Apraksts:

Stils - ir rindkopas un šrifta parametru apvienojums, kuram ir piešķirts nosaukums. Stilu izmantošana atļauj ieturēt noteiktu teksta izskatu dažādos dokumentos, atļauj vairākiem cilvēkiem strādāt pie viena dokumenta, vienlaikus ieturot noteiktu teksta ārējo izskatu. Darbs ar tekstiem, izmantojot stilus paaugstina darba efektivitāti, ātrumu un teksta noformēšanas kvalitāti. Stilus var iedalīt divās grupās - Microsoft Word iebūvētie stili un lietotāja definētie stili. Principiālas atšķirības starp viņiem nav, bet iebūvētos stilus dažreiz izmanto speciālām vajadzībām, piemēram lappuses numerācijas stils page number vai stili, kurus izmanto kolontitulos header un footer. Ir speciāli iebūvētie stili, kuri atvieglo teksta automatizēšanu, piemēram satura rādītāja veidošanu. Šim nolūkam izmanto deviņus iebūvētos stilus Heading 1 līdz Heading 9.

Darbs:

Darbs ar gariem dokumentiem programmā Microsoft Word
Stili
Stils - ir rindkopas un šrifta parametru apvienojums, kuram ir piešķirts nosaukums. Stilu izmantošana atļauj ieturēt noteiktu teksta izskatu dažādos dokumentos, atļauj vairākiem cilvēkiem strādāt pie viena dokumenta, vienlaikus ieturot noteiktu teksta ārējo izskatu. Darbs ar tekstiem, izmantojot stilus paaugstina darba efektivitāti, ātrumu un teksta noformēšanas kvalitāti.
Stilus var iedalīt divās grupās - Microsoft Word iebūvētie stili un lietotāja definētie stili. Principiālas atšķirības starp viņiem nav, bet iebūvētos stilus dažreiz izmanto speciālām vajadzībām, piemēram lappuses numerācijas stils page number vai stili, kurus izmanto kolontitulos header un footer. Ir speciāli iebūvētie stili, kuri atvieglo teksta automatizēšanu, piemēram satura rādītāja veidošanu. Šim nolūkam izmanto deviņus iebūvētos stilus Heading 1 līdz Heading 9.
Iebūvēto stilu izmantošana
Kā piemēru apskatīsim pietiekami garu dokumentu, kuru nepieciešams formatēt .

Ievads
Mēs dzīvojam laikā, kad sauciens pēc brīvības un demokrātijas atbalsojas visā pasaulē. Austrumeiropas valstis ir atbrīvojušās no totalitārajām valdībām, kas tur bija pie varas turpat vai veselu pusgadsimtu, bijušās padomju republikas tiecas nomainīt gandrīz 75 gadus ilgušo komunistisko režīmu pret jaunu demokrātisku kārtību, kāda tām līdz šim bijusi liegta. Šīs politiskās pārmaiņas ir tik nepieredzēti dramatiskas, ka to ēnā reizēm nepamanītas paliek citas pasaules tautas, kurās arī atdzimusi cerība uz demokrātiju. Demokrātija valda gandrīz visā rietumu puslodē, demokrātisko reformu laikmets uzausis Āfrikā; jaunas, dinamiskas demokrātijas sāk laist saknes Āzijā.
…
Demokrātijas definīcijas
Tautas valdība
Vārds "demokrātija” droši vien būs pazīstams visiem, taču šis jēdziens joprojām tiek pārprasts un lietots nevietā: šodien, maskējoties ar demokrātiju, tautas atbalstu sev mēģina nodrošināt gan totalitārie režīmi, gan militārās diktatūras. Taču demokrātiskās idejas spēku apliecina arī vēsturē vispatiesākās un izjustākās cilvēka gribas un prāta izpausmes: no Perikla senajās Atēnās līdz Vāclavam Havelam mūsdienu Čehoslovakijā, no Tomasa Džefersona Neatkarības deklarācijas 1776. gadā līdz Andreja Saharova pēdējām runām 1989. gadā.
Saskaņā ar vārdnīcās atrodamo definīciju, demokrātija ir "tautas valdība, kur tautai pieder visaugstākā vara, ko tā realizē tieši vai ar vēlētu pārstāvju starpniecību brīvas vēlēšanu sistēmas ietvaros." Runājot Abrahama Linkolna vārdiem, demokrātija ir valdība "no tautas, tautas vārdā un tautas labā.".
…
Vairākuma vara un mazākuma tiesības
Visas demokrātijas ir sistēmas, kuru ietvaros pilsoņi brīvi pieņem lēmumus vairākuma varas apstākļos. Taču vairākuma vara ne vienmēr ir demokrātiska: tā piemēram, neviens nesauks par taisnīgu iekārtu, kur vairākuma vārdā 51 procents iedzīvotāju apspiež pārējos 49 procentus. Demokrātiskā sabiedrībā vairākuma vara jāpapildina ar katra cilvēka individuālo tiesību garantijām, kuras, savukārt, ļauj aizsargāt minoritāšu etnisko, reliģisko, politisko vai gluži vienkārši tādu, kuras veido zaudētāji diskusijā par kādu kontraversālu likumdošanas aktu - tiesības. Mazākuma tiesības nav atkarīgas no vairākuma labās gribas, un tās nedrīkst atņemt pat tad, ja par šādu soli nobalsojusi majoritāte. Minoritāšu tiesību aizsardzību nodrošina tas, ka demokrātiskie likumi un institūti aizsargā visu pilsoņu tiesības.
…
Demokrātiska sabiedrība
Demokrātija ir kas vairāk par konstitucionālu nolikumu un procedūru kopumu, kuri nosaka, kā funkcionēt valdībai. Demokrātijas apstākļos valdība ir tikai viens no elementiem sabiedriskajā matērijā, kura sastāv no daudz un dažādiem institūtiem, politiskajām partijām, organizācijām un biedrībām. Šo daudzveidību sauc par plurālismu, un tā pamatā ir pieņēmums, ka daudzo organizēto grupējumu un institūtu eksistence, leģitimitāte vai autoritāte demokrātiskā sabiedrībā nav atkarīgas no valdības.
Demokrātiskā sabiedrībā darbojas tūkstošiem privātu organizāciju, dažas no tām vietējā, citas - visas valsts līmenī. Daudzas no tām izpilda starpnieka lomu starp atsevišķiem indivīdiem un tām kompleksajām sabiedriskajām un valdības struktūrām, kuru sastāvdaļa viņi ir; šīs organizācijas izpilda tās funkcijas, kuras nepilda valdība, kā arī dod katram indivīdam iespēju realizēt savas demokrātiskas valsts pilsoņa tiesības un pienākumus.
…
DEMOKRĀTIJAS BALSTI
Nācijas suverenitāte.
Valdība, kas veidota ar pārvaldāmo piekrišanu.
Vairākuma vara.
Minoritāšu tiesības.
…
Tiesības
Mēs uzskatām par pašsaprotamām šādas patiesības: ka visi cilvēki ir radīti vienlīdzīgi un ka Radītājs viņiem devis zināmas nepārkāpjamas tiesības, to skaitā tiesības dzīvot, būt brīviem un tiekties pēc laimes.
Ka šo tiesību nodrošināšanai ļaudis dibina valdības, kuru taisnīgās varas pamatā ir pavalstnieku piekrišana.
Nepārkāpjamās tiesības
Šādos neaizmirstamos vārdos Tomass Džefersons Amerikas Neatkarības deklarācijā ietērpis pamatprincipu, uz kura balstās demokrātiska valdība. Demokrātijā valdības nenodrošina Džefersona uzskaitītās brīvības valdības tiek veidotas, lai aizsargātu šīs brīvības, ko ikviens indivīds bauda ar to vien, ka viņš eksistē.
Saskaņā ar 17. un 18. gadsimta Apgaismības filozofu atstātajiem formulējumiem, nepārkāpjamas ir Dieva piešķirtās iedzimtās tiesības. Šis tiesības netiek iznīcinātas līdz ar civilizācijas rašanos, turklāt neviena sabiedrība vai valdība nav pilnvarotas tās atņemt vai pārkāpt.
…
Vārda brīvība
Runas un izteikšanās brīvība nodrošina demokrātijas asinsriti. Iespējas brīvi apspriest jautājumus un balsot, pulcēties un protestēt, pielūgt un spriest taisnu tiesu tas viss atkarīgs no neierobežotas vārda brīvības un informācijas plūsmas. Kanādietis Patriks Vilsons, televīzijas sērijas Cīņa par demokrātiju veidotājs, izteicis šādas atziņas: "Demokrātija ir komunikācijas: cilvēki, kas cits ar citu apspriež kopīgās problēmas un kopīgi kaldina savu likteni. Iekams tauta var pati sevi pārvaldīt. tai jādod iespēja brīvi izteikties."
Demokrātiskā sabiedrībā pilsoņi dzīvo pārliecībā, ka atklātas ideju un viedokļu apmaiņas ceļā patiesība agri vai vēlu uzveiks melus, citu cilvēku uzskati tiks labāk izprasti, skaidrāk iezīmēsies tās jomas, kur nevar iztikt bez kompromisa, un tiks pavērts ceļš uz progresu. Jo plašāks šādas domu apmaiņas loks, jo labāk. Amerikāņu esejists E.B.Vaits atzīmē: "Mūsu brīvajā valstī prese nav uzticama un noderīga viss tāpēc, ka tā būtu labdabīga, bet gan tāpēc, ka tā ir tik daudzveidīga. Kamēr katrs no daudzajiem (preses izdevumu) īpašniekiem sekos savam patiesības modelim, mēs kā tauta varam cerēt uzzināt patiesību un tikt pie gara gaismas... Pulkā taču vienmēr drošāk."
…
Brīvība un ticība
Reliģijas brīvība vai, plašākā formulējumā, sirdsapziņas brīvība nozīmē to, ka nevienam cilvēkam nedrīkst uzlikt par pienākumu pāriet kādā ticībā vai pieņemt noteiktus uzskatus pret viņa gribu. Turklāt nevienu cilvēku nedrīkst sodīt vai kā citādi pret viņu vērsties tāpēc vien, ka viņš dod priekšroku kādai noteiktai reliģijai vai arī izdara izvēli nepieslieties nevienai no tām. Demokrātiska valsts balstās uz atziņu, ka katra cilvēka reliģiskā pārliecība ir viņa dziļi personiska lieta.
…
Pilsonība: tiesības un pienākumi
Viens no demokrātijas pamatprincipiem ir tas, ka valdība pastāv nolūkā kalpot tautai, nevis otrādi. Citiem vārdiem, cilvēks ir demokrātiskas valsts pilsonis, nevis tās padotais. Ja valsts aizsargā savu pilsoņu tiesības, tad pilsoņi tai atlīdzina ar lojalitāti. Turpretim autoritārisma apstākļos valsts pieprasa, lai tauta tai kalpo un izrāda tai lojalitāti, neizjūtot nekādas saistības nodrošināt tautas piekrišanu savai darbībai.
Kad demokrātiskas valsts pilsoņi balso, viņi izmanto savas tiesības un pienākumu izšķirt, kas viņu vārdā valdīs. Turpretim autoritārā valstī balsošanas procedūra kalpo vienīgi tam, lai režīma izdarītā izvēle iegūtu likuma spēku. Šādā sabiedrībā balsošana nav pilsoņu tiesību vai pienākuma izpausme - tā ir uzspiesta atbalsta izrādīšana valdībai.
Līdzīgā kārtā demokrātiskas valsts pilsoņi bauda tiesības iestāties jebkurā pašu izraudzītā organizācijā, kas var arī nebūt atkarīga no valdības, kā arī brīvi piedalīties sabiedriskajā dzīvē. Vienlaikus pilsoņi uzņemas arī zināmu atbildību, kas saistīta ar šādu līdzdalību: viņiem jāiepazīstas ar attiecīgajiem jautājumiem, jāparāda iecietība saskarē ar pretējiem uzskatiem un jābūt gataviem slēgt kompromisu nolūkā panākt vienošanos.
…
CILVĒKA PAMATTIESĪBAS
Vārda, izteikšanās un preses brīvība
Ticības brīvība.
Pulcēšanās un biedrošanās brīvība.
Tiesības uz vienlīdzību likuma priekšā.
Tiesības uz taisnīgu izmeklēšanas un tiesas procesu.
Cilvēka tiesības un politiskie mērķi
Cilvēka tiesību aizsardzības princips ir plaši izplatīts: tas ietverts daudzu pasaules valstu rakstītajās konstitūcijās, kā arī Apvienoto Nāciju Organizācijas hartā un tādos starptautiskos nolīgumos kā Helsinku Noslēguma akts (Eiropas Drošības un Sadarbības Konference - EDSK).
Dažādu tiesību kategoriju nošķiršana tomēr ir pavisam kas cits. Pēdējā laikā vērojama tendence sevišķi tas sakāms par starptautiskajām organizācijām paplašināt cilvēka pamattiesību sarakstu. Tādām nepārkāpjamām tiesībām kā vārda brīvība un vienlīdzība likuma priekšā klāt nākušas tiesības uz darbu, izglītību, savu kultūru un tautību, kā arī adekvātu dzīves līmeni.
…

Dokumentam ir izteikta nodaļu struktūra, tāpēc sāksim teksta sakārtošanu ar nodaļu virsrakstiem. Microsoft Word šim nolūkam ir paredzējis iebūvētos stilus Heading.
Novietosim ievada kursoru uz pirmās nodaļas virsrakstu "Ievads" un atvērsim stilu sarakstu (zīm. 1).

Zīm. 1
Atveras stilu saraksts, no kura izvēlamies stilu Heading 1 (zīm. 2).

Zīm. 2
Pēc dotās operācijas, teksts varētu izskatīties šādi :
1. Ievads
Mēs dzīvojam laikā, kad sauciens pēc brīvības un demokrātijas atbalsojas visā pasaulē. Austrumeiropas valstis ir atbrīvojušās no totalitārajām valdībām, kas tur bija pie varas turpat vai veselu pusgadsimtu, bijušās