:
:
Aizmirsu paroli  
 
 
 

Apraksts:

Labs darbs par atpūtas un tuurisma iespējām ES.

Darbs:

ATPŪTA UN TŪRISMS
1. Kopsavilkums par tūrismu
Eiropā un visā pasaulē tūrisms ir viena no vadošajām un visstraujāk augošajām nozarēm un tiek uzskatīts par stratēģisku ekonomiskās attīstības un nodarbinātības prioritāti. Saskaņā ar Pasaules Tūrisma organizācijas (PTO) statistikas datiem, tūrisms ir pasaulē lielākais eksporta ienākumu avots, ar nozīmīgu darbavietu, skaitu, kā arī svarīgs reģionālās un sociālās attīstības faktors. Gan Eiropā, gan Latvijā tūrisma nozare ir darbietilpīga un papildus nodarbinātību radoša, tomēr tikai konkurētspējīgi tūrisma uzņēmumi var attīstīties un radīt papildus nodarbinātību.
Pēdējo 5 gadu laikā Latvija piedzīvo strauju tūrisma nozares izaugsmi. Tūristu skaita palielināšanās gan tieši, gan netieši ietekmē citu nozaru attīstību (piem., transporta, tirdzniecības, kultūras). Latvijā izmantotā statistikas datu apkopošanas un aprēķināšanas metodoloģija neļauj iegūt datus par tūrisma nozares īpatsvaru citās tautsaimniecības nozarēs un labāk izprast tūrisma nozares patiesos apmērus un vērtību. Laikus pieejamu, saskaņotu un detalizētu datu trūkums rada šķēršļus politikas plānotājiem un lēmumu pieņēmējiem gan publiskajā, gan privātajā sektorā. Lai uzlabotu situāciju, nepieciešams pilnveidot tūrisma statistiku, radot ilgtspējīgu, ES Acquis Communitaire un ANO Pasaules Tūrisma organizācijas prasībām atbilstošu metodoloģiju tūrisma ietekmes uz valsts ekonomiku aprēķiniem. Pašlaik notiek darbs pie Latvijas apstākļiem piemērotas nacionālās TSK aprēķināšanas metodikas izstrādes.
Sākot ar Latvijas Republikas neatkarības atjaunošanu, Latvijas tūrisma nozares tiesiskā bāze ir veidojusies saskaņā ar Eiropas un pasaules tūrisma attīstības tendencēm un nacionālajām prioritātēm, radot ar tūrisma nozari saistīto normatīvo aktu un politikas plānošanas dokumentu ietvaru.
Kopumā Eiropā tūrisma nozare piedzīvo nozīmīgas izmaiņas: pieaug tūrisma produktu piedāvājuma dažādība un skaits, parādās jauni tūrisma galamērķi un mainās ceļotāju uzvedība, pieaug īsu un biežu ceļojumu skaits, palielinās e-komercijas pielietojums, „pēdējās minūtes” ceļojuma plānošana un rezervēšana, kā arī ceļotāju vēlmēm pielāgotu produktu pieaugums.


.

2. Tūrisma resursi

Tūrisma resursi — dabas un cilvēka veidotu faktoru un norišu kopums, kas piesaista tūristu emocionālās, garīgās, fiziskās un dziednieciskās intereses [37].
Tūrisms ir atkarīgs no galamērķa primāro resursu pievilcības spēka:
• Dabas resursi (klimats, ainava, ekosistēmas)
• Kultūras resursi (pilsētmantojums, māksla, arheoloģiskās vērtības, tradīcijas, zinātnes vērtības, tautas amatniecība un subkulturāli veidojumi)
• Sociālie resursi (potenciālie tūrisma attīstītāji ar sociāl-demogrāfiskām raksturiezīmēm, spējas, finansu kapitāls, zināšanas, veselības–vides–īpašuma drošības sistēma, vietējās sabiedrības intereses u.c.)
Bez tam tūrisma galamērķiem ir arī sekundārie resursi:
• Naktsmāju sektors (viesnīcas, moteļi, kempingi, viesu mājas u.c.)
• Ēdināšanas sektors (kafejnīcas, restorāni, bistro u.c.)
• Ceļojumu organizēšanas sektors (aģentūras, tūroperatori u.c.)
• Transporta sektors (lidmašīnas, kuģi, vilcieni, autobusi u.c.)
• Izklaides sektors (azartspēles, diskotēkas u.c.)
• Informācijas sektors (tūrisma informācijas tīkli)
• Papildus pakalpojumi, aprīkojums un pakalpojumu infrastruktūra [44]
Atpūtas un rekreatīvā tūrisma resursi:
 Kūrortoloģiskie resursi: minerālūdeņi, ārstnieciskās dūņas, klimats.
 Atpūtas resursi: dabas resursi, kas tiek izmantoti atpūtai (jūra,
upes, ezeri, meži,
reljefs, ainavas).
 Rekreatīvās ainavas Latvijā kopumā aizņem ap 6500 km2, kas sastāda apmēram 10% no Latvijas teritorijas.

Kultūras resursi Latvijā:

 Pilsētbūvniecības un arhitektūras pieminekļi;
 Arheoloģijas un vēstures pieminekļi un piemiņas vietas;
 Mākslas pieminekļi un muzeji;
 Tautas mūzika, folklora, tradīcijas, daiļamatniecība, izstādes, festivāli, svētki;
 dabas objekti un dabas mantojums;
 Pievilcīgi mūsdienu kultūras un tautsaimniecības objekti un ar tiem saistītie pasākumi .
Rīgas un Jūrmalas izziņas un kultūras tūrisma resursi sastāda ap 35% no kopējā potenciāla, Vidzemes - ap 25%, Kurzemes - ap 20%, Latgales un Zemgales - ap 10% katrā [37, 19].

3. Galvenie statistikas rādītāji
Saskaņā ar Tūrisma likumu, tūrisma pakalpojumu sniedzējus pēc darbības veida iedala: tūrisma operators, tūrisma aģentūra, kompleksa tūrisma pakalpojuma sniedzējs, tūristu mītne, tūrisma informācijas birojs, centrs, punkts un tūristu gids.
Vairākums komersantu un saimnieciskās darbības veicēju, kas sniedz tūrisma pakalpojumus, Latvijā ir mazie un mikrouzņēmumi.
Saskaņā ar CSP informāciju, Latvijā 2005. gadā darbojās 117 tūrisma firmas, kuras apkalpoja 463 tūkst. tūristu. Apkalpoto cilvēku skaits ar katru gadu palielinās, bet tūrisma firmu skaits ir samazinājies no 127 firmām 2002. gadā līdz 117 – 2005. gadā.
2005. gadā tūristu mītņu skaits Latvijā bija 418, kas ir par 22% vairāk nekā 2004. gadā, 2005. gadā palielinājās arī apkalpoto viesu skaits (par 28% salīdzinājumā ar 2004. gadu), sasniedzot 1154,6 tūkst..
Latvijā darbojas vairāk nekā 60 Tūrisma informācijas centru, kas nodrošina tūristus ar visa veida nepieciešamo tūrisma informāciju.
TAVA saskaņā ar Ministru kabineta 27.08.2002. noteikumiem Nr. 385 “Kārtība, kādā izveidojama tūrisma pakalpojumu sniedzēju uzņēmumu (uzņēmējsabiedrību) datu bāze” reģistrē uzņēmumus (uzņēmējsabiedrības), kas sniedz tūrisma pakalpojumus, un informāciju par tiem ievieto datu bāzē, kurā uz 01.08.2006. ir reģistrējušies1040 tūrisma pakalpojumu sniedzēji.

4. Tūrisms un ES
Eiropas Savienībā (ES) ar tūrisma attīstības jautājumiem savas kompetences ietvaros nodarbojas vairākas institūcijas.
Eiropas Komisijā (EK) galvenos tūrisma jautājumus risina Uzņēmējdarbības un rūpniecības ģenerāldirektorāta (Directorate General for Enterprise and Industry) I direktorāta Tūrisma vienība (Tourism unit). Atsevišķi ar tūrismu saistīti jautājumi atrodas arī citu ģenerāldirektorātu kompetencē. Ar tūrisma jautājumiem strādā arī Eiropas Parlamenta Transporta un tūrisma komiteja, kurā darbojas arī Eiropas Parlamenta deputāts no Latvijas R. Zīle, kā arī padomdevējas institūcijas - Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komiteja, Reģionu komiteja un Tūrisma konsultatīvā komiteja.
Tūrisma vienības uzdevums ir strādāt pie tūrisma pakalpojumu kvalitātes un konkurētspējas palielināšanas, tādējādi sekmējot tūrisma nozares ieguldījumu ES ekonomiskajā, sociālajā un reģionālajā attīstībā. Prioritārie darbības virzieni tūrisma jomā ir sekojoši:
• Eiropas kā vienota tūristu galamērķa attīstība, tai skaitā projekta „Eiropas tūristu galamērķu portāls” īstenošana;
• Tūrisma nozares ilgtspējīgas attīstības veicināšana;
• Nodarbinātības sekmēšana tūrisma sektorā.
Visas nosauktās ES institūcijas strādā ciešā sadarbībā ar dalībvalstīm, starptautiskām, nacionālām un reģionālām tūrisma organizācijām un privāto sektoru.
Eiropas Tūrisma ministru konferences „Tūrisms – izaugsmes un nodarbinātības atslēga Eiropā”, kas notika Vīnē no 2006.gada 20. līdz 21. martam, ietvaros EK viceprezidents G. Ferhoigens nāca klajā ar jaunu EK paziņojumu „Atjauninātā Eiropas Savienības tūrisma politika: pretī ciešākai sadarbībai Eiropas tūrismam” .
2005. gada februārī Eiropas Komisija Lisabonas stratēģijas ietvaros uzsāka divu Eiropas Savienības prioritāšu īstenošanu: panākt ilgstošu un ievērojamu tautsaimniecības izaugsmi un radīt plašākas darba iespējas. Tūrismam ir nozīmīga loma šo prioritāšu veiksmīgā sasniegšanā, ņemot vērā, ka tūrisms ietver dažāda veida pakalpojumu sniegšanu un ir cieši saistīts ar citām tautsaimniecības nozarēm. Jaunu darba vietu radīšana tūrisma nozarē ievērojami veicinātu dažādu Eiropas reģionu vienmērīgu attīstību, kā arī veicinātu sociālo integrāciju.
Saskaņā ar Lisabonas stratēģiju šo prioritāšu veiksmīgai īstenošanai ir nepieciešama visu ieinteresēto pušu iesaistīšanās ES, nacionālā, reģionālā un vietējā līmenī, kā arī publiskā un privātā sektora abpusēja sadarbība. Atjauninātā ES tūrisma politika, kas ir vērsta uz ilgspējīgu tūrisma attīstību ES kopumā, ir nozīmīga ikvienas ES dalībvalsts tūrisma politikas realizācijā. Ilgspējīgam tūrismam ir nozīmīga loma kultūras un dabas mantojuma saglabāšanā un tas pozitīvi ietekmē gan nodarbinātību, gan kopējo tautsaimniecības izaugsmi, veicina starpkultūru dialogu un Eiropas identitātes nostiprināšanos.
Paziņojumā norādīts, ka Eiropas tūrisma nozare ir jāveido, atbildot uz šodienas izaicinājumiem – izmaiņām demogrāfiskajā situācijā, kas maina arī pieprasījumu pēc tūrisma pakalpojumiem, konkurenci, nepieciešamību pēc ilgtspējīgas attīstības.
Atjaunotās ES tūrisma politikas mērķis tādējādi ir palielināt Eiropas tūrisma industrijas konkurētspēju un radīt vairāk darba vietu, nodrošinot tūrisma ilgtspējīgu attīstību Eiropā un pasaulē un tā tiks īstenota ES institūciju, dalībvalstu un tūrisma industrijas ciešā sadarbībā. Galvenās jomas, uz kurām politika koncentrēsies, ir šādas:
1. Tūrismu ietekmējošo pasākumu integrācija:
• labāks tiesiskais regulējums;
• tūrisma politikas koordinācija;

• pieejamo Eiropas finanšu instrumentu izmantošanas uzlabošana.
2. Ilgspējīga tūrisma veicināšana:
• Eiropas Tūrisma dienaskārtības 21. gadsimtam izstrāde;
• Īpaši atbalsta pasākumi Eiropas tūrisma ilgtspējībai.
3. Tūrisma izpratnes un redzamības vairošana:
• Izpratnes par Eiropas tūrismu uzlabošana;
• Eiropas tūristu galamērķu attīstība;
• Tūrisma nozares kompleksa redzējuma veidošana.
Eiropas Komisija 2003. gada 21. novembrī pieņēma „Orientējošus pamatnorādījumus par Eiropas tūrisma ilgstpējību” (SEC(2003) 1295), kuru ietvaros tika paredzēta Ilgtspējīga tūrisma grupas izveidošana ar mērķi veicināt Eiropas tūrisma sektora sabalansētu attīstību, šajā procesā maksimāli iesaistot ne tikai ES institūcijas un dalībvalstu valdības, bet arī NVO un privāto sektoru.
EK Ilgtspējīga tūrisma grupa fokusējas uz:
• vides resursu optimālu izmantošanu (bioloģiskās daudzveidības un dabas mantojuma saglabāšanu);

[1]  2  Tālāk