabiskie krasta attīstības procesi un tiek izpostītas augu un dzīvnieku dzīvotnes, traucēts dzīvnieku barošanās un pārvietošanās, iztraucēti putni. Diemžēl pēdējos gados šī braukāšana kļūst aizvien intensīvāka.
Visi piekrastes biotopi aizvien vairāk cieš no nepārdomātas atpūtnieku darbības. Kāpās ir ļoti jutīga un trausla zemsedze. Jau neliels cilvēku skaits var taciņu izbradāt tā, ka augāja vietā paveras vienlaidus kaila smilts. Pēc tam cilvēki vairs negrib brist pa šādu smiltāju, tādēļ iet tam blakus, meklējot vietas, kur vēl kaut kas aug. Smilšainās takas kļūst aizvien platākas, veidojas vesels nekontrolējamu taku tīkls. Turklāt cilvēki ne tikai iznīcina augāju, bet arī dzīvnieku mājvietas, iztraucē putnus un izmētā atkritumus.
Līdz 1991. gadam Latvijas rietumu robeža bija daļa no PSRS robežas. Tādēļ lielā daļā piejūras iedzīvotāju pārvietošanās bija ierobežota un vairākas teritorijas vietējiem iedzīvotājiem bija slēgtas pavisam. Kopš neatkarības atjaunošanas pieeja jūrai ir kļuvusi brīva un jūras apmeklētāju skaits pieaug ar katru gadu. Diemžēl piejūras ciemati nav gatavi šādiem apmeklētāju daudzumiem – trūkst ceļu un labiekārtojumu, lai tūristi varētu atpūsties, nepostot dabu.
Gan baltās, gan pelēkās kāpas cieš no nepareizas apsaimniekošanas, kad kāpās stāda kokus un krūmus, nereti pat svešzemju sugas. Pelēkās kāpas ir rets un aizsargājams biotops. Diemžēl mežsaimnieki nereti pelēkajās kāpās stāda kokus, piemēram priedes, tā šo biotopu iznīcinot. Lielu postu piejūras biotopiem nodara arī neapdomīgi kāpu apzaļumotāji, kuri kāpu nostiprināšanai izmanto svešzemju sugas, piemēram, smiltsērkšķi un sudraba eleagnu. Šīs sugas ir agresīvas – kā nezāles tās strauji izplatās, iznīcinot vietējās augu un dzīvnieku sugas. Svešzemju sugu stādīšana kāpās arī ir aizsargājama biotopa iznīcināšana. Jūs varbūt neticēsiet, bet nereti ar to nodarbojas pašvaldību atbalstīti dārznieki.
Apdraudēto kāpu biotopu platība samazinās arī legālas un nelegālas būvniecības dēļ. Saskaņā ar aizsargjoslu likumu, piekrastes 300 metru aizsargjoslā ir aizliegta jaunu māju būvniecība un mežu ciršanu. Diemžēl ir dažādas iespējas, kā šo likumu apiet ar līkumu. Nereti cilvēki pilnīgas nezināšanas dēļ iebūvē ēkas pašos retākajos un aizsargājamākajos biotopos. Ja reiz būvniecība nepieciešama, tai varētu izvēlēties mazāk vērtīgus biotopus, vērtīgākos atstājot neskartus.
Kā aizsargāt piekrastes biotopus?

Piekrastes biotopu aizsardzībai ir nepieciešami stingrāki likumi, kas aizliegtu kāpu izbraukāšanu, apbūvēšanu un citādu iznīcināšanu. Vajadzīga pašreizējo likumu ievērošana. Vajadzīgi cilvēki, kas kontrolē cilvēku darbību kāpās un soda tos, kas likumus pārkāpj. Taču ir daudz lietu, kuras paveikt mums nepalīdzēs Saeima un kuras jāīsteno cilvēkiem turpat uz vietas.
Kāpas cieš no apmeklētāju darbībām. Turklāt atpūtnieku skaits piejūrā ar katru gadu pieaug. Mēs nevaram aizliegt cilvēkiem atpūsties pie jūras. Gluži otrādi, tūristu skaita pieaugums uzlabos piejūras pašvaldību ekonomisko situāciju.
Ja piekrastē būtu vairāk labiekārtojumu, lielāks skaits cilvēku varētu atpūsties, nedegradējot dabas vidi. Piemēram, kāpās ļoti nepieciešami ir labiekārtoti celiņi. Cilvēki nemaz nevēlas izbradāt kāpu mežus un brist pa dziļām smiltīm, taču diemžēl daudzās vietās tas ir vienīgais veids, kā viņi var aizkļūt līdz jūrai. Ja uz jūru vestu celiņi vai laipas ar koka pamatu, cilvēki ietu pa šiem celiņiem, neizbradājot kāpu zemsedzi. Celiņi, tiltiņi, laipas un kāpnes varētu vest pāri kāpām, un tad cilvēki tās varētu šķērsot, neizjaucot kāpu dabisko struktūru.
Kā pasargāt tos biotopus, kas ir visjutīgākie pret cilvēka ietekmi? Arī to daļēji var veikt ar labiekārtojumu palīdzību. Celiņus un citus labiekārtojumus (atpūtas vietas, skatu laukumus) var ierīkot tajos biotopos, kas ir pret cilvēka ietekmi visizturīgākie, šādi kaut nedaudz novirzot apmeklētāju plūsmu no retākajiem biotopiem un retākajām sugām. Lieki arī teikt, ka cilvēki daudz mazāk izmētātu atkritumus, ja viņu uzturēšanās vietās būtu izvietotas atkritumu tvertnes. Ka nepieciešamas mašīnu autostāvvietas apmeklētājiem izdevīgās vietās, nepieciešanas atpūtas vietas, soliņi, ugunskuru vietas un tamlīdzīgi. Visi šie labiekārtojumi ļautu lielākam cilvēku daudzumam atpūsties pie jūras, vienlaicīgi saglabājot aizsargājamos piekrastes biotopus.

6. Pasākumi par ciņu pret vides piesārņošanu

Piektdien, 12.augustā plkst.11.00 domubiedru grupa "Tīri meži" Rīgā, viesnīcas Hotel de Rome konferenču zālē rīko diskusiju ar preses piedalīšanos. Diskusijas mērķis ir pievērst sabiedrības uzmanību vides piesārņošanas problēmām un aicināt iedzīvotājus vairāk domāt par vides sakopšanu.
Diskusijā piedalīsies Vides ministrs Raimonds Vējonis, Tieslietu ministre Solvita Āboltiņa, Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrs Māris Kučinskis, Finanšu ministrijas Budžeta departamenta pašvaldību finansiālās darbības uzraudzības nodaļas vadītāja Baiba Tisenkopfa, Latvijas Zaļā punkta valdes priekšsēdētāja Undīne Būde, A/S "Latvijas Valsts meži" pārstāvis Tomass Kotovičs un pārstāvji no Latvijas Vides aizsardzības fonda, Pasaules Dabas fonda, Latvijas Atkritumu apsaimniekotāju asociācijas, Rīgas Meža aģentūras un SIA "Vides projekti". Diskusiju vadīs žurnālists Jānis Domburs.
Diskusijas galvenie jautājumi: -Kādi ir būtiskākie mehānismi, lai izmainītu Latvijas iedzīvotāju attieksmi pret dabas piesārņošanu? -Vai pastāvošā ārpus apdzīvoto vietu apsaimniekošanas kārtība ir apmierinoša esošajai situācijai Latvijā, īpaši Baltijas jūras piekrastes joslā? -Kāda ir Latvijas reģionu pašvaldību kapacitāte un finansējums šo problēmu risināšanai? -Kādā mērā lielāko satiksmes maģistrāļu iekārtojums ir atbilstošs to noslogojumam? Kas ir atbildīgs par nepieciešamo konteineru izvietošanu? -Kuri projekti un pašvaldību pieredze ir vispozitīvākā?
Pēdējos gados Latvijas iedzīvotāji arvien biežāk dodas pavadīt brīvo laiku pie dabas un tas, diemžēl, ir veicinājis Latvijas mežu, pļavu un pludmales piesārņojumu ar sadzīves atkritumiem, it īpaši plastmasas un stikla priekšmetiem. Problēmu rada arī privāto un vasaras māju iedzīvotāji, kas nereti savus atkritumu maisus atstāj tieši mežā. Diemžēl arī nevajadzīgo priekšmetu izmešana pa automašīnas logu Latvijā ir gandrīz kļuvusi jau par tradīciju, tāpēc mūsu ceļmalas dažviet izskatās pēc atkritumu izgāztuvēm.
Domubiedru grupa sadarbībā ar A/S "Latvijas valsts meži" šajā vasarā ir uzsākusi akciju "Tīri meži". Virkne raidījumu un rakstu par vides piesārņošanas problēmām un piesārņošanas samazināšanu jau tiek veidota sadarbībā ar Latvijas televīziju, radio un laikrakstiem.
7. Secinājumi


No savā darbā es varu secināt ka vides aizsardzībai ir kolosala nozīme. Tikai kopīgiem spēkiem un stradajot kopā mēs varam sasniegt norādītos mērķus un dibinat labvelīgo nākotni nākamai paaudzei.
Šo referatu var izmantot kā materialu vienai no galvenajām Latvijas problemām petīšanai, kā arī paplašināt savu redzesloku.
Man bija ļoti interesanti pētīt šo tēmu, jo pati piedalījos vides aizsardzības pasakumos.