:
:
Aizmirsu paroli  
 
 
 

Apraksts:

Mūsdienu strauji attīstošajā progresīvo tehnoloģiju laikmetā aizvien vairāk uzņēmumi pievēršas elektroniskais dokumentu uzglabāšanai. Drukātos dokumentus milzīgos apjomos tagad sāk aizvietot maz telpas un resursus pieprasošās datu bāzes – programmas datu uzglabāšanai. Gandrīz katrā uzņēmumā ir nepieciešams ieviest vismaz vienu šāda tipa datu bāzi, kurā varētu uzglabāt nepieciešamo informāciju. Pētījums tika veikts būvfirmas ietvaros, izstrādājot datu bāzi sadarbībā ar darbiniekiem un ņemot vērā viņu prasības, ievadot nepieciešamos arhīva datus radītajā programmā – datu bāzē „Būvobjektu uzskaite”.

Darbs:

RĒZEKNES AUGSTSKOLA
PEDAGOĢIJAS FAKULTĀTE
SVEŠVALODU KATEDRA





Referāts
Zinātniskā darba pamati
DATU BĀZE „BŪVOBJEKTU UZSKAITE” MS ACCESS


Augstākās profesionālās izglītības studiju
programmas “Svešvalodas (angļu) skolotājs”
nepilna laika studiju 1.kursa studente
Sandra Lobazova
stud.apl.Nr. 04P2221


Lektore L.Danilāne

Rēzekne
2004
IEVADS

Mūsdienu strauji attīstošajā progresīvo tehnoloģiju laikmetā aizvien vairāk uzņēmumi pievēršas elektroniskais dokumentu uzglabāšanai. Drukātos dokumentus milzīgos apjomos tagad sāk aizvietot maz telpas un resursus pieprasošās datu bāzes – programmas datu uzglabāšanai. Gandrīz katrā uzņēmumā ir nepieciešams ieviest vismaz vienu šāda tipa datu bāzi, kurā varētu uzglabāt nepieciešamo informāciju.
Pētījums tika veikts būvfirmas ietvaros, izstrādājot datu bāzi sadarbībā ar darbiniekiem un ņemot vērā viņu prasības, ievadot nepieciešamos arhīva datus radītajā programmā – datu bāzē „Būvobjektu uzskaite”.
Pētījuma priekšmets – būvfirmas darbības efektivitātes uzlabošana, ieviešot elektronisku dokumentu uzskaites un pārvaldes sistēmu.
Darba mērķis – radīt lietderīgu un funkcionālu programmu MS Access datu bāžu vadības sistēmā liela apjoma informācijas uzglabāšanai, atlasei un apstrādei. Uzņēmumā pārsvarā dati tiek uzglabāti rakstiskā veidā. Veidojot atskaites, iesniedzot pieteikumus konkursiem un izsolēm, apkopojot informāciju, to nav iespējams izdarīt operatīvi un ātri. Turklāt visas dokumentācijas uzglabāšana darba kabinetā (nevis arhīvā) prasa ievērojamu telpas vietu. Šīs problēmas risināšanai optimālais variants ir MS Access datu bāze, kurā pakāpeniski var ievadīt visu nepieciešamo informāciju. Regulāri veidojot rezerves kopijas, lietotājs var praktiski pilnīgi nodrošināties pret datu nozaudēšanu, tātad dokumentāciju var novietot arī grūti pieejamā vietā, jo tā pēc datu ievades vairs nebūs nepieciešama. Labākais variants vidēja izmēra datu bāzēm ir Microsoft Access.
Lai sekmīgi izmantotu visas MS Access iespējas un priekšrocības, ir nepieciešams pietiekami jaudīgs dators:
• MS Windows 95 vai MS NT Workstation 4.0 ar Service Pack 3 vai jaunāku operētājsistēmas versiju;
• vismaz 24 MB operatīvās atmiņas MS Windows 95/98/XP videi un 40 MB – MS Windows NT Workstation;
• Intel Pentium 75 MHz vai jaudīgāks procesors;
• 161 MB brīvas vietas uz cietā diska standarta instalācijai;
• CD-ROM iekārta, jo MS Access instalācija (tas ir, Microsoft Office) tiek izplatīta ar kompaktdiskiem.
Izvirzītie uzdevumi atrodami nodaļā „Uzdevuma nostādne”.
Izveidotā datu bāze jūtami atvieglos uzņēmuma darbinieku ikdienā veicamos pienākumus, līdz ar to palielinot visa uzņēmuma darbības efektivitāti, kā arī pašu darbinieku kvalifikāciju.
Izmantotās pētījuma metodes – literatūras atlase un analīze, ciešā sadarbošanās procesā ar uzņēmuma darbiniekiem veidots pētījums, praktiskā programmas integrēšana.
Pētījuma bāze – SIA būvfirma „Ceļi un Tilti”, Rēzekne. Programma veidota darbam ražošanas tehniskajā nodaļā.
Referāts sastāv no: ievada, septiņām nodaļām, nobeiguma, izmantotās literatūras saraksta, pielikuma.


SATURS


IEVADS
1. Uzdevuma nostādne 5.lpp
2. Ieejas informācijas apraksts 6.lpp
3. Izejas informācijas apraksts 7.lpp
4. Uzdevuma risināšanas līdzekļu izvēle 8.lpp
5. Datu bāzes struktūras apraksts 9.lpp
6. Uzdevuma risināšanas algoritma apraksts 12.lpp
7. Lietotāja instrukcija 15.lpp
7.1. Aparatūras prasības………………………………….......15.lpp
7.2. Instalācijas apraksts…………………………....………..15.lpp
7.3. Programmas apraksts ..…………………………....……15.lpp
NOBEIGUMS
BIBLIOGRĀFIJA
PIELIKUMS

1. UZDEVUMA NOSTĀDNE

Prakses laikā ceļu būvniecības uzņēmumā es saskāros ar problēmu – bija nepieciešama programma, kas spētu uzglabāt un efektīvi apstrādāt lielu apjomu daudzveidīgas informācijas, kā arī veikt dažas specifiskas funkcijas. Vispiemērotākais līdzeklis šīs problēmas risināšanai ir datu bāze, kurā var gan uzglabāt datus, gan apstrādāt tos.
Datu bāzei ir jāprot veikt šādas funkcijas: nepieciešamās informācijas ievade, uzglabāšana un efektīva apstrāde, vajadzīgo datu atlase un sakārtošana (piemēram, to līgumu atlasīšana, kuros netika noteikta summa par veicamajiem darbiem), matemātisko un statistisko funkciju veikšana, balstoties uz ievadītajiem datiem (piemēram, mehānismu pašizmaksu aprēķināšana, objekta patieso izmaksu summas iegūšana, balstoties uz ikmēneša ievadītajām izmaksām, vidējo, maksimālo un minimālo lielumu aprēķināšana), rezultātu atspoguļošana un izdruka.
Lietotāja interfeisam jābūt ērtam un viegli saprotamam lietotājam. Tam ir jābūt funkcionālam. Interfeisam ir jābūt praktiskam un gaumīgi noformētam, neuzkrītošam, nekādā ziņā neapgrūtinošam lietotājam. Tam ir jābūt intuitīvi viegli uztveramam un saskaņotam ar galīgā lietotāja zināšanu līmeni, īpašām vēlmēm un prasībām.
Datu bāzei ir jābūt pēc iespējas kompaktākai un stabilai. Tā nedrīkst aizņemt nesamērīgi daudz vietas cietajā diskā, tomēr tās apjomam ir jābūt pietiekošam visu nepieciešamo datu, kā arī formu, tabulu, vaicājumu utt. uzglabāšanai.


2. IEEJAS INFORMĀCIJAS APRAKSTS

Datu bāzei “Būvobjektu uzskaite” ir jāapstrādā sekojoša informācija (ko ievada lietotājs):
• objekta nosaukums, tehniskie raksturojumi, darbu uzsākšanas un pabeigšanas datumi;
• izmantoto materiālu nosaukums, mērvienība, izlietotais daudzums, cena par vienību;
• līguma numurs, nosaukums, summa, objekta tips (kāda veida ceļi), garantijas termiņi;
• pielietojamo mehānismu nosaukums, izgatavošanas gads, izgatavošanas valsts, tehniskie raksturojumi, iegādes cena, derīguma termiņi, strādāšanas ilgums un datums, eļļas, degvielas un rezerves daļu izmaksas uz doto mehānismu;
• pasūtītāju un apakšuzņēmēju rekvizīti (reģistrācijas numurs, juridiskā adrese, bankas konts, tālruņi, kontaktpersonas, piezīmes);
• patiesās izmaksas (nevis līgumā noteiktās) katrā mēnesī, gadā un pa objektiem.
Informācijas avoti – iepriekšējo gadu atskaites (gadījumā, ja lietotājs grib ievadīt arī pagājušo gadu datus), aktuālās atskaites, piemēram, formas. Datu bāze projektēta pakāpeniskai informācijas ievadei (tomēr, protams, ir iespējams ievadīt arī visu nepieciešamo informāciju par vairākiem gadiem uzreiz). Kā informācijas avoti var kalpot arī pārbaudīti nerakstītie dati, piemēram, nodaļas vadītāja mutvārdu atskaite.

3. IZEJAS INFORMĀCIJAS APRAKSTS

Par izejas informāciju kalpo atskaites (Reports) un formas (Forms). Atskaites lietotājs var gan apskatīt uz ekrāna (Print Preview), gan arī izdrukāt (Print). Atskaišu paraugi ir doti pielikumā. Datu bāzē ir astoņas atskaites, kuras izvada informāciju, ko ir agrāk ievadījis lietotājs. Atskaites: “Apaksuznemeji_pasutitaji” (atspoguļo informāciju par pasūtītājiem un apakšuzņēmējiem), “Formas” (atspoguļo faktiskās objektu izmaksas), “Ligumi” (satur informāciju par noslēgtajiem līgumiem), “Materialu_izmaksas” (atspoguļo uzskaitīto materiālu izmaksas uz objektiem), “Materialu_uzskaite” (atskaitē tiek iekļauti dati par visiem materiāliem), “Mehanismu_izmaksas” (dati par konkrētu mehānismu izmaksām uz objektu), “Mehanismu_uzskaite” (visi nepieciešamie dati par mehānismu, ko ir ievadījis lietotājs), “Objekti” (atspoguļo datus par objektiem).
Formas satur analogus datus, turklāt dažas formas ir papildinātas ar aprēķina laukiem. Formā “Materialu_izmaksas” ir pievienots aprēķina lauks, lai no ievadītajām daudzuma un cenas par vienību vērtībām varētu aprēķināt kopējo summu. Formas ir apskatītas darba grafiskajā daļā un lietotāja instrukcijā.
No formām “Mateialu_uzskaite”, “Mehanismu_uzskaite” un “Formas” datus var arī aizsūtīt uz MS Excel failiem “Materiali”, “Mehanismi”, “Formas”, gadījumā, ja lietotājs vēlas veikt ar datiem kādas manipulācijas, kuras nav paredzētas datu bāzē (piemēram, specifiski aprēķini), vai arī vēlas izdrukāt, pašrocīgi rediģējot datu izkārtojumu.

4. UZDEVUMA RISINĀŠANAS LĪDZEKĻU IZVĒLE

Uzdevuma risinājums ir realizēts datu bāžu vadības sistēmā (DBVS) Microsoft Access 2000. MS Access ir jaudīga sistēma, kas lietotājam dod plašas iespējas radīt un pārvaldīt datu bāzes, kas ir ļoti svarīgi, ja galvenais uzdevums ir droši uzglabāt un efektīvi apstrādāt liela apjoma daudzveidīgu informāciju. MS Access pozitīvās īpašības:
• ērts interfeiss;
• datu bāzes var būt lielas un sarežģītas (piemēram, liela uzņēmuma grāmatvedības sistēma);
• MS Access ir vizuālās programmēšanas iespējas;
• ir iespēja strādāt ar vairākumu datu bāžu, elektronisko tabulu, teksta failu formātiem;
• MS Access ir cieši integrēts MS Office;
• Tiek iekļauts MS Office komplektā un ietilpst tipveida instalācijā.
Negatīvā īpašība – MS Access nepietiekoši realizēts datu aizsargāšanas mehānisms, jo pat ļoti sarežģītu aizsardzību pieredzējis lietpratējs var ātri “uzlauzt”. Tomēr, tā kā datu bāze atradīsies tikai uz viena datora (nepieslēgta tīklam) no ļaunprātīgiem lietotājiem pasargātā telpā, lietotājam būs pietiekami uzlikt paroli visai datu bāzei, izmantojot MS Access standarta līdzekļus. Viens no galvenajiem iemesliem, kādēļ uzdevums tika realizēts MS Access, ir lietotāja prasības. Lietotājam ir pieredze Microsoft Office produktu lietošanā (tajā skaitā arī MS Access). Citu lietojumprogrammu, (kā, piemēram, Fox Pro) apgūšana prasītu daudz laika.

5. DATU BĀZES STRUKTŪRAS APRAKSTS

1. Tabulā “Objekti” glabājas informācija par objekta nosaukumu, par darbu uzsākšanas un pabeigšanas datumiem (faktiskajiem), kilometrāža (kādā tieši attālumā tika veikti darbi), par rajonu, kurā tika veikti darbi, par izmaiņām, kas netika paredzētas līgumā, par apakšuzņēmēju (izejas dati tiek ņemti no tabulas Apaksuznemeji_pasutitaji gan pasūtītājiem, gan apakšuzņēmējiem tādēļ, ka bieži vienā objektā kāda firma ir pasūtītājs, bet citā objektā tā var būt apakšuzņēmējs), par soda naudām, ja tādas ir bijušas, par to, kurš no iecirkņiem ir piedalījies darbos, objektam tiek piešķirts unikāls kods (ko pēc tam datu bāze izmanto, vēršoties pie konkrēta


[1]  2  Tālāk