Darbs:

aptuveni, neņemot vērā nodokļu maksājumus, ka arī neprecizējot dienu skaitu maksāšanas periodā.


2.2. Finansu līzinga grāmatošanas piemērs

Apskatīsim piemērā kā veicams finansu līzinga grāmatojums un aprēķins uzskaitē [17].
Sākotnējie dati:

SIA “X” 2000. gada 22. maijā ar līzinga sabiedrību noslēdza finansu līzinga līgumu. Saskaņā ar to līzinga sabiedrība norēķinās ar pamatlīdzekļa pārdēvēju, kurš pēc naudas saņemšanas no līzinga sabiedrības sāka pamatlīdzekļa komplektāciju. SIA “X” saņēma pamatlīdzekli un 1.jūlijā ieveda to ekspluatācijā.


Darījuma nosacījumi:
Pamatlīdzekļa cena bez PVN – 14 500 Ls
Pirmā iemaksa – 30%, jeb 4 350 Ls
Atlikusī vērtība – 10 150 Ls
Līzinga atlīdzība – 1,5%
Līzinga procenti – 11% gadā
Atmaksas termiņš – 2 gadi

Vispirms, aprēķināsim ikmēneša izpirkuma maksājumu. Pieņemsim, ka tās būs vienāds.

Izpirkuma maksājums = (14500-4350):24 = 422,92 Ls

Procentu maksājums aprēķināms, ņemot vērā formulas (4) un (5), attiecīgi:

30.06.2000. % maksājums = 10150 * 0,11*(8+30) / 360 = 117,83 Ls;

30.07.2000. % maksājums = (10150-422,92)*0,11*31 / 360=92,14Ls;

utt.
2.2.tabula
Maksājuma grafiks saskaņā ar līzinga līgumu
Līzinga maksājumu termiņš Nesamaksātā vērtība Izpirkuma maksājums Līzinga atlīdzība PVN 18% Procentu maksājums Līguma maksājums
22.05.2000. 14500,00 4350,00 217,50 822,15 --------- 5389,65
30.06.2000. 10150,00 422,92 ------- 76,13 117,83 616,88
30.07.2000. 9727,08 422,92 ------- 76,13 92,14 591,19
30.08.2000. 9304,16 422,92 ------- 76,13 88,13 587,18
... ... ... ------- ... ... ...
30.06.2002. 422,92 422,92 ------- 76,13 3,88 502,93
Kopā: 0,00 14500,00 217,50 2649,15 1218,14 18584,79

Grāmatojumi.

Sākumā ir jāiegrāmato veicamie maksājumi saskaņā ar līzinga līgumu:

D “Pamatlīdzekļu izveidošana” – 145000,00 Ls;
D “Līzinga atlīdzība” – 217,50 Ls;
D “Uzskaitītais PVN” – 2649,15 Ls;
D “Uzskaitītie procenti” – 1218,14 Ls;
K “Norēķini ar līzinga sabiedrību” – 18584,79 Ls.

Iepriekš minētais grāmatojums dod iespēju uzrādīt visas SIA “X” saistības, un tādejādi SIA finansu pārskati sniegs skaidru un patiesu priekšstatu par tās aktīviem un saistībām.

Veicot pirmo maksājumu 22.05.2000., SIA “X” iegrāmato daļējo saistību dzēšanu:

D “Norēķini ar līzinga sabiedrību” – 5389,65 Ls;
K “Naudas līdzekļi” – 5389,65 Ls.

Vienlaikus iepriekš uzskaitītais, bet tagad samaksātais PVN tiek pārveidots par priekšnodokli:

D “Priekšnodoklis” – 822,15 Ls;
K “Uzskaitītais PVN” – 822,15 Ls.
Izdarot samaksu 30.06.2000., jāveic šādi grāmatojumi:

D “Norēķini ar līzinga sabiedrību” – 616,88 Ls;
K “Naudas līdzekļi” – 616,88 Ls;
D “Priekšnodoklis” – 76,13 Ls;
K “Uzskaitītais PVN” – 76,13 Ls;
D “Pamatlīdzekļu izveidošana” – 117,83 Ls;
K “Uzskaitītie procenti” – 117,83 Ls.

Līzinga procenti, kas samaksāti līdz pamatlīdzekļa ieviešanai, tiek kapitalizēti, t.i. pievienoti pamatlīdzekļa vērtībai. Savukārt procentu maksājumi, kurus veic pēc pamatlīdzekļa ieviešanas ekspluatācijā, ir jāattiecina uz procentu izdevumiem. Attiecībā uz procentiem jāatceras: ja līzinga līgums ir noslēgts nevis ar LR reģistrēto kredītiestādi, bet ar līzinga firmu, tad, sastādot uzņēmumu ienākuma nodokļa deklarāciju, ir jāievēro likuma “Par uzņēmumu ienākuma nodokli” [12] 6. panta 8. daļas noteikumi.
Tātad ir jāaprēķina, vai līzinga sabiedrībai samaksātie procenti nepārsniedz pieļaujamo apmēru un vai šai sakarā nav jāpalielina apliekamais ienākums.

01.07.2000. pamatlīdzeklis ir ieviests ekspluatācijā:

D “Pamatlīdzeklis” – 14617,83 Ls (14500+117,83);
K “Pamatlīdzekļa izveidošana” – 14617,83 Ls.

Veicot maksājumu 30.07.2000. jāiegrāmato:

D “Norēķini ar līzinga sabiedrību” – 591,19 Ls;
K “Naudas līdzekļi” – 591,19 Ls;
D “Priekšnodoklis” – 76,13 Ls;
K “Uzskaitītais PVN” – 76,13 Ls;
D “Samaksātie procenti” – 92,14 Ls;
K “Uzskaitītie procenti” – 92,14 Ls.

Ja gadījumā līzinga līgums sastādīts nevis latos, bet kādā citā valūtā, tad līzinga līgumā uzrādītās summas jāiegrāmato pēc Latvijas Bankas noteiktajā kursa. Sastādot SIA “X” gada pārskatu, saistības, kuras jāsamaksā nākamajā taksācijas periodā ( piemēram – 2001. gadā ), ir jāattiecina un jāuzrāda bilancē kā īstermiņa saistības. Savukārt turpmāko gadu saistības ir jāuzrāda ilgtermiņa kreditoru iedaļā.
Attiecībā uz šo piemēru var secināt, ka uzņēmējam pirmkārt obligāti jāpieprasa maksājuma grafiks, ar kuru acīmredzami, ir vieglāk kontrolēt naudas plūsmu kopumā un it sevišķi procentu maksājumos. Otrkārt, jebkurā gadījumā klientam (uzņēmējam) ir tiesības pieprasīt pārrēķināt līzinga maksājumus atbilstoši šim bāzes principam. No piemēra arī izriet, ka mazliet izdevīgāk noslēgt līzinga līgumu ar banku (attiecībā uz procentu aplikšanu ar PVN 18%).

2.3. Auto līzinga piemērs [ 19 ]

SIA “X” tika nolemts iegādāt vieglo automašīnu finansu līzinga kārtībā. Tāpēc vispirms tika izvēlēts piemērots mašīnas modelis “Lauva auto” un atrasts līzinga devējs “Hansa līzings”[18]. No SIA “X” tika sagatavota dokumentu pakete, t.sk. gada bilance un iesniegta līzinga devējam “Hansa līzings”. Līzinga devējs, izskatot SIA “X” ienākumus, nolēma ļaut iegādāt auto uz finansu līzinga šādiem noteikumiem:

-auto cena (bez PVN) 9850,00 Ls
-paredzams ekspluatācijas termiņš 10 gadi
-procentu likme 13,5 % gadā,
-pirmā iemaksa 25 % no pārdošanas cenas,
-līguma komisijas maksa 2% no pārdošanas cenas
-līzinga līgums 48 mēneši
-pirmā maksājuma datums 10.06.2000.

2000.gada 4.maijā tika noslēgts automašīnas pirkuma līgums.

2000.gada 5.maijā tika noslēgts finansu līzinga līgums ar līzinga devēju “Hansa līzings” un veikta pirmā izpirkuma un komisijas maksa.

2000. gada 3. jūnijā tika saņemta SIA”X” automašīna nomas lietošanā ar izpirkumu.

2000.gada jūnija - decembra mēnešos tika regulāri pārskaitīts līzinga devējam no SIA “X” konta automašīnas izpirkuma maksa un procentu maksa.


2.3.tabula
Grāmatojumu saraksts
Datums Grāmatojums D/K Kopsumma
5.05.2000 D1221/K5561 9850,00
5.05.2000 D2391/K5561 1773,00
5.05.2000 D1221/K5561 1546,74
30.06.2000 D7421/K1291 82,71
30.06.2000 D5561/K2620 316,95
30.06.2000 D5721/K2391 36,94
30.07.2000 D7421/K1291 82,71
30.07.2000 D5721/K2391 36,94
30.07.2000 D5561/K2620 322,95
... ... ...
30.06.2004 D7421/K1291 82,71
30.06.2004. D5721/K2391 36,94
30.06.2004. D5561/K2620 244,98
30.06.2004 D1221/K1229 9850,00
30.06.2004 D1299/K1291 3940,00

Šī tabula ir aizpildīta, pamatojoties uz iepriekšējā uzdevuma formulām un principu, bet ievērojot analītiskajā daļā aprakstīto metodiku finansu grāmatvedības uzskaitē (pirmo variantu).
2.4.tabula
Maksājuma grafiks saskaņā ar līzinga līgumu
Līzinga maksājumu termiņš Nesamaksātā vērtība Izpirkuma maksājums Līzinga atlīdzība PVN 18% Procentu maksājums Līguma maksājums
5.05.2000. 9850,00 2462,50 232,46 485,09 --------- 3180,05
30.06.2000. 7387,50 205,21 ------- 36,94 74,8 316,95
30.07.2000. 7182,29 205,21 ------- 36,94 80,8 322,95
30.08.2000. 6977,08 205,21 ------- 36,94 78,49 320,64
... ... ... ------- ... ... ...
30.06.2004. 205,21 205,21 ------- 36,94 2,83 244,98
Kopā: 0,00 9850,00 217,50 1812,15 1314,28 13193,93

Šis piemērs atspoguļo vienu no finansu līzinga grāmatojuma variantiem, kurš izcēlās ar savu vienkāršību un relatīvi mazo grāmatojumu skaitu. No mana viedokļa, šis variants ir vispiemērotākais finansu līzinga uzskaitē. Bet pašlaik priekšroka tiek dota otrajām variantam, kas sīki aprakstīts analītiskajā daļā.

2.4. Līzinga procentu aprēķināšana [ 8 ]

Apskatīsim dažus piemērus kā var līzinga maksājumus. Šie piemēri ir aprēķināti, balstoties uz teorētiskām nostādnēm, kas sīkāk izklāsti šī darba analītiskajā daļā.
Šī darba piemēros izmantosim sekojošus izejas datus:

Objekta sākotnējā vērtība – 24000 Ls;
Līzinga procentu likme – 12% gadā;
Atmaksāšanas laiks – 12 mēneši;
Maksājumu sākums – 10.01.2000.
Pirmā iemaksa – 30%

a). līzinga maksājumi ar atvieglojuma laiku:
2.5.tabula
Līzinga maksājumu grafiks
Maksājuma termiņš Dienas Objekta nenomaksātā vērtība Izpirkuma maksājums Procentu maksājums Kopā
10.01.2000. 24000 7200 0,00 7 200,00
01.02.2000. 22 16800 1400 123,20 1 523,20
01.03.2000. 29 15400 1400 148,87 1 548,87
01.04.2000. 31 14000 1400 144,67 1 544,67
01.05.2000. 30 12600 1400 126,00 1 526,00
01.06.2000. 31 11200 1400 115,73 1 515,73
01.07.2000. 30 9800 1400 98,00 1 498,00
01.08.2000. 31 8400 1400 86,80 1 486,80
01.09.2000. 31 7000 1400 72,33 1 472,33
01.10.2000. 30 5600 1400 56,00 1 456,00
01.11.2000. 31 4200 1400 43,40 1 443,40
01.12.2000. 30 2800 1400 28,00 1 428,00
01.01.2001 31 1400 1400 14,47 1 414,47
357 0,00 Ls 24 000,00 Ls 1 057,47 Ls 25 057,47 Ls

Izmantojot šo metodi, ņem vērā kā līzinga kompānija var piešķirt, piemērām 4 mēnešu atvieglojumu – šajā laikā netiek maksāti 1400 Ls, bet vēlāk par katru mēnesi būs jāmaksā vairāk:

Izmantojot formulu (6) un (7), iegūstam:

K = ( 1+0,01 )4 = 1,0406;
C = 1,0406 * 1400 = 1456,84;
Par visu līzinga laiku: 1456,84 * 12 = 17482,08 Ls

b). līzings ar nesamaksātās vērtības palielinājumu:

Objekta vērtība maksājumu periodā netiek pilnīgi atlīdzināta. Pēc vienošanas norāda nesamaksātās iekārtas vērtības daļu – procentos. Pieņemsim ka šī daļa sastāda 4%.

Izmantojot formulas (7) un (8), iegūstam:

d = 1 / 1 + ( 0,04 / ( 1 + 0,01 )12 )= 0,966
C = 0,966 * 1400 = 1352,40 Ls
Visā līguma laikā: 12 * 1352,40 = 16228,8 Ls
Beidzoties līgumam, samaksā atlikušo vērtību: 24000 * 0,03 = 720 Ls

c). līzings ar vienādām iemaksām un papildu aprēķiniem

Šinī gadījumā ikmēneša maksājumi ir vienādi, izņemot pēdējo maksājumu. Katra mēneša nenomaksātā vērtība palielinās par 1%.
Aprēķiniem izmantosim formulas (7) un (9).

C = 16800 * 0,01 / 1 – (1 / (1+0,01)12 )= 168 / 0,11255 = 1492,67

Mēneša nenomaksātās vērtības palielināšana: 16800 * 1,01 = 16968 Ls

2.5.tabula
Līzings ar vienādām iemaksām un papildu aprēķiniem
Mēnesis Nenomaksātās vērtības palielinājums par 1% Nenomaksātās vērtības atlikums pēc iemaksas
1 16968 15475,33
2 15630,08 14137,41
3 14278,78 12786,11
4 12913,97 11421,3
5 11535,51 10042,84
6 10143,27 8650,6
7 8737,11 7244,44
8 7316,88 5824,21
9 5882,45 4389,78
10 4433,68 2941,01
11 2970,42 1477,75

Aprēķini redzami 2.5. tabulā, pēdējā iemaksu mēnesī nenomaksātās vērtības atlikumu apliek ar procentiem:

1477,75 * 1,01 = 1492,53
Kopā maksājumi :
1492,53 + 1492,67 * 11 = 17911,90 Ls

Salīdzinot rezultātus :
a). 17482,08 Ls;
b). 16948,80 Ls;
c). 17911,90 Ls,
redzams, ka no līzinga ņēmēja viedokļa , visizdevīgākais variants ir līzings ar nesamaksātās vērtības palielinājumu.

2.5. Nekūstamā īpašuma līzings [ 18 ]

Šis piemērs labi ilustrēs, kāds būs orientējošais līzinga maksājuma pamatsummas un procentu ikmēneša kopējais maksājums atkarībā no Jūsu izvēlētās pirmās iemaksas lieluma un atmaksas termiņa. Aprēķini veikti ar nosacījumu, ka objekta vērtība ir 15000 EUR un fiksētā procentu likme ir 13 % gadā.

2.7.tabula
Nekūstamā īpašuma līzinga maksājumu aprēķins
Gadi
1. iemaksa
20% 25% 30% 40%
1 1072 1005 937 804
2 570 535 499 428
3 404 379 354 303
4 322 302 282 241
5 273 256 239 205
6 240 226 211 181
7 218 205 191 164
8 202 189 176 151
9 189 177 165 141
10 179 168 156 134


Visi maksājumi noteikti EIRO.
Visas summas līzinga atmaksas grafikā tiek norādītas EIRO.

Šis piemērs atspoguļo lielākas sākuma iemaksas izdevīgumu, ka arī dod priekšstatu par maksājumu grafiku.

NOBEIGUMS


Līzings dod uzņēmējam priekšrocības, svarīgākās no tām:
• Ikmēneša maksājumi ļauj lietot līzinga objektu, norēķinoties par to pakāpeniski.
• Nav nepieciešama papildus garantija. Līzinga objekts pats kalpo par ķīlu.
• Līzinga nosacījumi (pirmā iemaksa , termiņš u.tml.) var tikt piemēroti konkrētajām klienta iespējām un vēlmēm.
• Iespēja plānot izdevumus un ieņēmumus.
Līzings, ka finansējuma veids Latvijā ieņem ievērojamo pozīciju finansu pakalpojumu tirgū, un tas ir labākais apliecinājums, ka uzņēmēji to iecienījuši.
Šī darba mērķis ir sasniegts, ir iegūtas zināšanas par līzinga operāciju noformēšanu un atspoguļošanu uzskaitē.
Par vienu no šī pētījuma trūkumiem var nosaukt atbilstošo grāmatu trūkumu.

BIBLIOGRĀFISKAIS SARAKSTS

1. Briede I. Banku finansu pakalpojumi – Rīga: Turība 2000. – 88lpp.
2. Dzintare Z. Banku grāmatvedība - Rīga: Turība 1999. – 146lpp.
3. Finanses un uzskaite // Kapitāls –1999. – Nr.6(18). – 54.- 62.lpp.
4. Grāmatvedības un ekonomisko aprēķinu prakse // Latvijas Ekonomists – 2000. – Nr.9. – 104.lpp
5. Grozījumi likumā “Par pievienotās vērtības nodokli”/ Latvijas Vēstnesis – 2000. – 12. decembris
6. Latvijas ekonomikas biļetens – 2000. – Nr.9(13). – Rīga : LR Statistikas komiteja – 78lpp.
7. Līzinga uzskaite nomniekam // Latvijas Ekonomists – 2000. – Nr.10. – 30. - 39.lpp
8. Meziels J. Matemātika līzinga ņēmējam // Bilance – 2000. – Nr.2. – 26. – 27. lpp.
9. Par kredītiestādēm: LR likums// Latvijas Vēstnesis – 1993. – 3.aprīlis
10. Par pievienotās vērtības nodokli: LR likums // Latvijas Vēstnesis – 1995. – 4.februāris
11. Par PVN piemērošanu līzinga darījumiem: LR Finansu ministrijas vēstule 16.07.98. Nr.5 – 2/1766 – Dienas Bizness – 1998. – 4.augusts
12. Par Unidroit konvenciju par starptautisko finansiālo līzingu:LR likums // Latvijas Vēstnesis – 1997. – 19. jūnijs
13. Par uzņēmumu ienākuma nodokli : LR likums // Latvijas Vēstnesis – 1995. – 4.februāris
14. Pelše R. Līzinga apjomi turpina pieaugt // Dienas Bizness – 2000. - 30. oktobris
15. Starptautiskais grāmatvedības standarts Nr.17 “Nomas ar izpirkumu (līzinga) uzskaite” – Latvijas Vēstnesis – 1998. – 10. decembris
16. Starptautiskais grāmatvedības standarts Nr.32 “Finansu instrumenti: skaidrošana un atspoguļošana” – Latvijas Vēstnesis – 1998. – 10. decembris
17. Usoviča V. Līzinga darījumi un to iegrāmatošana // Bilance – 2000. – Nr.5. –10.-12.lpp.
18. www.bank.lv/ tables
19. www.hansabanka.lv
20. www.unibanka.lv/latv/pakalpojum

Komentāri

yrfyslmwcr 9 12
xBBktS rfuklskahcbm

hgwrpu 9 14
f0BtX4 , [url=http://zsjntfqymyrf.com/]zsjntfqymyrf[/url], [link=http://nmqmvcvmfsyr.com/]nmqmvcvmfsyr[/link], http://crrgahpwlmtr.com/

ukjroa 9 15
AwJUyx piyobfeefiuf

Polly 9 15
Son of a gun, this is so helupfl!