:
:
Aizmirsu paroli  
 
 
 

Apraksts:

Par mārtiņdienu,to svinēšanu un maskām.

Darbs:

Subates pamatskolas
9. klases skolnieces
Klintas Kraševskas
referāts mājturībā.






Subate 2007


Saturs:

Ievads – Mārtiņi......................................................................................3

Maskas.....................................................................................3

Rotāsim telpas.........................................................................5

Ēdieni.......................................................................................5

Rotaļas.....................................................................................6

Ticējumi...................................................................................6

Mīklas......................................................................................6

Nobeigums..............................................................................................7

Izmantotā literatūra..............................................................................8


MĀRTIŅI

Svinam Mārtiņa dienu 10. novembrī. Tas ir saimnieciskā gada nobeigums, kad klētis ir pilnas ar labību, zeme ir aparta, jaunie lopi izaudzēti, iztika sarūpēta, lai izturētu garo un auksto ziemu. Tas ir arī ganu un pieguļas laika beigas.
Mārtiņdienā lācis uzmeklē un apēd tādas tautas zāles, no kuram drīz aizmieg un visu ziemu negrib ēst.
Rūpējoties par zirgu labklajību, Mārtiņos kāva melnu gaili.


Mārtiņos gaili kāvu
Sarkanām kājiņām,
Lai guntiņas nevajaga,
Kumeliņus barojot.

Maskas

Mārtiņdienas masku gājienu dalībnieki tiek dēvēti dažādi. Rīgas, Cēsu apriņķī, arī Kurzemē iet budēļos; ap Valmieru, Limbažiem un ap Rīgu iet mārtiņbērnos; Rūjienā, Burtniekos, Ternejā, Ipiķos, Jeros iet Mārtiņu dzīt; Mārupē, Lubānā, Jaungulbenē, Rugajos un citur Latgalē iet čigānos; Skujenē iet maskos; Vaidavā, Veļķos, Jaunvālē iet maskās; Rīgā vēl ejot kūjeniekos; Vestienā iet skrandās. Tie staigāja no mājas uz māju dziedādami, dancodami, laimes vēlēdami un ļaunos garus biedēdami. Mudināja ļaudis nepadoties tumsas varai un godam sagaidīt atkal saules atgriešanos Ziemassvētkos.
Latvieši, tāpat kā citi ļaudis pasaulē, kuri godina sentēvu tradīcijas, maskojas no Mārtiņiem līdz Meteņiem. Maskoto gājienu pamatā ir seni auglības rituāli. Maskās ļaudis mēgina attelot tos iedomātos garus, kurus cenšas atvairīt, vai tieši
preteji, - kuru labvelību vēlas iegūt. Iet budēļos, ķekatās jeb čigānos nemaz nav tik vienkārši, jo ļoti rūpīgi jāpārdomā, ko ar šo pārgērbšanos vēlamies pateikt, lai nekļūtu uzmācīgi un garlaicīgi citiem. Katra gājiena pamata ir gimene: budēļtēvs, budēļmāte un bērni. Ar lielo trokšņa taisīšanu, ierodoties kādā mājā, budēļiem ir jāizdzen
ļaunums no malu malam un jāpiedzied mājas svētība un kārtība.

Maskotā cilvēka uzdevums ir panākt, lai viņu nevarētu pazīt ne pēc izskata, ne pēc balss. Šādā nolūkā mutē jāliek kāds priekšmets, piemēram, no kartupeļa vai kāļa izgriezti lieli zobi un skaļā, pārvērstā balsī jābrēc: „Bū-ū! Br-r!”
Paši Mārtiņdienas masku gājiena dalībnieki tiek dēvēti dažādi: Mārtiņu bērni, Mārtiņu veči, Mārtiņi, maskarati, budēļi, buduļi, kūjnieki,vakara vecīši.
Starp visām maskām noteikti vajadzēja būt zirgam, jo tas bija zemniekam vislielākais palīgs.
Viens no vienkāršākajiem maskošanās veidiem ir uzvilkt uz otru pusi izgriztas drēbes, sevišķi kažoku. Pie jostas var piekārt dažādus zvanus, zvārguļus, koka dunci, pannu, katla vāku, koka karotes. Apgērbu var apšūt ar daudzkrāsainām
lupatiņām, ēveļskaidām vai sausajiem ziediem. Seju visvieglak noslēpt, to aizsedzot. Visvienkāršākais paņēmiens – uz acīm dziļi uzmaukta cepure vai ietīstīšanās lielā lakatā. Vienkāršas sejas maskas gatavoja arī no drānas, kažokādas gabaliņa, mizas vai zeķes. Maskas malās varēja piesiet aukliņas un izgriezt caurumus acīm, degunam un mutei.
Ķekatnieki mēdz arī krāsoties. Sejas parasti izkrāsoja baltā, sarkanā vai melnā krāsā. Baltajam izmantoja krītu vai miltus, sarkanajam – bieti vai ievārījumu, bet melnajam – sodrējus.
Jo raibāks un dīvaināks izskatījās maskotais, jo vairak ticēja viņa magiskajam spēkam.

Nedomā saimeniece,
Ka es lēcu gaļas dēļ;
Es atlecu šovakar
Savus bērnus apraudzīt.


Saiminiece bēdājās,
Daudzi nāca budēlīši;
Nebēdājies, saimeniece,
Esam visi paēduši.


Rotāsim telpas

Latviešiem nevieni svētki netika svinēti bez mājas tīrīšanas un pušķošanas.
Viens no rotajumiem bija salmu virtenes. Tās var papildināt, iekarot tajās rotajumus ar Mārtiņa gailīšiem. Gaili izgriež no stindra papīra, uz diegā saver arī zīles, pīlādžogas, salmiņus, apakšā piesien dzijas pušķīti. Pie rotajumiem noderēs niedres, smilgas, kaltētas lapas un ziediņi.


Viens no Mārtiņdienas rotājumiem


Gatavosim ēdienus

Mārtiņi ir rudens darbu beigšanas laiks un tāpēc tika atzīmēti ar bagātu mielastu.
Protams, galdā jāliek ir sautēts vai cepts gailis vai vista. Šis mājputns jācepj ar visu galvu. Gatavu liek traukā, apkārt kārto sautētas saknes (burkānus, bietes, kāļus) un vārītus zirņus.
Putraimu (asins) desu pasniedz apaļos līkumos ar ceptām cūku ribiņām un brūkleņu vai dzērveņu ievārījumu.
Spudiņu, drebuli (zilcis, galerts) jāvāra no mājlopu iekšējiem orgāniem, kājām un galvas nelielā ūdens daudzumā, klāt liekot garšvielas (sīpolus, ķiplokus).
Nekādi neiztikt bez štāka jeb steņķa. Šis ir vidzemnieku ēdiens. Kaņepes iztaukšķē un sagrūž piestā, pieliek sāli, ūdeni un iegūst smērējamu masu. Iztaukškētās kaņepes var arī vairākkārtīgi samalt gaļas mašīnā, līdz no tām izdalās eļļa un ir iegūta viendabīga masa.
Cepa arī karašas.
Mārtiņos dzer medus alu, medus kvasu, augļu vai ogu sulas.
Mārtiņdienā gatavoja arī bumbas jeb pikas no zirņiem, kartupeļiem un kaņepēm. Ēda arī asins pankūkas, zirņus, mizā ceptus kartupeļus, biezpienu, speķa pīragus.Mārtiņam cepa arī medus rausi.


Mārtiņdienas rotaļas

Mārtiņdienā spēlē visdažādākās rotaļas. Sākot ar „Saulīte un Mēnestiņš”, „Kumeliņi, kumeliņi” līdz pat „Beķer’ cepti kliņgerīši” un „Trejdeviņi”.


Nebaidies, saimeniece,
Mēs nenācām ēst uz dzert,
Mēs tik nācam padziedāt
Un ar tevi parunāt.


Ticējumi

 Ja ap Mārtiņiem kokos vēl zaļas lapas – nākamgad ap Vasarsvētkiem to būs maz.
 Ja Mārtiņa diena ir jauka un skaidra, tad ziemā būs liels sals.
 Ja Mārtiņadiena miglaina, tad ziema būs silta.
 Ja Mārtiņos jumti ir sniegā – būs gara ziema.
 Ja Mārtiņa dienā sarma kokos, būs daudz dārza augļu.
 Ja Mārtiņa dienā salst, tad ap Ziemassvētkiem būs silts laiks.
 Ja Mārtiņos zosis pa ledu iet – Ziemassvētkos tās peldēs pa ūdeni.


Mīklas

 Vīrs iet pa ceļu, lūku bunte mugurā. (gailis)
 Maza, maza sieviņa, simts sagšu mugurā. (vista)

 Kam acis visapkart? (zeķei)
 Vienai pelei divas astes. (vīzei divas auklas)
 Cūka rokas istabas galā. (zeķi lāpa)


Visjaukākā, skaistākā un krāšņākā Mārtiņu tradīcija ir masku gājiens. Tur nu katrs pats var izdomāt, kas vēlas būt, ļaut vaļu fantāzijai. Diezmžel, pati gan neesmu gājusi budēļos, bet mani tagad tas ieinteresēja un nākamgad noteikti arī gribētu iet.
Vienīgi, mūsu tautas viens no lielākajiem mantojumiem, drīz pazudīs pa visam. Tikai dažos Latvijas pilsētu nostūros vēl atzīmē šos jaukos svētkus, ar krāšņajām maskām un Mārtiņdienas gaili galdā. Manuprāt, ka ar laiku, arī šīs mazās lauku pilsētiņas vairs šos svētkus nesvinēs, jo mainoties paaudzēm, tas viss pamazām izzūdīs.
Žēl, bet tiesa. Domāju, ka ar laiku latvieši svinēs tikai Līgo un Ziemassvētkus. Par pārejiem latviešu tradicionālajiem svētkiemviņi pamazām aizmirsīs.

Gadskārtu svētku iedalījums