Darbs:

attīstības stadijas , sagatavošnas veida, glabāšanas u.c. apstākļiem.

Pēc savām īpašībām augu izvilkumi iedalāmi atsevišķās grupās:
- Bioloģiski aktīvās vielas ar insekticīdu iedarbību, kas iznīcina kaitēkļus. Latvijā 30. gados augu aizsardzībā nereti izmantoja baobaba sakņu skaidiņas, kas ir tropu augs. Kukaiņu mirstību izraisa arī izvilkumi no vērmelēm, kreimenēm, kokāļiem. Toksiskas īpašības ir arī tabakas pulverim, ko izmanto spradžu, mušu, blakšu, ērču, kāpostu balteņu kāpuru apkarošanai.
- Bioloģiski aktīvās vielas ar repelentu iedarbību. Šeit var minēt ķiploku izvilkumu, kas atbaida laputis, ērces, tripšus. Apelsīnu, citronu un mandarīnu mizu izvilkumi. Izmanto arī vaivariņu, kliņģerīšu, kumelīšu, samteņu un citu augu izvilkumus, kam piemīt spēcīga īpatnēja smarža. Parasti smaržu dod augos esošās ēteriskās eļļas. Arī terpēns, ko satur dažādi skuju augi atbaida dažus kaitēkļus.
Ir izvilkumi, kam piemīt gan insekticīdu, gan repelentu īpašības. Šeit var minēt tomātu lapu un pasaknīšu izvilkums, kas satur tomatīnu, un kartupeļu lakstu izvilkums, kas satur karotīnu.
Mājas apstākļos iegūtos koncentrātus var izmantoto tūlīt pēc pagatavošanas un atšķaidīšanas līdz vajadzīgajai koncentrācijai. Tos var iepildīt slēgtos, vislabāk tumšos traukos un uzglabāt vēsumā, bet ne ilgāk par 10-12 mēnešiem, jo šo šķīdumu īpašības var būtiski mainīties.


Pesticīdu ietekme uz vidi un cilvēku.

Pesticīdus lieto galvenokārt lauksaimniecības kultūru sējumos, taču to cirkulācija gaisā, ūdenī un pārvitošnās pa dzīvajiem organismiem var veicīnāt pesticīdu plašu izplatīsanos apkārtējā vidē, tādejādi kaitējot cilvēka un dzīvnieka veselībai, un apdraudot citu sugu (arī aizsargājamo) eksistenci.
Lai pesticīdi negatīvi neietekmētu apkārtējo vidi un cilvēku, tie tiek pārbaudīti, reģistrēti un tiek noteiktas pesticīdu devas, izmantošanas laiks, pieļaujamās atliekas augsnē, augos, pārtikas produktos, lopbarībā un ūdenī, arī uzglabāšanas telpās. Ir arī noteikts laiks, cik dienas pēc pesticīdu lietošanas drīkst novākt ražu, lai tajā nebūtu vairāk pesticīdu atlikumu nekā pieļaujams. Tiek notikta arī darbīgās vielas ietekme uz augiem, dzīvniekiem, cilvēku un citām zoocenozēm. Katram preparātam jāievēro arī tā noārdīšanās laiks. Pēc iedarbības uz cilvēku iedala: sevišķi bīstamos, ļoti bīstamos, vidēji bīstamos un maz bīstamos pesticīdus.
Lietojot pesticīdus jāievēro darba drošibas notikumi un lauksaimniecībā atļauto pesticīdu saraksts. Jāpievērš uzmanība pesticīdu uzglabāšanai, jo tie var būt ļoti indīgi. Nepareizi lietojot pesticīdus, var notikt smagas saindēšanās. Pēc ilgāka laika, strādājot ar pesticīdiem, var resties dažādas alerģijas, ko cilvēki bieži pamato ar alerģisku reakciju pret kādu uzturproduktu, taču tā var dūt reakcija pret šī produta audzēšanas procesā izmantotajiem pesticīdiem.
Daudzu pesticīdu negatīvās īpašības tiek konstatētas pat pēc vairākiem gadu desmitiem, kad kaitīgās vielas nodarījušas pat neatgriezeniskus procesus, ļoti negatīvi ietekmējot cilvēka imūnsistēmu, izmainot iedzimtības informāciju. Daudziem pesticīdiem, kas ir maz izpētīti tikai vēlāk tiek atklātas kancerogēnas īpašības. Tāpēc vajadzētu lietot pārbaudītus un pazīstamus preparātus.
Apstrādājot pārtikā izmantojamos augus ar pesticīdiem var mainīties to garša, smarža un citas fizikālās īpašības. Kādā Francijas vīnaudzētavā pagāja 30 gadi, līdz tika noskaidrots, ka vīna garšas kvalitāti bojā pesticīdi, ko izmantoja vīnogulāju aizsardzībai pret kaitēkļiem.
Tikai daļēji pareizs uzskats, ka, lietojot lielāku daudzumu vai koncentrāciju pesticīdu, tiks panākts labāks aizsardzības efekts. Katram preparātam ir stingri notikts kā, kad un cik to lietot, pretējā gadījumā pats augs var attīstīties lēnāk, bez tam tiek piesārņota apkārtējā vide un tiek negatīvi ietekmētas cilvēka un mājdzīvnieku veselības. Jāievēro arī pareiza objektu apstrāde ap pesticīdiem, lai pēc iespējas mazāk pesticīdu nonāktu apkārtējā vidē un neietekmētu citas sugas. Kā piemēru var minēt agrāk plaši izmantoto pesticīdu izsmidzināšanu no gaisa ar lidmašīnu, kā rezultātā pesticīdi piesārņoja apkārtējo vidi. Pie kolhozu laukiem augušie burkāni nebija kurmju sagrauzti, kad ar pesticīdiem tika apstrādāti lauki, taču pēc kolhozu sabrukuma āboli ir kļuvuši tārpaini, kas liecina, ka notiek plaša pesticīdu izplatīšanās apkārtējā vidē. Tikai, ievērojot pesticīdu lietošanas notikumus, var panākt vajadzīgos rezultātus bez negatīvām sekām.
DDT jeb dihlordifeniltrihloretāns tika atklāts 1874. gadā, bet masveidā to sāka ražot un lietot 2. pasaules kara laikā, kad DDT kā insekticīdu lietoja asinssūcēju kukaiņu iznīcināšanai. Tiek lēsts, ka pasaulē saražots vairāk nekā trīs miljoni tonnu DDT!
DDT un citu hlororganisko insekticīdu cirkulācija dabā, tiem uzkrājoties augsnē, ūdeņos un dzīvajos organismos, veicinājusi daudzu sugu dzīvnieku skaita (it īpaši putnu) samazināšanos un pat bojāeju. DDT spēj iedarboties negatīvi uz cilvēku organismu un nervu sistēmu.
Latvija bija pirmā valsts pasaulē, kas 1966. gada 15. septembrī aizliedza DDT lietošanu augu aizsardzībā. Ar šo Ministru padomes lēmumu tika ierobežota heksahlorana savienojumu lietošana. Pēc dažiem gadiem no atļauto pesticīdu saraksta tika svītroti arī polihlorpinens un polihlorkamfens. Pēc tam, kad 1968. gadā tika aizliegts lietot hlororganiskos pesticīdus, krietni samazinājās vides piesārņojums ar stabilajiem hlororganiskajiem savienojumiem. Ceru, ka, izlasot šo materiālu, jūsos nostiprināsies pārliecība, ka nedrīkstam pieļaut bīstamu projektu īstenošanu Latvijā, jo bez lielīšanās varam teikt, ka Latvija ir Zaļā zeme.
Labāk vēlu nekā nekad varu informēt par datiem, kuriem noņemts slepenības statuss. Tās ir 1969. un 1970. gadā izdarītās aknu un taukaudu 736 analīzes uz hlororganisko pesticīdu atlikumiem no 368 paraugiem biopreparātos, kas iegūti no P. Stradiņa klīniskajā slimnīcā mirušajiem slimniekiem. Analizējot cilvēku taukaudus, tajos atrasti līdz 34 mg/kg DDT, kaut gan šie ļaudis nav bijuši tiešā saskarē ar DDT. Turklāt tajos paraugos, kuros DDT līmenis bija zems, DDE daudzums bija lielāks. Tas apstiprina hipotēzi, ja organismā iekļūst nelieli DDT daudzumi, šis preparāts var intensīvāk pārveidoties par DDE. Visbiežāk cilvēki veselībai tik bīstamās indes uzkrājuši, ēdot dzīvnieku izcelsmes pārtikas produktus – pienu, gaļu, taukus, olas, zivis u.c. Izrādās, ka pesticīdu atliekas ir taukos šķīstošas vielas un tādēļ taukaudos uzkrājas ievērojamos daudzumos. Ja kāds resnītis, kura organismā uzkrājušās taukos šķīstošas indes, strauji novājē, viņš riskē izbaudīt saindēšanās sekas.
Salīdzinot analīžu rezultātus, kas izdarīti no 1965. līdz 1980. gadam, ar prieku varam secināt, ka pesticīdu atlikums, kas atrasts 1 kg pārtikas produkta, katru gadu samazinās. Tā, piemēram, atrastais DDT preparāta biežums analīzēs samazinājies par 98,2%, bet heksahlorāna – par 94,7%. Kopš 1968. gada pārtikas produktos biežāk atrod DDT noārdīšanās preparātu DDE, kura koncentrācijas absolūtie skaitļi kopš tā laika ir samazinājušies pat 20–25 reizes. Pēdējos gados samazinājies paraugu skaits, kuros atrasti pesticīdu atlikumi arī pārtikas produktos: 100 reižu – dārzeņos un augļos, trīs reizes – kartupeļos. No 1967. līdz 1980. gadam arī lopbarības paraugu piesārņojums samazinājies 12 reižu, un tas labi ietekmējs piena produktu kvalitāti.
Pārlieku priekam tomēr iemeslu nav daudz, jo pašlaik Latvijā intensīvajā lauksaimniecībā cītīgi tiek lietoti dažādi jaunas paaudzes pesticīdi, atliek vien pašķirstīt lauksaimniekiem domātos žurnālus un laikrakstus un iepazīties ar optimistiskajām reklāmām. To ietekmē zemnieki uzskata, ka bez raundapa lietošanas nav iespējama nezāļu ierobežošana, bet neņem vērā, ka ķimikālijas nekur nepagaist, kā sola ražotāji, bet gan izraisa audzējus. Un piekabināt tam visam cerīgās zilbes «Bio-» vai «Eko-» ir noziedzīgi.
Mūsu taukaudi un aknas nesatur DDT, un tas ir tādēļ, ka Latvija bija pirmā valsts pasaulē, kas pirms 35 gadiem aizliedza lietot hlororganiskos pesticīdus. Mūsu zeme ir atbrīvojusies no stabilo hlororganisko savienojumu atlikumiem augsnē, ūdenī, zivīs, augu un dzīvnieku izcelsmes pārtikas produktos. Bet priecājoties nevajag aizmirst, ka tikai puse no mūsu apēstajiem produktiem ir ražoti Latvijā, pārējie ir ievesti. Turklāt ir maz cerību, ka citas valstis uz Latviju eksportē visaugstākās kvalitātes produktus.
Mūsu zeme ir attīrījusies, bet atkal sapņojam to sadranķēt – Jēkabpils rajona Ozolsalā ražot celulozi un piesārņot Daugavu un Latvijas vidi ar bīstamajiem hlororganiskajiem savienojumiem, kas radīsies celulozes masas balināšanas procesā. Celulozes rūpnīcas tehnoloģiskajā procesā lietotās ķīmiskās vielas var apdraudēt planktonu un visas zivju sugas, kas dzīvo Daugavā, hloru saturošās un citas celulozes apstrādes vielas traucēs Daugavas pašattīrīšanās procesus.
Pēdējā pusgadsimta laikā cilvēki ir radījuši 80 tūkstošus jaunu ķīmisko vielu. Bez šādām vielām nebūtu iedomājama mūsdienu dzīve, jo mēs tās izmantojam medicīnā, pārtikas un sadzīves priekšmetu ražošanā — visās dzīves sfērās. Tomēr daudzas no šīm vielām nav pietiekami izpētītas un var radīt neatgriezeniskas negatīvas sekas gan mūsu veselībai, gan videi.
Zobu pastas sastāvā esošais triklozāns ir antibakteriāls līdzeklis, kuru ilgstoši lietojot, var tikt bojāta cilvēka organisma imūnsistēma un izstrādāties izturība pret antibiotikām. Ftalāti, kas atrodami plastmasas izstrādājumos un kosmētikā, nokļūstot mātes organismā, var traucēt jaundzimušo zēnu hormonālo sistēmu un dzimumorgānu attīstību. Polihlorētie bifenili (PCB) — ķīmiskās vielas, kas aizliegtas jau vairāk 30 gadu — joprojām tiek atrasti cilvēku un dzīvnieku organismos.
Tie ir tikai daži bezatbildīgas ķīmisko vielu izmantošanas piemēri. Līdzīgu piemēru ir simtiem. Vienīgais veids, kā panākt to, lai apkārtējā vide un cilvēku organismi nākotnē netiek vēl vairāk piesārņoti ar ķimikālijām, ir stingri ķīmisko vielu pārbaužu un lietošanas noteikumi. Eiropas Komisija aprēķinājusi, ka, pieņemot stingru ķīmisko vielu likumdošanu, 30 gadu laikā uzlabotās cilvēku veselības dēļ vien sabiedrība ietaupīs 50 miljardus eiro.


Ietekme uz veselību
Ķimikāliju ietekme uz cilvēka organisma nav tūlītēja. Bīstamās ķīmiskās vielas, kas ir noturīgas un bioakumulatīvas, cilvēka organismā uzkrājas pamazām. Bīstamākās ir tās, kas ir toksiskas, kancerogēnas vai negatīvi ietekmē mūsu nervu un hormonālās sistēmas, ir noturīgas un var uzkrāties mūsu audos.
Šīs vielas ietekmē ne tikai mūs, bet arī citus dzīvos organismus. Ātes tēviņi, kas Kalifornijas krastos barojas pie notekūdeņu izplūdes vietām, maina dzimumu. Zinātnieki uzskata, ka pie tā visdrīzāk ir vainojams oksibenzons (INN), ķīmiskā viela, ko plaši izmanto sauļošanās krēmu ražošanā. Paralēli veikts pētījums liecina, ka šī parādība ir novērojama visām piekrastē mītošajām zivīm. Šī viela no cilvēku ķermeņiem tiek noskalota pludmales dušā, no kurienes tā caur notekūdeņiem nokļūst ūdenī un zivju barībā.

Bīstamo vielu avoti
Ķīmiskās vielas, kas atrastas cilvēka asinīs, ir no dažādām vielu grupām, to skaitā ir pesticīdi, no kuriem daļa jau sen ir aizliegti, piemēram, DDT vai tautā pazīstams kā dusts vai polihlorētie bifenili (PCB), kas tika izmantoti elektroiekārtu ražošanā, bet ir aizliegti jau kopš 1970. gadiem, bromētie liesmu novērsēji, kurus izmanto, lai novērstu mēbeļu un elektroiekārtu aizdegšanos, perfluorētās pretpiedeguma vielas (PFC), kas ir nepiedegošo pannu, mēbeļu un apģērba sastāvā, sintētiskie muskusi, kas izmantoti kā aromatizatori gaisa atsvaidzinātājos, tīrīšanas līdzekļos un kosmētikā, bisfenols A, kas ir polikarbonāta plastmasas (PC7) sastāvā, antibakteriālais līdzeklis triklozāns, kas tiek izmantots zobu pastā un citos ķermeņa kopšanas līdzekļos, plastmasas mīkstinātāji — ftalāti, kas atrodami plastmasas izstrādājumos un kosmētikā, un daudzas citas vielas.
Pasaules Dabas Fonda pētījumu rezultāti parāda, ka vecāku cilvēku organismos atrodas jau sen aizliegtas vielas, piemēram, agrāk lietoti pesticīdi un jau pieminētie polihlorētie bifenili. “Jaunās” ķīmiskās vielas, piemēram, mēbelēs esošie bromētie liesmu novērsēji un mākslīgais muskuss, kas tiek izmantots kosmētikas ražošanā, biežāk un lielākās devās tika atklāti jaunākajā paaudzē. Savukārt, pētījumā lielākais perfluorēto pretpiedeguma vielu (PFC) daudzums tika atrasts Latvijas ģimenes mātes asinīs.

Ko darīt?
Ievērojot vienkāršus pamatprincipus, iespējams samazināt savu saskarsmi ar potenciāli bīstamajām ķimikālijām:
- Kad vien iespējams, iegādājies dabīgu produkciju.
- Pirms ēšanas augļus un dārzeņus nomazgā un nomizo.
- Izvairies no pesticīdu un herbicīdu izmantošanas mājās vai dārzā.
- Nelieto konservētu pārtiku. Tās vietā izvēlies svaigus vai žāvētus produktus.
- Lietot polikarbonātu (PC7) nesaturošas bērnu barošanas pudelītes, vai, vēl labāk, baro ar krūti.
- Izvairies no apģērba, paklājiem un mēbelēm, kas apstrādātas ar prettraipu un pretaizdegšanās vielām.
- Tā vietā, lai izmantotu gaisa atsvaidzinātājus, atver logus.
- Izmanto videi draudzīgus tīrīšanas līdzekļus.
- Iegādājies ziepes, šampūnus un kosmētiku, kas nesatur sintētiskas aromātvielas, triklozānu vai parabēnus.
- Nevajadzīgo kosmētiku, zāles, sadzīves ķīmiju, elektropreces, lakas un krāsas neizmet sadzīves atkritumu konteinerā, bet nodod bīstamajos atkritumos tam īpaši paredzētās vietās.
- Izmanto krāsas, lakas un līmes ar zemu GOS saturu vai tādas, kas ražotas uz ūdens bāzes