:
:
Aizmirsu paroli  
 
 
 

Apraksts:

Šis ir neliels referāts par kaķiem. Kas vispār ir kaķis? To augšanu, attīstību un vairošanos...

Darbs:

Kas ir kaķis?

Kaķi ir vieni no graciozākajiem un brīnišķīgākajiem dzīvniekiem pasaulē. Viņi ir slaidi, ar skaistu kažoku, kas bieži vien ir svītrains vai plankumains. Viņiem ir smalki veidota galva, smailas ausis un lielas acis. Gan savvaļas, gan mājas kaķi pieder pie kaķu dzimtas. Kaut arī dažādu sugu kaķi ievērojami atšķiras pēc lieluma, piemēram, Sibīrijas tīģeris un mājas kaķis, viņu uzvedība ir ļoti līdzīga. Vērojot, kā kaķis pielavās putnam, redzams, cik kaķis ir līdzīgs lauvam vai tīģerim. Visi kaķi ir izcili mednieki. Viņi ir spēcīgi un veikli., apveltīti ar lieliskām maņām, asiem zobiem un nagiem. Tomēr daudzu tīršķirņu kaķi savvaļā nespēj dzīvot ilgstoši, jo ir piemērojušies mājas apstākļiem. Kaķi ir vieni no tipiskākajiem zīdītāju kārtas pārstāvjiem. Kaķi ir siltasiņu dzīvnieki ar labi attīstītu skeletu un četrkameru sirdi. Viņu mazuļi pārtiek no mātes piena. Kaķi ir vieni no veiklākajiem plēsējiem jeb gaļēdājiem. Parasti viņi vienatnē medī dzīvniekus, kas ir mazāki par pašiem kaķiem. Izņēmums ir lauvas, kas medī kolektīvi. Kaķis ir viens no iecienītākajiem mājdzīvniekiem, jo viņš ir mīlīgs, gudrs un draiskulīgs. Mājas kaķu priekšteči ir Āzijas savvaļas kaķi, kuri apmēram pirms viena miljona gadu no Āfrikas izplatījās uz Āzijas un Eiropas zemēm. Āfrikas iedzīvotāji nelielos , svītrainos savvaļas kaķus pakāpeniski pieradināja, lai pasargātu pārtikas krājumus no žurkām un pelēm. Kopš tā laika cilvēki ir izveidojuši dažādas kaķu šķirnes, sākot ar svītrainajiem kaķiem un garvilnas Persijas kaķiem un beidzot ar bezastes Menas šķirnes kaķiem. Pirms 3000 gadu mājas kaķis bija ļoti iecienīts Ēģiptē. Mūsdienās pasaulē ir vairāk nekā 500 miljoni mājas kaķu.

Kaķa skelets.

Kaķa skelets sastāv apmēram no 250 kauliem. Skelets aizsargā un balsta iekšējos orgānus. Skeleta uzbūves īpatnības nodrošina kaķu veiklību un lokanību. Galvaskausa uzbūve ir ideāli piemērota laupījuma iegūšanai. Kaķa galvaskauss ir vidēji liels, ar labi attīstītiem žokļiem un samērā lielu smadzeņu kaulu apjomu, kas liecina par attīstītām smadzenēm. Acu orbītas ir lielas un apaļas. Tas nodrošina plašu redzes leņķi. Arī dzirdes kauliņi ir lieli. Žokļa kaulu uzbūve ļauj kaķiem ļoti plaši atvērt muti. Kaķa astē ir 20- 26 muguras astes daļas skriemeļi. Bezastaino šķirņu kaķiem parasti attīstīti pirmie četri skriemeļi. Kaķiem pakaļkājām ir četri, bet priekškājām- pieci nagi. Piektais nags novietots līdzīgi kā cilvēkam īkšķis. Tas palīdz kaķiem rāpties kokos un satvert laupījumu. Atšķirībā no cilvēka vai suņa nagiem kaķis savus nagus var ievilkt vai izlaist. Kaķim nagi gan palīdz pārvietoties, gan kalpo par bīstamu ieroci. Kaķa nagi aug ļoti strauji- 1mm divās nedēļās, tāpēc kaķim tos nepieciešams „asinot” saīsināt. Skrāpējot koku vai mīkstus priekšmetus, kaķis atbrīvojas no vecā nagu raga slāņa.

Muskuļi.

Kaķim nav atslēgas kaula, tāpēc priekšējās kājas piestiprinātas pie krūškurvja ar muskuļiem un saistaudiem. Krītot no liela augstuma un kājām, kaķis negūst traumu, jo šī anatomiskā īpatnība viņu no tā pasargā. Kaķa mēle klāta ar maziem ādas izcilņiem, kuri kalpo gan barības un ūdens uzņemšanai, gan arī kā lieliska suka, lai kaķis sakoptu savu kažociņu. Kaķis dzer pavisam citādi nekā suns., kurš mēles galu saliec līdzīgu karotītei,- kaķim palīdz gļotādas izcilnīši, kas aiztur ūdeni uz mēles. Kaķa mēle gan ir asa, bet ļoti noderīga savam saimniekam kaķim.

Asinis.

Kaķa asinis sastāvs stipri atšķiras no cilvēka un suņa asins sastāva. Apmēram
četrus kilogramus smagam kaķim ir tikai 0,2 l asiņu. Sarkano asinsķermenīšu- eritrocītu- arī ir daudz mazāk. Kaķim ir daudz leikocītu. Tas izskaidro kaķa lielo pretestības spēju dažādām slimībām. Kaķa asinis arī sarec daudz ātrāk nekā cilvēkam.

Dažādi nozīmīgi dziedzeri.

Tā kā kaķiem oža ir daudz labāk attīstīta nekā cilvēkiem, tad lielu daļu kaķu dzīvē nepieciešamās informācijas tie saņem ar ožas palīdzību; šai „smaržu valodai” nepieciešami smaržvielu krājumi, un tādi kaķim patiešām ir. Dziedzeri, kas atrodas pieres daļā un uz zoda, izdala īpatnēju sekrētu, ko kaķis, trinoties ar galvu gar priekšmetiem vai saimnieka kājām, izberzē. Kaķiem ir dziedzeris, kas atrodas astes virspusē. Šai vietā āda ir tumšāka un spalva, ja to patausta, taukaina. Šis dziedzeris ietauko ne tikai asti, bet arī visu kaķa spalvu. Šis dziedzeris kaķiem noder, lai sevi „iesmaržotu”. Dziedzeri, kuri atrodas kaķa anālās atveres abās pusēs. Kalpo apkārtnes iezīmēšanai. Tie labi paslēpti ādas krokās un savās „kabatiņās” glabā pretīgas smakas brūnu sekrētu, ko kaķis ļoti veikli atstāj uz apkārtējiem priekšmetiem.

Apmatojums.

Kaķa apmatojumam ir dažādas funkcijas. Tas pasargā no aukstuma, nomaskē apkārtējā vidē, tam piemīt dzīvniekam raksturīgais aromāts. Pasargā ķermeni no atdzišanas un mehāniskiem bojājumiem. Kažoka matiņi veic arī taustes funkciju. Visiem kaķiem apmatojumu veido divi slāņi. Apakšējā slānī ir pavilna, bet ārējā- garākie akotmati. Matu un ādas pigmenti piedod dzīvnieku sugai specifisko krāsojumu. Tikai vienas šķirnes kaķis- sfinkss praktiski ir bez vilnas. Kaķa vilnas matiņu, tāpat kā cilvēka matu, augšanas ātrums ir 2 mm nedēļā, tikai astē vilna aug lēnāk. Ja kaķis dzīvo vēsās, pat aukstās istabās vai speciāli ierīkotā āra teritorijā, tad tā vilna ir garāka( pat īsspalvainajiem kaķiem). Izšķir dažādus vilnu garumus: garu, pusgaru un īsu. Garo vilnu apkārt kaķa kaklam sauc par apkakli. Arī vilnas struktūra var būt dažāda.

Maņu orgāni.

Vislabāk no visiem maņu orgāniem kaķim funkcionē acis. Arī dabā visi kaķveidīgie gūst laupījumu, izmantojot aso redzi. Kaķim tāpat kā cilvēkam ir binokulārā redze- tas redz ar abām acīm vienu un to pašu ainu, jo acis novietotas galvas sejas daļas vidū, atšķirībā no tiem dzīvniekiem, kuru acis novietotas katra savā galvas pusē. Redzes kvalitāte, kaķim ir daudz augstāka nekā cilvēkam: tas spēj precīzi saskatīt pat vissīkākos priekšmetus 2- 6 metru attālumā. Tumsā kaķa acu zīlītes paplašinās, lai uztvertu iespējami vairāk gaismas. Acu dziļumā ir spogulim līdzīgs slānītis. Kas atstaro gaismu. Tāpēc kaķa acis tumsā spīd. Sašaurinātas acu zīlītes dienā uztver mazāk gaismas. Kaķa acīm ir trešais plakstiņš, kas aizsargā acis no putekļiem un citiem svešķermeņiem un redzams acs iekšējā kaktiņā kā neliels balts punkts. Arī kaķa dzirde ir labi attīstīta; tas spēj sadzirdēt skaņas 30- 45 kHz diapazonā. Skaistie baltie kaķi ar zilajām acīm bieži ir pilnīgi kurli. Gandrīz visiem kaķiem ausis ir atvērtas un nedaudz noliektas uz priekšu, tomēr stāvas. Lielās ausis uztver visniecīgāko skaņu. Kaķi ausis var brīvi grozīt, lai labāk uztvertu skaņu; tie spēj atšķirt vairāk nekā 27 dažādu skaņu veidus. Kaķis orientējas apkārtnē pēc dzirdes. Oža kaķim attīstīta labāk nekā cilvēkam, taču krietni sliktāk nekā sunim. Garšas sajūta kaķim ir vāji attīstīta; lai kaķis sajustu kādu garšu, tai jābūt lielā koncentrācijā. Kaķis iepazīst apkārtējo pasauli ne vien ar redzi, dzirdi un ožu, bet arī ar tausti, turklāt šim nolūkam kalpo ne tikai ķepas, bet arī ūsas un uzacu mati- to sakņu galā ir nervi, kas novada iegūto informāciju uz smadzenēm. Ūsas jeb vibrisi ir gari, stīvi mati, kuru saknēm pienāk jūtīgu nervu gali. Ūsas atrodas ap kaķa purnu tā, lai viņš viegli varētu sajust blakus esošos priekšmetus. Ūsas ir ļoti jūtīgas pret pieskārieniem. Tās palīdz kaķim orientēties tumsā. Arī uzacis noder orientācijai tumsā. Ja šos matu izrauj, tie neataug, bet nogriezt tos nozīmē to pašu, ko cilvēkam amputēt pirkstus. Kaķi ļoti precīzi spēj novērtēt attālumu un telpu.

Vairošanās orgāni.

Runča vairošanās orgāns ir penis un sēklinieki. Penis ir apmēram 1 cm garš, puscentimetru plats orgāns, kas sašaurinās virzienā uz galu. Uz penis galiņa ir ādas izaugumi, līdzīgi izcilnīšiem uz mēles; tie ir asi uz pārošanās laikā kairina kaķenītes maksts gļotādu. Sēklinieki novietoti maisiņā, kas apaudzis ar īsu, biezu spalvu un atrodas nedaudz zemāk par penis atveri. Kaķēniem sēklinieki labi sataustāmi no 3- 3,5 mēnešu vecuma. Kaķenei vulva atrodas zem anālās atveres, tā ir šaura un maza, tāpēc pat veterinārārstam kaķeni ir grūtāk izmeklēt nekā citus mājdzīvniekus. Uz vēdera kaķenēm ir 8- 10 piena dziedzeru pupiņi. Vislabāk un vieglāk dzimumu noteikt 3. dienā pēc kaķēnu piedzimšanas.

Pārošanās.

Dzimumbriedums kaķiem iestājas samērā agri- 7 līdz 9 mēnešu vecumā, taču dažreiz arī 6 mēnešu vecumā, tāpēc turēt kopā pusaugu dzīvniekus ar pieaugušajiem drīkst tikai līdz 5 mēnešiem, lai nenotiktu neparedzēta sapārošanās. Dzimumaktivitāti kaķi saglabā līdz pašam vecumam. Parasti kaķenēm meklēšanās ilgst 3- 15 dienas. Šai laikā kaķene intensīvi laiza dzimumspraugu, vārtās, ņaud un slien gaisā dibenu. Kaķene pārojas ar runci tikai meklēšanās laikā. Mājas kaķiem tā parasti ir divas reizes gadā- rudenī un pavasarī. Ja kaķene nesapārojas, meklēšanās var atkārtoties ik pēc 15- 25 dienām, līdz kaķene sapārojas, jo kaķi pieder pie dzīvniekiem, kuri var meklēties cauru gadu. Katra pārošanās ilgst tikai dažas sekundes. Kaķene var pāroties ar vairākiem runčiem.


Vairošanās.

Kaķenei grūsnība ilgst aptuveni 2 mēnešus. Vienā reizē var piedzimt pat desmit kaķēni, bet caurmērā kaķēnu skaits svārstās no diviem līdz pieciem. Vienā reizē dzimušos kaķēnus sauc par metienu. Ja metiens ir lielāks, tad dzemdības parasti notiek agrāk; ja ir tikai 1- 2 kaķēni, dzemdības var notikt vēlāk. Ir gadījumi, kad kaķenītei tikai šķiet, ka viņa kļūs māmiņa, bet laiks iet un kaķēnu kā nav, tā nav. Vēdera apjoms ir palielinājies, piena dziedzeri pietūkuši, varbūt pat piens parādījies, bet patiesībā kaķene nav grūsna- viņai iestājusies tā sauktā viltus grūsnība. Kaķene arī nemeklējas, viss atgādina īstu grūsnību. Arī kaķiem mēdz būt tādas nepatīkamas parādības kā spontānais aborts vai priekšlaicīgas dzemdības. Aborta cēlonis var būt mehāniska trauma( kaķene lecot neveiksmīgi krīt, viņu iespiež starp durvīm) vai slimība, vai arī kas cits. Ja šādi notiekas, tad kaķene parasti bērnus zaudē 4.- 5. grūtniecības nedēļā.

[1]  2  Tālāk

Komentāri

mjau 1 4
Paldies! Uzzināju daudz ko jauna! :)