Arvo Perts

466 0

Arvo Perts

Igaunijas mūziķis– avangardists, laicīgā un garīgā pretnostatījumā strīda aizsācējs – Arvo Perts ir viens no nozīmīgākajiem mūsdienu komponistiem. Arvo Perts ir dzimis 1935.gada 11.septembrī netālu no Tallinas. Septiņu gadu vecumā viņš sāka apgūt klavierspēli un mūzikas teoriju. 1957.gadā iestājās Igaunijas konservatorijā, Heino Ellera klasē. Būdams students, strādāja par skaņu režisoru Igaunijas radio.

Avangardista slava Arvo Pertam nostiprinājās jau ar viņa pirmajiem skaņdarbiem, kuros komponists sekoja sociālistiskā reālisma estētiskajām normām. 1958. gadā viņš sacerēja vairākus skaņdarbus: ,, Stīgu kvartets’’, ,,Partita’’ klavierēm, ,,Divas sonatīnes’’ klavierēm. Ar rvo Perts pievērsās sēriju tehnikai (,, Perpetuum mobile’’) un kolāžu tehnikai (Otrā simfonija, ,, Pro et contra’’ čellam ar orķestri). 60. gados viņš izsauca uz sevi kompartijas uguni, pieteikdams sevi ar pirmajiem opusiem: Nekrologs orķestrim (1961), Musica sillabica 12 instrumentiem (1964) un Credo (1968).

1962.gadā tika apbalvots ar Vissavienības prēmiju par bērnu kantāti Mūsu dārzs un par oratoriju Miera gaita.

Vēl pirms 1968.gada skandāla sakarā ar Credo pirmatskaņojumu, kuram sekoja komponista skaņdarbu slepeni oficiālais aizliegums, Arvo Perts izvelējās vientulības ceļu, tālu no publiskās un sabiedriskās dzīves.

Kopš 70.gadu sākuma viņš aktīvi nodarbojās ar senās mūzikas pētījumiem. Iepazīšanās ar gregoriāņu dziedājumiem un viduslaiku polifoniju noteica Arvo Perta daiļrades evolūcijas ievirzi uz diatonikas un labskaņas pusi.

70.gadu vidū A. Pertu nodarbina jautājums par seriālisma iespēju paplašināšanu un viņš nonāca pie jauna stila, kas bija balstīts uz visvienkāršākajiem skaņu elementiem. Perts to nosauca par tintinnabuli (zvaniņi -latīņu valodā) un raksturoja kā bēgšanu brīvprātīgā nabadzībā. Tintinabuli pamatā ir precīza, simetriska skaņu pārstate – permutācija. Šī tehnika apvienojumā Arvo Pertam raksturīgo tematisma ekonomiju deva negaidītus rezultātus:

• mūzika kļuva tehnoloģiski viegli atšifrējama,

• to kļuva viegli atpazīt.

Jau pirmie skaņdarbi, kas tika komponēti šajā stilā: ,, Arbos’’, ,, Fratres’’ (,,Brāļi’’) stīgu orķestrim un sitaminstrumentiem (1977/1999), ,,Summa’’, ,,Tabula rasa ‘’– dubultkoncerts 2 vijolēm, stīgu orķestrim un ,,sagatavotām’’ klavierēm (1977), ,, In spe’’ vokāli instrumentālajam ansamblim (1977), ,,Cantus in memoriam benjamin Britten’’ stīgu orķestrim un zvaniem (1977) Arvo Pertam atnesa pasaules slavu. Viņš attīstīja tintinnabuli stilu daudzās partitūrās, kas ir pazemīga un cildena reliģiskā gara caurstrāvotas. Visnozīmīgāko vidū – ,, Pan intervallo’’ četrām blokflautām vai ērģelēm, ,, De profundis’’ vīru korim un ērģelēm, ,, Passio Domini nostri Jesu Christi secundum Joannem’’ solistiem, korim, četriem instrumentiem un ērģelēm, ,, Stabat mater’’ trim balsīm un stīgu trio, ,,Те Deum’’ trim koriem, klavierēm, stīgām un magnetofonam, ,,Magnifikāts’’, ,,Богородице Дево’’ korim a capella, ,, Berliner Messe’’ korim un ērģelēm vai stīgām, ,, Grēku nožēlas kanons’’ korim a capella.

80.gadu sākumā komponists saņēma oficiālu atļauju aizbraukt no Padomju Savienības. Par viņa pirmo pieturvietu kļuva Vīne. Pēc tam Arvo Perts apmetās uz dzīvi Rietumerlīnē. Ilgus gadus tur viņš pavada pilnīgā izolācijā. 80. gadi ir Arvo Perta ,, klusēšanas’’ laiks, kad tika revidēta visa iepriekšējā pieredze un metodes.

Savas daiļrades sākuma periodā Arvo Perts, būdams nežēlastībā kritis padomju mākslinieks, krāva disonansi uz disonanses un tīši rupjās kolāžās kopā jauca pagātnes mūžīgos stilus ar mūsdienu haosu. Pēc tam viņš izdarīja stilistisku pagriezienu par 180 grādiem, ierobežojot sevi ar viduslaikiem un renesansei raksturīgo caurspīdīgo stingrā stila rakstības manieri.

Perts ir lielas viengabalainības un iekšēja spēka komponists; tam summējoties ar biogrāfisko faktu sakritību un veiksmi, ārzemēs Perts kļuva par vienu no visbiežāk atskaņotajiem mūsdienu akadēmiskajiem komponistiem. Viņa partitūras ir tikpat askētiskas kā J. S Baham, bez tempa, dinamikas un agoģikas norādēm. Tas viss tiek nodots paša izpildītāja ziņā, kādas jaunas atklāsmes viņš sajutīs šajā mūzikā.

Arvo Perts ir dziļi reliģiozs komponists, bet tas nozīmē – pārpasaulīgs un savā nostājā – konsekvents. Tādēļ ikreiz ir grūti izskaidrot, kādēļ viņa opusi ir hermētiski skopi: vai tā ir uzticība cildenajai dogmai, vai viņa paša firmas zīmes ievērošana. Interesanti, ka arī pats komponists par savu mūziku runā kā par mūziku, kas attīra caur asarām.

Muzikāli daudzveidīgus un krāsainus iespaidus klausītājiem sniedz 2005. gadā CD formātā ierakstītais Arvo Perta albums «Lamentate», kura ideja un konceptuālais pamats radies, komponistam apskatot mākslinieka Eniša Kapūra milzīgo instalāciju «Marsijs», kas veltīta sengrieķu mitoloģijas varonim, kuru dievs Apollons licis nodīrāt dzīvu par atļaušanos sacensties ar viņu. Arvo Pērtu šī skulptūra esot pamudinājusi uz domām par paša vecumu un tuvojošos nāvi, taču komponists sapratis, ka vēl nav gatavs aiziet no šīs pasaules. «Lamentate» ir stāsts par pasaules ciešanām un bezcerību, par cilvēka nepadošanos un mūžīgo cīņu ar tām.

Ievadā ,, Da Pacem Domine’’, kas ar ēteriskajām dziedātāju balsīm lēnām un pakāpeniski it kā paceļ klausītāju mazliet „virs zemes”. Sekojošais ,, Minacciando’’ ir kā pāreja, lai trešajā skaņdarbā ,,Spietato’’ radītu pilnīgi pretēju efektu – te parādās saspīlēts dramatisms un ekspresija, kas muzikāli panākts ar timpānu rīboņu, pūšamo un stīgu instrumentu kāpinājumiem un nemainīgu, nervozu klavieru motīvu. ,,Pregando’’ ir krietni liriskāks, tas izceļas ar Pērta klasisko meistarstiķi – smalkām stīgu saspēlēm «augšstāvā», bet „Solitudine” piedāvā melodisku minimālismu un patīkami lēnu ritmiku. Dziļi simbolisks ir diska noslēgums – „Fragile E Conciliante” priekšpēdējā minūtē lēnie klavieru piesitieni burtiski „izdziest”, bet tad kā cerību stars melnā tumsā pēkšņi ieskanas augsts stīgu motīvs, kas atjauno klavieru pulsāciju un visbeidzot ar čellu palīdzību pakāpeniski „nokāpj lejā” un noslēdz ,, Lamentate’’ ar absolūta miera un piepildījuma sajūtu.

Nordvičas katedrāles deviņsimtgadei Arvo Perts veltīja opusu ,, I am the True Wine’’ ( ,,Es esmu patiess vīns’’).Tieši tur viņš pirmo reizi izdzirdēja zvanu spēles, kuras komponistu fascinēja ar savu vienkāršo augstākās matemātikas likumību (skaitļu grupu) praktisko pielietojumu.

Arvo Perts atzīst, ka bez matemātikas viņš mūziku nespēj iedomāties. ,,Skaitļi ir ne tikai mūzikā, bet visur. Dodekafonija arī ir ļoti strikta skaitļu sistēma, bet prātam tā var šķist pārāk sarežģīta – to nav iespējams aptvert. Lai šo mūziku aptvertu, vajadzīga distance: to var uztvert kā kaut ko o attiecināmu, teiksim, skaļa mūzika vai klusa mūzika. Stilam, saprotams, jābūt tīram, ja tāds ir uzstādījums, bet tas vēl neko nenozīmē. Mūzikas noslēpums: lūk, kas atrodas starp divām trim notīm. Man ir tāds skaņdarbs «Fratres»– tīra un vienkārša matemātika, un mūziķis to iedzīvina’’.

2007. gadā Arvo Perts saņēma Dānijas augstāko starptautisko mūzikas balvu – Sonningas mūzikas balvu par “bagātīgiem un garīgi piesātinātiem virstoņiem”. Par šīs balvas pirmo laureātu 1959. gadā kļuva Igors Stravinskis.

Literatūras saraksts

1. Dambis P.20. gadsimta mūzikas vēsture. Ceļi un krustceļi. – R.: Zvaigzne ABC,2003,-264 lpp.

2.http://www.questia.com/library/encyclopedia/part-arvo.jsp

Join the Conversation