Kopsavilkums kultūras vēsturē

688 0

Jelgavas Valsts ģimnāzija, 10

Jelgavas Valsts ģimnāzija, 10.m. klase

xxx

Kopsavilkums kultūras vēsturē

Sadzīve Bizantijā

(Social life in Byzantium)

Atslēgas vārdi:vīrieši, hetēras, verdzība, kulinārija, dzīvesveids, izpriecas, tunika, zīds, amatnieki, mozaīkas, interjers, iekšējais pagalms.

1. Iedzīvotāji

Bizantijā izveidojās savdabīga un dīvaina etniskā un valodu mozaīka, jo to apdzīvoja dažādas tautas. Dažādu valsts reģionu iedzīvotāji visai krasi atšķīrās cits no cita. Lai gan bija jūtama grieķu un romiešu kultūru ietekme, Bizantijas ikdienas dzīvē saglabāja savas vietējās tradīcijas.

Sabiedrība bija sadalīta divās kārtās un vairākās sociālās apakšgrupās. Pie augstākās kārtas piederēja senatori, ie erēdņi (pie ierēdņiem pieskaitīja arī garīdzniekus), provinču pārvaldītāji, kareivji. Pie vidējās un zemākās kārtas piederēja amatnieki, tirgotāji, maznozīmīgāki ierēdņi, brīvie zemnieki, atkarīgie zemnieki un vergi. Viņiem nebija politiskās varas, vienīgā saikne bija hipodroms, kur varēja uzzināt politiskos jaunumus, ar laiku gan varēja sākt paust viedokli. Bizantijas iedzīvotāji sevi sauca par romejiem, retāk grieķiem vai helēņiem. Vienojošie elementi bija grieķu valoda un kristietība.

Sabiedrībā par augstāko tikumu uzskatīja padevību kristīgajai baznīcai un imperatoram, par pamata kvalitāti – turību un sociālo stāvokli.

1.1. Amatnieki. Parādījās brīvie amatnieki, kuriem piederēja pašiem savas darbnīcas. Īpaši nozīmīgs amatniecības veids bija dārgu zīda audumu izgatavošana. Liela daļa amatnieku apvienojās profesionālās korporācijās. Tām piederēja monopoltiesības uz amatu un dažādas privilēģijas.

1.2. Sievietes varēja būt gan ietekmīgas valsts darbinieces (piemēram, imperatora Justiniāna sieva valdniece Teodora, valdniece Zoja), gan brīvās sievietes jeb hetēras, kas uzturējās sabiedrības augstākajos slāņos un arī bija spējīgas ietekmēt ne viena vien politiķa vai aristokrāta darbību. Parastās sievietes savā ikdienas dzīvē bija ierobežotas, un viņas pārsvarā uzturējās mājās.

1.3. Bizantijas galma dzīvē daudz ko noteica īpašie ceremoniāli. Galmā valdīja nemitīgas intrigas un cīņas par varu, un reti kurš imperators mira dabīgā nāvē. Imperatoru uzskatīja par Dieva vietnieku zemes virsū, viņam dziedāja slavas dziesmas un to pielūdza.

Secinājumi:

Bizantijas raibajā sabiedrībā netrūka izcilu mākslinieku un amatnieku, zinātnieku un domātāju, kas devuši paliekošu ieguldījumu vēsturē.

Bizantijā nebija vienas dominējošas tautas, kurai būtu pakļautas pārējās.

Kultūru, kas izveidojās Bizantijā, var uzskatīt par daudznacionālu, jo tajā kā vienā veselumā iekļāvās dažādu tautu ieguldījums.

Pilsētas Bizantijā

Bizantijas pilsētas ar laiku pārvērtās par īstām viduslaiku pilsētām. Visas valsts sabiedriskās dzīves priekšgalā atradās Konstantinopole.

2.1. Pilsētu plānojums. Pilsētas saglabāja antīko plānojumu – perpendikulāri, šaha galdiņa veidā izkārtotos dzīvojamos kvartālus, pilsētas laukumus – forumus, kas bija celti romiešu stilā un saistīti ar pilsētas galvenajām ielām. Tās savukārt greznoja daudzie portiki ar antīkajām statujām. Vēlāk, Justiniāna laikā, sāka izmantot centrisko sistēmu, kas kārtojāsap nocietināto akropoli. Taisnstūra pilsētas plānojumu nomainīja radiālā sistēma. Galvenais pilsētas laukums tādējādi zaudēja savu nozīmi. To pārveidoja par pilsētvalsts administratīvo centru, ap kuru kārtojās valsts administratīvās ēkas. Pilsētās cēla baznīcas un klosterus, bet galvenajā laukumā – kristiešu templi. Arī daudzas ēkas, kas savulaik bizantiešu pilsētas padarīja līdzīgas antīkajām, zaudēja savu nozīmi, piemēram, teātri.

2.2. Aristokrātu mājas bija plašas. Bagāto iedzīvotāju un imperatora greznās akmens pilis izcēlās ar iekšējo pagalmu, dārziem, strūklakām un baseiniem. Namos atradās galerijas, lielas pieņemšanas zāles, vairākas guļamistabas, t.s. kabineti, pirtis un kapelas, kur visi ģimenes locekļi pulcējās uz regulārām lūgšanām. Lai izdaiļotu interjeru, izmantoja freskas un mozaīkas.

2.3. Trūcīgo cilvēku mājas. Liela daļa bizantiešu bija trūcīgie iedzīvotāji. Viņi dzīvoja nelielās

koka vai māla ķieģeļu m

. . .

Кибалова Л. „Иллюстрированная знциклопедия моды” , Артия, Прага, 1989.г., 87.-106.стр.

Lapiņa M. u.c. „Jauno laiku kultūras vēsture vidusskolām” I daļa, Rīga, RaKa, 1998.g., 232.- 234. lpp.

Ralfs L.F. u.c. „Pasaules civilizācijas” II daļa, Rīga, RaKa, 1999.g., 14.-26.lpp.

Zitāne L. „Viduslaiki un Renesanse”, Rīga, RaKa, 2002.g., 5.-9.lpp.

Interneta resursi:

http://www.fordham.edu/halsall/medweb/

http://www.wsu.edu/~dee/MA/BYZ.HTM

Join the Conversation