Arhitektūra Latvijā 19. gs. beigās un 20. gs. sākumā.

154 0

Arhitektūra Latvijā 19. gs. beigās un 20. gs. sākumā.

Eklektisms. (19. gs. otrā puse – 20. gs. sākums)

19. gs. otrajā pusē Latvijā strauji attīstījās rūpniecība, tika izbūvētas jaunas dzelzceļa līnijas, modernizētas lielākās ostas – Ventspils un Liepāja, plašumā vērsās pilsētu apbūve, pieauga iedzīvotāju skaits. Pilsētu plānojumā nozīmi zaudēja fortifikācijas būves. Rīgā, piemēram, to vietā izauga bulvāru loks – jauns moderns pilsētas centrs ar parku zonu (pēc 1857. g. arh. J. D. Felsko un O. Dīce). Šajā laikā attīstījās arī jauni stilistiski meklējumi – aizvien biežāk tika izmantotas pagātnes stilu formas. Tās or riģinālā kompozicionālā sistēma radīja eklektisma stilu. Aizsākās arī jauna konstruktīvā un telpiskā risinājuma meklējumi. Rīgā 19. gs. otrajā pusē vērojama jaunu rūpnīcu, sabiedrisko ēku, īres namu un kulta celtņu būvniecība. Viena no lielākajām šī perioda sabiedriskajām ēkām bija vācu teātris, tagad Nacionālā opera, kuras arhitektūrā izmantotas klasicisma formas eklektismam raksturīgā kompozicionālā manierē. Romānikas stila formās uzcelta Rīgas politehnikuma ēka, tagadējā Latvijas Universitāte, gotiskās formās ieturēti vairāki pilsētas arhitekta J. D. Felsko darbi – Vecā Ģertrūdes baznīca (1865. – 1869. g.), Mazā Ģilde (1864. – 1866. g.) u. c., renesanse ietekmē celta Biržas ēka (1852. – 1855. g., arh. H. Bose). 19. gs. otrajā pusē aizsākās arī pirmo profesionālo latviešu arhitektu darbība. Pirmais un plašāk pazīstamais no tiem bija arhitekts J. F. Baumanis. Pēc viņa projektiem celtas daudzas bulvāru loka dzīvojamās un sabiedriskās ēkas, piem., Apgabala tiesas nams (1888. – 1889. g.), Bruņniecības nams (1863. – 1867. g., kopā ar arh. R. Pflūgu), Aleksandra ģimnāzija (1873. – 1874. g.) un citas.

19. gs. otrajā pusē pilsētu apbūvē noteicošo vietu sāka ieņemt daudzstāvu īres nami. To plānojums ir dažāds, atkarībā no sociālā slāņa, kam tie domāti. Blakus pirmklasīgi izplānotiem dzīvokļiem ar visām sava laika tehniskajām ērtībām sastopami arī tādi, kuru telpiskā izkārtojuma un tehniskā aprīkojuma līmenis visai zems. Tie parasti atradās pilsētas nomalēs. Centra apbūve atšķīrās arī ar labiekārtojuma līmeni, fasāžu māksliniecisko izstrādājumu un kopumā veidoja vienotu harmonisku un izteiksmīgu ansambli.

19. gs. beigās un 20. gs. sākumā pilsētu arhitektūrā jūtami izmainījās eklektisma mākslinieciskās kompozīcijas paņēmieni. Ēku apjomi kļuva sarežģītāki, fasādes plastiskākas, arhitektoniskais un ornamentālais dekors piesātinātāks, piemēram, īres nams Rīgā K. Barona ielā 11 (1901. g., arh. K. Pēkšēns) u. c. Aizvien krasāks vērsās konflikts starp laikmetīgu telpiski konstruktīvo risinājumu un ārējo māksliniecisko noformējumu.

Arī laukos, tāpat kā pilsētās, eklektisma periodā izvērsās celtniecība. Muižās tika celtas jaunas kungu mājas, pilis, pārbūvētas esošās, veidoti jauni saimniecības un amatniecības kompleksi. 1870. gados aizsākās aizraušanās ar angļu neogotikas (jaunā gotika) formām, kas šeit ieviesās galvenokārt ar Vācijas starpniecību, piemēram pils Vecaucē (1839. – 1843. g., arh. F. A. Štīlers). Šis formāli stilistiskai virziens ziedulaikus piedzīvoja 1860. gados. Muižu pilīm Alūksnē (1860. – 1863. g.), Bīriņos (1857. – 1860.g., arh. F. V. Hess), Lāzberģos (1860. gadi), Odzienā (1860. gadi) u. c. raksturīga tieksme ārējā veidolā paust telpisko uzbūvi, tādejādi radot dinamiskas, asimetriskas un gleznieciskas kompozīcijas. gadsimta beigās un 20. gs. sākumā neogotikas pieminekļos vairāk izpaudās vietējās gotikas tradīcijas, piemēram, Jaunmoku pils un stallis (1901. g., arh. V. Boklafs). Neorenesanses muižu arhitektūrā atspoguļojās Francijas, Vācijas un Itālijas paraugu savdabīga interpretācija. Tā aizsākās jau 1860. gados, bet kulmināciju sasniedza 1880. – 1890. gados, piemēram, pils Rudbāržos (1882. g., būvfirma “R. Hoizermanis”), Cesvainē (1896. g., arh. H. Grīzenbahs un A. Dinklage) u. c. Cesvaines pils ir viens no mākslinieciski izteiksmīgākajiem un emocionāli iespaidīgākajiem eklektisma pieminekļiem Latvijā. Muižu arhitektūrā pārstāvēts arī neobaroks, “ķieģeļu stils” un citi virzieni.

Eklektisma perioda muižu arhitektūras sejas veidotāji galvenokārt bija Rīgas arhitektūras skolas pārstāvji, vietējie vācu arhitekti. lauku ainavā 19. gs. otrajā pusē iekļāvās arī j

. . .

Join the Conversation