Darbs:

noorganizēt šķirotu atkritumu vākšanu – grūtāk ir atrast uzņēmumu, kas to vēlētos pārstrādāt. Taču arī šis process pamazām attīstās – Brocēnos tiek dedzinātas nolietotās automašīnu riepas, Liepājā pārstrādā dienas gaismas lampas, šur tur pārstrādei pieņem stikla taru, bet uz kopējā atkritumu fona tas nav daudz.
Tāpēc Zaļas punkts kā īstermiņa mērķus izvirza: ieviest samazināta iepakojuma daudzuma ražošanu tajos uzņēmumos, kuri ir Zaļā punkta sadarbības partneri; šajos uzņēmumos organizēt izlietotā iepakojuma pārstrādi vai atkārtotu izmantošanu; paredzēt izlietotā iepakojuma dalītu vākšanu tā rašanās avotā; veikt izlietotā iepakojuma plūsmas uzskaiti, lai varētu zināt, cik firma to patērē un cik lielu daudzumu savāc otrreizējai pārstrādei.
Taču pagaidām, šķiet, svarīgākais ir veidot sabiedrisko domu par apkārtējās vides saglabāšanu un neatjaunojamo dabas resursu taupīšanu.
4.2. Izejvielu atgūšana
1. Papīrs
Papīrs kopējo sadzīvisko atkritumu plūsmā ieņem vienu no galvenajām vietām. Dažādās valstīs procentuāli tā daudzums ir atšķirīgs, tomēr tas sasniedz pat 40% no kopējā cieto atkritumu apjoma. Papīru ražo no celulozes pulpas (masas), kurai pievieno pigmentus un pildvielas. Izejmateriāls celulozei ir koksne. Lai saražotu 1 tonnu celulozes masas, nepieciešamas 3,5 tonnas koksnes.
Atkārtoti pārstrādājot papīru, šo koksni ietaupa. Ietaupās arī enerģija. Lai saražotu vienu tonnu pirmreizējā papīra, vajag 30 900 MJ enerģijas, kamēr tādam pašam daudzumam papīra, kurš iegūts no makulatūras, vajag tikai 18 100 MJ.
Atkritumos nonākušais papīrs nav viendabīgs, tādēļ tā atkārtota pārstrāde iespējama, tikai to šķirojot pēc atbilstošiem veidiem. Pretējā gadījumā tā pārstrādes iespējas ir ierobežotas.
2. Avīžpapīrs
ASV zinātnieki ir aprēķinājuši, ka vienas tonnas avīžpapīra otrreizēja pārstrāde:
atbrīvo izgāztuvēs 2,5 m3 zemes;
- piesārņo gaisu par 74% un ūdeni par 35% mazāk, nekā tas notiek, veicot pirmreizējo ražošanu;
- otrreizējai papīra pārstrādei nepieciešams par 70% mazāk enerģijas un par 60% mazāk ūdens, salīdzinot ar pirmreizējo apstrādi;
- ietaupa apmēram 14 kokus.
3. Kartons
Kartons ir viens no izplatītākajiem materiāliem dažādu preču iesaiņošanai, tādēļ tas galvenokārt uzkrājas tirdzniecības centros, noliktavās, transporta organizācijās.
No otrreizējā kartona var ražot: jaunu kartonu, sienu apdares plāksnes, grāmatu vākus u.tml. Tāpat kā avīžpapīrs, arī kartons jāvāc atsevišķi, un tas nedrīkst būt piesārņots. Parasti īpaša vērība tiek pievērsta tam, lai izvairītos no piesārņotājiem, kuru klātiene padara kartonu nederīgu pārstrādei: tie ir metāla un koka piejaukumi, pārtikas produktu paliekas, aizsargpārklājumi (polimēri, vaski), uzputoti polimēri (tos bieži kartona kastēs lieto kā amortizācijas materiālu) u.c.
4. Grāmatas un žurnāli
Bez iepriekš minētajiem papīra veidiem atkritumos nonāk arī grāmatas un žurnāli (cietos vai mīkstos vākos, kurus parasti klāj aizsargpārklājums). Šo papīru ir visgrūtāk pārstrādāt, jo vāki tiek izgatavoti no cita veida papīra nekā lapas. Tie ir pārklāti ar polimēra vai celofāna aizsargpārklājumu, šim nolūkam tiek izmantoti adhezīvi, bet tas viss no papīra pārstrādes viedokļa tiek uzskatīts par piesārņojumu.
Pārstrādāt derīgā galaproduktā var tikai sašķirotu, tīru viena veida papīru. Papīra pirmapstrādi veic speciāli iekārtotos centros, kuros notiek papīra šķirošana, smalcināšana un ķīpošana.
5. Meži – planētas zaļās plaušas
Neraugoties uz pesimistu drūmajām prognozēm, pasaule arvien vēl pastāv. Bet, neraugoties uz to, ka pasaule arvien vēl pastāv, pesimistu prognozes ir pareizas. /Mērfija likums/
• Katru gadu pasaulē tiek izcirsti miljoni ha mežu.
• 2002. gadā Latvijā tika iegūti ~11,2 milj. m3 koksnes, kas ir 2,5 reizes vairāk nekā 1991. gadā.
• Lielāko daļu - 64% - koksnes iegūst privāto apsaimniekotāju mežos.
• Lai iegūtu 1 t papīra, jānozāģē ~14 pieauguši koki.
• Lai izaugtu koks, nepieciešami apmēram 25-40 gadi.
• Latvijā koksne un koksnes izstrādājumi veido 40% no kopējā preču eksporta.

4. NENOSLĪKSIM SAVOS ATKRITUMOS
4.1. Attīstās pārstrāde
Runājot par atkritumu otrreizējo pārstrādi, ir vērts minēt dažus piemērus, kā uzņēmīgi cilvēki pārstrādā atkritumus. Salaspilī jau vairāk nekā gadu firma “Partneris L.V.” nodarbojas ar bruģakmens ražošanu no polietilēnteraftalāta (PET) pudeļu un smilts maisījuma. “Partneris L.V.” ir saņēmusi ES Leonardo da Vinči projekta atbalstu – ir radīta un patentēta tehnoloģija.
Firmas prezidents Valdis Leitlands stāsta, ka šo netradicionālo nodarbošanos viņam ļāva attīstīt gadiem krātā pieredze, strādājot Olaines plastmasu pārstrādes rūpnīcā: «Es bieži atpūšos pie ūdens, un mani pārsteidz tur redzētais – tik daudz šo plastmasas pudeļu tūristi izmētā, neviens tās nesavāc, nevienam tās nav vajadzīgas. Tad arī radās doma pudeles pārstrādāt. Izveidojām tehnoloģiju, kas patiesībā ir diezgan vienkārša, – pudeles augstā temperatūrā sajauc ar smiltīm un ražo bruģakmeni, kas nebūt nav sliktāks par to, kam izmantota cita tehnoloģija.»
Dienā “Partneris L.V”. var saražot 40 līdz 60 kvadrātmetru bruģakmens – kvadrātmetrā ir 50 ķieģeļu. Darbs notiek cauru diennakti, jo jāuztur PET pudeļu kušanas temperatūra, kas ir ap 400 grādu pēc Celsija.
Procesā tiek izmantotas otrreizējās izejvielas pudeles, ko lielākoties firmai piegādā «Cido», «Gutta», bet ved arī privātpersonas gan no Jēkabpils, gan no Cēsīm un Madonas. Dienā pārstrādei nepieciešami ap 700 kilogrami pudeļu. Patlaban firma var atļauties maksāt santīmu par piecām piegādātām pudelēm. Pluss ir tas, ka pudeles pirms tam nav jātīra, jo tehnoloģija pieļauj līdz 25 procentiem dažādu piemaisījumu – papīra, korķu u.c.
4.2. Darba netrūkst
Iepakošanas un etiķešu ražošanas pakalpojumu uzņēmuma SIA PakMarkas valdes loceklisViktors Grigogjevs informē, ka uzņēmumam aizvadītais gads bija veiksmīgs, jo tā apgrozījums pieauga par aptuveni 40% - ni 1 milj. Ls 2003.gadā līdz 1.4 milj. Latu pērn. “Pārtikas uzņēmumi bija spiesti reorganzēt savas ražotnes, lai varētu turpnāt savu darbību pēc Latvijas iestāšanās ES. Veiksmīgi konkurēt apvienotajā tirgū var tad, ja ražotāji kardināli maina iepakojuma veidu un dizainu. Tāpēc 2004, gads reizē bija arī ļoti sarežģits gan mums, gan mūsu klientiem”, skaidro V. Grigorjevs. PakMarkas jau laikus sagatavojās jaunajam ES tirgus situācijai, piedāvājot saviem klientiemiepakojumamateriālusun iekārtas, kas atbilst ES prasībām.
Arī vienam no kartona iepakojuma ražošanas līderiem SIA Austra Pak aizvadītais gads bijis itin ražīgs, jo uzņēmuma apgrozījums pieaudziz par 22%. Kā vienu no labākajiem rādītājiemAustra Pak valdes loceklis A. Jāvalds min uzņēmuma eksporta apjoma uz Baltijas valstīm pieaugumu. 2003.gadā tas sasniedza 34 tūkst. Ls, bet pērn tas izaudzis jau līdz 88 tūkst. Ls. Vietējā tirgū parādījušies jauni – gan mazi, gan arī jau vidēji lieli tirgotāji, kuriem nepieciešams kvalitātīvs un pat jau sarežģītākas konstrukcijas iepakojums, tostarp arī dažādi kartona stendi preču izvietošanai.
Austra Pak pārstāvis uzskata, ka jaunajos ES apstakļos uzņēmumam ir arī jūtami ieguvumi – vieglāk kļuvis iegādāties un arī transportēt izejmateriālus, ko Austra Pak galvenokārt iepērk ES valstīs. Tomer pēdējā laikā iepakojuma ražotājs izjutis izejmateriālu cenu pieaugumu, kā arī uzņēmumu neapiet arī pieaugošās degvielasizmaksas, kas var likt pārskatīt saražotā iepakojuma cenas. “Kopš 1995. gada esam nemitīgi auguši, taču pēdējā laikā katru latu nopelnīt kļūst arvien grūtāk. Ir daudz vairāk jāpiepūlas, lai varētu domāt par tālāko izaugsmi”, secina A. Jāvalds.
4.3. Videi draudzīgāks iepakojums
Videi draudzīgums jāvērtē iepakojuma pilnā dzīves ciklā – no tā, kā iepakojums rodas, līdz – kā tas tiek pārstrādāts vai otrreiz izmantots. No pārstrādes un otrreizējās izmantošanas viedokļa arī stikls ir draudzīgs videi – to viegli izmantot atkārtoti, bet stikla mīnuss – ir janodrošina tā atpakaļ savakšana. Latvijā gadā patērē ap 60 tūkst. Tonnu stikla, atpakaļ savāc 20 tūkst. tonnu. Diezgan videi draudzīgs iepakojumsir arī PET pudeles, jo tās ir ļoti viegli pārstrādāt. Mazāk “draudzīgi” ir dažādi polimēru iepakojumi un kompozītmateriāli.
Ja uzņēmumā patērētā iepakojuma svars pārsniedz 300 kg gadā, tad uzņēmumam jāreģistrējas Reģionālajā vides pārvaldē un jānodrošina iepakojuma apsaimniekošana, noslēdzot līgumu ar ražotāju atbildības organizācijām, t.i. Zaļo punktu vai Zaļo jostu, vai arī apsaimniekojot pats. Jebkurā gadījumā – jo mzāk un jo videi draudzīgāks iepakojums, jo uzņēmumam mazāk jāmaksā. Līdz ar to katrs varētu būt ieinteresēts atrast metodes, kā aizstāt dārgāku, smagāku iepakojuma materiālu ar vieglāku un lētāku. Tomēr ir valstis, kur lielu uzmanību pievērš materiālietilpības samazināšanai. Piem., Spānijā ir programma, kas prasa ik gadu samazināt produktu iepakojumu uz vienu saražotā produkta vienību.
I. Purmalis (Ekoloģisko sistēmu institūta (ESI) projektu vadītājs) domā, ka izlietotā iepakojuma apsaimniekošana būtu godpratīga, ja dabas resursa nodokļa likme būtu lielāka,, ņemot vērā, ka sods par iepakojuma neapsaimniekošanu ir trīskārtīgs dabas resursu nodoklis.

SECINĀJUMI
1. Izlietotā iepakojuma apsaimniekošana ir izlietotā iepakojuma savākšana, šķirošana, pārvadāšana, uzglabāšana, reģenerācija (pārstrāde vai enerģijas iegūšana) vai apglabāšana, kā arī minēto darbību plānošana un organizēšana.
2. Lai izvirzītu prasības atkrtuma apsamniekošanai ir jāzina atkritumu iedalijumu. Iedalījums arī ir nepieciešams, lai reglamentētu atkritumu savākšanas, apglabāšanas vai pārstrādes prasības.
3. Iepakotājus, kuru radītais izlietotā iepakojuma apjoms kalendāra gadā ir lielāks par 300 kilogramiem un kuri nav noslēguši līgumus ar iepakojuma apsaimniekošanas uzņēmumu (uzņēmējsabiedrību), ir pienākums reģistrēties reģionālās vides pārvaldēs.
4. Nereģistrētā iepakojuma proporcija Latvijas tirgū 2003. gadā bija 39%. Līdz 2015. gadam Latvijā kopējai izlietotā iepakojuma reģenerācijai jāsasniedz 60%, kāpinot šīs jaudas par 10% gadā.
5. Latvijas Zaļa punkta mērķis ir iesaistīt Latvijas iepakojuma ražotājus, kā arī lietotājus tā dēvētajā Zaļā punkta ķēdē, kas nodrošina izlietotā iepakojuma savākšanu, šķirošanu un otrreizēju pārstrādi.
6. Salaspilī jau vairāk nekā gadu firma “Partneris L.V.” nodarbojas ar bruģakmens ražošanu no polietilēnteraftalāta (PET) pudeļu un smilts maisījuma. “Partneris L.V.” ir saņēmusi ES Leonardo da Vinči projekta atbalstu – ir radīta un patentēta tehnoloģija.
7. Iepakošanas un etiķešu ražošanas pakalpojumu uzņēmuma SIA PakMarkas apgrozījums pieauga par aptuveni 40% - ni 1 milj. Ls 2003.gadā līdz 1.4 milj. Latu pērn.
8. Vienam no kartona iepakojuma ražošanas līderiem SIA Austra Pak aizvadītais gads bijis itin ražīgs, jo uzņēmuma apgrozījums pieaudziz par 22%.
9. No pārstrādes un otrreizējās izmantošanas viedokļa arī stikls ir draudzīgs videi – to viegli izmantot atkārtoti, bet stikla mīnuss – ir janodrošina tā atpakaļ savakšana. Latvijā gadā patērē ap 60 tūkst. Tonnu stikla, atpakaļ savāc 20 tūkst. tonnu.
10. Izlietotā iepakojuma apsaimniekošana būtu godpratīga, ja dabas resursa nodokļa likme būtu lielāka,, ņemot vērā, ka sods par iepakojuma neapsaimniekošanu ir trīskārtīgs dabas resursu nodoklis.

IZMANTOTĀ LITERATŪRA
1. Iepakojums// Dienas Bizness, pielikums. – 19. apr. Nr. 75 (2581), (2005)
2. Zemgales Ziņas Nenosliksim savos atkritumos// http://www.zz.lv/arhivs – 16. okt. Nr. 1936.
3. TV Net Zaļa Zeme// http://www.tvnet.lv/zalazeme/trash/article
4. Jelgavas reģionālā vides pārvalde// http://www.jervp.g