Darbs:

izmērs ir pietiekami mazs (180 mikroni), tad to ir iespējams ļoti veiksmīgi izmantot gumijas ražošanā kā pildvielu. Arī rupjākajam pulverim (0,5 – 3mm) ir pietiekami daudz lietošanas veidu. To veiksmīgi izmanto celtniecībā, ceļu būvē, dažādu paliktņu un buferu izgatavošanā, kā arī daudz kur citur.
Arī veselām vai sagrieztām lietotām riepām var atrast virkni videi nekaitīgu pielietojumu, piemēram, aizsargbarjeras automaģistrālēm, kuģu triecienu samazināšanai ostās (pietauvojoties) u.c. Dedzinot riepas nepiemērotos apstākļos, gaisā izdalās kvēpi.

Medicīnas atkritumi ir kopējie atkritumi no veselības aprūpes iestādēm, pētniecības centriem un laboratorijām.
Medicīniskā aprūpe rada arvien vairāk atkritumu, no kuriem lielākā daļa ir tāda pati kā sadzīves atkritumi. Tie nerada paaugstinātu infekcijas risku. Tomēr viena daļa ir infekciozi – satur slimības izraisošas baktērijas. Slimnīcās tiek radīts lielākais medicīnas atkritumu daudzums. Pieņemot, ka katrā valstī šis daudzums var nedaudz atšķirties, pētījumi rāda, ka slimnīcās tiek saražoti 75 – 90% medicīnas atkritumu.
Medicīnas atkritumu iedalījums:
• Vispārējie atkritumi - tie ir sadzīves tipa atkritumi, kas rodas veselības aprūpes iestādēs (virtuves atkritumi, papīrs, stikls, metāls, iesaiņojamie materiāli, pelni un citi atkritumi, kas nav bīstami cilvēka veselībai). Pasaules Veselības organizācijas (PVO) publicētie materiāli pierāda, ka vispārējie atkritumi veido vairāk nekā 80% no kopējā slimnīcās saražotā atkritumu daudzuma.
• Bīstamie atkritumi, kas savukārt dalās: asie un durošie atkritumi, infekciozie atkritumi, bioloģiskie atkritumi, ķīmiskie atkritumi, farmaceitiskie atkritumi, radioaktīvie atkritumi.
Lai atdalītu dažāda veida bīstamos atkritumus no vispārējiem atkritumiem, ir nepieciešama šķirošana. Šķirošana ir medicīniskā personāla pienākums. Bīstamie atkritumi ir jāsašķiro un jāuzkrāj piemērotos iesaiņojumos jau no atkritumu rašanās brīža.
Savāktie bīstamie atkritumi veselības aprūpes iestādei ir jānodod atkritumu savācēj organizācijai, kurai ir atļauja darbībām ar bīstamajiem atkritumiem. Savāktie bīstamie atkritumi jāizved ar šim nolūkam paredzētu specializēto transportu uz attiecīgās pašvaldības norādīto bīstamo atkritumu pārstrādes vai noglabāšanas vietu.


1.3. Atkritumu apsaimniekošanas sistēma

Lai sasniegtu visas politikā izvirzītos mērķus un nodrošinātu Latvijas atkritumu apsaimniekošanas ilgtspējīgas attīstības uzdevumu pamatnostādnes, ir nepieciešama pakāpeniska un sistemātiska atkritumu apsaimniekošanas sistēmas uzlabošana un tās pilnveidošana daudzu gadu garumā. Atbilstošas atkritumu saimniecības izveides pamatā ir adekvāts izejas datu materiāls, kas ietver apskatāmajā teritorijā radīto atkritumu daudzumu, sastāvu, galvenos atkritumu masas raksturojošos parametrus kā blīvums, mitrums, ķīmiskās un fizikālās īpašības un citus rādītājus.
Pareizi organizētā apsaimniekošanas sistēmā ir jābūt informācijai par galvenajiem atkritumu ražotājiem, atkritumu daudzuma un sastāva izmaiņām laikā – nedēļas, gada, piecu gadu cikla ietvaros. Šie dati ir nepieciešami ne tikai uzsākot atkritumu centralizētu savākšanu, transportēšanu un noglabāšanu, bet arī lai nodrošinātu to sekmīgu pārstrādi – veicot šķirotu savākšanu, pirmapstrādi un nododot tālākai pārstrādei. Strādājot pie atkritumu apsaimniekošanas projektu izveides Latvijā, pirmās problēmas saistās tieši ar ticamu atkritumu saimniecības datu trūkumu vai to nepilnību. Latvijā atkritumu daudzums tiek noteikts tilpuma mērvienībās, nenorādot blīvumu, līdz ar to nav parametru, kurus var viennozīmīgi izmantot plānošanā. Savāktās atkritumu masas blīvums ir atkarīgs gan no tās komponenšu attiecības, gan mitruma un pat konteinera lieluma, kurā atkritumi tiek uzkrāti, jo lielajos konteineros atkritumu masa sablīvējas vairāk. Tādejādi atkritumu apsaimniekošana ir no atsevišķiem elementiem sastāvoša veicamo pasākumu ķēde.


Atkritumu apsaimniekošana

Atkritumu apsaimniekošana- atkritumu savākšana (tai skaitā atkritumu vākšana, šķirošana un sajaukšana, lai tos pārvadātu), uzglabāšana, pārkraušana, pārvadāšana, pārstrāde (tai skaitā atkritumu sadedzināšana) un apglabāšanu, šo darbību pārraudzību, kā arī atkritumu apglabāšanas vietu ierīkošana un pārstrādes objektu uzturēšana un aprūpe pēc to slēgšanas.

Atkritumu apsaimniekošanas sistēmas pamatelementi:
• Atkritumu radīšana (rašanās avots). Sadzīves, apkalpošanas vai ražošanas procesi, kuros atkarībā no to veida un intensitātes tiek radīti atšķirīga daudzuma un sastāva atkritumi.
• Atkritumu rašanās novēršana jeb samazināšana. Atkritumu daudzumu var samazināt, ja ražotājs vai iepakotājs samazina produkta iepakojuma materiālu apjomus, kā arī mainot patērētāju uzvedību. Lai panāktu šo maiņu, nepieciešama sabiedrības izglītošana. Atkritumus samazināt var, arī izmantojot iepakojamo materiālu atkārtoti.
• Nešķirotu vai šķirotu atkritumu savākšana. Nešķirotu atkritumu savākšana ir vienkāršākā metode, šādi atkritumi nav piemēroti atkritumu pārstrādei un tie, izmantojot speciālo transportu, parasti tiek transportēti tieši uz atkritumu apglabāšanas vietu. Šķirotu atkritumu vākšanai no iedzīvotājiem, iestādēm un organizācijām tiek izmantoti speciāli konteineri vai tiek izveidotas atsevišķas savākšanas vietas. Atkritumi tiek šķiroti, lai tos varētu izmantot kā izejmateriālus, otrreizēji izmantojamas lietas. Šādā veidā tiek atšķiroti arī bīstamie atkritumi, kas rodas sadzīvē.
• Atkritumu transportēšana. (Nešķirotu atkritumu transportēšanai ir nepieciešams lietot specializētās presējošās transporta mašīnas. Parasti nešķirotu atkritumu masa šādā transportā tiek saspiesta 2-3 reizes. Tas dod iespēju efektīvāk izmantot transporta līdzekļus un palielināt apkalpošanas attālumus. Šķirotu atkritumu – otrreizējo izejvielu – transportēšanai var izmantot parasto transportu, kā arī specializētu transportu, kurš sastāv no vairākiem blokiem dažādu sašķirotu atkritumu veidu transportēšanai vienlaikus. Šādās mašīnās sašķirotie atkritumu netiek sajaukti.
• Īstermiņa uzglabāšana un apstrāde. Atkritumu pārstrādes rūpniecības nozares parasti izvirza noteiktas prasības piegādātajiem atkritumiem. Tiem jābūt viena veida, tīriem, saķīpotiem vai sapresētiem. Līdz ar to ir nepieciešams veikt iepriekšēju atkritumu apstrādi. Atkritumu pirmapstrāde prasa iekārtot šim nolūkam speciālas telpas, iekārtas un apmācītu darbaspēku. Pirmapstrādes centrs var būt apvienots ar šķirotu atkritumu savākšanas centru vai atkritumu pārkraušanas staciju.
• Pārstrāde vai apglabāšana. Sašķirotie atkritumi pēc pirmapstrādes tālāk tiek nosūtīti vai nu uz pārstrādes rūpnīcām, vai ilgtermiņa apglabāšanai. Atkarībā no atkritumu veida, to sastāvā esošo vielu īpašībām, kvalitatīviem, ekonomiskie un citiem tehniskiem rādītājiem, tiek lietoti vairāki atkritumu apsaimniekošanas veidi, ievērojot, protams, vēlamo apsaimniekošanas secību.

Galvenie atkritumu apsaimniekošanas veidi:
• Sadedzināšana – atkritumu tilpums samazinās vairāk nekā par 80%, bet pelnu sastāvā var būt videi bīstamas vielas. Sadegšanas procesos veidojas un atmosfērā izplūst daudz bīstamu savienojumu. Atkritumu sadedzināšanas izmaksas piecas reizes pārsniedz apglabāšanas izmaksas poligonos.
• Apglabāšana izgāztuvēs vai poligonos- aizņem lielas platības, iespējama gruntsūdeņu un atmosfēras piesārņošana, grūti atrast brīvas un piemērotas teritorijas poligonu izbūvei.
• Pārstrāde – no ekoloģijas viedokļa, pareizākais, taču dārgākais un darbietilpīgākais atkritumu apsaimniekošanas veids.
• Kompostēšana – kompostējot bioloģiski sadalošos atkritumus, uzlabojas izgāztuvju un poligonu sanitārais stāvoklis, rodas iespēja samazināt apglabājamo atkritumu masu par apmēram 30%.

Atkritumu daudzuma samazināšana

Viena no prioritātēm atkritumu apsaimniekošanā ir atkritumu daudzuma samazināšanās. Samazināt atkritumu daudzumu var vai nu samazinot atkritumus to veidošanās avotā, vai arī pārstrādājot jau radītus atkritumus. No šīm divām iespējām priekšroka, raugoties no vides aizsardzības aspekta, noteikti ir pirmajai.
Atkritumu daudzumu var samazināt vai no tiem izsargāties jau to rašanās vietā, izmainot gatavo produktu vai tā ražošanas tehnoloģiju. Videi draudzīgās tehnoloģijas un preces ir paredzētas, lai samazinātu gan ražošanas atkritumus, gan patēriņa preču lietotāju radītos atkritumus.
Atkritumu daudzuma samazināšana no vides aizsardzības viedokļa ieņem otro vietu atkritumu apsaimniekošanas veidu hierarhijā (secībā). Videi draudzīgās tehnoloģijas izmantošana ir vispārējas stratēģijas lietojums, kuras mērķis ir samazināt ražošanas procesa atkritumus, tādējādi ietaupot izejmateriālus un enerģiju.
Ideālas rūpnieciskas sistēmas gadījumā materiāla kopējais daudzums nemainās – pēc izmantošanas tas atgriežas atpakaļ ražošanas ciklā kā tālāks izejmateriāls.
Ražošanas procesi pārvieto cirkulējošus izejmateriālu krājumus no vienas nozares uz citu, meklējot tiem lietderīgu izmantošanu.
Tā, piemēram, kokapstrādē radušos atkritumus – skaidas – izmanto skaidu granulu ražošanā, tādējādi, pirmkārt, samazinot atkritumu daudzumu, otrkārt, radot ekoloģiski tīru kurināmo. Izmainot preces vai to ražošanas procesus, var panākt kaitīgo un toksisko vielu koncentrāciju samazināšanos atkritumu plūsmā, aizstājot šīs vielas ar citām gan ražojumos, gan to ražošanas procesos vai vienkārši uzlabojot ražošanas procesus un iekārtu apkalpošanas metodes.



Atkritumu daudzuma samazināšanas veidi

Tomēr vienmēr būs arī tādi atkritumi, kuru rašanās ir neizbēgama. Nekad rūpnieciskās sistēmas nesasniegs bioloģisko sistēmu reciklācijas efektivitāti, bet ir iespējams, izmainot ražojumu veidus, ražošanas procesus un apsaimniekošanas praksi, attīstīt aizvien noslēgtākas rūpnieciskās sistēmas.
Lai samazinātu noglabājamo atkritumu daudzumu, tiek izmantoti šādi atkritumu apsaimniekošanas veidi:
• atkritumu otrreizēja pārstrāde, lai izmantotu tos kā izejvielas (piemēram, stikls, papīrs, metāls, plastmasas);
• bioloģiski sadalošos atkritumu kompostēšana, lai iegūtu augsnes mēslojumu;
• organisko atkritumu anaerobā pārstrāde metāna gāzes