datoru tipi

1128 0

Saturs

1 Datoru tipu attīstības vēsture 2

2 Datoru paaudzes 3

3 Datoru tipi 4

Lieldators 5

Superdators 6

Minidators 7

Galda dators 7

e – PC 7

Mājas dators 7

Tīkla dators 8

Rokas dators 8

Rokas PC 8

Plaukstdators 8

Personālais dators 9

IBM saderīgs personālais dators 9

Macintosh saimes dators 10

Portatīvais dators 10

Klēpjdators 11

Piezīmjdators 11

Personālais ciparasistents 11

Glosārijs 12

Izmantotie avoti 13

Datoru tipi

 Lieldators

 Superdators

 Minidators

 Tīkla dators

 Personālais dators: IBM saderīgs personālais dators

Galda dators

e – PC

Mājas dators

Macintosh saimes dators

 Portatīvais dators: Klēpjdators

Piezīmjdators

Rokas dators

Rokas PC

Plaukstdators

Personālais ciparasistents

Datoru tipu attīstības vēsture

Skaitīkļi, kurus izmantoja jau pirms diviem tūkstošiem gadu sāka izmantot senajā Babilonijā un Ķīnā.Eiropā tie parādījās apmēram pirms 1500 gadiem.Skaitīkļi tiek izmantoti vēl mūsdienās.

Logaritmu lineāls tika izgudrots 17.gadsimta trīsdesmito gadu sākumā.To savā darbā izmantoja inženieri un zinātnieki vēl 20. gadsimta pirmajā pusē.

Pirmo me ehānisko mašīnu aritmētisko darbību veikšanai 1642.gadā izgudroja un uzbūvēja franču filozofs un matemātiķis Blēzs Paskāls.

Analītiskās mašīnas projektu 1833.gadā izstrādāja angļu matemātiķis Čārlzs Bebidžs.Atbilstoši projektam mašīnai bija jāsatur vadības,aritmētiskā un atmiņas ierīce.Vadību bija paredzēts veikt ar perfokartēm-no speciāla papīra izgatavotām kartītēm,kurās caurumu formā kodētas vadības komandas.Projekts netika realizēts,jo mašīnu gatavoja no koka detaļām,kuras nepārtraukti bojāja ķirmji.Šī vēstures fakta dēļ ir radies termins debugging – “ķirmju izdzīšana”jeb kļūdu novēršana programmās.

Laikā no 1937. līdz 1944.gadam grupa amerikāņu inženieru Hovarda Eikena vadībā uzbūvēja automātisko skaitļošanas mašīnu MARK-I, kuras pamatelementi bija elektromehāniskie releji.

Pirmais elektroniskais dators tika iedarbināts 1945.gadā.Tā nosaukums bija ENIAC, un tas saturēja 18 000 elektronlampu.Skaitļotājs aizņēma 70 m² lielu platību, patērēja 150 kW jaudas un svēra 30 tonnas. Tā darbības ātrumu raksturo šādi skaitļi: 5000 saskaitīšanas darbību vai 360 reizināšanas vai 170 dalīšanas darbību sekundē.Skaitļotāja atmiņā varēja uzglabāt nedaudz vairāk par 300 skaitļiem.

Laikā no 1950. Līdz 1980.gadam datorus galvenokārt izmantoja lielās organizācijās un tie tika novietoti tā dēvētajos skaitļošanas centros.Datoru izmantošanu nodrošināja speciāli apmācīti cilvēki.Datortehnikas attīstību galvenokārt noteica informācijas apstrādes elementu – procesoru izgatavošanas tehnoloģija, un ir pieņemts izdalīt t.s. datoru paaudzes.

Datoru paaudzes

Pirmā paaudze: tās elektronisko skaitļotāju (1946 – 1960) rūpnieciskā ražošana sākās 50. gadu sakumā. Šīs paaudzes skaitļotāju galvenie elementi bija ar samērā lieliem izmēriem – vakuuma, elektrolampas, rezistori, kondensatori, transformatori. Operatīvās atmiņas ietilpība nepārsniedza dažus tūkstošus skaitļu vai komandu, darbības ātrums arī bija no dažiem simtiem līdz dažiem tūkstošiem darbību sekundē.

Otrā paaudze: Pāreja uz tranzistoru un iespiesto elektronisko shēmu izmantošanu. Šīs paaudzes skaitļotāji (1955 – 1965) bija daudz mazāki, tie kļuva daudz drošāki darbā un patērēja ievērojami mazāk elektroenerģijas. Ātrums pieauga līdz vienam miljonam darbību sekundē. Šīs paaudzes skaitļotājiem sāka plaši lietot programmēšanas valodas. Tas ievērojami atviegloja un paātrināja darbu ar tiem.

Trešā paaudze: tās skaitļotāju (1965 – 1975) galvenais elements ir integrālā shēma. Katra no tām veic to pašu darbu, ko daudzi tūkstoši rezistoru, kondensatoru utt., tomēr tās izmēri ir nelieli. Darbības ātrums – līdz 10 miljoniem darbību sekundē. Šīs paaudzes skaitļotājiem strauji tika pilnveidotas ierīces, ar kurām ievada un izvada informāciju. Samazinās enerģijas patēriņš.

Ceturtā paaudze: tās elektronisko skaitļotāju (9175.g. līdz mūsdienām) galvenais elements ir lielā integrālā shēma, kurā var būt miljoniem rezistoru, tranzistoru, kondensatoru u.c. elementu vienā nelielā kristālā. Strauji palielinās darbības ātrums un operatīvās atmiņas apjoms, samazinās lielums.

Pirmais personālais dators tika pārdots 1975.gadā, un to nosauca par Altair par godu planētai no TV seriāla.

1976. gadā tiek radīts dators Apple I, taču tā popularitāte ir neliela.

1977. gadā parādās datori Apple II un Commodore PET, kas izmanto Z80 tehnoloģiju – mājas datoru senci. Pieaug Apple popularitāte.

1981.gadā ASV kompānija IBM izgatavoja savu pirmo datoru – IBM PC, kura uzbūves principi kļuva par standartu personālajiem datoriem. Sākās ļoti strauja personālo datoru attīstība, un tos sāka izmantot vidējos un mazos uzņēmumos, skolās un mājās.

Lieldators (mainframe computer)

Lieldators (mainframe computer) ir dators, kuru kāds lietotājs (organizācija, tās struktūrvienība) izmanto kā galveno datoru savu problēmu risināšanai. Lieldatori var būt vidēja un liela apjoma. To pamatatmiņas un diskatmiņas ietilpības diapazons ir ļoti plašs un tiem pievienoto termināļu skaits var būt visai atšķirīgs – no dažiem termināļiem līdz dažiem tūkstošiem termināļu. (TTC datubāze)

Lieldators tiek izmantots kā galvenais dators (serveris), kas vienlaicīgi spēj apkalpot daudzas programmas. Tā kā lieldatoram ir jānodrošina daudzi tam pieslēgtie lietotāji ar informāciju, tam ir nepieciešama ievērojami lielāka jauda un vieta datu glabāšanai. Tāpēc arī lieldatori ir ātrāki un tiem ir vairāk atmiņas. Rezultātā tie ir dārgi – lieldatora cena var pārsniegt vairākus miljonus dolāru.

IBM lieldatori ZSeries 900 S/390 Multiprise 3000

Lieldatori tiek izmantoti lielās organizācijās un valsts iestādēs, kurās lielam daudzumam lietotāju ir nepieciešams piekļūt lielam informācijas daudzumam. Lieldatori ļauj šo informāciju centralizēti uzglabāt un vadīt.

Lieldatora lietotāji nesēž pie tā tieši, bet pieslēdzas lieldatoram, izmantojot citus mazākus datorus vai termināļus. Tā, piemēram, izmantojot bankomātu jūs varat piekļūt centrālajam bankas lieldatoram, kurā glabājas informācija par jūsu kontu.

Lieldatora lietotāji nesēž pie tā tieši, bet pieslēdzas lieldatoram, izmantojot citus mazākus datorus vai termināļus. Tā, piemēram, izmantojot bankomātu jūs varat piekļūt centrālajam bankas lieldatoram, kurā glabājas informācija par jūsu kontu.

Superdators(supercomputer)

Superdators (supercomputer) ir visjaudīgākā tipa dators, kas izstrādāts sarežģītu aprēķinu veikšanai ar tādu ātrumu, kādu pieļauj vismodernākā tehnoloģija. Superdatorus parasti izmanto zinātniskajos pētījumos sarežģītu procesu modelēšanai, meteoroloģisko prognožu izstrādāšanai, ekonomiskajām analīzēm, hidrodinamikas aprēķinos un kodolsprādzienu simulācijās.

NEC superdators “SX-8”

Superskaitļošanas mērķis ir maksimāli palielināt datora ātrumu un veiktspēju. Šo datoru mērķi – veikt aprēķinus ar tik lieliem skaitļiem, ar kādiem līdz šim tas nebija iespējams, un tādējādi sagādāt informāciju, kas līdz šim nav bijusi pieejama.

Superdatori tiek izmantoti laika prognožu sastādīšanā, hidrodinamikas aprēķinos (piemēram, gaisa plūsmas modelēšanā ap lidmašīnām vai automobiļiem) un kodolsprādzienu simulācijās – lietojumos, kur ir daudz mainīgo lielumu, un vienādojumos, kas jāatrisina vai skaitliski jāintegrē, veicot gandrīz neiedomājamu skaitu soļu, vai varbūtiski ar Montekarlo metodi.

Savas vēstures pirmsākumos superdatori bija tikai lielu valsts aģentūru un valdības finansētu iestāžu privilēģija. Superdatorus ražoja visai maz, un to eksports tika rūpīgi kontrolēts, jo tie tika izmantoti kritiskos kodolieroču pētījumos. Tie bija arī katras valsts nacionālais lepnums, kas simbolizē tā ās tehnoloģisko pārākumu.

Pirmā skaitļošanas mašīna, ko dēvēja par superdatoru (lai gan oficiāli tā netika šādi apzīmēta), bija IBM Flotes arsenāla pētījumu skaitļotājs (Naval Ordnance Research Calculator), kas tika izmantots Kolumbijas universitātē no 1954. līdz 1963. gadam raķešu trajektoriju aprēķināšanai. Šis skaitļotājs bija mikroprocesoru priekštecis, tā takts ātrums bija viena mikrosekunde un tas spēja veikt ap 15 000 operāciju sekundē.

Apmēram pusgadsimtu vēlāk parādījās visjaunākais superdatoru saimes pārstāvis – IBM Blue Gene/L – Lorensa Livermora Nacionālajā laboratorijā. Kad šis dators būs pilnībā pabeigts, tam būs 131 072 mikroprocesori, un tā takts ātrums martā tika fiksēts 135,3 triljoni peldošā komata operāciju sekundē (TFLOPS).

Minidators (minicomputer)

Minidators (minicomputer) ir neliels dators, kas gan pēc saviem izmēriem, gan iespējām ir starpposms starp lieldatoriem un mikrodatoriem. Minidatora vadība parasti ir mazāk sarežģīta kā lieldatoram, bet tajā izpildāmo operāciju kopa ir plašāka kā mikrodatoram. (TTC datubāze)

Atšķirības starp lieldatoru un minidatoru bieži vien ir neskaidras un šie divi vārdi gandrīz var viens otru aizstāt. Lieldatorus izmanto lielās organizācijās, bet m

. . .

Glosārijs

1.dati (angļu v. – data; krievu v. – данные)

Formalizētā veidā attēlota tekstuāla, skaitliska, grafiska, video- un audioinformācija, kuru lietotājs vai datu apstrādes ierīces var interpretēt, apstrādāt vai pārsūtīt.

2.datoru saime (angļu v. – computer family; krievu v. – семейство ЭВМ)

Vienādas vai maz atšķirīgas arhitektūras datori, kam ir dažāds tehniskais izpildījums un efektivitāte.

3. Diskatmiņa (angļu v. – disk storage; krievu v. – накопитель на дисках)

Atmiņa, kurā ar magnētisku ierakstu palīdzību uz vienas vai vairākām darba laikā rotējošu disku virsmām tiek uzkrāti dati to vēlākai lasīšanai.

4.diskdziņa (angļu v. – disk drive; krievu v. . – дисковод )

Ārējā ierīce, kas nodrošina datu ierakstīšanu un nolasīšanu no diskiem. Diskdziņa sastāvā ietilpst lasīšanas/rakstīšanas galviņas, nepieciešamās elektroniskās shēmas un diska piedziņas mehānisms.

5.jauda (angļu v. – computer power ; krievu v. – вычислительная мощность)

Datora raksturojums, ko saista ar tā spēju izpildīt kādu noteiktu operāciju kopu. Par novērtējuma kritērijiem parasti izmanto operāciju izpildes laiku, cikla laiku, caurlaidspēju un etalonuzdevumu risināšanas laiku.

6.operētājsistēma (angļu v. – operating system ; krievu v. – операционная система)

Programmu komplekss, kas vada datu organizēšanu un programmu izpildi datorā, nodrošina aparatūras un programmatūras kopdarbību, resursu racionālu izmantošanu, kā arī sadarbību ar lietotāju. Pazīstamākās personālo datoru operētājsistēmas ir MS-DOS, OS/2, Microsoft Windows 95 un UNIX.

7.pamatatmiņa (angļu v. – main memory, main storage; krievu v.- оперативное запоминающее устройство)

Ar datu apstrādes procesoru tieši saistīta atmiņa, kurā līdz pārsūtīšanai palīgatmiņā glabājas izpildāmā programma, starprezultāti un dati. Operatīvās atmiņas ātrdarbība ir salīdzināma ar centrālā procesora ātrdarbību.

8.programma (angļu v. – program; krievu v. – программа)

Instrukciju kopa, kas nosaka operāciju secību, ko izpilda dators datu apstrādes procesā. Programma tiek rakstīta kādā no programmēšanas valodām. Programmas parasti tiek iedalītas sistēmprogrammās, palīgprogrammās un lietojumprogrammās.

9. serveris (angļu v. – server; krievu v. – сервер)

Funkcionāls datoru tīkla bloks (dators, stacija), kas nodrošina citām tā stacijām koplietošanas pakalpojumus (piemēram, datņu serveris, drukas serveris, pasta serveris).

10. terminālis (angļu v. – terminal; krievu v. – терминал)

Ievadizvades ierīce, kas pievienota datoram datu ievadīšanai un izvadīšanai. Terminālis parasti ir apgādāts ar tastatūru un displeju, kas lietotājam ļauj tieši sadarboties ar datoru.

Izmantotie avoti

[1] Veiss K. Lietišķās informātikas pamati. Rīga, Zvaigzne ABC, 2000.

[2] Žurnāls e – pasaule. Superdatori. Rīga, Jumava, 2005.

[3] Datoru tipi

http://www.liis.lv (12.11.2005.)

[4] Personālie datori. Angļu – latviešu – krievu skaidrojošā vārdnīca

http://www.termini.lv (20.11.2005.)

Join the Conversation