Darbs:

nacionālā laboratorija, Japānā — ļoti daudzu rīsa sugu sēklu glabātava, Turcijā — izzūdošo augu sugu sēklu glabātava, vēl šādu glabātavu patlaban būvē VDR.
Pašlaik Krievijā, Krasnodaras novadā Botānikas ciematā, būvē pasaules augu resursu nacionālo glabātavu. Uz šo glabātavu paredzēts pārvietot pasaulslaveno Vavilova augu sēklu kolekciju no Peterburgas, kā arī no citām Vavilova institūta filiālēm. Kad tas būs noticis, Botānikas ciemata sēklu glabātava kļūs par pasaules lielāko «ģenētisko banku», kurā atradīsies vairāk nekā 300000 visas pasaules kultūraugu un to senču sēklu paraugu. Katra augu parauga īpašības būs atrodamas speciālā katalogā.
Pie galvenās ieejas jaunajā, unikālajā sēklu gļabātavā paredzēts uzstādīt marmora plāksni ar to zinātnieku vārdiem, kas, mirdami badā ielenktajā Peterburgā, saglabāja pasaulslaveno augu sēklu kolekciju.
Lielu darbu retu augu, to skaitā ari savvaļas augu saglabāšanā mūsu zemē veic dabas rezervāti un botāniskie dārzi. Liela nozīme šajā darbā ir saistībām, ko parakstījuši krievijas un ASV vaditāji 1974. gada 3. jūlijā Maskavā: iedalīt savās teritorijās dabiskās zonas — biosfēras rezervātus — ģenētiski vērtīgu augu un dzivnieku, kā an ekoloģisko sistēmu saglabāšanai.
Visai ievērojama nozime šajā jomā ir zināšanu izplatīšanai par augiem. Daudzus augus cilvēku liela daļa nepazīst, nezina to īpašības un vērtibu. Ja šodien ļaudis kaut ko zina par dzīvniekiem, tad par augiem zināšanas ir gaužām trūcīgas. Sī disproporcija ir jānovērš.
Zālaugu aizsardzības interesēs jāizskauž daudzās vietas izplatītais paradums — pērnās zāles dedzināšana pavasaros. Šajos pernās kūlas uģunsgrēkos aiziet bojā daudzi reti augi, dzivnieki, putnu ligzdas, tā izjaucot augsnē un zemsegā dabas radīto līdzsvaru.
Katrs ugunsgrēks jebkurā dabisko orģanismu kopumā, katra ekoloģiskajā sistēma ir katastrofa un tādeļ apkarojania parādība.

ĶĒRPJI
Ķērpji ir kompleksi simbiotiski organismi. Tie sastāv no diviem komponentiem — alģēm un sēnēm. Ķērpji dzīvo ļoti ilgi — apmēram 3000—4000 gadu, tādēļ tos izmanto dažādu, sevišķi vecu priekšmetu, to skaitā arī arheoloģisko atradumu vecuma noteikšanai. Ir pazīstamas un aprakstītas aptnēram 20tūkst. ķērpju sugas, taču zinātnieki uzskata, ka apmēram 10 tūkst. ķērpju sugu vēl ir nezināmas.
Ķērpji ir vērtīgi bioģeocenozes komponenti. Tos jau izmanto, pieļnēram, dažādu antibiotisko līdzekļu ražošanai un kā gaisa piesārņošanas indikatorus.
Reizē ar sanitāri ķīmiskām gaisa analīzēm pie mums, kā arī ārzemēs, izmantojot ķērpju novērošanas datus, nosaka gaisa piesārņojuma pakāpi.
Jo piesārņotāks ir gaiss, jo nabagāka attiecīgā apvidu ir ķērpju flora — mazāks sastopamo ķērpju sugu skaits, mazāki ir ķērpjiem apaugušie plartkumi uz kōku stumbriem, pie tam šte plankumi uz koku stumbriem atrodas zemāk.
Padomju Savienībā pēdējā laikāvairākās vietās ir uzsākta ķērpju audzēšana speciālās plantācijās. Tā, piemēram, Krasnodaras sāimniecībā «Elit», pēc zinātnieku ieteikuma, audzē triju sugu ķērpjus. Novāktos ķērpjus nosūta uz farmaceitlskām rūpnīcām, kur no tiem ražo vertīgu antibiotiško vieslu, ko mediķi lieto dažādu iekaišumil, apdegumu, to skaitā ari rentgenstaru izraisītu apdegumu ārstēšanai. So vielu pievieno arl odekoloniem, kas paredzēti lietošanai pēc bārdas skūšanas, jo tās ietekmē ievainojumi ātri sadzīst.

SĒNES
Sēnes ir vertīgi bioģeocenozes komponenti, bez kurām nav iespējama daudzu zaļo augu augšana. Tā, piemēram, kokaugi un sēnes mežā ir sabiedrotie— sēņu mikoriza un koku saknes savstarpēji apmainās barības vielām. Dažas kōku sugas, piemēram, ciedru priedi, nav iespējams izaudzēt augsnē, kurā nav mikorizas.
Vairākas mūsu mežos sastopamās sēnes nav ēdamas, taču ir jāapkaro cilvēku tieksme šādas sēnes iznīcinat, šaminot vai bez vajadžībās nolaužot, jo mežam tās ir nepieciešamas un nākotnē var kļūt ari cilvēkam derigas. Samērā nesen konstatēja, ka vērtīgu ārstņiečības līdzekļu ražošanai ir deriga pat visai indīgā mušmire.
Kopš vēža ārstēšānai sākta lietot rentgenoloģiskā metode, kas ir viena no vadošajām onkoloģijā, ir radusies nepieciešamība pēc medicīniska preparāta, ar ko ārstēt rentgenstaru lielu devu ietekmē radušos, grūti dzīstošus ādas iekaisumus — dermatītus. Dažkārt ādas iekaisumi ir tik stipri, ka ārsti ir spiesti apstarošanu pārtraukt, lai gan tā slimniekam ir nepieciešama. Rentgenstaru radito dermatītu ārstēšanai izmēģināja desmitiem dažādu līdzekļu, taču tie nedeva panākumus. Beidzot atcerējās tautas mediclnā lietoto mušmiri, kuras sulu vai novārījumu senāk laudis lietoja ādas slimlbu ārstēšanai. Jau pirmie ek-sperimenti ar dzīvniekiem deva pārsteidzošus rezultātus: lietojot no mušmiru uzlējuma pagatavotu 10% ziedi, neparasti ātri sadzija gan rentgenstaru raditie, gan alerģiskie, kā ari ādas un gļotādas iekaisumi.
Teicamus panākumus mušmiru preparāts deva arī cilvēka organisma ādas un gļotādas iekaisumu ārstēšanā. Izrādijās, ka mušmiru preparātu var lietot arī profilaktiski. Slimniekiem, kuri apstarošanas laikā sistemātiski lietoja mušmiru ziedi, pat pēc lielām apstarojuma devām dermatīti neradās. Mušmires ārstniecisko īpašību pētījumi turpinās.
SVESZEMJU ĀUGU INTRODUKCMA

Daudziem cilvēkiem piemīt vājība— visu, kas ir svešs un neparasts, uzskatīt par labāku, skaistāku, vērtīgāku nekā to, kas ir pazīstams, parasts. Tāpēc, kopš cilvēks sācis ceļot, tas cenšas no svešām zemēm pārvest mājās gan svešzemju augus, gan dzivniekus. Kopš cilvēka rīcībā ir ātri satiksmes līdzekļi, šādu svešzemju organismu pārvietošana lielos attālumos pastiprinās, pie tam daži nokļūst citās vietās pat bez cilvēka gribas — nejauši.
Daudziem cilvēkiem piemīt vājība— visu, kas ir svešs un neparasts, uzskatīt par labāku, skaistāku, vērtīgāku nekā to, kas ir pazīstams, parasts. Tāpēc, kopš cilvēks sācis ceļot, tas cenšas no svešām zemēm pārvest mājās gan svešzemju augus, gan dzivniekus. Kopš cilvēka rīcībā ir ātri satiksmes līdzekļi, šādu svešzemju organismu pārvietošana lielos attālumos pastiprinās, pie tam daži nokļūst citās vietās pat bez cilvēka gribas — nejauši.
Dažreiz ievestie svešzemju augi dod ari zināmu pozitīvu efektu, taču daudzos gadījumos tie kļūst kaitīgi, jo bez rūpīgas zinātniskas izpētes nekad nav iespējams paredzēt, kā introducētā suga attistisies, kādas jaunas īpašības iemantos un kādas no vietējām sugām iznīdēs.
Visspilgtākais piemērs tam, kā ievestie svešzemju augi var kjūt par lielu postu vietejiem, ir viena vienīga kaktusa — opuncijas ievešana Austrālijā 1839. gadā. Pēc 80 gadiem opuncijas bija okupējušas 24 milj. ha ganibu, iznīdējot visus vietējos augus un ik gadu palielinot savu teritoriju par 4 milj. ha. Nelīdzēja ne dedzināšana, ne indes. Tikai no Urugvajas ievestais sikais taurenis, opunciju dabiskais ienaidnieks, samērā ātri tika galā ar bīstamo kaktusu.
Mūsu zemē augu introdukcijai daudzos gadījumos ir bijusi pozitīva nozīme. Tas attiecas, piemēram, uz daudzu lauksaimniecibas kultūraugu introdukciju. Taču augu introdukcijai mūsdienās vienmēr jābūt zinātniski pārbaudītai un pamatotai.
RETO AUGU AIZSARDZĪBA
Lauksaimniecībā, mežsaimniecībā, kā ari citās tautas saimniecības nozarēs nemitīgi paaugstinās visu darbu mehanizācijas līmenis, tiek ieviestas aizvien jaunas mašīnas, dau-dzus savvaļas augus aizstāj kultūraugi. Sajā procesā draud iznīcība daudziem savvaļas augiem. Sākumā tie kļūst par retumu, bet pēc tam izzūd pilnīgi. Ari tūrisma paplašināšanās veicina daudzu retu augu iznīkšanu.
Tā kā daudzu augu sugu noderīgums cilvēkam vēl nav zināms, tad reto augu saglabāšanai visā pasaulē dabas aizsardzības un zinātniskās organizācijas cenšas panākt, lai attiecigo valstu valdības retos augus ņemtu valsts aizsardzībā.
Arī mūsu zemē daudzi retie augi ir ņemti valsts aizsardzibā, ierakstot tos «Sarkanajā grāmatā».
Latvijas republikas Ministru Padome aizsargājamo augu izlabotu un papildinātu sarakstu ir apstiprinājusi ar 1977. gada 15. aprīļa lēmumu nr. 241.