:
:
Aizmirsu paroli  
 
 
 

Apraksts:

Neliels ieskats E.Loida Vēbera dzīvē un daiļradē

Darbs:

Endrjū Loids Vēbers

Endrjū Loids Vēbers dzimis 1948. gada 22. martā ģimenē, kas ļoti ietekmēja viņa un brāļa, tagad slavenā čellista Loida Vēbera, muzikālo attīstību. Viņu tēvs Viljams Loids Vēbers bija mūzikas teorijas un kompozīcijas pasniedzējs Karaliskajā mūzikas koledžā un Londonas Mūzikas koledžas direktors, turklāt arī komponēja ērģeļmūziku, bet māte Džīna mācīja skolēniem spēlēt vijoli un klavieres. Endrjū muzikālās attīstības tempi bija līdzīgi Mocartam — triju gadu vecumā viņš jau spēlēja vijoli, sešos gados — mežragu un klavieres. Tolaik viņš jau pats sacerēja mūziku un to uzskatīja par lietderīgāku nodarbi nekā izpildīt citu autoru darbus. Kad Endrjū bija deviņi gadi, viņa sacerējumu “Svīta rotaļu teātrim” publicēja izdevumā “Mūzikas skolotājs”.
Vēbera muzikālā pasaule veidojās no diviem pretstatiem, kurus viņš vēlāk savija kopā savās rokoperās. Endrjū daudz klausījās klasiķus, it sevišķi viņam bērnībā patika Prokofjevs, Šostakovičs, Dvoržāks un Mendelsons, bet tajā pašā laikā viņš bija kaismīgs rokenrola karaļa Elvisa Preslija un slavenā brita Klifa Ričarda fans. Mūzikli viņu savaldzināja, kad viņš noskatījās izrādi “Mana brīnišķīgā lēdija”.
Kāda tikšanās 1965.gadā izmainīja Endrjū dzīvi — viņš paņēma akadēmisko atvaļinājumu, lai sāktu darbu pie pirmā mūzikla “Tādi kā mēs”, taču to neuzveda. 1968. gadā Vēbers kopā ar jauno dzejnieku Timu Raisu sacerēja mūziklu «Jāzeps un viņa pārsteidzoši krāsainais sapņu lietusmētelis», kas bija balstīts uz Bībeles sižetu par Jāzepa un viņa brāļu dzīvi. Šis mūzikls guva ievērību starp producentiem, un viņi noslēdza savu pirmo līgumu par skaņu ierakstiem. 1969. gadā abi vīrieši sarakstīja mūziklu par leģendāro Anglijas karali Ričardu Lauvassirdi “Nāc atpakaļ, Ričard, Tu esi vajadzīgs savai valstij”, taču tas neguva panākumus, un tika izdots tikai singls. Tomēr Endrjū izvēle bija pareiza, un pa šo laiku viņš bija labi sastrādājies ar savu pretstatu — bravūrīgo un izskatīgo Timu. 1970. gadā viņi sarakstīja un izdeva albumu “Jēzus Kristus superzvaigzne”, ko iestudēja teātros un ar ko Endrjū ienesa jaunumu šovbiznesā — mūziklu, kurā viss stāsts tiek izdziedāts dziesmās.
1971. gads bija zīmīgs ar diviem notikumiem Vēbera dzīvē — viņš apprecēja kluso un mierīgo Sāru, kā arī Ņujorkā izrādīja “Jēzu Kristu superzvaigzni”, kas pie teātriem pulcēja arī reliģiskus fanātiķus, kuri šo sacerējumu uzskatīja par ķecerību. Mūzikls kļuva par tālaika popkultūras zīmi, un jau 1972. gadā tika uzņemta grandioza koncertfilma ar tādu pašu nosaukumu. Endrjū speciāli bija devies uz Izraēlu un apmeklēja vietas, kur kādreiz uzturējies Jēzus. Filmā dejoja eņģeļi skaistos septiņdesmito gadu tērpos un kļošenēs, turklāt arī evaņģēlija sižets bija attēlots stilizēti. Jēzus ienāca Jeruzalemē, kur, pēc Bībeles sižeta, viņš patrieca baložu tirgotājus un naudas mijējus, filmā to vietā bija ieroču tirgotāji. Romieši bija attēloti kā moderni kareivji ar automātiem un mūsdienu kara ķiverēm, bet Ķēniņš Hērods — kā izvirtis āksts. Pirmizrāde notika 1971.gadā 12.oktobrī, komponistam
esot tikai 23 gadus vecam. Viņš šo Brodvejas mūziklu nosauca par rokoperu. Visa šīs izrādes pārdošanas laikā ir pārdoti vairāk kā 600 000 mūzikas albūmu. “Jesus Christ-Superstar” uz Brodvejas skatuvēm ir rādītas 720 izrādes.

Nākamais mūzikls, kas atnesa Vēberam slavu, tapa, arī sadarbojoties ar Raisu, — “Evita” 1976. gadā. Tas ir stāsts par vienkāršajai tautai draudzīgo Argentīnas piecdesmito gadu vadītāja Perona sievu Evitu. Šis bija arī pēdējais lielais projekts, kas veidots sadarbībā ar Raisu.
Nākamais lielais posms Endrjū daiļradē sākās 1980. gadā, kad viņš satika producentu Kameronu Makintošu. Viņi atklāja jaunu muzikālā teātra ēru, kurā liela loma bija iespaidīgiem, ar specefektiem pārbagātiem šoviem, kas spēja arī nodrošināt ienākumus no suvenīru pārdošanas. “Kaķi”, “Zvaigžņu ekspresis” un “Operas spoks” bija veiksmīgākie Vēbera sacerētie mūzikli, kas viņu padarīja par miljonāru “Kaķi”- ir E. L. Vēbera nozīmīgākais darbs teātrim, šis darbs vārda tiešā nozīmē iekaroja pasauli. Pēc pirmizrādes Londonā 1981.gadā New London Theatre 1981.gada 11.maijā un Ņujorkā. Kaķi ļoti daudzās valstīs kļuva populāri, kā arī tika pārdotas miljoniem kasetes un plates, sākās “kaķu drudzis” , kas burtiski pārņēma visu pasauli, un šis mūzikls tiek rādīts vēl pēc 15 gadiem. Visam mūziklam par pamatu ir mūzika, uz kā bāzes tālāk tiek veidota horeogrāfija, scenogrāfija, režija. Pats pamats visam stāstam, tā atzīsti pats komponists, bija “vārds”. Par pamatu tika ņemta slavenā un iespaidīgā grāmata “Vecā kaķa Posuma grāmata par kaķiem”, ko sarakstījis pazīstamais angļu dzejnieks, Nobela prēmijas laureāts T. C. Eliots. Šī grāmata – viena no mīļākajām angļu bērnu grāmatiņām, galvenie varoņi – Makabitijs, Mistofelis vai Ram-Tam Tadžers.
Laikā, kad notika «Kaķu» pirmizrāde, Endrjū atsvešinājās no ģimenes, jo viņš, būdams bagāts un slavens, sāka ar savu necilo izskatu pievērst sieviešu uzmanību. Nākamā sieva Sāra Braitmena bija pilnīgs pretstats pirmajai laulenei — kaislīga, dedzīga un seksapīla, turklāt pašu pirmo viņā Vēbers bija pamanījis brīnišķīgo balsi.
“Operas spoks” un “Kaķi” pagājušajā gadsimtā bija divi visienesīgākie šovi, kas kopumā savāca vairāk nekā piecus miljardus dolāru. “Operas spoks” ir uzrakstīta pēc franču rakstnieka Gastona Leroux (1868-1927) noveles “Le Fantome de l’Opera”. Šī novele iznāca 1910.gadā Parīzē. Pēc šīs noveles ir uzņemti arī citi darbi kopskaitā pavisam vismaz 6. Mūzikla pirmizrāde notika 1988.gada 26.janvārī Majestatic Theatre. Libretu sarakstījis ir Čārlijs Hārts.
Mūziklā tiek stāstīts par Parīzes Operas namu 1880. gadu. Spoks, kas jau kopš dzimšanas dzīvo tuneļos un labirintos zem operas nama, iemīlas jaunā, talantīgā meitenē Kristīnē. Spoks mācīja Kristīnei dziedāt un vēlējās par to iegūt pretmīlu. Viņš Kristīni padarīja par zvaigzni. Pēc tam, kad Kristīne noraidīja Spoku, viņš liek tai izvēlēties starp viņu un viņas mīļoto Raulu. Kristīne izvēlas mīļoto. Mīlestības jūtu vadīts Spoks atbrīvo abus mīlniekus un pats pazūd uz mūžiem operas tuneļos, un vairs nav nekad netiek redzēts.
“Operas spokā” E. L. Vēbera meistarība sasniedz savu virsotni, savu plaukumu. Šeit ir redzams milzīgais komponista melodiskais talants un tas viss kopā ir sajaukts ar dramaturģiskajām spējām. Šajā rokoperā Vēbers pirmo reizi ir pazīstams arī kā libreta līdzautors. Liriskās un traģiskās situācijas savijas kopā. Šajā rokoperā Vēbers ir sasniedzis visu, kas ir vajadzīgs: Brodveja un mūsdienīgais skanējums.
Komponists Valdis Zilveris, viens no retajiem cilvēkiem Latvijā, kas redzējis visus Vēbera šovus, atzīst, ka panākumu pamatā ir laba un melodiska mūzika, šovs, kā arī stingri autortiesību noteikumi iestudētājiem. “Lai iestudētu šovu, jāizpilda Vēbera izvirzītās prasības par skatuvi, teātriem un radošo sastāvu,” teic Zilveris. Viņš atceras Vēbera “Operas spoka” izrādi Nīderlandē, Hāgā: “Skatuve bija īpaši sagatavota — uz tās bija ūdens ar laivu, un tas izskatījās tikpat efektīgi kā slavenajā videoklipā.” Jebkurā vietā uz pasaules tas būs pirmām kārtām Vēbera šovs, jo, piemēram, Hāgā speciāli “Operas spokam” esot veikta teātra pārbūve, lai varētu to iestudēt.
Pašlaik Endrjū Loids Vēbers kļuvis par popkultūras zīmolu — viņa vārds vien garantē izpirktas biļetes un pilnas zāles lielākajos teātros, tomēr viņa deviņdesmito gadu un šā gadsimta darbiem nav izdevies atkārtot “Operas spoka”, “Jēzus Kristus superzvaigznes” un “Kaķu” slavu.
Vēbers ir apprecējies trešoreiz ar Medelīnu Astrīdu Gordonu, un viņiem ir trīs bērni. Viņš ir otrs bagātākais britu mūziķis pasaulē — viņa īpašumu cena lēšama 500 miljonos sterliņu mārciņu. Endrū pieder vairāk nekā desmit Londonas teātri, kuri nodrošina ne tikai viņa jaunāko darbu pirmizrādes, bet arī citu autoru iestudējumus. Jaunākās ziņas liecina, ka viņš plāno pārdot četrus no šiem teātriem, lai segtu savas producentu grupas darbību, jo, kā atzinis pats Vēbers, viņš esot slikts biznesmenis, kam vairāk laika gribētos veltīt komponēšanai.

Vēbera trofeju plauktiņā glabājas septiņi “Toniji”, trīs “Grammy”, piecas Lorensa Olivjē balvas, “Oskars” un “Zelta globuss”, viņš ir arī uzņemts rokmūzikas Slavas zālē. Turklāt kopš 1992. gada mūziķis ir Sidmontonas barons — karaliene par sasniegumiem mākslā viņam ir piešķīrusi sera titulu, līdz ar to viņš ir ieguvis vietu Lordu palātā, kur atbalsta toriju īstenoto politiku un uzstājas ar jautājumiem par mākslu.
Jau kopš karjeras pirmsākumiem Vēbers ir liels gardēdis un vienmēr novērtē ēdiena kvalitāti, par kuru plašāku publiku viņš informē, rakstot restorānu apskatus.
Viņa hobiji ir arī viduslaiku gleznu kolekcionēšana un spēļu sacerēšana, lai varētu rotaļāties ar saviem bērniem.



Komentāri

6
tīri labi!