Apraksts:

Nacionālie dabas parki

Darbs:

Nacionālie parki

Nacionālie parki ir plaši apvidi, kam raksturīgi nacionāli nozīmīgi izcili dabas veidojumi, cilvēka darbības neskartas un mazpārveidotas ainavas un kultūrainavas, biotopu daudzveidība, kultūras un vēstures pieminekļu bagātība un kultūrvides īpatnības.
Nacionālo parku galvenais uzdevums ir dabas aizsardzība, kultūrvēsturiskā mantojuma saglabāšana, zinātniskās izpētes, izglītošanas un atpūtas organizēšana, kuru ierobežo dabas un kultūrvides aizsardzības mērķi.
Nacionālo parku teritoriju atbilstoši aizsardzības un izmantošanas mērķiem iedala funkcionālās zonās. Nacionālajos parkos ir zonas, kurās visi dabas resursi pilnībā tiek izslēgti no saimnieciskās un citādas darbības. Pārējā nacionālo parku teritorijā atļauta tikai tāda saimnieciskā darbība, kas būtiski nemaina vēsturiski izveidojušās ainavas struktūru.

Nacionālā parka dabas rezervāta (stingrā režīma) zonā ir aizliegta jebkāda saimnieciskā un cita veida darbība, izņemot šādas darbības, kas veicamas administrācijas noteiktajā kārtībā un saskaņā ar dabas aizsardzības plānu (ja tāds ir apstiprināts):
1. teritorijas apmeklēšana, lai to apsargātu un kontrolētu aizsardzības režīma ievērošanu;
2. zinātnisko pētījumu veikšana;
3. meža ugunsdrošības pasākumu īstenošana, cilvēku glābšana un meklēšana;
4. dabas aizsardzības plānā paredzēto pasākumu īstenošana, kas nepieciešami ekosistēmu, īpaši aizsargājamo sugu un īpaši aizsargājamo biotopu aizsardzībai un saglabāšanai;
5. pārvietošanās pa dabas aizsardzības plānā noteiktiem un dabā īpaši norādītiem maršrutiem;
6. ceļu (arī sliežu ceļu) uzturēšana.

Nacionālā parka dabas liegumu zonā aizliegts:
1. veikt jebkādas darbības, par kurām pieņemts lēmums, ka tām ir vai var būt:
1.1. būtiska negatīva ietekme uz dabiskajiem biotopiem, savvaļas dzīvnieku, augu un sēņu sugām un to dzīvotnēm vai savvaļas dzīvnieku populāciju vairošanos, atpūtu un barošanos, kā arī pulcēšanos migrācijas periodā;
1.2. negatīva ietekme uz īpaši aizsargājamiem biotopiem, īpaši aizsargājamām sugām un to dzīvotnēm;
2. pārvietoties ar ūdens motocikliem un motorjahtām, izņemot valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu pārvietošanos, pildot dienesta pienākumus;
3. lietot ūdensputnu medībās šāviņus, kas satur svinu;
4. pļaut virzienā no lauka malām uz centru;
5. veikt zemes transformāciju, izņemot zemes transformāciju, pēc rakstiskas saskaņošanas ar nacionālā parka administrāciju, lai veiktu ceļu (arī sliežu ceļu), inzenierkomunikāciju un citu inženierbūvju restaurāciju, renovāciju vai rekonstrukciju;
6. ierīkot purvos dzērveņu plantācijas;
7. nosusināt purvus;
8. dedzināt sauso zāli un niedres, izņemot gadījumus, ja tas nepieciešams dabas aizsardzības plānā paredzēto dabas apsaimniekošanas pasākumu veikšanai;
9. cirst kokus galvenajā cirtē un rekonstruktīvajā cirtē;
10. cirst kokus kopšanas cirtē (izņemot slimību inficētos, kaitēkļu invadētos vai citādi bojātos kokus saskaņā 29. punktu un citiem normatīvajiem aktiem), ja valdaudzes vecums pārsniedz:
10.1. priežu un ozolu audzēm – 60 gadus;
10.2. egļu, bērzu, melnalkšņu, ošu un liepu audzēm – 50 gadus;
10.3. apšu audzēm - 30 gadus;
11. no 15.aprīļa līdz 31.jūlijam veikt mežsaimniecisko darbību, izņemot meža ugunsdrošības pasākumus, meža atjaunošanu ar rokas darbarīkiem un bīstamo koku (koku, kas apdraud cilvēku dzīvību un veselību, tuvumā esošās ēkas vai infrastruktūras objektus) ciršanu un novākšanu;
12. atzarot augošus kokus mežaudzēs, izņemot koku atzarošanu skatu punktu ierīkošanai un uzturēšanai, kā arī satiksmes drošībai uz vispārējās lietošanas ceļiem;
13. cirst nokaltušus kokus un izvākt kritušus kokus, kritalas vai to daļas, kuru diametrs resnākajā vietā ir lielāks par 25 cm, izņemot bīstamo koku novākšanu;
14. nobraukt no ceļiem un pārvietoties ar mehāniskajiem transportlīdzekļiem, mopēdiem, motorolleriem, pajūgiem un zirgiem pa meža un lauksaimniecības zemēm, ja tas nav saistīts ar šo teritoriju apsaimniekošanu vai uzraudzību vai valsts aizsardzības uzdevumu veikšanu;
15. ierīkot nometnes un celt teltis ārpus īpaši norādītām vietām;
16. kurināt ugunskurus ārpus īpaši norādītām vai speciāli ierīkotām vietām;
17. rīkot autosacensības, motosacensības, ūdensmotosporta un ūdensslēpošanas sacensības, kā arī rallijus, treniņbraucienus un izmēģinājuma braucienus;
18. ierīkot savvaļas augu, sēņu un dzīvnieku, kā arī to produktu pārdošanas un iepirkšanas punktus;
19. izmantot speciālas vākšanas palīgierīces savvaļas ogu un sēņu lasīšanā;
20. uzstādīt vēja ģeneratorus;
21. pieļaut suņu atrašanos brīvā dabā bez pavadas un uzpurņa, izņemot medības un valsts robežas apsardzību regulējošajos normatīvajos aktos noteiktos gadījumus un kārtību;
22. iegūt derīgos izrakteņus;
23. bojāt vai iznīcināt (arī uzarot vai kultivējot) palieņu, terašu un meža pļavas un lauces, izņemot medījamo dzīvnieku piebarošanas lauces;
24. sadalīt zemes īpašumus zemes vienībās, kas mazākas par 10 hektāriem;
25. veikt darbības, kas izraisa augsnes eroziju;
26. ierīkot jaunas iežogotas savvaļas dzīvnieku sugu brīvdabas audzētavas;
27. celt un ierīkot jaunus aizsprostus un citas ūdens regulēšanas ietaises, izņemot gadījumus, ja tas nepieciešams dabas aizsardzības plānā paredzēto biotopu atjaunošanas pasākumu veikšanai;
28. bez rakstiskas saskaņošanas ar nacionālā parka;
28.1. organizēt brīvā dabā masu sporta, izklaides un atpūtas pasākumus, kuros piedalās vairāk nekā 50 cilvēku;
28.2. veikt ceļu (arī sliežu ceļu), inženierkomunikāciju un citu inženierbūvju restaurāciju, renovāciju vai rekonstrukciju;
28.3. ierīkot izziņas, atpūtas un tūrisma infrastruktūras objektus;
28.4. atjaunot un ieaudzēt mežu;
28.5. mainīt zemes lietošanas mērķi;
28.6. vākt dabas materiālus kolekcijām;
28.7. veikt zinātniskos pētījumus;
28.8. ierīkot jaunas un paplašināt esošās ūdenstransporta līdzekļu bāzes;
29. cirst slimību inficētos, kaitēkļu invadētos vai citādi bojātos kokus kopšanas cirtē, sanitārajā cirtē un galvenajā cirtē pēc Valsts meža dienesta sanitārā atzinuma bez rakstiskas saskaņošanas ar reģionālo vides pārvaldi,( izņemot koku ciršanu aizsargājamās teritorijās, kurām ir izveidota administrācija, kas izsniedz koku ciršanas apliecinājumus)?!.
30. Būvniecība dabas liegumā pieļaujama atbilstoši pašvaldības teritorijas plānojumam, ievērojot normatīvajos aktos un dabas aizsardzības plānā (ja tāds ir) noteikto kārtību un ierobežojumus.
Nacionālo parku ainavu aizsardzības zonā aizliegts:
1. veikt jebkādas darbības, kas būtiski pārveido raksturīgo ainavu;
2. uzstādīt vēja ģeneratorus;
3. nobraukt no ceļiem un pārvietoties ar mehāniskajiem transportlīdzekļiem, mopēdiem, motorolleriem un pajūgiem pa meža un lauksaimniecības zemēm, ja tas nav saistīts ar šo teritoriju apsaimniekošanu vai uzraudzību vai valsts aizsardzības uzdevumu veikšanu;
4. bez rakstiskas saskaņošanas ar nacionālā parka administrāciju, ierīkot izziņas, atpūtas un tūrisma infrastruktūras objektus;
5. veicot kopšanas cirti, izcirst valdošās koku sugas valdaudzes kokus (izņemot kokus tehnoloģiskajos koridoros, augšanā atpalikušos, slimību inficētos, kaitēkļu invadētos vai citādi bojātos kokus), ja valdošās koku sugas vecums pārsniedz:
5.1. priežu un ozolu audzēm – 80 gadus;
5.2. egļu, bērzu, melnalkšņu, ošu un liepu audzēm – 60 gadus;
5.3. apšu audzēm – 35 gadus.
6. Būvniecība aizsargājamo ainavu apvidū pieļaujama atbilstoši pašvaldības teritorijas plānojumam, ievērojot normatīvajos aktos un dabas aizsardzības plānā (ja tāds ir) noteikto kārtību un ierobežojumus.


Gaujas nacionālais parks

Gaujas nacionālais parks ir valsts nozīmes īpaši aizsargājama dabas teritorija, kas atrodas Gaujas senielejā un tās apkārtnē. Parka platība ir 91 745 hektāri
Parka pārvaldi īsteno parka administrācija. Tā ir Vides ministrijas pārraudzībā esoša valsts civiliestāde. Parka administrācija ir juridiskā persona.
Parka darbības mērķis ir aizsargāt mazpārveidotas dabas teritorijas, kam raksturīga liela bioloģiskā daudzveidība, iežu atsegumus, reljefa formas, laukakmeņus, avotus (turpmāk - valsts un vietējās nozīmes ģeoloģiskie un ģeomorfoloģiskie dabas pieminekļi), kā arī tipiskās ainavas, dabas un kultūras pieminekļus un veicināt dabas tūrismu un teritorijas ilgtspējīgu attīstību.
Parka funkcionālo zonu platības un robežu aprakstus apstiprina Ministru kabinets.
Parka individuālos aizsardzības un izmantošanas noteikumus reglamentē Ministru kabinets.

Parka teritorijā aizliegts:
1) bojāt vai iznīcināt kultūrvēsturiskos objektus;
2) bojāt vai iznīcināt valsts un vietējās nozīmes ģeoloģiskos un ģeomorfoloģiskos dabas pieminekļus;
3) veikt darbības, kas izraisa augsnes eroziju;
4) bojāt vai iznīcināt mikroliegumus, aizsargājamos un retos augus, kā arī to biotopus;
5) bojāt vai iznīcināt īpaši aizsargājamos kokus, kas iekļauti dabas pieminekļu kategorijā;
6) bojāt vai iznīcināt vietējās nozīmes aizsargājamos kokus, kuru sarakstu apstiprina pašvaldības;
7) postīt putnu ligzdošanas vietas, skudru pūžņus un citu dzīvnieku dzīves vietas;
8) izgāzt vai izmest atkritumus (izņemot atkritumu deponēšanas poligonus un izgāztuves);
9) piesārņot augsni, gaisu, virszemes ūdenstilpes, avotus un pazemes ūdeņus;
10) iztaisnot upes un strautus;
11) pārvietoties ar motorlaivām un ūdens motocikliem pa upēm, ezeriem un citām ūdenstilpēm (izņemot Ungura ezeru);
12) bojāt vai iznīcināt labiekārtojuma objektus, informācijas un norādes zīmes;
13) izbūvēt dambjus un mākslīgus šķēršļus bez zivju ceļa ierīkošanas upēs un citās ūdenstecēs, kur notiek zivju migrācija.

Parkā atbilstoši tā aizsardzības režīmam nav atļautas citos dabas aizsardzības normatīvajos aktos aizliegtās darbības.
Parka administrācijas rakstveida atļauja nepieciešama, lai varētu:
1) projektēt un izbūvēt gāzes un naftas vadus, dzelzceļus, autoceļus, augstsprieguma elektropārvades līnijas un citus rūpnieciskās infrastruktūras objektus;
2) veikt derīgo izrakteņu ieguvi un zemes dzīļu izpēti;
3) izmantot motorizētus ūdens transportlīdzekļus Ungura ezerā;
4) transformēt meža un lauksaimniecības zemes Ministru kabineta noteiktajā kārtībā.
Parka teritorijā esošo pašvaldību