Darbs:

atbilstošo īpašību. Vajadzības gadījumā no tām vienā mirklī atkal var izveidot vienotu modeli.

3.2.) Aizmiršana
Aizmiršana ir dabisks process. Tā ir saistīta ar mūsu smadzeņu darbības veidu.
Ir daudz teoriju, kas mēģina izskaidrot to, kas notiek smadzenēs, kad mēs aizmirstam informāciju, piemēram, ka jaunāki iespaidi pilnībā vai daļēji pārklāj vecākos, tādējādi sarežģījot piekļuvi. Tomēr tas līdz šim nav apstiprinājies.
Tomēr par galveno atmiņu zuduma iemesls uzskata stresu .
Cilvēkam, kuram regulāri nākas uzņemt pārāk daudz informācijas, ir lielākas izredzes kaut ko aizmirst. Papildus šim eksistē arī fizioloģisks aspekts. Pārmērīga stresa hormona kortizola koncentrācija kaitīgi iedarbojas uz nervu šūnām. Par tā produkciju atbild Hypothalamus. Briesmu gadījumā kortizols sagatavo ķermeni cīņai vai bēgšanai. Kolīdz hormons sasniedz Hypothalamus, tā produkcija tiek pārtraukta. Ja šī dabīgā kontrole nedarbojas, kā tas, piemēram, ir cilvēkiem, kuri slimo ar depresiju, tiek nodarīts kaitējums smadzenēm, tai skaitā arī atmiņai. Ja depresiju izdodas novērst, smadzeņu darbība atjaunojas iepriekšējā līmenī.

3.3.) Iegaumēšana
Vidēji no jaunapgūtās vielas atmiņā paliek tikai neliela daļa. Tā kā nav iespējams iepriekš noteikt, kas šajā daļā ietilps, jāsamierinās ar zaudējumiem un jāmēģina tos kompensēt ar atbilstošām iegaumēšanas stratēģijām. No tām visbiežāk lietotā ir mācīšanās nevis līdz brīdim, kad viela ir apgūta, bet gan atkārtošana neskaitāmas reizes pēc kārtas. Jau 19. gadsimta literatūrā norādīta šādas rīcības bezjēdzība. Eksperimentāli ir konstantēts, ka gan tie, kuri mācās līdz apgūšanai, gan tie, kuri atkārto, nākošajā dienā zina tikpat daudz (precīzāk –tikpat maz).
Atkārtošana, kas seko uzreiz pēc mācību fāzes, situāciju neuzlabo. Tomēr risinājums ir tieši atkārtošanā. Taču pie tās jāķeras tikai pēc zināma laika. Kolīdz zināšanu līmenis sasniedz 100%, atkārtošanu pārtrauc … lai pie tās atgrieztos pēc divreiz ilgāka laika. Šajā ziņā pazīstamākā ir t.s. 5-10-20 programma. Pēc mācību vielas apgūšanas būtu jāievēro trīs pārtraukumi pirms sākt atkārtot – 5, 10 un 20 minūšu garumā. Protams, intervālu garumu var mainīt, saglabājot proporciju, atkarībā no apgūstamā priekšmeta. Vienu mēnesi atvēlēt mācībām 10 minūtes dienā dod nesalīdzināmi vairāk nekā vienreiz mēnesī mācīties 5 stundas no vietas.


4.)Faktori, kas var pavājināt atmiņu

Atmiņa ir viena no tām organisma funkcijām, kurai vajadzētu pievērst krietni lielāku uzmanību, nekā mēs esam pieraduši darīt. Pats svarīgākais – laikus rūpēties par savu organismu, un arī atmiņas saglabāšanu.
Atmiņas pavājināšanos var veicināt:
zems asinsspiediens;
slikta organisma vielmaiņa - tādos apstākļos nervu šūnas nespēj strādāt pietiekami aktīvi;
nepareizs dzīvesveids, piemēram, negulētas naktis;
alkohola vai narkotisko vielu lietošana;
ilglaicīga sēdēšana pie datora;
pastiprināta nervozitāte, stress;
nepareizi, pārmērīgi daudz vai ilglaicīgi lietoti nomierinošie medikamenti;
galvas traumas, smadzeņu satricinājumi;
izmainītas vairogdziedzeru funkcijas;
hormonu līmeņa izmaiņas.

5.)Atmiņas uzlabošana
Miegā organisms atpūšas un atjauno spēkus, tādēļ svarīgi ir kārtīgi izgulēties.
Būtiskas ir pozitīvas emocijas.
Iespēju robežās jācenšas mazināt stresu.
Nedrīkst aizmirst par regulārām fiziskām aktivitātēm.
Gadījumā, ja lielu darba dienas daļu cilvēks spiests sēdēt pie rakstāmgalda, vai, vēl jo vairāk - pie datora, jācenšas izbrīvēt laiku, lai kaut uz brīdi izkustētos un atbrīvotu galvu no sasprindzinājuma.
Ja ir iespējams, vēlams arī nedaudz izvingrināt ķermeni, vismaz kakla daļu.
Uzturā noteikti jālieto svaigi dārzeņi un augļi.

Atmiņas uzlabošanu var veicināt arī medikamenti:
Ginka koku lapu ekstrakts labvēlīgi ietekmē asins cirkulāciju un asinsvadus, veicina asins cirkulācijas uzlabošanos smadzenēs un kājās. Palielinoties smadzeņu apgādei ar asinīm, uzlabojas smadzeņu darbība un atmiņa. Ekstraktam piemīt arī labvēlīga antioksidanta iedarbība, līdz ar to tas vienlaikus arī aizkavē organisma novecošanās procesu.
Magnijs palīdz aizsargāt no daudzām hroniskā slimībām un labvēlīgi ietekmē cilvēka nervu un muskuļu sistēmu. Magnijs baro nervu šūnas, novērš depresiju un mazina stresa sekas, palīdz saglabāt E vitamīnu, nostiprina kalcija iedarbību.
Nervu šūnu darbībai vajadzīgi daudzi vitamīni, bet visvairāk tieši B6 grupas vitamīni.
5.1.) Daži vingrinājumi atmiņas trenēšanai

Ir daudz un dažādu veidu kā trennēt savu atmiņu, tādēļ šeit pieminu dikai nelielu daļu no milzīgā izvēles klāsta.
Dažādi asprātības uzdevumi, «cietie rieksti», krustvārdu mīklas palīdz ilgāk saglabāt labas prāta spējas un intelektu. Īpaši tas attiecas uz 50–60 gadu veciem cilvēkiem. Prāta asināšana aizkavē smadzeņu novecošanu pat par 14 gadiem, izpētījuši Dublinas zinātnieki. Viņi arī iesaka izmēģināt “rīta rosmi” prātam.
Pa ceļam uz darbu vai no darba vērojiet priekšmetus skatlogos un mēģiniet atcerēties pēc iespējas lielāku skaitu redzamo lietu. Veidojiet asociācijas, tas palīdz atcerēties vairāk priekšmetu. Uzdodiet sev jautājumus «Kur es esmu? Ko es daru?», tas veicina uzmanību un nodarbina smadzenes.
Sarežģītus telefona numurus vai komplicētas lietas vieglāk atcerēties, tās sadalot pa daļām. Piemēram, telefona numuru var sadalīt trīs daļās, tas veicina uzmanību un iegaumēšanu.
Lasot avīzi, sākumā izlasiet tikai virsrakstus, pēc tam pārlaidiet acis tekstam, uzķerot galveno domu, fiksējiet, par kādiem cilvēkiem rakstā ir runāts. Veidojiet galvā raksta konspektu.
 
6.)Praktiskā daļa

Darba uzdevums bija noteikt atmiņas spējas vismaz 10 cilvēkiem.
Tests sastāvēja no 4 daļām:
daļa= kartīte ar 20 loģiski nesaistītiem vārdiem
daļa= kartīte ar 20 skaitļiem
daļa= kartīte ar 10 personu vārdiem un uzvārdiem
daļa= kartīte ar 20 grafiskiem attēliem

Starp katru daļu tika ieturēta 5-10 minūšu gara pauze, lai testa pildītājs varētu atpūtināt galvu, pirms nākamā uzdevuma veikšanas.
Lai netiktu novērsta uzdevuma veicēja uzmanība, bija jānodrošina atbilstoša gaisotne (jāizslēdz no apkārtējās vides visi iespējamie faktori, kas varētu novērst uzmanību), tad testa veicējs tika informēts par uzdevuma norisi un noteikumiem. Pēc tam tika izsniegta pirmā kartiņa, kuras iegaumēšanai tika dots laiks- 1 minūte. Pēc minūtes kartiņa tika noņemta un uzdevuma veicējam, pirmāmkārt, bija jāuzraksta pēc iespējas vairāk iegaumēto vārdu pareizā secībā un pēc tam visi pārējie vārdi ko viņš spējis atsaukt atmiņā. Pēc šāda principa tika izpildītas arī pārējās 3 testa daļas.
Lai noteiktu rezultātu, katrai testa daļai atsevišķi tika aprēķināts atmiņas efektivitātes koeficents (K_(1;2;3 un 4)):

1. daļai K_1=(pareizā secībā iegaumēto vārdu skaits+½(vārdi,kuri mainīti vietām))/20×100%
2. daļai K_2=(pareizā secībā iegaumēto ciparu skaits+½(cipari,kuri mainīti vietām))/20×100%
3. daļai K_3=(pareizā secībā iegaumētie vārdi un uzvārdi+½(vārdi,kuri mainīti vietām))/10×100%
4. daļai K_1=(pareizā secībā iegaumēto attēlu skaits+½(attēli,kuri mainīti vietām))/20×100%

Visbeidzot tiek aprēķināts kopējais atmiņas efektivitātes koeficients:

K=(K_1+K_2+K_3+K_4)/4

Rezultāti
Iegūtie procenti liecina, cik daudz spējam iegaumēt dotajā brīdī. Cilvēkam ar parastām spējām, kurš īpaši nenodarbojas ar atmiņas trenēšanu, kopējais koeficients ir 25 – 50%. Ja koeficients ir zemāks par 25%, tad jāpievērš uzmanība atmiņas nostiprināšanai (trenēšanai). Ja koeficients ir 50 – 80%, tad cilvēkam ir teicama atcerēšanās spēja, bet ja koeficients pārsniedz 80%, tad cilvēkam ir fenomenāla atmiņa

 
Izmantotā literatūra

“Cilvēka fizioloģija”, Arnolds Valtneris, “Zvaigzne ABC”, 1995.g.
“Psihes bioloģiskie pamati”, Maija Dūka, “RaKa”, 2003.g.
“Psiholoģija” 2.daļa, Lails E. Borns, Nensija Felipa Ruso, “RaKa”, 2001.g.
“Praktisko darbu apraksti cilvēka fizioloģijā skolām”, Arnolds Valtneris, “Mācību grāmata”, 1999.g.
“Slikta atmiņa nav vecuma nodeva”, Līga Brūvere, «Rīgas Balss»
Trešdiena, 6. septembris (2006)
http://www.emedica.lv/aktuali_atmina.htm
(http://sochindex.ru/index2.phtml?id=36602&from=300), ”Atmiņa, tās attīstīšana”