Darbs:

sadedzināšana ar vai bez enerģijas izmantošanas.
Tomēr jāapzinās, ka nekad visus atkritumu veidus nebūs iespējams pārstrādāt simtprocentīgi. Tam ir objektīvi tehniski, ekoloģiski un ekonomiski ierobežojumi.
Mums arī jāapzinās, ka otrreizējais materiāls īpašību ziņā nekad nevarēs konkurēt ar pirmreizējo, jo ekspluatācijas laikā tas noveco un tā īpašības pasliktinās. Otrreizējā pārstrāde attaisnojas tikmēr, kamēr tās izmaksas manāmi nepārsniedz iegūstamos pozitīvos efektus.
Otrreizējo atkritumu izmantošana vai pārstrāde rada vismazāko piesārņojumu un palīdz taupīt resursus, bet ir saistīta ar atkritumu šķirošanu un bieži vien dārgiem pārstrādes procesiem. Pārstrādājot atkritumus, ne vienmēr tiek iegūti labas kvalitātes produkti.


1.4. Kompostēšana

Bioloģiski sadalošos atkritumu kompostēšana

Kompostēšana - atkritumu apsaimniekošanas neatņemama un efektīva stadija.

Atkritumu struktūras analīze rāda, ka 30 – 40% atkritumu ir bioloģiski sadalāmi. Viens no bioloģiski sadalošos atkritumu pārstrādes veidiem ir kompostēšana. Kompostēšanas tehnoloģija pamatojas uz dažādu organiskas dabas atkritumu, kas sabalansēti ar minerālvielu piedevām, biokonserviju. Kompostēšanā izmantojamo substrātu klāsts ir visai plašs: sadzīves, ražošanas, pārstrādes uzņēmumu, lauksaimniecības atkritumi, trūdzeme, kūdra vai sapropelis, kūtsmēsli, virca, zāle un citi augu produkti, zāģu skaidas un citi atkritumi.
Kompostēšanas procesā radies produkts – komposts ir organiskām un minerālvielām bagāts augsnes ielabošanas, auglības un ražošanas celšanas līdzeklis slēgtām un atklātām platībām. Kompostēšanai nepieciešams ūdens necaurlaidīgs laukums ar drenāžām šķidro frakciju savākšanai, kuras izmanto komposta mitrināšanai. Komposta gatavošanai nepieciešama tehnika substrāta sasmalcināšanai, komposta kaudzes sakraušanai un pārkraušanai, kā arī komposta frakcionēšanai. Pievienojot kompostam fosforu un kāliju saturošus minerālmēslus, mikroelementus un strukturēšanas piedevas, iespējams veidot plašu substrātu sortimentu stādu audzēšanai, dekoratīviem augiem un citām augu audzēšanas vajadzībām.

Kompostēšanas kvalitātes garantēšana un izmantošana Eiropā un Latvijā

Pēdējos gados Eiropā ir ievērojami pieaugusi bioloģisko atkritumu pārstrāde. Skatoties nākotnē, jāpieņem, ka vismaz 30% no pilsētu atkritumiem un aptuveni 40% no rūpnieciskajiem atkritumiem no kopējās Eiropas atkritumu produkcijas varētu tikt bioloģiski apstrādāta, to kompostējot vai biodegradējot bioreaktoros anaerobos apstākļos.
Kompostēšanā iegūtais gala pārstrādes produkts tiek izmantots augsnes bagātināšanai vai kā mēslojums. Gala produktam ir jāatbilst zināmiem kvalitātes standartiem, kuri vienlaicīgi arī stimulē komposta kvalitātes paaugstināšanos Eiropā. Atsevišķām valstīm ir detalizēti izstrādāta organisko atkritumu pārstrādes politika, dažas plāno pasākumus šajā virzienā, bet dažas par šiem jautājumiem domā maz. Vispārējā tendence ir tāda, ka tiek atbalstīta organisko atkritumu apstrāde kompostējot. Galveno lomu šeit spēlē komposta kvalitātes garantija. Aptuveni 400 kompostēšanas uzņēmumi Eiropā ir iesaistījušies visaptverošas kvalitātes kontroles sistēmā.
Daudzi pētījumi Eiropā norāda, ka kvalitāte un gala produkta mārketings bieži ir izšķirošie kompostēšanas jautājumi. Gan ražotāji, gan lietotāji ir vienisprātis, ka pastāvīga organisko atkritumu pārstrāde pieprasa skaidrus noteikumus par to, kas ir derīgs pārstrādei un kā tas būtu kontrolējams. Laba kvalitātes garantijas programma nenoliedzami palielinātu organisko atkritumu pārstrādi.
Pēdējos gados veiktie mārketinga pētījumi liecina, ka visi komposta lietotāji pieprasa noteiktas kvalitātes produktu, ko pārrauga neatkarīgas organizācijas. Tādēļ kompostēšanai un atkritumu savākšanai ir jāiet roku rokā ar kvalitātes garantijas sistēmas izstrādi. Gala produkta kontrole tiek apvienota ar kompostēšanas procesa pārraudzību.

Bioloģiski sadalošos atkritumu apsaimniekošana Latvijā

Organisko atkritumu kompostēšana galvenokārt notiek zemnieku saimniecībās un piemājas dārzos, kur netiek kontrolēta gala produkta kvalitātes rādītāji. Līdz ar to iespējama dažādu infekciju slimību izplatīšanās. Nelieli eksperimentāli kompostēšanas lauki 80-tajos gados tika izveidoti zvejnieku kolhozos, kur kompostēja dažādas izcelsmes zivju pārstrādes atkritumus, izmantojot speciālas mikroorganismu asociācijas. 90-tajos gados, arī pielietojot speciāli izveidotas mikroorganismu asociācijas, cieto atkritumu izgāztuvē „Getliņi-2” tika uzsākta organisko atkritumu kompostēšana. Gala produktam tika noteikti kvalitātes ķīmiskie un mikrobioloģiskie rādītāji. Tie bija labi.
Jau vairākus gadus notiek organisko atkritumu kompostēšana Madonas rajonā, Lazdonā. Galaprodukta kvalitātes ķīmiskie un mikrobioloģiskie rādītāji atbilst kvalitātes standartiem, kā rezultātā produkts ir sertificēts. Vislielākās problēmas ir tādu organisko atkritumu kompostēšanā, kā: bioloģiskās dūņas, putnu mēsli, u.c., kuri ir bagāti ar patogēno un nosacīti patogēno mikrofloru.
Šodien, kad Latvijā uzliesmojušas tādas infekcijas slimības, kā difterija, dizentērija, cūciņas, u.c., minēto organisko atkritumu kompostēšana prasa ļoti rūpīgu un specifisku pieeju, kas daļēji atšķiras no klasiskajā mikrobioloģijā aprakstītajiem procesiem. Šajos kompostēšanas procesos ieteicams pielietot speciālas mikroorganismu asociācijas, kuras būtu ar antagoniskām īpašībām attiecībā pret iespējamajiem nosacītajiem un patogēniem mikroorganismiem. Galaprodukts noteikti jāpārbauda bakterioloģiski un jāsaņem sertifikāts par tā kvalitāti un tikai tad to var realizēt.


1.5. Sadedzināšana

Atkritumu sadedzināšana

Atkritumu sadedzināšana sākotnēji tika izmantota galvenokārt atkritumu masas sagatavošanai ilgtermiņa apglabāšanai, lai samazinātu tās tilpumu un svaru. Vidēji var pieņemt, ka ar organiskām vielām bagātu saimniecisko atkritumu pilnīgas sadegšanas rezultātā atkritumu tilpums samazinās vairāk par 80%, bet to svars – par 75%.Sadedzināšanas rezultātā radusies pelnu masa ir apglabājama samērā nelielā apjomā, bet jāievēro, ka pelnu sastāvs var saturēt videi bīstamas vielas, kas paaugstina apglabāšanas vietas iekārtojuma prasības.
Atkritumu sadedzināšana kā pārstrādes metode strauji attīstījās pēc 1970.gada, kad kopējais rūpnīcu skaits Eiropas Savienības dalībvalstīs pieauga vairāk nekā 3 reizes. Pašlaik ES valstis sadedzina apmēram 22% no visiem saimnieciskajiem atkritumiem. Pārsvarā tiek izmantotas lielās rūpnīcas, kuru jauda ir vairāk par sešām tonnām stundā.
No saimniecisko atkritumu kopuma līdz 70% atkritumu ir iespējams izmantot gan kā otrreizējās izejvielas, gan kā enerģijas ieguves avotus. Kādu no metodēm konkrēti izvēlēties, nosaka atkritumu sastāvs un iespējas tos atšķirot. Saimniecisko atkritumu sadedzināšana tiek veikta speciālas konstrukcijas krāsnīs, kas nodrošina masas sadegšanu 600 – 800ºC temperatūrā.
Plaši izvērstā atkritumu sadedzināšana strauji samazinājās 80-to gadu sākumā, kas tika pierādīts, ka šīs pārstrādes rūpnīcas ir vienas no galvenajiem gaisa piesārņotājiem. Galvenie gaisa piesārņojuma veidi, ko emitē sadedzināšanas iekārtas, ir: putekļi, smagie metāli (galvenokārt svins, kadmijs, dzīvsudrabs, hroms, alva, cinks), hlorūdeņradis, fluorūdeņradis, dažādi aromātiskie ogļūdeņraži, hlororganiskie savienojumi. Atkritumu sadedzināšanas iekārtas emitē visbīstamākos hlororganiskos savienojumus– dioksīnus. Kā galvenie iemesli gaisa piesārņojumam jāmin attīrīšanas sistēmu neatbilstība ekoloģijas prasībām.

ES valstīs jaunie noteikumi attiecībā uz sadegšanas rūpnīcu izveidi paredz, ka tām jābūt apgādātām ar gāzu attīrīšanas sistēmām:
• auduma filtru sistēma vai elektrostatiskie uztvērēji putekļu un smago metālu daļiņu filtrācijai;
• skābo gāzu attīrītāji (mitrie vai sausie skruberi).
Priekšrocības un mīnusi, izmantojot atkritumu sadedzināšanas metodi:

Priekšrocības:
• ļauj vienlaicīgi samazināt atkritumu tilpumu (vairāk par 80%);
• ļauj iegūt enerģiju;
Mīnusi:
• sadegšanas procesos veidojas un atmosfērā izplūst daudzi bīstami savienojumi, kas kaitīgi iedarbojas uz vidi un cilvēka veselību
• jaukti atkritumu degšanas procesā veidojušies izmeši satur smagos metālus, galvenokārt, kadmiju, svinu, dzīvsudrabu, hromu, alvu un cinku. Rodas arī skābes veidojošās gāzes. Modernās sadedzināšanas tehnoloģijas ar labi nodrošinātu gāzu attīrīšanas procesu var ievērojami samazināt bīstamo vielu daudzumu izmešos, taču tad daudzas no šīm vielām nonāk sadedzināšanas rūpnīcu cietajos atkritumos;
• pat tad, kad tiek uzstādīti dārgi filtri, ar laiku tie piesārņojas un kļūst bīstami. Tad tie ir jāapglabā kopā ar atkritumiem, kas paliek pāri pēc atkritumu sadedzināšanas.

NOP (Noturīgie organiskie piesārņotāji)

Ir vienas no bīstamākajām piesārņojošajām vielām, kas cilvēku rīcības rezultātā nonāk vidē. Tās ir ļoti toksiskas un negatīvi iedarbojas uz cilvēku un dzīvnieku veselību – rada iedzimtus defektus, izraisa vēzi, alerģiju, negatīvi ietekmē nervu sistēmu, iedragā imunitāti. NOP ir atrodami augu aizsardzības līdzekļos, rūpniecībā izmantojamos ķīmiskos produktos. Tie arī rodas kā blakusprodukti dedzināšanas un rūpnieciskas ražošanas procesos. NOP vidē saglabājas vairākus gadus, pat gadu desmitus, turklāt bioakumulācijas procesa rezultātā tie uzkrājas un koncentrējas dzīvo organismu taukaudos. Tāpēc zivis, plēsīgie putni, zīdītāji un cilvēki, kas atrodas barības ķēdes augšgalā, akumulē NOP ievērojamos apjomos. Tiešs kontakts ar NOP var izraisīt akūtus veselības traucējumus. Ir bijuši gadījumi, kad lauksaimniecībā nodarbinātie strādnieki, strādājot ar pesticīdiem, ir nomiruši vai smagi saslimuši.
Vienas no aktuālākajām NOP vielām Latvijā šobrīd ir dioksīni un furāni. 2003. gadā Latvijas Vides aģentūra secināja, ka Latvijā ap 70% dioksīnu rodas nekontrolētas degšanas procesos, to skaitā sadzīves atkritumu un kūlas dedzināšanā.
Savukārt veselības traucējumus, ko ir izraisījusi saskarsme ar NOP nelielos daudzumos, ir grūti pierādīt, jo cilvēku veselību ietekmē vairāki citi faktori arī bez NOP.
Tomēr NOP var izraisīt vēzi, radīt iedzimtus defektus, auglības