karburatori

995 0

Refērāts

„Karburatori”

Malnavas koledžas

1c autotransporta kursa audzēkņa

Aigara Kozlovska.

2008.gada 02.decembrī.

Saturs

• Karburatora uzdevums ...........3

• Karburatora darbības princips .......3-4

• Karburatora iedalījums ...........5

• Karburatora sistēmas un ierīces .......5-8

• Karburatora demontēšana no motora ....8-9

• Karburatora demontāžu (izjaukšana,salikšana) ............9-10

• Mērījumi karburatorā un tā regulēšana....11

Karburatora uzdevums

– Dzirksteļaizdedzes motoru cilindros ieplūst iepriekš sagatavots degmaisījums, kas sastāv no gaisa un degvielas. Viena no degmaisījuma sagatavošanas ierīcēm dzirksteļaizdedzes motoros ir karburators.

Degmaisījumu sagatavošanas procesu karburatorā sauc par karburācīju.

Karburatoram jāveic šādi pamatuzdevumi:

1) Jāizsmidzina degviela pēc iespējas sīkākas daļiņas un labi jāsajauc ar gaisu.

2) Jāsagatavo degmaisījums, kas nodrošina motora vieglu iedarbināšanu, stabilu brīvgaitu, ekonomisku da arbību pie vidējas slodzes.

3) Jānodrošina maksimāla jauda pie pilnas slodzes un strauja griešanās frekvences palielināšanās spēja.

Karburatora darbības princips

Vienkārša karburatora pamatsastāvdaļa:

– pludiņkamera ar pludiņu

– žiklers ar smidzinātāju

– difuzors

– droseļvārsts

Degviela ieplūst pludiņkamerā no tvertnes pa cauruļvadu. Pludiņamerā atrodas pludiņš, kas iedarbojas uz adatveida vārstu. Kad degviela piepildījusi pludiņkameru līdz vajadzīgajam līmenim, pludiņš piespiež adatveida vārstu pie ligzdas, pārtraucot degvielas ieplūdi. Degvielas līmenim pazeminoties, pludiņš pārvietojas uz leju un adatveida vārsts ļauj degvielai ieplūst pludiņkamerā. Jo lielāks degvielas patēriņš, jo zemāks tās līmenis pludiņkamerā un lielāks caurplūdes šķēlums veidojas

starp adatu un ligzdu degvielas izplūdei. Pludiņkamera caur

kanālu savienota ar gaisa ieplūdes cauruli. Kanāls nepieciešams

vienādai gaisa spiediena uzturēšanai pludiņkamerā un gaisa ieplūdes caurulē.

Visaugstākais degvielas līmenis pludiņkamerā ir 1-1,5 mm (attālums) zemāks par smidzinātāja augšgalu. Tas novērš degvielas iztecēšanu pie nestrādājoša motora.

Gaisa ieplūdes caurulē ievietots difuzors. Tā šaurākajā daļā atrodas smidzinātāja gals. Difuzors nepieciešams, lai paaugstinātu gaisa plūsmas ātrums caur karburatoru un palielinātu retinājumu pie smidzinātāja.

Aiz difuzora caurulē atrodas droseļvārsts, kas savienots ar akselatora pedāli. Vadītājs, spiežot pedāli, maina droseļvārsta stāvokli un regulē padotā degmaisījuma daudzumu motora cilindros. Jo vairāk ir atvērts droseļvārsts, jo lielāks daudzums degmaisījuma nokļūst cilindros un lielāku jaudu attīsta motors. Caurules posmu no difuzora sākumā līdz droseļvārsta asij sauc par samaisīšanos kameru.

Ieplūdes takts laikā motora cilindrā rodas retinājums. Tā kā ieplūdes vārsts ir atvērts, retinājums rodas arī samaisīšanās kamerā. Motoram darbojoties, gaiss plūst no ieplūdes caurules augšas, caur samaisīšanas kameru uz leju. Lielāko pretestību gaiss sastop difuzora sašaurinājumā. Te gaisa plūsmas ātrums palielinās, bet spiediens samazinās. Spiediena starpība pludiņkamerā un difuzorā paaugstina degvielas līmeni smidzinātājā. Degviela izplūst difuzorā, izsmidzinās sīkos pilienos, daļēji iztvaiko, sajaucas ar gaisu, un degmaisījums gar droseļvārstu nonāk ieplūdes kolektorā un tālāk motora cilindros. Cilindros degmaisījums piejaucas atliku gāzēm un veido darba maisījumu. Smidzinātājā ieplūstošo degvielas daudzumu ietekmē ne tikai spiediena starpība pludiņkamerā un difuzorā, bet arī žiklera kalibrēta urbuma izmēri un līmenis pludiņkamerā.

Karburatoru iedalījums

Pēc degmaisījuma plūšanas virziena ir augšupplūstoša, lejupplūstoša un horizontāli plūstoša degmaisījuma karburatori.

Visbiežāk izmanto lejupplūstoša degmaisījuma karburatorus, jo tad nav nepieciešamība pēc liela gaisa ātruma, lai degvielu no smidzinātāja paceltu uz augšu.Bet tam degmaisījuma ieplūšanu cilindros veicina tā pašmasa. Šādu karburatoru novieto virs ieplūdes kolektora, kur ērti iespējams veikt tehniskās apkopes un remonta darbus.

Pēc samaisīšanās kameru skaita ir vienkameras

un daudzkameru

karburatori.

Daudzkameru karburatorus savukārt iedala:

1) Visu kameru vienlaicīgas darbības karburatorus, kad droseļvārsti atveras vienlaicīgi;

2) Karburatorus ar droseļvārstu secīgu atvēršnos.

Karburatora sistēmas un ierīces

Vienkāršākā karburatora sagatavotā degmaisījuma sastāvs atkarīgs no retinājuma difuzora. Kad, slodzei pieaugot, droseļvārstu atver, gaisa plūsmas ātrums un retinājums karburatora difuzorā palielinās. Tā rezultātā palielinās arī no smidzinātāja ieplūstošais degvielas daudzums, turklāt straujāk nekā gaisa daudzums, tāpēc degmaisījums kļūst pārāk trekns. Lai degmaisījuma sastāvs automātiski pielāgotos jebkuram motora apgriezienu skaitam un jebkurai slodzei, vienkāršākais karburators ir jāpārveido un jāpapildina, tas vajadzīgā sastāva degmaisījumu sagatavo pie noteiktas slodzes.

Šim nolūkam karburatorā iebūvē šādas papildierīces un sistēmas:

1) Iedarbināšanas ierīci – sagatavo ļoti treknu degmaisījumu un atvieglo auksta motora iedarbināšanu.

2) Brīvgaitas smidzinātāju sistēmu – piegādā treknu degmaisījumu, motoram strādājot tukšgaitā ar mazu apgriezienu skaitu.

3) Galveno dozētājsistēmu – sagatavo nepieciešamo degmaisījuma sastāvu (liesu), ja motors strādā diapazonā no mazas līdz lielai slodzei.

4) Ekonomaizeru – sagatavo treknu degmaisījumu, kad droseļvārsts ir pilnīgi atvērts un motors ir maksimāli noslogots.

5) Paātrinātājsūki – automobiļa straujas paātrināšanas gadījumā izsmidzina sajaukšanās kamerā papildu degvielas devu un padara degmaisījumu treknāku.

Iedarbināšanas ierīce:

Sagatavo ļoti treknu degmaisījumu, kad iedarbina un iesilda aukstu motoru. Visvienkāršākā iedarbināšanas ierīce sastāv no gaisa vārsta un ierīces, kas veic automātisku nepieciešamā gaisa daudzumu pievadīšanu vajadzīgā degmaisījuma sastāva nodrošināšanai. Kad, motoru iedarbinot, griež kloķvārpstu, samaisīšanās kamerā zem gaisa vārsta rodas liels retinājums. Šī retinājuma ietekmē degviela izplūst no galvenās dozētājsistēmas un brīvgaitas sistēmas. Lai novērstu pārāk trekna degmaisījuma veidošanos, lieto automātisko vārstu, kas atveras no retinājuma pie aizvērtā gaisa vārsta un ļauj ieplūst gaisam samaisīšanas kamerā.

Tiklīdz motors sāk darboties, gaisa vārsts pakāpeniski jāatver, jo automātiskais vārsts ievada nepietiekamu gaisa daudzumu.

Bez minētās iedarbināšanas ierīces karburatoros var lietot automātiskās iadarbināšanas un iesildīšanas ierīces ar pneimatisku vai termojutīgu elementa gaisa vārsta vadību.

Mūsdienu automobiļu karburatori ir veidoti ar ļoti sarežģītu konstrukciju, kas nodrošina to precīzu darbību.

Brīvgaitas sistēma:

Sastāv no degvielas un gaisa žikleriem, emulsijas kanāla, no diviem urbumiem gaisa un emulsijas ievadīšanai samaisīšanas kamerā un regulēšanas skrūves. Brīvgaitas sistēmu sauc par atkarīgu (neautonomu), jo tā pieslēgta galvenās dozētājsistēmas smidzinātājam. Motoram darbojoties brīvgaitā, DV (droseļvārsts) ir gandrīz aizvērts. Aiz DV un brīvgaitas sistēmā ir liels retinājums. Tā ietekmē brīvgaitas sistēma ieplūst degviela no pludiņkameras pa degvielas galveno žikleri. Degvielai un gaisam samaisoties, rodas emulsija, kura pa emulsijas kanālu retinājuma ietekmē aiz DV izplūst pa urbumu nodrošinot normālu motora darbību. Izplūstošo emulsijas daudzumu motora darbību. Izplūstošo emulsijas daudzumu regulē ar skrūvi.

Galvenā dozētājsistēma:

Ar degvielas pneimatisko bremzēšanu sastāv no emulsijas akas, debvielas un gaisa žikleriem, emulsijas caurules, smidzinātāja, difuzora un droseļvārsta.

Lai DM (degmaisījums), pieaugot slodzei (atverot droseļvārstu), nekļūtu pārāk trekns, kā tas ir vienkāršākā karburatorā, samazina degvielas izplūdi no galvenā degvielas ži iklera. Šīm nolūkam emulsijas akā pa gaisa žikleri pievada gaisu. Samazinās retinājums emulsijas akā un līdz ar to degvielas izplūde no žiklera. Izvēloties žikleru un kalibrēto urbumu diametrus, iegūst nepieciešamā sastāva liesu DM vidēju slodžu diapazonā. Gaiss emulsijas akā samaisās ar degvielu, un veidojas emulsijas caurule. Emulsijai ieplūstot smidzinātājā, uzlabojas degvielas iesmidzināšanas process.

Ekonomaizers:

Ekonomaizers ar mehānisku pievadu treknina DM pie pilnas slodzes un darbojas atkarībā no DV atvēruma. DV jābūt atvērtam vairāk par ¾ no tā gājiena. Ekonomaizers sastāv no akas, kura savienota ar pludiņkameru. Akā ievietots bīdnis un vārsts. Mehāniskā pievadu plāksne pārvieto bīdni uz leju un atver vārstu. No ekonomaizera akas caur žikleri un smidzinātāju degviela papildus ieplūdīs samaisīšanas kamerā un trekninās degmaisījumu.

Ekonomaizers ar pneimatisku pievadu:

Darbojas automātiski atkarībā no retinājuma samaisīšanas kamerā Kad droseļvārsts ir aizvērts, retinājuma ietekme, kas pienāk pa kanālu, diafragma noturas tādā stāvoklī, pie kura lodveida vārsts ir aizvēris urbumu pludiņkamerā. Atverot droseļvārstu, retinājums kanālā samazinās un a

. . .

Karburatora demontēšana no motora

Demontējot karburatora, parasti veic vairākas operācijas:

1) Atslābina visas savilcējapskavas uz gaisa filtra īscaurulēm un noņem no tā kartera ventilācijas, gaisa savācēja caurules.

2) No karburatora noņem visas ar filtru saistītās detaļas.

3) Atkarībā no karburatora tipa noņem droseļvārsta un gaisa vārsta pievada mehānismus.

4) No karburatora īscaurulēm noņem benzīna pievada, motora kartera ventilācijas, liekās degvielas novadīšanos, vakuumregulatora, pneimatiskā vārsta pievada u.c. caurules.

5) Atvieno elektriskos vadus, ja karburators apgādāts ar piespiedu brīvgaitas ekonomaizeru, elektromagnētisko vārstu u.c. elektriskām ierīcēm.

6) Atvieno karburatora stiprināšanas elementus no ieplūdes kolektora un n noņem to kopā ar starpliku.

7) Aizver ar aizbāzni ieplūdes kolektora urbumu.

Karburatora demontāža (izjaukšana,salikšana)

Lai pareizi izjauktu karburatoru, nepieciešams labi zināt tā konstrukciju. Vispārējā prasības:

1) Pēc karburatora noņemšanas no motora veic tā apskati no ārpuses, pievēršot uzmanību iespējamajām plaisām vai svaigiem benzīna notecējumiem.

2) Rūpīgi nomazgā karburatora no ārpuses ar neetilētu benzīnu vai nitroatšķaidītāju (izņemot elementus, kas izgatavoti no mākslīgiem materiāliem)

3) Lai atvieglotu darbu, atvieno sviras (ja tādas ir), kuras savieno droseļvārstu ar gaisa vārstu.

4) Atvieno pludiņkameras vāku no karburatora korpusa.

5) Izņem filtrējošo elementu ( ja tāds ir)

6)

Pludiņkameras vāks jānoņem ļoti uzmanīgi, it sevišķi karburatoros, kuros starplikai jāpievelk uz vāka, citādi tā var pārrauta ar pludiņu.

1) Izjauc pludiņa mehānismu atkarībā no tā konstrukcijas (pludiņa asi izskrūvē vai izņem); pēc pludiņa izņemšanas ierīci (gaisa vārsta izņemšana nav obligāta)

2) No karburatora korpusa atvieno iedarbināšanas ierīci (gaisa vārsta izņemšana nav obligāta)

3) Demontē visus degvielas un gaisa žiklerus, vārstus, paātrinātājsūkņa un ekonomaizera smidzinātāju, kā arī brīvgaitas apgriezienu regulēšanas skrūves.

Izskrūvējot žiklerus un vārstus, nepieciešams atcerēties to izvietojumu, lai montējot nesajauktu tos vietām (sevišķi tas attiecināms uz pirmās un otrās kameras žikleriem divkameru karburatoros).

Bez iemesla izņemt asi kopā ar droseļvārstu nevajag, jo atkārtota salikšana nenodrošinās nepieciešamo pārejas sistēmas darbību bez precīzas mehānisma detaļu regulēšanas (droseļvārsta pagriešanās bāze ir urbumu malas samaisīšanas kamerās); ass gultņu ievērojamu izdilumu var noteikt arī saliktā stāvoklī.

Pēc tīrīšanas, pārbaudes un nodilušo vai bojāto detaļu maiņas nepieciešams salikt karburatoru atpakaļejošā kartībā, ievērojot šādas prasības:

1) Visas bojātās starplikas nepieciešams nomainīt pret jaunām.

2) Žiklerus, emulsijas caurules, skrūves u.c. nepieciešams pievilkt ar mērenu spēku, lai nesabojātu vītni.

3) Ļoti uzmanīgi jānostiprina pludiņkameras vāks, lai nerastos bojājumi uz plakanajām blīvējošām virsmām, stiprināšanas elementi (skrūves) jāpievelk pakāpeniski un krusteniski.

4) Pie salikšanas jāpievērš uzmanību karburatorā ietilpstošajām savstarpēji kustīgajām detaļām (adatvārstam brīvi jāpārvietojas tā ligzda), jāpārbauda droseļvārsta, gaisa vārsta un paātrinātājsūkņa virzuļa darbība.

5) Pēc karburatora salikšanas un uzstādīšanas uz motora nepieciešams veikt tā regulēšanu. Karburatora hermētiskumu pārbauda pēc mēģinājuma izbraukuma veikšanas. Benzīna notecējumi visbiežāk sastopami degvielas pievadcaurules, kā arī karburatora korpusu daļu nehermētiskas savienošanas gadījumos.

Lai atvieglotu motora iedarbināšanu pēc karurātora uzstādīšanas, pludiņkamerā ieteicams ieliet benzīna vai iesūknēt to ar benzīna sūkņa rokas sviras palīdzību.

Mērījumi karburatorā un tā regulēšana

Degvielas līmeņa pārbaude un regulēšana

Noteikts degvielas līmenis pludiņkamerā nepieciešams galvenās dozētājsistēmas normālās darbības nodrošināšanai.

Degvielas līmeņa kontroli nepieciešams veikt:

1) Reglamentētas tehniskās apkopes laikā.

2) Ja novērots degvielas patēriņš.

3) Pēc adatvārsta un pludiņa nomaiņas.

Lai varētu precīzi veikt mērījumus, ir jānodrošina normāla pludiņa mehānisma darbība. Tāpēc pēc pludiņkameras vāka noņemšanas nepieciešams pārbaudīt:

1) Pludiņa tehnisko stāvokli (pārbauda, vai tas ir hermētisks, vai nav mehānisku bojājumu uz pludiņa virsmas)

2) Adatvārsta hermētiskumu, brīvu adatas pāvietošanos tā ligzdā, kā arī dempfera (svārstību amortizatora) lodītes nenobloķēšanos.

3) Vai nav saliekta pludiņa svira, vai pludiņš neskaras pie pludiņkameras sienām.

Degvielas līmeņa mērīšana karburatorā var tikt veikta ar tiešo vai netiešo metodi:

1) Pimajā gadījumā degvielas līmeni pludiņkamerā mēra no pludiņkameras augšējās malas.

2) Otrajā gadījumā pārbauda pludiņa iestatījumu attiecībā pret karburatoru.

Join the Conversation