Kaķi

454 0

Kas ir kaķis?

Kaķi ir vieni no graciozākajiem un brīnišķīgākajiem dzīvniekiem pasaulē. Viņi ir slaidi, ar skaistu kažoku, kas bieži vien ir svītrains vai plankumains. Viņiem ir smalki veidota galva, smailas ausis un lielas acis. Gan savvaļas, gan mājas kaķi pieder pie kaķu dzimtas. Kaut arī dažādu sugu kaķi ievērojami atšķiras pēc lieluma, piemēram, Sibīrijas tīģeris un mājas kaķis, viņu uzvedība ir ļoti līdzīga. Vērojot, kā kaķis pielavās putnam, redzams, cik kaķis ir līdzīgs lauvam vai tīģerim. Visi kaķi ir izcili me ednieki. Viņi ir spēcīgi un veikli., apveltīti ar lieliskām maņām, asiem zobiem un nagiem. Tomēr daudzu tīršķirņu kaķi savvaļā nespēj dzīvot ilgstoši, jo ir piemērojušies mājas apstākļiem. Kaķi ir vieni no tipiskākajiem zīdītāju kārtas pārstāvjiem. Kaķi ir siltasiņu dzīvnieki ar labi attīstītu skeletu un četrkameru sirdi. Viņu mazuļi pārtiek no mātes piena. Kaķi ir vieni no veiklākajiem plēsējiem jeb gaļēdājiem. Parasti viņi vienatnē medī dzīvniekus, kas ir mazāki par pašiem kaķiem. Izņēmums ir lauvas, kas medī kolektīvi. Kaķis ir viens no iecienītākajiem mājdzīvniekiem, jo viņš ir mīlīgs, gudrs un draiskulīgs. Mājas kaķu priekšteči ir Āzijas savvaļas kaķi, kuri apmēram pirms viena miljona gadu no Āfrikas izplatījās uz Āzijas un Eiropas zemēm. Āfrikas iedzīvotāji nelielos , svītrainos savvaļas kaķus pakāpeniski pieradināja, lai pasargātu pārtikas krājumus no žurkām un pelēm. Kopš tā laika cilvēki ir izveidojuši dažādas kaķu šķirnes, sākot ar svītrainajiem kaķiem un garvilnas Persijas kaķiem un beidzot ar bezastes Menas šķirnes kaķiem. Pirms 3000 gadu mājas kaķis bija ļoti iecienīts Ēģiptē. Mūsdienās pasaulē ir vairāk nekā 500 miljoni mājas kaķu.

Kaķa skelets.

Kaķa skelets sastāv apmēram no 250 kauliem. Skelets aizsargā un balsta iekšējos orgānus. Skeleta uzbūves īpatnības nodrošina kaķu veiklību un lokanību. Galvaskausa uzbūve ir ideāli piemērota laupījuma iegūšanai. Kaķa galvaskauss ir vidēji liels, ar labi attīstītiem žokļiem un samērā lielu smadzeņu kaulu apjomu, kas liecina par attīstītām smadzenēm. Acu orbītas ir lielas un apaļas. Tas nodrošina plašu redzes leņķi. Arī dzirdes kauliņi ir lieli. Žokļa kaulu uzbūve ļauj kaķiem ļoti plaši atvērt muti. Kaķa astē ir 20- 26 muguras astes daļas skriemeļi. Bezastaino šķirņu kaķiem parasti attīstīti pirmie četri skriemeļi. Kaķiem pakaļkājām ir četri, bet priekškājām- pieci nagi. Piektais nags novietots līdzīgi kā cilvēkam īkšķis. Tas palīdz kaķiem rāpties kokos un satvert laupījumu. Atšķirībā no cilvēka vai suņa nagiem kaķis savus nagus var ievilkt vai izlaist. Kaķim nagi gan palīdz pārvietoties, gan kalpo par bīstamu ieroci. Kaķa nagi aug ļoti strauji- 1mm divās nedēļās, tāpēc kaķim tos nepieciešams „asinot” saīsināt. Skrāpējot koku vai mīkstus priekšmetus, kaķis atbrīvojas no vecā nagu raga slāņa.

Muskuļi.

Kaķim nav atslēgas kaula, tāpēc priekšējās kājas piestiprinātas pie krūškurvja ar muskuļiem un saistaudiem. Krītot no liela augstuma un kājām, kaķis negūst traumu, jo šī anatomiskā īpatnība viņu no tā pasargā. Kaķa mēle klāta ar maziem ādas izcilņiem, kuri kalpo gan barības un ūdens uzņemšanai, gan arī kā lieliska suka, lai kaķis sakoptu savu kažociņu. Kaķis dzer pavisam citādi nekā suns., kurš mēles galu saliec līdzīgu karotītei,- kaķim palīdz gļotādas izcilnīši, kas aiztur ūdeni uz mēles. Kaķa mēle gan ir asa, bet ļoti noderīga savam saimniekam kaķim.

Asinis.

Kaķa asinis sastāvs stipri atšķiras no cilvēka un suņa asins sastāva. Apmēram četrus kilogramus smagam kaķim ir tikai 0,2 l asiņu. Sarkano asinsķermenīšu- eritrocītu- arī ir daudz mazāk. Kaķim ir daudz leikocītu. Tas izskaidro kaķa lielo pretestības spēju dažādām slimībām. Kaķa asinis arī sarec daudz ātrāk nekā cilvēkam.

Dažādi nozīmīgi dziedzeri.

Tā kā kaķiem oža ir daudz labāk attīstīta nekā cilvēkiem, tad lielu daļu kaķu dzīvē nepieciešamās informācijas tie saņem ar ožas palīdzību; šai „smaržu valodai” nepieciešami smaržvielu krājumi, un tādi kaķim patiešām ir. Dziedzeri, kas atrodas pieres daļā un uz zoda, izdala īpatnēju sekrētu, ko kaķis, trinoties ar galvu gar priekšmetiem vai saimnieka kājām, izberzē. Kaķiem ir dziedzeris, kas atrodas astes virspusē. Šai vietā āda ir tumšāka un spalva, ja to patausta, taukaina. Šis dziedzeris ietauko ne tikai asti, bet arī visu kaķa spalvu. Šis dziedzeris kaķiem noder, lai sevi „iesmaržotu”. Dziedzeri, kuri atrodas kaķa anālās atveres abās pusēs. Kalpo apkārtnes iezīmēšanai. Tie labi paslēpti ādas krokās un savās „kabatiņās” glabā pretīgas smakas brūnu sekrētu, ko kaķis ļoti veikli atstāj uz apkārtējiem priekšmetiem.

Apmatojums.

Kaķa apmatojumam ir dažādas funkcijas. Tas pasargā no aukstuma, nomaskē apkārtējā vidē, tam piemīt dzīvniekam raksturīgais aromāts. Pasargā ķermeni no atdzišanas un mehāniskiem bojājumiem. Kažoka matiņi veic arī taustes funkciju. Visiem kaķiem apmatojumu veido divi slāņi. Apakšējā slānī ir pavilna, bet ārējā- garākie akotmati. Matu un ādas pigmenti piedod dzīvnieku sugai specifisko krāsojumu. Tikai vienas šķirnes kaķis- sfinkss praktiski ir bez vilnas. Kaķa vilnas matiņu, tāpat kā cilvēka matu, augšanas ātrums ir 2 mm nedēļā, tikai astē vilna aug lēnāk. Ja kaķis dzīvo vēsās, pat aukstās istabās vai speciāli ierīkotā āra teritorijā, tad tā vilna ir garāka( pat īsspalvainajiem kaķiem). Izšķir dažādus vilnu garumus: garu, pusgaru un īsu. Garo vilnu apkārt kaķa kaklam sauc par apkakli. Arī vilnas struktūra var būt dažāda.

Maņu orgāni.

Vislabāk no visiem maņu orgāniem kaķim funkcionē acis. Arī dabā visi kaķveidīgie gūst laupījumu, izmantojot aso redzi. Kaķim tāpat kā cilvēkam ir binokulārā redze- tas redz ar abām acīm vienu un to pašu ainu, jo acis novietotas galvas sejas daļas vidū, atšķirībā no tiem dzīvniekiem, kuru acis novietotas katra savā galvas pusē. Redzes kvalitāte, kaķim ir daudz augstāka nekā cilvēkam: tas sp pēj precīzi saskatīt pat vissīkākos priekšmetus 2- 6 metru attālumā. Tumsā kaķa acu zīlītes paplašinās, lai uztvertu iespējami vairāk gaismas. Acu dziļumā ir spogulim līdzīgs slānītis. Kas atstaro gaismu. Tāpēc kaķa acis tumsā spīd. Sašaurinātas acu zīlītes dienā uztver mazāk gaismas. Kaķa acīm ir trešais plakstiņš, kas aizsargā acis no putekļiem un citiem svešķermeņiem un redzams acs iekšējā kaktiņā kā neliels balts punkts. Arī kaķa dzirde ir labi attīstīta; tas spēj sadzirdēt skaņas 30- 45 kHz diapazonā. Skaistie baltie kaķi ar zilajām acīm bieži ir pilnīgi kurli. Gandrīz visiem kaķiem ausis ir atvērtas un nedaudz noliektas uz priekšu, tomēr stāvas. Lielās ausis uztver visniecīgāko skaņu. Kaķi ausis var brīvi grozīt, lai labāk uztvertu skaņu; tie spēj atšķirt vairāk nekā 27 dažādu skaņu veidus. Kaķis orientējas apkārtnē pēc dzirdes. Oža kaķim attīstīta labāk nekā cilvēkam, taču krietni sliktāk nekā sunim. Garšas sajūta kaķim ir vāji attīstīta; lai kaķis sajustu kādu garšu, tai jābūt lielā koncentrācijā. Kaķis i

. . .

Galvu berzēšana, pieglaušanās un apvelšanās uz muguras.

Kopā dzīvojoši kaķi, lai parādītu savu draudzīgo attieksmi, dažkārt berzē galvas. Jauni kaķi to dara biežāk, īpaši, kad ir uztraukti. Kaķi bieži pieglaužas gar cilvēku kājām. Glaušanās liecina par pieķeršanos. Tādējādi kaķi arī pārnes savu smaržu uz cilvēku. Izrādot mīlestību kaķi mēdz apvelties uz muguras. Savu vēderu viņi atklāj tikai tad, ja jūtas pilnīgi droši. Uz muguras bieži apveļas kaķenes, kad viņām pienācis pārošanās laiks.

Nagu asināšana.

Daudz laika kaķis pavada, „asinot nagus”. Vi iņš izstiepj savas ķepas, iecērt nagus kokā( vai ar zīdu pārklātā dīvānā!) un velk nagus uz leju. Tomēr nagi nevis kļūst asāki, bet gan tikai tiek iztīrīti. Vienlaikus tiek trenēti kāju muskuļi. Lai nenotiktu sabojātas lepnās mēbeles, dažkārt saimnieki apgriež kaķim nagus, tā kaķim liedzot vienu no ierastākajām un dabiskākajām nodarbēm. Katram kaķim nepieciešams tīrīt nagus un izstaipīt ķermeni. Šim nolūkam vislabāk noder koks vai vecs paklāja gabals.

Medīšana.

Daudzi kaķi- gan mājās, gan savvaļas- pirms upura nogalināšanas ar to spēlējas. Kaķēniem atnesto medījumu kaķene palaiž vaļā, atkal noķer un māca mazuļus darīt to pašu . nav īsti zināms, kāpēc arī pieaugušie kaķi vēl joprojām spēlējas ar upuri. Varbūt viņi pieaugot saglabā kaķēnu ieražas. Kaķi ļoti bieži izvēlas vietas, lai paši būtu grūti pamanāmi, bet varētu pārredzēt apkārtni. Pielavoties kaķis pieplok zemei. Klusi pārvietoties palīdz spilventiņi ķepu apakšā. Ikviena ķermeņa daļa ir trauksmes stāvoklī. Pielienot kaķis pārvietojas ļoti lēni un klusi, līdz ir pietiekami tuvu, lai veiktu ātru izšķirošo lēcienu. Tā medī visi kaķi. Kaķa jūtīgais deguns viegli uztver peles smaku. Tuvojoties upurim, kaķim noder arī viņa acis un ausis. Savam medījumam kaķi bieži vien pārgrauž kaklu.

Veiklība.

Kaķim piemīt izcils līdzsvara izjūta un reflekss, kas ļauj pārvaldīt ķermeni kritiena brīdī. To nodrošina iekšējās auss uzbūve. Kad kaķis krīt, šis īpašais orgāns viņa ausīs acumirklī ļauj noteikt, kur ir augša, kur apakša. Kaķis tūlīt pagriež galvu, tad ķermeni un mīksti nolec uz visām četrām ķepām. Līdzsvaram kalpo arī aste. Kaķis viegli var iet pa ļoti augstu sētu. Ķepas viņš novieto precīzi vienu otrai priekšā, tāpēc nokrišana viņam nedraud. Visi kaķēni mācās rāpties. Tāpat kā cilvēkbērni, sākumā viņi baidās no kritiena un nav pārliecināti par savām spējām. Kaķēni nereti uzdrošinās uzrāpties kokā vai uz jumta, bet pēc tam nobīstas un vairs netiek ne uz priekšu, ne atpakaļ. Pēc dažiem mēģinājumiem un kļūmēm viņi lēnām rāpjas zemē, līdz sasniedz to uz visām četrām kājām. Garās kājas ar spēcīgiem muskuļiem un elastīgām locītavām padara kaķi par lielisku lēcēju. Kaķis uzsākot lēcienu balansē uz pakaļkājām un astes. Starp citiem dzīvniekiem kaķis izceļas ar lēciena precizitāti. Tā nepieciešama, lai varētu nomedīt nelielus, ātri skrejošus dzīvniekus. Parasti pirms lēciena viņš pagroza galvu, rūpīgi aprēķinādams attālumu. Ja kaķis tik tālu aizlēkt nevar, viņš medījumam pielavās no citas puses.

Mūža ilgums.

Kaķa mūža vidējais ilgums ir 12- 15 gadi. Novecošanas pazīmes parādās jau 8- 9 gadu vecumā, taču tās ir mazāk izteiktas nekā cilvēkiem vai, piemēram, suņiem. Kaķiem spalva nekļūst sirma, izskatā nenotiek nekādas būtiskas pārmaiņas, kas liecinātu par vecumu; galvenokārt var ievērot, ka acu krāsa kļuvusi blāvāka, zobi stipri nodzeltējuši, daļa no tiem izkrituši, kaķis bieži kļūst arī resnāks, jo līdz ar vecumu samazinās kustību aktivitāte. Galvenās izmaiņas notiek kaķa iekšējos orgānos.

Join the Conversation