Darbs:

iedarbība var ietvert ādas apdegumus, staru slimību un pat nāvi. To izraisa šūnu sastāvdaļu reproduktīvās ietilpības zaudējums, kas bojā audus. No otras puses, iespējamā iedarbība ietver vēzi un iedzimtus defektus, kas rodas šūnu ģenētisko komponentu izmaiņu rezultātā.
Radiācijas negadījumiem ir arī psiholoģiska iedarbība. Tie izraisa akūtu stresu iespējamā nezināmā, neredzamā un potenciāli briesmīgā kaitējuma dēļ. Vietējām varas iestādēm vajag apzināties, šo stresu un ar to saistītās problēmas, kas var rasties pat tad, ja radiācijas iedarbība ir zema vai nenozīmīga.

Nosakāmā iedarbība.
Jebkurš orgāns zaudē savu funkciju, ja ir gājušas bojā pietiekoši daudz šūnas orgānā vai audos, un tas ir noteikums akūtai iedarbībai. Šīs iedarbības galvenā īpatnība ir tā , ka tā palielinās, pieaugot skarto šūnu skaitam. Ir arī zināms radiācijas devas līmenis, zem kura šī iedarbība nevar notikt. Šis līmenis ir atšķirīgs, atkarībā no skartā orgāna vai audiem.
Ja radiācija iedarbojas vienmērīgi uz visu ķermeni, pirmie tiek skarti audi kaulu smadzenēs. Tāpēc, ja viss ķermenis tiek pakļauts ļoti spēcīgai radiācijas iedarbībai, kailu smadzeņu bojājums var būt nāves cēlonis dažu nedēļu laikā.
Ne- letāla ārējā starojuma nosakāmā iedarbība parasti izpaužas kā slikta dūša, vemšana un caureja, kā arī pazemināta fertilitāte, ādas bojājumi un acu kataraktas. No otras puses, ieelpojot lielu daudzumu nešķīstošus radioaktīvos materiālus, plaušas var saņemt augstu radiācijas devu, kas noved pie pastāvīgas plaušu funkcijas pasliktināšanās vai pat nāves.

Radiācijas devu līmeņa iedarbība
dažādos orgānos un audos.

Deva Gy Orgāns vai audi Iedarbība
0,1 auglis teratoģenēze
0,5 kaulu smadzenes hematopoēze
0,5 viss ķermenis vemšana
0,5 – 2 acu kristāliņi identificējama duļķošanās
1 viss ķermenis agra nāve
3 āda depilācija, eritrēma
5 acu kristāliņi vizuālā pasliktināšanās
10 plaušas pneimonija, agra nāve
10 vairogdziedzeris Hipotireoze

Iespējamie efekti.
Radiācija var arī modificēt šūnas. Ja izmainītās šūnas saglabā savu spēju dalīties, var rasties modificētu šūnu klona pieaugums, kas galu galā, vairākus gadus pēc apstarošanas var izraisīt vēzi. Ja modificēta šūna ir dzimumšūna, izmainīto iedzimto informāciju var pārnest uz iedarbībai pakļauto personu pēcnācējiem. Šos vēlos somatiskos vai iedzimtos efektus dēvē par iespējamiem efektiem, un viņus raksturo tas, ka, pieaugot radiācijas devai, drīzāk palielinās to iespējamība nevis efekta stiprums.
Vēlā somatiskā iedarbība uz veselību primāri izpaužas kā palielināta saslimšana ar vēzi starp iedarbībai pakļautajiem iedzīvotājiem. Šāda saslimšana ar vēzi parasti ir lēna un var ilgt pat dažu gadu desmitu garumā. Saslimšanu ar vēzi, ko izraisījusi radiācija, vienmēr nav viegli izvērtēt, jo to nevar atšķirt no parasta vēža. Radiācijas izraisītās vēža formas ietver gan tās vēža formas, kuru izārstēšanas biežums ir zems, piemēram, plaušu vēzis un leikēmija, gan tādas vēža formas, kurām izārstēšanās biežums ir augsts – ādas un vairogdziedzera vēzis.
Ilgākā laika periodā indivīdu, kuri ir tikuši pakļauti radiācijas iedarbībai, bērniem vai nākošās paaudzes pēcnācējiem var parādīties iedzimtas saslimšanas, īpaši tad, ja iedarbībai ir tikuši pakļauti dzimumdziedzeri.
Vienīgais acīm redzamais ievērojamais somatiskais efekts pēc Černobiļas avārijas ir tas, ka bērniem pieauga saslimšana ar vairogdziedzera vēzi.

Psiholoģiskais un psihosociālais efekts.
Radiācijas negadījumu psiholoģisko un psihosociālo efektu izraisa vairāki faktori, piemēram:
Þ radiācijas negadījumu asociēšanas ar kodolkara šausmām,
Þ nespēja ar cilvēka maņu orgāniem noteikt jonizējošo starojumu, tā padarot cilvēkus bezpalīdzīgus briesmu priekšā,
Þ sagrāvi un ciešanas, ko izraisa evakuācija un izvietošana,
Þ pieņēmumu, ka briesmas patiesībā var būt lielākas, nekā oficiālie informācijas avoti ir gatavi atzīt.
Tāpēc sabiedrības informēšana ir vitāli svarīga gan pirms, gan pēc negadījuma.
Ir daudz pierādījumu, ka Černobiļas notikumi izraisīja nozīmīgu psiholoģisko efektu uz iedzīvotājiem, kurus tie ietekmēja. Šī iedarbība, kura parādās saistībā ar stresu, ietver izmaiņas dzīves stilā (ieskaitot tabakas un alkohola patēriņa pieaugumu), tādu saslimšanu pieaugumu, kuru medicīniskie simptomi nav specifiski, kā arī sociālo destrukciju, kas seko sabiedrības pārvietošanai.
Pretpasākumi.
Notiekot radiācijas negadījumam, vietējās varas iestādes – nekavējoties un uz ilgāku laika posmu – var ieviest virkni sabiedrības veselības pasākumu. To izvēle pamatosies uz izmērīto vai iepriekš noteikto radiācijas līmeni vai devu. Nacionālās vai starptautiskās organizācijas var iepriekš noteikt radiācijas līmeni. Fiksēti radiācijas monitori tuvu pie kodoliekārtām vai mobilās brigādes, kas veic gaisa, lietus ūdens, virszemes ūdeņu, augsnes vai pārtikas monitoringu, var izmērīt vietējās radiācijas līmeņus. No šiem līmeņiem radiācijas devas cilvēkam vai videi var paredzēt iepriekš.

Patveršanās, evakuācija un izvietošana.
Patveršanās un evakuācijas avārijas gadījumā ir visefektīvākā, ja to lieto pirms radioaktivitātes parādīšanās. Cilvēku izvietošana atrisina vairākas īpaši smagas problēmas ilgākam laikam. Visus trīs pasākumus parasti īsteno ugunsdzēsības vai riska dienests, policija vai civilās aizsardzības varas iestādes, skatoties pēc vietējās vienošanās.
Ar patveršanos saprot padoma sniegšanu cilvēkiem, lai tie paliek telpās piemērotās ēkās, tur aizvērtas durvis un logus un, kur iespējams, aizver ventilācijas sistēmas. To ir diezgan viegli īstenot, un tas var nodrošināt vienkāršu aizsardzības līmeni, izraisīt minimālu sociālo destrukciju, kā arī dot mazāku risku īsam laika periodam. Cilvēkiem, kas ir patvērušies, jāiesaka sekot notikumu gaitai, klausoties radio un/ vai televizoru, kā arī jādod viņiem regulāra, saskaņota informācija, padomi un instrukcijas.
Patveršanās uz 12 stundām vai vēl ilgāku laika periodu var būt cēlonis sociālās, medicīniskas un psiholoģiskas dabas problēmas. Tās savukārt var izraisīt neplānotu un nekontrolējamu kustību ārā no pajumtes.
Evakuācija ir cilvēku neatliekama, pagaidu pārvietošana no vienas vietas uz citu. Normāli to plāno un pielieto cilvēkiem, kas dzīvo tuvu kodoliekārtām. Ja vien ir iespējams, jāizvairās no neplānotas biezi apdzīvotas platības evakuācijas. Kaut gan noteiktām grupām, piemēram, bērniem un grūtniecēm ir lielāks risks, evakuācijas plāniem jāpamatojas uz vispārēju stratēģiju, nevis uz šo grupu prioritāti.
Evakuācija var izraisīt psihosociālās problēmas, jo cilvēkus skumdina māju, īpašuma un mājdzīvnieku pamešana.
Izvietošanu parasti pielieto, lai izvairītos no ievērojamas ilglaicīgas radiācijas devas uzkrāšanās, ko dod izotopi, kas ir uz zemes vai arī saindētas barības lietošana. Izvietošana var būt pagaidu vai ilgstoša. Tā ir dārga, gan ekonomiski, gan sociāli. Černobiļas avārijas pieredze parādīja, ka izvietošana var izsaukt nopietnu psiholoģisko stresu un socio- ekonomisku ietekmi.
Stabila joda preparātu profilakse.
Černobiļas avārijas rezultātā jūtami palielinājās saslimstība ar vairogdziedzera vēzi bērniem. Šis pieaugums, iespējams, var būt cieši saistīts ar radioaktīvā joda izotopa iedarbību uz bērniem. Stabila joda preparāti bloķē radioaktīvā joda iedarbību uz vairogdziedzeri. Tie ir pieejami vairākos veidos, bet visiedarbīgākā ir preparātu izplatīšana un lietošana pirms radioaktīvā joda iedarbības. Viens tūkstotis stabilā joda preparāta tablešu (65 mg) maksā aptuveni $15, tās ir derīgas apmēram 5 gadus. PVO ieteiktās vienreizējās devas ir paradītas zemāk dotajā tabulā.
PVO ieteiktās stabilā joda
preparātu devas.

Vecums Ieteiktā ikdienas deva, pārrēķinot uz jodu
> 12 gadi 100 mg
3 – 12 gadu 50 mg
1 mēn. – 3 gadi 25 mg
< 1mēn. (vienreizējā deva) 12,5 mg

Negadījuma laikā, izdaloties radioaktīvajiem joda izotopiem, piemēram, kodolreaktora avārijā, stabilie joda preparāti jāpiegādā visām iedzīvotāju grupām, jo šo izotopu ieelpošanas rezultātā vairogdziedzeris saņem augstu radiācijas devu.
Ja radiācijas līmenis ir zemāks, tāds, ka uz vairogdziedzeri attiecas tikai vēlāka iespējamā iedarbība, situācija ir vēl sarežģītāka. Tādos gadījumos stabils joda preparātu profilaksi iesaka vispirms bērniem, jo tie ir augstāka riska grupa nekā pieaugušie. (PVO norādījumi par joda profilaksi dod sīkākas rekomendācijas par to, kādos gadījumos jods ir piemērots). Stabila joda preparāti samazina radiācijas devu, kas radusies, ieelpojot radioaktīvo jodu un var arī samazināt devu, kas radusies, norijot radioaktīvo jodu, tur, kur nav iespējams pārtikas un piena lietošanas aizliegums. Stabila joda lietošana ir vēl iedarbīgāka, ja to nozīmē tikko pirms radioaktīvā joda uzņemšanas vai tur, kur tas nav bijis iespējams, tik ātri, cik vien iespējams, pēc tās. Tāpēc vietējās varas iestādes, lai novērstu aizkavēšanos, var apsvērt joda preparātu uzglabāšanu skolās, slimnīcās, ugunsdzēsības stacijās, policijas iecirkņos un civilās aizsardzības centros, ņemot vērā izplatīšanās vietas.

Kopsavilkums.
Nopietni radiācijas negadījumi ir ļoti reti. Neskatoties uz to, kad tie notiek, tie var būt par cēloni nopietnām sabiedrības veselības problēmām. Radiāciju nevar noteikt ar cilvēku sajūtām. Turklāt, parasti sabiedrībai nav pieredzes, kā izturēties pret radiāciju.
Radiācijas negadījumi var būt par cēloni plašam sabiedrības satraukumam un izraisīt plašu jautājumu loku, kas jārisina. Šie jautājumi ietver darbības, kas vērstas uz vislabāko apstākļu radīšanu individuālām personām un viņu ģimenēm, saslimšanu nākotnē vai pat pāragras nāves prognozes, kaitējumus vēl nedzimušiem bērniem un drošību vietējai pārtikai un ūdenim.
Radiācijas higiēnas galvenais uzdevums ir nodrošināt visu radioaktīvo atkritumu savlaicīgu savākšanu un drošu uzglabāšanu, lai pilnīgi pasargātu apkārtējo vidi no piesārņojuma ar radioaktīvām vielām. To, ka minētie pasākumi ir efektīvi, pierāda elektrostacijas, kuras izmanto atomenerģiju. Ja šīs elektrostacijas pareizi uzbūvē un prasmīgi ekspluatē, tās apkārtējo vidi nepiesārņo.
Lapa kur materiālas ņemts: http://www.pvg.edu.lv/skolenproj/fizika/radioaktivitate.htm