Zudušais Mu kontinents

857 0

Untitled

Vēsture

Zudušā Mū kontinenta pirmssākumi visticamāk meklējami laikā, kad radās pārējie pasaules kontinenti.Attiecīgi, to radīja Dievs vai kosmoss.

Angļu pulkvedis Džeimss Čērčvords ir izsecinājis, kapirmie cilvēki uz Mū kontinenta ir radušies pirms apmēram 200 000 gadu. Pirmā civilizācija ir radusies pirms 50 000 gadu, Paleolīta laikā. Nākamo 38 000 gadu laikā Mū iedzīvotāju skaits arvien vairāk palielinājies. Šī civilizācija dzīvojusi ne tikai uz zemes, bet arī uz salām (Okēanijā, Amerikas piekrastē un austrumu Āzijā).

Mū civilizācija saukta par lemūriešiem, jo tiek uzskatīts, ka pirmie iedzīvotāji uz Mū esot bijuši le emūri.Par godu viņiem Mū tika nosaukts arī par Lemūriju, tāpēc mūsdienās, šo kontinentu sauc divejādi, gan par Mū, gan Lemūriju.

Diemžēl liela daļa no Mū civilizācijas gāja bojā, dēļ ledus laikmeta, kas cēla ūdens līmeni okeānos. Līdz ar to daļa no Mū applūda, kas lika cilvēkiem bēgt uz tagadējo Ameriku un Āziju. Aptuveni 3 100 g.p.m.ē gar zemi nolidoja Enkes komēta, kas sacēla globālo katastrofu. Dēļ šīs katastrofas Mū cieta vēl vairāk, pazaudējot zem ūdens vēl daļu no kontinenta teritorijas. Pēc šīs katastrofas daudzi Mū iemītnieki ieradās Dienvidamerikā.

1628 g.p.m.ē notika daudzi vulkānu izvirdumi un zemestrīces ,kas noskaloja zem ūdens lielāko daļu Mū salas.Tika uzskatīts, ka Mū kontinents ir pilnībā sagrauts. Cilvēki izklīda pa visu pasauli.Pēdējie Mū baltādainie iedzīvotāji tika iznīcināti Lieldienu salā, Poikes aizsarggrāvī.

Iespējams, ka daļa no Mū pēctečiem vēl ir dzīvi.Cilvēki, kuri dzīvo uz Lieldienu salas uzskata, ka viņi dzīvo Mū svētā kalna virsotnē.Viņi tic, ka Lieldienu sala ir vienīga viņu dzimtenes vieta ko jūra nav noskalojusi no zemes virsas. Iespējams, ka šīs salas ir Mu kontinenta augstākās virsotnes, kuras nav noskalotas.Tiek arī uzskatīts, ka Mū iedzīvotāji aizceļojuši uz Šastas kalnu, lai patvertos no dabas katastrofas.

Šeit viņi izveidoja alas un uzcēluši pazemes pilsētu Telosu, kur dzīvot laikā, kad Mū nogrimtu jūrā. Pēc dabas katastrofas viņi uzskatīja, ka ir vienīgie cilvēki no Mū, kas palikuši dzīvi. Nostāsti par dīvainām gaismām kalnā, neparastajiem apmeklētājiem netālajā pilsētā, tuneļiem kalnos un NLO aktivitātēm turpina pastiprināt viedokli, ka Mū pēcteči vēl joprojām dzīvo Teolosā .

Ģeogrāfiskais stāvoklis

Mū kontinents atradies Klusā okeānā vidū. Kontinentu no visām pusēm apskaloja jūras. Iespējamās jūras, kas apskaloja Mū ir – Beringa jūra, Bismarkas jūra, Koraļu jūra, Dienvidu Ķīnas jūra, Japānas jūra, Filipīnu jūra, Dzeltenā jūra, un Tasmānijas jūra.

Mū kaimiņu kontinenti ir Austrālija un Okeānija, kas atradās dienvidrietumos no Mū, Āzija, kas atradās ziemeļrietumos no Mū,Dienvidamerika, kas atradās austrumos, un Ziemeļamerika, kas atradās ziemeļaustrumos.

Mū kontinentā ir atrodamas šādas salas – Havaju salas, Marķīza salas, Lieldienu sala, Austrālu sala, Biedrību sala, Taiti, Kuka salas, Samoa, Tongas sala, Fidžī sala, Gvadalkanāls, Zālamana salas, Jaungvineja, Māršala salas, Karolīnu salas, Ponape. Iespējams, ka šīs salas ir Mū augstākās virsotnes, kas nav nogrimušas.

Senajā Mū bija pauguraini kalni un ātri plūstošas upes. No burbuļojošajiem, karstajiem avotiem viegli pacēlās kūpoši tvaika mākoņi, kas ainavai piešķīra sireālu, izplūdušu iespaidu. Ar laiku apkārtējā v

. . .

Izmantotās literatūras saraksts.

http://www.aliens.lv/new.php?id=1&k=741

Šērlija Endrūza „Lemūrija un Atlantīda”

Join the Conversation