Darbs:

nacionālā parka teritorijā.
Nacionālā parka amatpersonas ir nacionālā parka direktors, viņa vietnieki, struktūrvienību vadītāji un vides valsts inspektori.
Nacionālā parka administrācijas finansu līdzekļus veido:
1) dotācija no valsts budžeta vispārējiem ieņēmumiem;
2) fizisko un juridisko personu ziedojumi;
3) ieņēmumi no sniegtajiem maksas pakalpojumiem.

Nacionālā parka administrācija ir atbildīga par meža resursu izmantošanas apliecinājumu izsniegšanu normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā.

Rāznas nacionālais parks

Rāznas nacionālais parks (turpmāk — nacionālais parks) ir valsts nozīmes īpaši aizsargājama dabas teritorija. Nacionālais parks ir izveidots, lai saglabātu Rāznas ezera un ar to saistīto sugu un biotopu daudzveidību, teritorijas kultūrvēsturiskās un ainaviskās vērtības, kā arī veicinātu teritoriju nenoplicinošu saimniecisko attīstību, dabas tūrismu un ekoloģisko izglītību.
Nacionālā parka kopējā platība ir 59 615 hektāri.
Nacionālā parka aizsardzības un izmantošanas kārtību, pieļaujamās un aizliegtās darbības nosaka Rāznas nacionālā parka individuālie aizsardzības un izmantošanas noteikumi.
Nacionālā parka individuālos aizsardzības un izmantošanas noteikumus reglamentē Ministru kabinets.
Dabas lieguma zonas un dabas parka zonas zeme, kas piekrīt valstij, ir ierakstāma zemesgrāmatā uz valsts vārda Vides ministrijas personā.
Lai nodrošinātu dabas ekosistēmu aizsardzību, ainavu un sugu ģenētiskās un bioloģiskās daudzveidības saglabāšanu un teritorijas saimniecisko attīstību, nacionālā parka teritorijā tiek noteiktas šādas funkcionālās zonas:
1) dabas lieguma zona;
2) dabas parka zona;
3) neitrālā zona.
Dabas lieguma zona izveidota, lai aizsargātu cilvēku darbības mazpārveidotās ekosistēmas, saglabātu retu un izzūdošu sugu atradnes, kā arī saglabātu īpaši aizsargājamās sugas un biotopus.
Dabas parka zona izveidota, lai nodrošinātu atpūtai un tūrismam piemērotas vides saglabāšanu, dabu saudzējošu saimniekošanas metožu pielietojumu, kā arī lai saglabātu dabas ainavu un kultūrainavu un samazinātu antropogēno ietekmi uz dabas lieguma zonu.
Neitrālā zona izveidota, lai veicinātu nacionālajā parkā esošo apdzīvoto vietu līdzsvarotu un ilgtspējīgu attīstību, saglabātu novadam raksturīgo ainavu un arhitektūru.
Nacionālā parka pārvaldi īsteno Vides ministrijas pakļautībā esoša tiešās pārvaldes iestāde — Rāznas nacionālā parka administrācija, kuras darbību reglamentē Ministru kabineta apstiprināts nolikums.
Nacionālā parka teritorijā nav spēkā īpaši aizsargājamo dabas teritoriju vispārējie aizsardzības un izmantošanas noteikumi .
Jebkāda veida reklāma ārpus apdzīvotajām vietām nacionālā parka teritorijā dabā izvietojama ar nacionālā parka administrācijas rakstisku atļauju.
Informāciju par nacionālā parka īpaši aizsargājamo sugu dzīvotnēm un īpaši aizsargājamiem biotopiem drīkst izplatīt tikai ar nacionālā parka administrācijas rakstisku atļauju.
Būvniecība nacionālā parka teritorijā pieļaujama atbilstoši pašvaldības teritorijas plānojumam, ievērojot normatīvajos aktos noteikto kārtību un ierobežojumus.
Rāznas, Zosnas, Salāja ezerā un Ežezerā aizliegts pārvietoties ar jebkādiem kuģošanas līdzekļiem, izmantojot iekšdedzes dzinēju. Izņēmumi ir:
1) ezera apsaimniekotāja organizēta pārvietošanās (rūpnieciskā zveja, licencētās makšķerēšanas organizēšana, ūdens bioloģisko resursu kontrole, tūrisma pakalpojumi) ar nacionālā parka administrācijas rakstisku atļauju;
2) valsts institūciju amatpersonu pārvietošanās, pildot dienesta pienākumus;
3) zinātnisko pētījumu veikšana ar nacionālā parka administrācijas rakstisku atļauju.
Ledus periodā Rāznas, Zosnas, Salāja ezerā un Ežezerā aizliegts pārvietoties ar mehāniskajiem transportlīdzekļiem un mopēdiem.
Bez nacionālā parka administrācijas rakstiskas atļaujas aizliegts jebkādā veidā būtiski pārveidot nacionālā parka teritorijā esošo dabisko virszemes ūdensobjektu (ezeru, upju un strautu) grunts reljefu, veidot mākslīgas salas, kā arī būvēt un izvietot peldošas konstrukcijas (izņemot laivu piestātnes un citas būves, kas paredzētas teritorijas plānojumā).
Nacionālā parka teritorijā esošo dabisko virszemes ūdensobjektu aizsargjoslās aizliegts pārveidot dabisko zemes reljefu, izņemot gadījumus, ja attiecīgās darbības paredzētas pašvaldības teritorijas plānojumā.
10 metrus platā joslā ap Rāznas ezeru aizliegts izvietot un būvēt jebkādas ēkas un būves (tajā skaitā uz vecajiem pamatiem), izņemot hidrotehniskās būves, ūdens transportlīdzekļu piestātnes un uzpildes vietas, krastu nostiprināšanas būves un peldvietas, kas paredzētas teritorijas plānojumā.
Aizliegta jebkāda saimnieciskā darbība, kuras rezultātā mainās esošā Rāznas ezera krasta līnija.
Aizliegts būvēt un izvietot dabisko virszemes ūdensobjektu aizsargjoslās notekūdeņu attīrīšanas iekārtas ar filtrāciju gruntī, kā arī novadīt vidē neattīrītus ražošanas un sadzīves notekūdeņus un notekūdeņu dūņas.
Nacionālā parka teritorijā aizliegts ierīkot atkritumu poligonus, kā arī piesārņot un piegružot vidi ar atkritumiem un uzglabāt atkritumus tiem neparedzētās vietās.
Bez nacionālā parka administrācijas rakstiskas atļaujas aizliegts:
1) veikt darbības, kas izraisa pazemes ūdeņu, gruntsūdeņu un virszemes ūdeņu līmeņa maiņu;
2) veikt arheoloģiskās izpētes darbus.
Nacionālā parka dabas lieguma, dabas parka zonā, kā arī attiecībā uz dabas pieminekļiem galvenokārt spēkā ir ierobežojumi, kas norādīti īpaši aizsargājamo dabas teritoriju vispārējos aizsardzības un izmantošanas noteikumos.
Neitrālajā zonā bez nacionālā parka administrācijas un attiecīgās vietējās pašvaldības rakstiskas atļaujas aizliegts ierīkot izziņas, atpūtas un tūrisma infrastruktūras objektus.
Jebkuru būvniecības ieceri, kurai nepieciešama publiskā apspriešana, rakstiski saskaņo ar nacionālā parka administrāciju. Ja administrācija:
- saskaņo būvniecības ieceri, minētā būvniecības iecere nododama publiskai apspriešanai;
- nesaskaņo būvniecības ieceri, pašvaldība to noraida.
Nacionālā parka administrāciju vada nacionālā parka direktors. Nacionālā parka direktoru ieceļ amatā un atbrīvo no amata vides ministrs.
Nacionālā parka administrācijas finanšu līdzekļus veido:
1) dotācija no valsts budžeta vispārējiem ieņēmumiem;
2) fizisko un juridisko personu ziedojumi;
3) ieņēmumi no sniegtajiem maksas pakalpojumiem