Darbs:

ar dažādu nominālvērtību un kopējo svaru (30 tūkst. t), kas gandrīz četras reizes lielāks nekā Eifeļa torņa svars.


5. LATVIJAS REPUBLIKA UN EMS

Latvijas tautsaimniecība un eiro Konverģences kritēriji
Latvijai, tāpat kā citām valstīm, kas vēlas pievienoties eiro zonai, būs jāizpilda konverģences kritēriji:
Izvērtējot pašreizējos Latvijas konverģences kritēriju rādītājus, ir redzams, ka kop_ 90-to gadu sākuma ir sasniegts zināms progress, taču ir nepieciešami papildu pasākumi, lai sasniegtu ES noteikto līmeni.
Latvijas valdība un Latvijas Banka ir veikušas galvenos pasākumus, lai ierobežotu budžeta deficītu un valsts parādu, kā arī inflāciju. 1998. gada beigās Latvijas valdības parāds bija 10,2 procenti no iekšzemes kopprodukta. Tas ir _ļoti labs rādītājs starp Austrumeiropas valstīm, tomēr inflācijas līmenis Latvijā vēl joprojām ir salīdzinoši augsts, un būs jāpieliek pūles, lai sasniegtu Eiropas Savienības prasīto līmeni, tas ir, apmēram 2,5 procentus. 1998. gada valsts kopbudžeta attiecība pret iekšzemes kopproduktu bija 0,2 procenti, bet prognozes 1999. gadam rāda, ka budžeta deficīts varētu sasniegt kritisko 3 procentu robežu.
Pateicoties Latvijas Bankas stingrajai monetārajai politikai, ir sasniegta valūtas kursa stabilitāte, un, domājams, ka neradīsies problēmas ar valūtas maiņas kursa stabilitāti.
Lata piesaiste eiro
Šobrīd Latvijas lats ir piesaistīts piecu valūtu grozam, kurā ietilpst ASV dolārs, Vācijas marka, Japānas ēna, Lielbritānijas sterliņu mārciņa un Francijas franks. Latvijas Banka uzskata, ka _šī piesaiste darbojas veiksmīgi, un līdz ar to lata piesaiste eiro tuvākajā laikā nav paredzama. Ja Latvijas Banka nolemtu piesaistīt latu nevis kādam valūtu grozam, bet gan eiro, tad eiro kursa svārstības attiecībā pret ASV dolāru izraisītu tikpat lielas lata kursa svārstības attiecībā pret dolāru. Ņemot vērā ASV dolāra augsto īpatsvaru Latvijas ārējās tirdzniecības maksājumos, jāsecina, ka pieaugošas lata un ASV dolāra attiecības svārstības sadārdzinātu transakciju izdevumus, kavētu ārējās tirdzniecības un ieguldījumu attīstību un tādēļ negatīvi iespaidotu Latvijas tautsaimniecību.
Latvijas ārējās tirdzniecības maksājumu valūtu struktūra liek būt ļoti piesardzīgiem jautājumā par lata kursa maiņu un lata piesaisti eiro. Ir skaidrs, ka par eiro kā starptautiskas valūtas stabilitāti, tā kursa attīstību, kā arī par pārmaiņām Latvijas ārējā tirdzniecībā un norēķinu valūtu lietošanā varēs pilnvērtīgi spriest tikai pēc 2000. gada. Tādēļ nav pamata veikt jebkādas pārmaiņas pašreizējā valūtas kursa politikā vismaz līdz šī gadsimta beigām. Latvijas Banka arī turpmāk nodrošinās stabilu lata kursu attiecībā pret SDR valūtu grozu.

Eiro ietekme uz Latvijas ekonomiku un indivīdiem
Eiropas Savienība ir Latvijas lielākā tirdzniecības partnere, un, lai arī pagaidām Latvijas uzņēmēji norēķinus ar saviem partneriem eiro zonas valstīs vēl joprojām veic ASV dolāros, ir skaidrs, ka eiro loma savstarpējos norēķinos pieaugs. Izmantojot eiro, nebūs jāuztraucas par valūtas kursu svārstībām, samazināsies arī valūtas pārskaitījumu izmaksas, kuras šobrīd ir diezgan augstas. Latvijas imports no Eiropas Savienības valstīm pārsniedz eksportu uz šīm valstīm par 73 procentiem, un eiro ieviešana vienkāršos dažādu preču un pakalpojumu iepirkšanu. Turklāt, kā jau tika minēts iepriekš, eiro ieviešana paātrinās Eiropas Savienības tautsaimniecības attīstību, bet tas savukārt var radīt Latvijas ražotājiem iespējas palielināt savas produkcijas eksportu.
Pēc eiro ieviešanas 2002. gadā tā priekšrocības visvairāk izjutīs Latvijas privātpersonas, kuras bieži ceļo pa Eiropas Savienības teritoriju - uzņēmēji, zinātnieki, valsts pārvaldes darbinieki un citi, jo, ceļojot pa dažādām ES valstīm, nevajadzēs izmantot dažādas nacionālās valūtas un maksāt bankas komisiju par valūtas maiņu.

Sākot ar 1999.gadu izmaiņas galvenokārt skar banku un uzņēmēju darbību, norēķinos ar Eiropas valstīm. Sākot ar 2002.gadu tas skars katru, kas būs nolēmis doties uz kādu no Eiropas Savienības valstīm. Kā pilnvērtīga valūta eiro Latvijā var parādīties tikai pēc Latvijas pievienošanās EMS, kas savukārt nevar notikt, kamēr Latvija nav kļuvusi par ES dalībvalsti. Tādēļ var prognozēt, ka paies vismaz 7-10 gadi, kamēr eiro kļūs par Latvijas kā vienotās Eiropas sastāvdaļas valūtu.

6. EIRO PASAULES TIRGOS

Eiropas Monetārā savienība, kuras valūta ir eiro, ir spēcīga pasaules tautsaimniecības dalībniece. Ja salīdzina Eiropas Sadarbības un attīstības organizācijas datus par pasaules lielāko valstu iedzīvotāju skaitu un iekšzemes kopprodukta rādītājiem, ir redzams, ka EMS ieņem vienu no vadošajām vietām pasaulē. Tas, protams, palielinās Eiropas nozīmi pasaules ekonomikā un palīdzēs paplašināt Eiropas kapitāla tirgu. Dažādu valstu centrālās bankas (it īpaši Āzijas reģionā) jau tagad papildina savas eiro rezerves, paredzot, ka tā būs spēcīga valūta un, iespējams, kļūs par ASV dolāra konkurenti.
6.1. Par un pret eiro Eiropas Savienībā
Eiro ieviešana Eiropas Savienības valstīs neapšaubāmi veicina tās saimniecisko attīstību un ļauj pilnībā izmantot vienotā tirgus priekšrocības. Lai arī pirms 1999. gada 1. janvāra iekšējās robežas starp ES valstīm tikpat kā nepastāvēja, 15 dažādu valūtu lietošana apgrūtināja tirdzniecību un ceļošanu, turklāt pastāvēja valūtu maiņas kursu svārstību risks. Šobrīd eiro zonai ir pievienojušās 11 Eiropas Savienības valstis - Beļģija, Vācija, Spānija, Francija, Īrija, Itālija, Luksemburga, Nīderlande, Austrija, Portugāle un Somija, kuras atzīst, ka ieguvumi no vienotas valūtas ieviešanas - konkurētspējas pieaugums, valūtas kursu svārstību novēršana, darījumu izmaksu samazināšanās, procentu likmju samazināšanās - nesīs labumu to tautsaimniecībām.
Monetārā savienība ir ne tikai ekonomisks, bet arī politisks projekts. Daudzi ekonomisti uztver EMS kā ceļu, kas ved uz centrālu supervalsti. Pašreizējās debatēs par EMS, tiek minētas gan pozitīvās, gan negatīvās EMS puses.
Lielā mērā kritika pret EMS tiek balstīta uz ideju, ka ES nav optimāla valūtas zona. Kritiķi norāda, ka dalībvalstu ekonomikas - darba tirgus, algu veidošana, uzkrājumi, investīciju formas un rūpniecības nozares - ir pārāk dažādas, lai Eiropas Savienībā izveidotu vienotas valūtas zonu.

Tradicionāli kā pozitīvs EMS elements tiek minēts tas, ka privātpersonām un uzņēmumiem valūtas zonas robežās vairs nevajadzēs maksāt augstos procentus par naudas maiņu. Pazudīs arī neskaidrības par naudas maiņas kursu attīstību.

Eiro zona, ja tai pievienotos visas Eiropas Savienības valstis, aptvertu 25% no visas pasaules tirgus kapitalizācijas. Salīdzinājumam - Ziemeļamerikas tirgus veidotu 40%, Japāna - 20% un jaunie Āzijas, Dienvidamerikas un Austrumeiropas tirgi - 15%. Galvenais jautājums ir, vai Eiropai izdosies piesaistīt vairāk kapitāla salīdzinājumā ar citiem reģioniem.



NOBEIGUMS

Jau no parādīšanas brīža eiro kļuva par uzmanības centru. Visi ļoti uzmanīgi sekoja tam vai eiro sāks augt vai nē. Pirmajās dienā eiro sāka augt, bet pēc tam ļoti ātri atgriezies pie vecām pozīcijām. Un vēl vairāk eiro sāka krīt. Uzreiz eiro skeptiķi sāka runāt par to kam bija taisnība, ka “mēs taču teicām”. Es neesmu eiro skeptiķis, es drīzāk reālists un sakarā ar to kā es redzu visu situāciju man ir tāda prognoze: vai nu Eiropa sāks domāt un aizsargāt savu valūtu, vai nu laba ideja kļūs par lielu katastrofu.
Kāpēc? Tāpēc kā pēc manām domām lai valsts (mūsu gadījuma ES), sekmīgi realizētu savu naudas politiku, tai jābūt stiprai savos lēmumos un būt gatavai aizsargāt savu pozīciju līdz galam. Bet manuprāt Eiropai tā neizdevās jo tā ir pārāk liela un vēl tāpēc kā Eiropa pārāk cieši draudze ar savu potenciālo ienaidnieku, ar ASV. Nē es nerunāju par to kā Eiropai jāīsteno izolācijas politiku ar ASV, nē, bet Eiropai nedrīkst atļaut sist sevi. Ko es ar to domāju teikt, to ka visiem sarotāms ka eiro ir potenciāli draudi ASV ekonomikai, un pilnīgi saprotami ka ASV neļaus sevi gremdēt. Un mēs varam teikt ka sākas “ekonomiskais karš”, kura mērķis valūtas izdzīvošana.
Mēs jau varam runāt par pirmajiem notikumiem tajā karā. Skandāls par nacistu naudu glabāšanu Eiropas bankās bija sankcionēts no ASV puses, mērķis izraisīt strīdu, iztērēt naudu kura ietu uz eiro policijas nostiprināšanu uz kompensācijām.
Karš Kosovā pamatā bija vērsts pret eiro un daudzi citi notikumi, kuri sekmē vienu mērķi apturēt eiro. Un no eiropiešu puses muļķīgi tā viegli attiekties pret visām tām lietām.
Bet paldies dievam parādījās arī pretpasākumi no eiropiešu puses sāka aktivizēties darbībā kopējā drošības politikā, kuras mērķis pašiem aizsargāt Eiropu no iekšējām problēmām.
Un pēdējā manuprāt galvena doma. Man liekas ka Eiropa mēģinās izveidot savu drošības organizāciju, var būt ne ar mērķi iziet no NATO, bet atbrīvoties no ASV spiediena. Es pats tikai tādā veidā redzu iespēju aizsargāt eiro. Nu ko, pirmie soļi jau ir (11 decembrī notika tikšanas kuras mērķis bija paplašināt kopēju drošības politiku), tad dzīvosim redzēsim.


LITERATŪRAS SARAKSTS


Grāmatas:

1. “30 jautājumi un atbildes” Eiropas integrācijas birojs, 1999.g.
2. “Monetārā politika” Eiropas integrācijas birojs, 1999.g.


Interneta adresi:

3. chronicle.ru/publish/magazine/euro.htm.
4. bank.lv/izdevumi/latvian/index4_98.html.

Komentāri

irghazxfgk 10 23
I1pC9m , [url=http://dpwvbtwsnnry.com/]dpwvbtwsnnry[/url], [link=http://myadytdlyjpw.com/]myadytdlyjpw[/link], http://nilsocxyhomn.com/

uwdjlon 10 24
OWqnWw pmafjltppdxs

psywnj 10 25
nhKJLT , [url=http://pekejglgwabf.com/]pekejglgwabf[/url], [link=http://egbjcywesvll.com/]egbjcywesvll[/link], http://zvcikpgunezq.com/

dklgykaxn 10 26
MDFyfl nigvteltanxi

Carrie 10 26
You’re the one with the brinas here. I’m watching for your posts.