Apraksts:

SATURS IEVADS 3 1. ANALITISKĀ DAĻA 4 1.1.Līzinga aktualitātes 4 1.2.Līzinga definīcijas 6 1.3.Līzings un noma – būtiskākās atšķirības 7 1.4.Līziga klasifikācija 8 1.4.1.Līzinga klasifikācija pa veidiem 8 1.4.2.Līzinga klasifikācija pēc darbības iezīmēm 12 1.5. Līzinga darījuma tiesiskie aspekti 13 1.6. Procentu aprēķināšana 19 1.7. Līzinga uzskaites vispārējie nosacījumi 21 1.8. Līzinga uzskaite 24 1.8.1.Finansu līzinga uzskaite 24 1.8.2. Atgriezeniskā līzinga uzskaite 31 1.8.3.Finansu līzinga līguma pārtraukšanas atspoguļošana uzskaitē 32 1.8.4. Operatīvā līzinga uzskaite 33 2. PRAKTISKĀ DAĻA 41 2.1. Amortizācijas izmantošana līzinga maksājumiem 41 2.2. Finansu līzinga grāmatošanas piemērs 42 2.3. Auto līzinga piemērs 45 2.4. Līzinga procentu aprēķināšana 47 2.5. Nekūstamā īpašuma līzings 50 NOBEIGUMS 51 BIBLIOGRĀFISKAIS SARAKSTS 52

Darbs:

SATURS


IEVADS 3
1. ANALITISKĀ DAĻA 4
1.1.Līzinga aktualitātes 4
1.2.Līzinga definīcijas 6
1.3.Līzings un noma – būtiskākās atšķirības 7
1.4.Līziga klasifikācija 8
1.4.1.Līzinga klasifikācija pa veidiem 8
1.4.2.Līzinga klasifikācija pēc darbības iezīmēm 12
1.5. Līzinga darījuma tiesiskie aspekti 13
1.6. Procentu aprēķināšana 19
1.7. Līzinga uzskaites vispārējie nosacījumi 21
1.8. Līzinga uzskaite 24
1.8.1.Finansu līzinga uzskaite 24
1.8.2. Atgriezeniskā līzinga uzskaite 31
1.8.3.Finansu līzinga līguma pārtraukšanas atspoguļošana uzskaitē 32
1.8.4. Operatīvā līzinga uzskaite 33
2. PRAKTISKĀ DAĻA 41
2.1. Amortizācijas izmantošana līzinga maksājumiem 41
2.2. Finansu līzinga grāmatošanas piemērs 42
2.3. Auto līzinga piemērs 45
2.4. Līzinga procentu aprēķināšana 47
2.5. Nekūstamā īpašuma līzings 50
NOBEIGUMS 51
BIBLIOGRĀFISKAIS SARAKSTS 52


IEVADS


Mūsdienu apstākļos uzņēmējdarbības vidē ar katru gadu palielinās līzinga pakalpojumu izmantošanas skaits (skat. 1.1.att.). To pieaugušo popularitāti var izskaidrot ar līzinga priekšrocību virkni, kas pavērsās uzņēmējam, izvēloties šo finansu pakalpojuma veidu. Kā būtiskākos no tiem var minēt iespēju iegādāties automašīnu vai ražošanas līdzekli, kuras pilnīgai apmaksai uzreiz nepietiek vai nav ieplānoti līdzekļi, ka lēmums par finansēšanu tiek pieņemts ļoti ātri, par daļu no pirmās iemaksas tiek uzskatīta pārdevējam iemaksāta drošības nauda vai lietota automašīna, ko no klienta atpērk pārdevējs, līzinga gadījumā PVN tiek maksāts proporcionāli īpašuma izpirkuma maksājumu daļai un arī citas.
Bet, kā visiem pakalpojumiem, līzingam pastāv arī trūkumi, kuri, galvenokārt, ir saistīti ar likumdošanas nepilnveidību. Starp tiem var minēt PVN uzskaitīšanas un īpaši līzinga procentu aplikšanas, īpašuma tiesību pāriešanas procedūras neskaidrības, dažu operāciju atspoguļošanas uzskaitē sarežģītie nosacījumi utt.. Arī, starp problēmām var minēt to, ka nav vienošanas par procentu uzskaiti līzinga ņēmējam.
Izejot no augstāk aprakstītā, šī darba mērķis ir izanalizēt un piedāvāt iespējamo risinājumu kopumu līzinga operāciju atspoguļošanā uzskaitē, ka arī izpētīt un norādīt risinājumu līzinga kopējā noformēšanas procedūrā.
Šī darba izstrādāšanas metode balstās uz literatūras analīzi, ka arī uz statistisko datu apkopojumu un praktisko aprēķinu analīzi. Par informatīvo un literatūras bāzi ir izvelētās attiecīgi LR likumi un normatīvie akti (spēkā uz 01.06.2000.,kā arī jaunākie grozījumi likumā “Par PVN” no 12.12.2000.) un I. Briedes grāmata “Banku finansu pakalpojumi” [1].
Šī pētījuma ierobežojumi iekļauj līzinga uzskaites atspoguļošanu tikai līzinga ņēmējam, kas ir aktuālāk no uzņēmēja viedokļa, darbā netiek sīki izklāsta līzinga ar nodokļiem aplikšanas tematika, ka arī visi pētījumi ir balstīti uz spēkā esošo likumdošanu uz 01.06.2000., izņemot grozījumus likumā “Par PVN” no 12.12.2000.


1. ANALITISKĀ DAĻA

1.1.Līzinga aktualitātes

Apkopojot pašreizējos datus var secināt, ka līzinga apjomi krietni palielinājušies, salīdzinot ar iepriekšējiem gadiem. Tā šā gada trijos ceturkšņos Latvijas banku un lielāko līzinga sabiedrību līzinga un faktoringa darījumu kopapjoms bija 181,065 miljoni latu, salīdzinot ar Latvijas banku un lielāko līzinga sabiedrību līzinga darījumu kopapjomu 1999. gada beigās, kurš bija 139,194 miljoni latu, 1998. gadā līzinga darījumu apjoms bija apmēram 109 miljoni latu, 1997. gadā - apmēram 70 miljoni latu, 1996. gadā -20 miljoni latu, 1995. gadā - 4 miljoni latu.[6]
1.1.attēls

Lielākie līzinga devēji pēc līzinga portfeļa apjoma šī gada deviņos mēnešos bija Hanza līzings - līzinga darījumi 52,407 miljoni latu apjomā, Parekss banka - līzinga darījumi 48,886 miljoni latu un Unilīzings - līzinga portfelis bija 25,716 miljoni latu.
Pēc līzinga objektu veidiem transporta un sakaru nozares uzņēmumiem sniegto līzinga pakalpojumu īpatsvars no kopējā portfeļa sasniedza 25,2%, rūpniecības uzņēmumiem - 21%, tirdzniecībai - 14,5%, finansu sektoram - 5,6%, lauksaimniecībai, mežsaimniecībai un medībām - 6,3%, būvniecībai - 2,6%, enerģētikas, gāzes un ūdens sektoram - 1,9%, zivsaimniecībai - 1,5%, viesnīcām un restorāniem - 0,8%, citām nozarēm, ieskaitot fiziskās personas - 20,5%. [13]

1.2.attēls

Pēdējā gada laikā vērojama tendence samazināties kravas transporta līdzekļu līzinga apjomiem, kas galvenokārt saistīts ar Krievijas krīzes ietekmi uz autopārvadātāju firmu darbību, savukārt arvien lielāku popularitāti iegūst nekūstamā īpašuma līzings. Latvijas Līzinga asociācijas (LLA) apkopotie dati liecina, ka šā gada pirmajos deviņos mēnešos joprojām vispieprasītākais bija vieglo automašīnu līzings - 36,737 miljoni latu jeb 24,6% no kopējā portfeļa (1999. gadā - 24%). Ražošanas iekārtu līzinga apjoms sasniedza 27,957 miljonus latu jeb 18,7% no kopējā apjoma. Kravas autotransporta un piekabju līzinga apjoms bija 25,012 miljoni latu jeb 16,7%, nekustamā īpašuma līzings apjoms sasniedza 22,101 miljonu latu jeb 14,8%.
Līzinga portfeļa termiņstruktūra liecina, ka visvairāk darījumu tiek slēgti uz termiņu no viena līdz trijiem gadiem - 34,6%. Uz termiņu no 3 līdz 5 gadiem noslēgti 29% līgumu, uz termiņu līdz vienam gadam - 19,5% līgumu, bet uz termiņu virs 5 gadiem noslēgti 16,9% līgumu.[13]


1.3.attēls

Vislētāk pašlaik izmaksa līzings vacijas markās, tad – ASV dollaros, bet visdārgākais ir līzings latos. Tas atkarīgs tikai no cenas, par kuru banka vai līzinga sabiedrība var nopirkt attiecīgo naudu. Vidēji likme tiek nosaukta ap 11 - 13 %, bet atkarībā no simpātijām pret aizguvēju likme var svārstīties no 16 % līdz pat skaitlim , kas krietni mazāks par 10 procentiem.
Var atšķirties pirmās iemaksas lielums, un, kas ļoti būtiski, atmaksas summas var būt vai nu fiksētas, vai ar piesaisti starpbanku naudas tirgus procentu likmēm, piemērām, banka “Parekss” lieto “Rigibor” indeksu latu līgumiem un “Libor” indeksu – līgumiem ar samaksu OECD (Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācija) valstu valūtās. “Unilīzings” ārvalstu valūtām piemēro savu – “Unibor” – likmi. Tas nozīmē, ka mainoties naudas cenai, banka reizi pusgadā var mainīt atmaksas noteikumus. To klients uzņēmās no laba prata, parakstot līzinga līgumu. Lielāka daļa līzinga kompāniju un banku tomēr piedāvā fiksētās likmes.

1.2.Līzinga definīcijas [15]

1. Līzings ir finansējuma veids, kura procesā līzinga ņēmējs iegūst līzinga objektu, par kuru ir samaksājis līzinga devējs. Līzinga gaitā līzinga ņēmējs norēķinās ar līzinga devēju par aizdoto naudu (maksā procentus) un atkarībā no līzinga veida maksā amortizācijas maksu vai izpirkuma maksu.
2. Līzinga ņēmējs ir persona, kas iegādājas līzinga objektu un maksā ikmēneša maksu, kas sastāv no amortizācijas maksas (vai izpirkuma maksas), procentiem un citiem maksājumiem (komisijas maksas, papildus maksājumi, soda naudas utt.).
3. Līzinga devējs ir līzinga firma.
4. Līzinga objekts ir tas priekšmets (piemēram mašīna, dzīvoklis, iekārtas u.t.t.), ko līzinga ņēmējs lieto un maksā par to līzinga devējam.
5. Līzinga maksa (tiek saukta arī par nomas maksu, izpirkuma maksu, līzinga maksājumu un tamlīdzīgi) ir maksa, ko līzinga ņēmējs maksā līzinga devējam katru mēnesi (vai ceturksni) un tā sastāv no līzinga objekta izpirkuma maksas, procentiem, komisijas maksas, PVN un, iespējams, citiem maksājumiem. Ir dažādas metodes, kā tiek aprēķināta līzinga maksa, un, atkarībā no tās, līzinga maksa var būt nemainīga visu līzinga periodu vai arī mainīties atkarībā no klienta prasībām.
6. Līzinga objekta izpirkuma maksa ir summa par kuru tiek samazināta līzinga objekta nenomaksātā summa (citiem vārdiem sakot, tā ir līzinga ņēmēja parāda atmaksa līzinga devējam).
7. Līzinga objekta nenomaksātā summa ir tā līzinga objekta daļa, par kuru līzinga ņēmējs vēl nav norēķinājies līzinga devējam (t.i.. summa, kuru līzinga ņēmējs vēl ir parādā līzinga devējam). Aprēķināmo procentu lielums ir tieši atkarīgs no šīs summas (jo lielāka summa, jo lielāks procentu maksājums).
8. Procenti tiek aprēķināti no līzinga objekta nenomaksātās summas par reālo aizdevuma periodu (vairumā gadījumu mēnesi).
9. Līguma komisijas maksa ir komisijas maksa par līzinga līguma sastādīšanu, lietas izskatīšanu un administratīvo procedūru veikšanu.
10. Gada sadārdzinājums (reizēm nekorekti saukts arī par līzinga procentu, kaut gan līzinga procenti pēc būtības ne ar ko neatšķiras no parastiem kredītprocentiem) ir procentuāli izteikta summa, ko līzinga ņēmējs pārmaksā par līzinga objektu, t.i. 5% gada sadārdzinājums nozīmē, ka līzinga ņēmējs katru gadu pārmaksās 5% no sākotnējās līzinga (aizdevuma) summas.

1.3.Līzings un noma – būtiskākās atšķirības

Līzinga līguma īpatnība šodien ir tā, ka tas nedaudz atšķiras no parastā (viennozīmīgā) mantas nomas (nodošanas nomā) līguma. Parastam nomas līgumam un mūsdienu līzinga līgumam (galvenokārt tas skar finansu līzinga līgumu) kopīgi ir sekojoši momenti:
1. Līguma objekts ir tikai ilgstošas lietošanas materiāla lieta, kura izmantošanas gaitā nemaina savas sākotnējās īpašības;
2. Līguma objektam (iznomājamai mantai) jābūt iznomātāja (līzinga devēja) īpašumam;
3. Par mantas lietošanu nomnieks (līzinga saņēmējs) maksā naudu, kuras summa kopumā pārsniedz līguma objekta sākotnējo vērtību iznomātājam (līzinga devējam), un šī starpība patiesībā arī veido īpašnieka ienākumu;
4. Attiecībā uz līguma objektu puses stingri atrunā īpašuma tiesību sastāvdaļu nodošanas kārtību un pašu maksājumu izdarīšanas kārtību.
Atšķirības starp parastās nomas un līzinga (it īpaši finansu līzinga) līgumu ir minēto līgumattiecību uzsākšanas momentā:
Nomas līguma gadījumā līguma objekts (iznomājamā manta) jau ir nomas devēja īpašums, kuru viņš pats negatavojas izmantot savā uzņēmējdarbībā un no kuras gatavs šķirties, to iznomājot (tas ir, nododot par maksu citas personas lietošanā);
Finansu līzinga līguma gadījumā līguma objekts (manta, kas tiks nodota līzingā) vēl nav nomas devēja īpašums.

Komentāri

yrfyslmwcr 5 29
xBBktS rfuklskahcbm

hgwrpu 6
f0BtX4 , [url=http://zsjntfqymyrf.com/]zsjntfqymyrf[/url], [link=http://nmqmvcvmfsyr.com/]nmqmvcvmfsyr[/link], http://crrgahpwlmtr.com/

ukjroa 6 1
AwJUyx piyobfeefiuf

Polly 6 1
Son of a gun, this is so helupfl!