Dzīves līmeņa salīdzinājums Baltijas valstīs

597 0

IEVADS

Sabiedriskās domas pētījumu centra SKDS 2005.gada februārī veiktās aptaujas dati liecina, ka iedzīvotāji visbiežāk par Baltijas valsti, kas pēc neatkarības atgūšanas ir sasniegusi lielākos panākumus, atzinuši Igauniju 50%, 29% – Lietuvu, bet tikai 8% – Latviju. Izlasot šo informāciju rodas jautājums vai tiešām tā ir un kas gaidāms tuvākajā nākotnē.

Tautas attīstību un dzīves līmeni nosaka katra indivīda materiālā labklājība, izglītība, veselība, fiziskā un garīgā attīstība. Attīstības efektivitāte ir atkarīga no vairākiem faktoriem, it īpaši no sociālās infrastruktūras un tās pieejamības, sabiedrības pārticības, ekonomiskās attīstības lī īmeņa un cilvēkresursu kvantitatīvajiem un kvalitatīvajiem rādītājiem.

Pārbaudot un salīdzinot datus starp Baltijas valstīm mēs varētu pierādīt, ka aptaujātie nemaldās vai otrādi. Šī darba mērķis salīdzināt maksimāli pieejamo informāciju par Baltijas valstu tautsaimniecības attīstību. Izpētīt rādītāju izmaiņas, novērot valstu attīstību kopumā un izdarīt dažāda veida secinājumus par Baltijā notiekošajiem ekonomiskajiem procesiem. Tāpat jācenšas pamatot un izskaidrot šie procesi.

1. Baltijas valstu makroekonomikas vispārējs apskats

Sabiedriskās domas pētījumu centra SKDS 2005.gada februārī veiktās aptaujas dati liecina, ka iedzīvotāji visbiežāk (50%) par Baltijas valsti, kas pēc neatkarības atgūšanas ir sasniegusi lielākos panākumus, atzinuši Igauniju, 29% – Lietuvu, bet tikai 8% – Latviju. Jaunieši vecumā no 18 līdz 24 gadiem Latviju kā veiksmīgāko valsti minējuši aptuveni divas reizes biežāk (16%) nekā caurmērā. 2005.gada februārī veiktās aptaujas dati apkopoti nākamajā grafikā (1.1.att.)

1.1.att. atbildes uz jautājumu % no aptaujāto kopējā skaita

Aptaujas rezultāti liecina, ka aptuveni puse (50%) aptaujāto par Baltijas valsti, kas pēc neatkarības atgūšanas sasniegusi vislielākos panākumus, atzinuši Igauniju, 29% to norādījuši par Lietuvu. Savukārt Latviju kā Baltijas valsti, kas pēc neatkarības atgūšanas sasniegusi vislielākos panākumus, minējuši tikai 8% iedzīvotāju .

Grafikā (pielikums nr. 1.) apkopoti 2005.gada februārī veiktās aptaujas dati par dažādu sociāldemogrāfisko grupu atbildēm uz jautājumu ‘Kura no trīs Baltijas valstīm, Jūsuprāt, pēc neatkarības atgūšanas kopumā ir sasniegusi vislielākos panākumus?’.

Raksturojot datus, sākotnēji jāatzīmē, ka visās analizētajās sociāldemogrāfiskajās grupās Igaunija un Lietuva par veiksmīgām atzītas biežāk nekā Latvija. Latviju par valsti, kas pēc neatkarības atgūšanas ir sasniegusi vislielākos panākumus, biežāk nekā caurmērā atzinuši respondenti vecumā no 18 līdz 24 gadiem un iedzīvotāji, kuru vidējie ienākumi uz vienu ģimenes locekli mēnesī pārsniedz Ls121. Igauniju kā Baltija valsti, kas pēc neatkarības atgūšanas ir sasniegusi vislielākos panākumus, biežāk nekā caurmērā minējuši aptaujātie vecumā no 25 līdz 34 gadiem, respondenti ar augstāko izglītību, latvieši, LR pilsoņi, valsts sektorā nodarbinātie, iedzīvotāji, kuru vidējie ienākumi uz vienu ģimenes locekli mēnesī ir robežās no Ls46 līdz Ls85 vai pārsniedz Ls121, un aptaujas dalībnieki Vidzemē. Aptaujas rezultāti liecina, ka Lietuvu par Baltijas valsti, kas pēc neatkarības atgūšanas ir guvusi vislielākos panākumus, biežāk nekā caurmērā uzskatījuši iedzīvotāji, kuri vecāki par 45 gadiem, citu tautību pārstāvji, respondenti bez LR pilsonības, aptaujātie, kuru vidējie ienākumi uz vienu ģimenes locekli mēnesī ir robežās no Ls86 līdz Ls120, kā arī Rīgā un Latgalē dzīvojošie.

Tabulā (att. nr. 2) ir redzas inflācijas pieaugums. Inflācija ir makroekonomikas rādītājs, kurš parāda vispārējo cenu līmeņa kāpumu, un attiecīgi arī pirktspējas samazināšanos laika gaitā. Inflācija ir viena no lielākām problēmām, kuru ir grūti kontrolēt. Lietuvā ir zemākais inflācijas pieaugums un Igaunijā pēc 1997. gada ir nav bijusi augstāka par 5.6 %. Latvijai 2002. gadā bija zemākais rādītājs 2.0 %, bet pēdējos gados (2004-2005 gados) ir augstākais starp Baltijas valstīm.

Inflācija %

1997 1998 1999 2000 2001 2002 2003 2004 2005

Igaunija 9.3 8.8 3.1 3.9 5.6 3.6 1.4 3.0 4.1

Latvija 8.1 4.3 2.1 2.6 2.5 2.0 2.9 6.2 6.9

Lietuva 10.3 5.4 1.5 1.1 1.6 0.3 -1.1 1.2 2.7

1.2. att. Inflācija %

1.1 Lietuvas ekonomikas apskats

Lietuvas Republika ir valsts Ziemeļeiropā. Tā ir viena no trim Baltijas valstīm Baltijas jūras krastos. Lietuva robežojas ar Latviju ziemeļos, Baltkrieviju dienvidaustrumos, Poliju dienvidos un Krievijai piederošo Kaļiņingradas apgabalu dienvidrietumos.

Lietuva (kā pirmā no PSRS republikām) pasludināja savu neatkarību 1990. gada 11. martā. Padomju Savienība centās apspiest Lietuvas neatkarības centienus līdz 1991. gada augustam, kad sabruka pati savienība. Krievu armija pilnībā atstāja Lietuvu 1993. gada 31. augustā.

1991. gada 17. septembrī Lietuva kļuva par ANO dalībvalsti. 2004. gada 29. martā Lietuva kļuva par NATO, bet 2004. gada 1. maijā par Eiropas Savienības dalībvalsti.

83,5% no Lietuvas iedzīvotājiem ir lietuvieši. Lielākās minoritātes ir krievi (6%), poļi (6%) un baltkrievi (1,5%). Iedzīvotāju skaits 3 592 561.

2001 2002 2003 2004 2005 2006 p

Reālais IKP, gada pieaugums 6,4 6,8 9,7 6,7 5,9 6,0

Vidējā inflācija 2,0 -1,0 -1,3 2,9 2,9 2,7

Bezdarba līmenis 17,4 13,8 12,4 11,4 9,0 8,0

Budžeta bilance* -2,0 -1,2 -1,7 -2,5 -2,5 -2,5

Tekošais konts* -4,8 -5,3 -6,6 -7,2 -8,0 -8,0

Vidējās bruto algas pieaugums 1,2 3,2 5,8 7,9 10,0 10,0

* – Procentos no IKP; p – prognoze

1.3. att. Lietuvas makroekonomiskie rādītāji

Lietuvas ekonomikas izaugsme negaidīti paātrinājās 2005. gada otrajā ceturksnī – saskaņā ar provizoriskiem Lietuvas Statistikas pārvaldes datiem reālais IKP ir palielinājies, kamēr pirmā ceturkšņa pieaugums veidoja tikai 5,7 procentus. Šāds paātrinājums izraisīja strauju tautsaimniecības pieaugumu par 7 procentiem gada pirmajā pusē. Labā ziņa ir tāda, ka tautsaimniecības izaugsme ir sabalansēta: visi galvenie tautsaimniecības sektori attīstījās pietiekoši strauji, kamēr lauksaimniecības, apstrādes rūpniecības, celtniecības, viesnīcu un restorānu, transporta, noliktavu un sakaru sektora pieauguma rādītāji bija augstāki par kopējiem ekonomikas rādītājiem.

Ir acīm redzams, ka pagājušā gada cenu pieauguma tendence turpinās arī šajā gadā. To pierāda 2005. gada statistika: gada vidējā inflācija pieauga līdz 2,7 procentiem. Galvenie faktori, kas nodrošina cenu pieaugumu, ir tie paši, kas pagājušajā gadā, proti, pārtika, kuras cenas aug aizvien straujākos tempos, kā arī preces un pakalpojumi transporta sektorā. Straujāka cenu celšanās izraisīja diskusiju par to, vai inflācija kļūs vai nekļūs par šķērsli eiro ieviešanai Lietuvā. Līdz šim Lietuva bija izpildījusi ekonomiskās konverģences prasības, kas ir noteiktas Māstrihtas līgumā, taču šogad ir parādījušies reāli draudi pārsniegt cenu stabilitātes slieksni, kas paredzēts līgumā. Lai no tā izvairītos, gada inflācijas rādītājam 2005. gadā vajadzētu pārsniegt to triju ES valstu vidējo rādītāju, kurās ir viszemākais inflācijas līmenis, ne vairāk kā par 1,5procentu punktiem. Pagājušajā gadā viszemākais cenu pieaugums bija vērojams Somijā ar vidējo gada inflācijas rādītāju 0 procentu apmērā, Dānijā (1 procents) un Zviedrijā (1,2 procenti). Tādējādi, ja lēmums ieviest eiro tiktu pieņemts šodien, attiecīgais slieksnis atrastos 2.2 procentu līmenī .

Tomēr absolūtā izteiksmē izaugsme joprojām ir ļoti robusta (pēdējos piecos gadus vidējais IKP pieaugums bija 6.7%), (3.att) un datos redzamo pa alēnināšanos lielā mērā var izskaidrot ar augsto iepriekšējo gadu bāzi. 2003. gadā Lietuvas iekšzemes kopprodukts, pieaugot par 9.7%, acīmredzot uzstādīja savu rekordu, ko pārspēt būs grūti. Pretstatā Igaunijai, Lietuvas ekonomika nav tik atkarīga no ārējās tirdzniecības: eksports veido 53% no Lietuvas IKP apjoma). Lietuvas ekonomikas galvenais dzinējspēks ir kapitālieguldījumu un iekšējā patēriņa pieaugums. Lietuvas ekonomika balstās uz četriem pīlāriem – ražošanu, tirdzniecību, transportu un komercpakalpojumiem. Pērn ražošanas segmentā tika fiksēta izaugsme 11.4% apmērā, vairumtirdzniecība un mazumtirdzniecība uzrādīja 10.4% pieaugumu, bet transporta pakalpojumu sfērā pieaugums bija 7.8%.Lietuvas ārējās tirdzniecības struktūra ir mazāk koncentrēta nekā tas ir, piemēram, Igaunijā: trīs lielākās eksporta noieta valstis – Vācija, Latvija un Krievija – 2004. gadā patērēja tikai 29.4% no Lietuvas eksporta. Savukārt uz Eiropas Savienību kopumā 2004. gadā aizgāja 66% no eksporta.

Diemžēl Lietuvas strādājošajiem vēl aizvien ir jāsamierinās ar to, ka algu palielināšanās atpaliek no ekonomikas pieauguma tempiem (nominālā IKP palielinājums šī gada pirmajā ceturksnī bija gandrīz 12 procenti). Tāpēc pieņemams, ka Lietuvai ir ievērojams algu palielinājuma potenciāls u

. . .

Priekšlikumi

1. Lai uzlabotu ekonomisko situāciju Latvijā vajadzīga infrastruktūras un ražošanas uzlabošana. Uzlabojot infrastruktūru varēs cerēt uz lielākām investīcijām. jo ātrāk attīstīsies ražošana jo ātrāk Latvija varēs konkurēt ar pārējām Baltijas valstīm.

2. Inflāciju varētu apturēt ja Latvija vairāk preču ražotu valstī un piedāvātu tās gan iekšējā, gan ārējā tirgū. Pieaugot eksportam valsts attīstīsies daudz straujāk.

3. Piedāvājot jaunas daba vietas un konkurēt spējīgu darba samaksu varētu uzlabot demogrāfisko situāciju valstī. Pilsoņi neizbrauktu no valsts un veidotu ģimenes te pat Latvijā nevis ārzemēs. Maksātu li ielākus nodokļus Latvijas budžetā.

Izmantotā literatūra

1. „Ziņojums par Latvijas tautsaimniecības attīstību” Latvijas Republikas Ekonomikas ministrija, Rīga 2005.gada

2. Pārskats par tautas attīstību 2001/2002

3. “Ziņojums par Latvijas tautsaimnieību” LR Ekonomikas ministrija, Rīga 2004.gada Dec.

4. “ Estonian Statistics 2002” Statistical Office of Estonia Monthly No 2

5. “ Latvijas makroekonomika skaitļos” LR Centrālās statistikas pārvalde, Rīga 2004

6. http://www.nordlb.lv

7. http://europa.eu.int/comm/eurostat

8. http://www.skds.lv/doc/Baltijasvalstis

9. http://www.nato.lv/tauta.htm

10. http://www.parex.lv

Join the Conversation