Darbs:

ražošanas, pārtikas sagatavošanas un apstrādes atkritumi;
• ķīmiskās rūpniecības atkritumi;
• kokapstrādes un papīra, kartona, celulozes, skaidu plākšņu un mēbeļu ražošanas atkritumi;
• ādu apstrādes un tekstilrūpniecības atkritumi;
• organiskās sintēzes tehnoloģisko procesu atkritumi (plastmasas, mākslīgās šķiedras, krāsvielas, pigmenti, pesticīdi, farmaceitiskie preparāti, mazgāšanas, dezinficējošie un kosmētiskie līdzekļi);
• pārklāšanas līdzekļu (krāsu, laku, stiklveida emalju), līmju, ķites, tepes un tipogrāfisko krāsu ražošanas, pārveidošanas, piegādes un izmantošanas atkritumi;
• foto rūpniecības atkritumi;
• termisko procesu neorganiskie atkritumi, nederīgas iekārtas un smalcināšanas atkritumi;
• atstrādātas eļļas, par šķīdinātājiem izmantoto organisko vielu atkritumi;
• baterijas un akumulatori.
Iedzīvotāju radīto atkritumu sastāvā ir dažādas bīstamas vielas:
• Dzīvsudrabs – toksisks un mutagēns, uzkrājoties organismā (smadzenēs, nierēs un aknās), dzīvsudrabs rada aknu bojājumus, smadzeņu darbības traucējumus un centrālās nervu sistēmas bojājumus, var izraisīt alerģiju. Dzīvsudrabs atrodas luminiscences spuldzēs, dzīvsudraba termometros, asins mērīšanas aparātos, dažos medikamentos, akumulatoros, baterijās, elektrības mērītājos, zobu plombēs un pesticīdos.
• Svins – toksisks, uzkrājas kaulos, var izraisīt anēmiju un vēzi, centrālās nervus sistēmas, plaušu un asinsrites sistēmas bojājumus. Svins atrodas pesticīdos, svina akumulatoros un baterijās, automobiļu radiatoros, māla trauku glazūrā, to izmanto krāsu un pigmentu ražošanā.
• Kadmijs – toksisks, uzkrājas aknās, nierēs, kaulos un matos, rada nieru, centrālās nervu sistēmas, kaulu bojājumus, hronisku saindēšanos, aizsusu un mazasinību. Kadmijs atrodas sārmu baterijās un fotoelementos, to lieto tērauda un dzelzs pārklāšanai.
• Niķelis – toksisks, kancerogēns, rada plaušu un kuņģa vēzi, alerģiju, dermatītu un asinsrites traucējumus. Niķelis atrodas galda piederumos, magnētos, iekšdedzes motoru svecēs, akumulatoros un baterijās.
• Arsēns – toksisks, kancerogēns, var izraisīt ļaundabīgos audzējus, uzkrājas muskuļaudos, piesārņo augsni, akumulējas gan sauszemes, gan ūdens ekosistēmās. Arsēns atrodas augu aizsardzības līdzekļos, kokmateriālus aizsarglīdzekļos, elektrisko un elektronisko aparātu sastāvā.
• Pesticīdi – indīgas ķīmiskas vielas, kas toksiski iedarbojas uz kādu noteiktu dzīvo organismu grupu. Tie nogulsnējas taukaudos, var izraisīt ļaundabīgo audzēju veidošanos un mainīt procesa norisi cilvēka organismā, izjauc bioloģisko līdzsvaru. Pesticīdus (insekticīdus, herbicīdus, fungicīdus, baktericīdus, rodentocīdus u.c.) izmanto cīņā ar kaitēkļiem.
• Organiskie šķīdinātāji – toksiski, kancerogēni, teratogēni, viegli uzliesmo vai sprāgst, gaistoši izraisa alerģiju. Organiskos šķīdinātājus plaši izmanto ķīmiskajā rūpniecībā, piemēram, kā traipu tīrīšanas līdzekļus, virsmu attīrīšanai, dažādu vielu šķīdināšanai un citur.
• Naftas produkti – toksiski, ātri iztvaiko. Naftas produktiem nonākot ūdenī, veidojas virsmas plēve, kas pārtrauc gaisa apmaiņu ar ūdeni, šādā plēvē koncentrējas citas piesārņojošas vielas – smagie metāli un hlororganiskie savienojumi. Naftas produktu lietojums ir visai plašs. Tos izmanto kā degvielu, smērvielas, bet bitumena formā – hidroizolācijas materiālu veidošanai. Eļļas izmanto transporta līdzekļos, motoros, gan sadzīvē, gan ražošanā lietojamos mehānismos. Savukārt smērvielas –kustīgu savienojumu eļļošanai un gultņos.
• Skābes un sārmi – lietoti lielā koncentrācijā, var izraisīt smagus apdegumus. Tie atrodas baterijās, akumulatoros, tos izmanto sadzīves ķīmijā.
• Medikamenti – bīstami, jo tiem raksturīga bioloģiskā aktivitāte, kā arī, nonākot kontaktā ar pārējiem atkritumiem, medikamenti var veidot toksiskus savienojumus, kas piesārņo ūdeni un gaisu. Tie var būt kaitīgi dzīviem organismiem. Medikamenti ir bīstami, arī lietojot tos neatbilstošās dozās, bez ārsta ieteikuma vai izmantojot novecojušus preparātus.
• Freoni – gāzes, kas negatīvi ietekmē ozona slāni. Freonus izmanto kā siltumnesēju dzēšanas iekārtās (ledusskapjos), aerosols un ķīmiskajā rūpnīcā.
Latvijā iecerēts ievest mājsaimniecības bīstamo atkritumu savākšanas sistēmu, kas nosaka, ka:
• savā dzīvesvietā bīstamie atkritumi jānovieto atsevišķos maisiņos un jāuzkrāj līdz nodošanai, uzglabājot vietās, kur tiem nepiekļūst bērni vai dzīvnieki;
• uzkrātie bīstamie sadzīves atkritumi jānodod specializētai firmai, kas saskaņā ar grafiku regulāri apbraukās atkritumu galvenās radīšanas vietas, vai pašu spēkiem jāaizved uz savākšanas punktiem;
• savākšanas punktos katra veida bīstamie atkritumi jānovieto tam paredzētā konteinerā;
• atsevišķus bīstamos atkritumus, piemēram, baterijas un akumulatorus, var bez maksas nodot tirdzniecības vietās, kur šos izstrādājuma veidus pārdod.

Bīstamo atkritumu pārstrādes tehnoloģijas

Atsevišķu veidu bīstamo atkritumu šķirošana ir ļoti svarīga, jo, bīstamos atkritumus savācot kopā ar sadzīves atkritumiem un transporta līdzeklī tos sapresējot, kā to dara ar sadzīves atkritumiem, tie tiek atbrīvoti no iesaiņojuma un, nonākot saskarsmē ar citām vielām, var izraisīt bīstamas reakcijas. Savukārt nonākot sadzīves atkritumu izgāztuvēs, šīs vielas var piesārņot gruntsūdeņus un gaisu, līdz ar to pasliktinot mūsu dzīves kvalitāti.
Bīstamo atkritumu piejaukums otrreizēji izmantojamām izejvielām būtiski pasliktina to kvalitāti, liedzot tās pārstrādāt un izgatavoto produkciju pārdot tirgū. Šķirot svarīgi ir tāpēc, lai varētu noteikt un izmantot visatbilstošāko pārstrādes vai neitralizācijas metodi. Tāpēc bīstamo atkritumu savākšanu veic specializēti uzņēmumi, kas saņēmuši atļauju darbībām ar noteikta veida bīstamajiem atkritumiem. Mūsu valstī viens no lielākajiem uzņēmumiem, kas veic bīstamo atkritumu apsaimniekošanu, ir A/S “BAO”.
Bīstamo atkritumu pārstrādes pamatā ir atkritumu sagatavošana drošai noglabāšanai un šā procesa notekūdeņu attīrīšana, kā arī atsevišķa veidu bīstamo atkritumu materiālu pārstrāde un enerģijas iegūšana.

Bīstamos atkritumus iespējams pārstrādāt ar dažādām tehnoloģijām:
• otrreizējā pārstrāde – tā ietver vielu separāciju, filtrāciju, destilāciju, ķīmisko reģenerāciju un šķīdinātāju ekstrakciju;
• fizikāli ķīmiskās pārstrādes process – tiek realizēta vielu mehāniska atdalīšana, neitralizācija, nogulsnēšana, ķīmiskā detoksikācija un oksidēšana reducēšana;
• bioloģiskā pārstrāde – tā balstās uz aerobiem (ar skābekli) vai anaerobiem (bez skābekļa) procesiem un tiek izmantota atsevišķu specifisku bioloģiski sadalošos atkritumu (piemēram, lopu apstrādes atkritumiem, mēslojumam, kas, iespējams, satur patogēnus, notekūdeņu attīrīšanas dūņām, ar naftas produktiem piesārņotas augsnes attīrīšanai, u.tml.) pārstrādei;
• termiskā pārstrāde tiek izmantota organisko bīstamo atkritumu pārstrādei. To pamatā var iedalīt oksidēšanās procesos jeb sadedzināšanā un gazifikācijas procesos. Atkritumu sadedzināšana ir visplašāk izmantotā pārstrādes metode, lai samazinātu bīstamo atkritumu daudzumu un to bīstamību videi un cilvēkiem. Latvijā darbojas vairākas speciālās bīstamo atkritumu sadedzināšanas krāsnis. Lielāko daļu naftas produktu atkritumus sadedzina Brocēnu cementa rūpnīcā, arī Olainē ir uzstādīta bīstamo atkritumu sadedzināšanas rūpnīca;
• imobilizācija – ķīmiskā fiksācija, iekapsulēšana, vielas stabilizēšana, tās pārvēršana cietā fāzē. Šī tehnoloģija pamatā izmantojama, apstrādājot metālapstrādes un dzīvsudraba atkritumus.

Inertie atkritumi

Inertie atkritumi ir maztoksiski atkritumi ar nelielu piesārņojošo vielu daudzumu. Ar šiem atkritumiem pēc to apglabāšanas nenotiek būtiskas fizikālas, bioloģiskas vai ķīmiskas pārmaiņas, jo tie neiedarbojas uz citām vielām vai materiāliem, ar kuriem nonāk saskarē, un nerada draudus ne cilvēka veselībai, ne videi. Tie nešķīst ūdenī, vāji vai nemaz nešķīst skābā vai sārmainā vidē un nemaina īpašības gaismas vai temperatūras iedarbībā. Parasti inertie atkritumi rodas celtniecības darbos.

Speciālie atkritumi

Lietotās automašīnu riepas pieder pie tādiem cilvēku saimnieciskās darbības pārpalikumiem, kam ir tendence uzkrāties arvien lielākos daudzumos un kam dabiskais sadalīšanās periods ir ārkārtīgi liels.
Uzkrājoties tās aizņem milzīgas teritorijas. Statistika liecina, ka automobiļu skaitam Latvijā ir tendence pieaugt, kas attiecīgi izraisa arī nolietoto riepu skaita pieaugumu. Vācijā, piemēram, ik gadu tiek izlietots 81 000 000 automobiļu riepu. Tas ir ap 600 000 tonnu gadā.
Tā kā viena tonna autoriepu aizņem ap 17 m3 telpas, to uzglabāšana kļūst par aizvien augošu problēmu. Tās nav ieteicams apglabāt arī atkritumu izgāztuvēs, jo riepu formas dēļ pēc apglabāšanas to caurumos paliek neizplūdušais gaiss. Tas padara apraktās riepas "peldošas", un pēc kāda laika tās "uzpeld", salaužot augsnes virskārtu. Rodas labvēlīgi apstākļi gāzu izplūdei, lietus ūdens uzkrāšanai, kā arī strauji savairojas insekti.
Latvijā pašlaik automobiļu riepas tiek dedzinātas Brocēnos. Nolietoto riepu utilizācijas jauda akciju sabiedrības “Brocēni” klinkera apdedzināšanas krāsnī ir 1,2 – 1,5 tonnas stundā, pašlaik vidēji tiek sadedzināts 36 tonnām diennaktī.

Riepu utilizēšanai pamatā tiek izmantoti divi paņēmieni:
• Autoriepas kā alternatīvais kurināmais. Visvairāk autoriepas kā alternatīvais kurināmais tiek izmantotas ASV, Japānā un Šveicē, aizvietojot ražošanai nepieciešamos energoresursus – mazutu vai akmeņogle – ar riepām. To sadedzināšana specializētās krāsnīs videi nodara mazāku kaitējumu. Šobrīd riepu sadedzināšanas paņēmiens ir pats populārākais un izplatītākais, taču, pieaugot ekoloģiskajām normām, šim paņēmienam nav liela perspektīvu.
• Apkārtējai videi daudz draudzīgāks ir otrs paņēmiens, kas pasaulē ik gadu kļūst populārāks. Otrā paņēmiena būtība ir riepu mehāniska sasmalcināšana. Pārstrādes procesā tiek iegūts gumijas pulveris, kura iespējamo lietojumu klāsts kļūst arvien plašāks. Būtiskākais kvalitātes rādītājs šim pulverim ir tā daļiņu izmērs. Ja